LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

WWF- PASAULES DABAS FONDA PROJEKTS LV0004 

LATVIJAS DABISKIE MEŽI 

PĒTĪJUMS PAR MEŽA VĒSTURI, BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS 

STRUKTŪRĀM 

UN ATKARĪGAJĀM SUGĀM 

(1995. - 1996.) 

Uvis Suško 

projekta īstenotājs 

WWF LATVIJAS PROGRAMMAS BIROJS 1997

Suško Uvis, 1997. Latvijas dabiskie meži. Pētījums par meža vēsturi, bioloăiskās daudzveidības 

struktūrām un atkarīgajām sugām. WWF Latvijas Programmas birojs.- Rīga.- 180 lpp. 

Projekta eksperti: 

Inita Avota 

Austra ĀboliĦa 

Arvīds Barševskis 

Ina Brauna 

Irēna Fatare 

Ăertrūde Gavrilova 

Ilze Janele 

Diāna Meiere 

Digna Pilāte 

Valdis Pilāts 

Alfons Piterāns 

Normunds Priedītis 

Ilze Rēriha 

Skaidrīte Ruskule 

Nikolajs Savenkovs 

Uvis Suško 

Viesturs Šulcs 

Edgars Vimba 

Tatjana Zorenko 

Aldis LiepiĦš, 

Jānis OzoliĦš, 

Miks RantiĦš 

Atslēgas vārdi: dabiskais mežs, meža vēsture, neapsaimniekots mežs, apsaimniekots mežs, stādīts 

(mākslīgs) mežs, ilglaicība (kontinuitāte), bioloăiskā daudzveidība, struktūras, indikatori, 

gĜotsēnes, cepurīšu sēnes, piepju sēnes, ėērpji, sūnaugi, vaskulārie augi, vaboles, tauriĦi, gliemji, 

zīdītāji, apdraudētās sugas, ekoloăiski atbilstīga mežsaimniecība 

Projekta rīkotājdirektors: 

Uăis Rotbergs (WWF- Pasaules Dabas fonda Latvijas Programmas birojs) 

Projekta sadarbības partneris Dānijā: 

Peter Friis M¸ller (GEUS- Dānijas un Grenlandes Ăeologijas institūts) 

Kartogrāfisko attēlu un shēmu veidotājs: Janeks Kamerovskis 

ZiĦojumā paustais viedoklis pieder autoram un obligāti neatspoguĜo WWF viedokli 

2 

© WWF, 1997 

Visas tiesības rezervētas

SATURS 

IEVADS ............................................................................................................................... 5 

PROJEKTA MĒRĖI ....................................................................................................................... 5 

EKSPERTU GRUPA ....................................................................................................................... 6 

MATERIĀLS UN METODIKA ....................................................................................... 7 

IZPĒTES OBJEKTI ......................................................................................................................... 7 

LAUKA UN EKSPERTU DARBS ................................................................................................. 8 

TERMINOLOĂIJA ....................................................................................................................... 16 

DABISKO MEŽU VĒSTURE LATVIJĀ ...................................................................... 17 

MEŽU ATTĪSTĪBA PĒCLEDUSLAIKMETĀ............................................................................. 17 

CILVĒKA IETEKME UZ MEŽIEM PIRMS INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS PERIODA 18 

INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS PERIODS ......................................................................... 19 

DABISKO MEŽU IZPĒTES OBJEKTU VĒSTURE ................................................................... 21 

BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STRUKTŪRU KVANTITATĪVA UN 

KVALITATĪVA IZPLATĪBA LATVIJAS DABISKAJOS MEŽOS ......................... 25 

VISPĀRĒJAIS STĀVOKLIS ........................................................................................................ 25 

DABISKO MEŽU BIOTOPU GRUPU BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS VĒRTĪBAS (BDV) 

....................................................................................................................................................... 26 

LATVIJAS DABISKO MEŽU RAKSTUROJUMS PĒC BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS 

STRUKTŪRU IZPLATĪBAS ........................................................................................................ 29 

DABISKO MEŽU FLORA UN FAUNA: LIECĪBA NO DAŽĀDIEM 

PARAUGLAUKUMIEM UN REĂIONIEM ................................................................. 62 

VISPĀRĪGIE REZULTĀTI .......................................................................................................... 62 

SUGU BAGĀTĪBA DAŽĀDOS DABISKO MEŽU IZPĒTES OBJEKTOS UN 

BIOĂEOGRĀFISKĀS ATŠĖIRĪBAS .......................................................................................... 63 

MEŽA BIOTOPU GRUPU ANALĪZE ......................................................................................... 67 

VĒRTĪGU DABISKO MEŽU INDIKATORSUGAS ................................................... 71 

SUGU IZVĒLES PRINCIPI UN PAMATOJUMS ....................................................................... 71 

PIEPES........................................................................................................................................... 73 

ĖĒRPJI .......................................................................................................................................... 77 

SŪNAUGI ..................................................................................................................................... 77 

VASKULĀRIE AUGI ................................................................................................................... 82 

VABOLES ..................................................................................................................................... 85 

TAURIĥI ....................................................................................................................................... 87 

GLIEMJI ........................................................................................................................................ 89 

ZĪDĪTĀJI ....................................................................................................................................... 92 

KLASISKĀS MEŽU APSAIMNIEKOŠANAS IETEKME UZ DABISKAJIEM 

MEŽIEM UN TO BIOLOĂISKO DAUDZVEIDĪBU LATVIJĀ ............................... 92 

VISPĀRĒJAIS STĀVOKLIS ........................................................................................................ 92 

INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS IETEKME UZ VĒRTĪGU DABISKO MEŽU 

INDIKATORSUGĀM ................................................................................................................. 109 

DABISKO MEŽU STATUSS LATVIJĀ ..................................................................... 118 

DABISKO MEŽU NOZĪME LATVIJĀ ...................................................................................... 118 

DABISKO MEŽU PLATĪBA UN IZPLATĪBA ......................................................................... 119 

DABISKO MEŽU UN TO BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS APDRAUDĒJUMS LATVIJĀ 

..................................................................................................................................................... 119 

DABISKO MEŽU PATIESĀ AIZSARGĀTĪBA LATVIJĀ ...................................................... 120 

LATVIJAS DABISKO MEŽU NOZĪME EIROPAS IETVAROS ........................... 120 

IETEIKUMI ................................................................................................................... 121 

BŪTISKĀKIE LITERATŪRAS AVOTI..................................................................... 124 

1.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 132 

3

MOSSES, LICHENS ON TREES ....................................................................... 135 

2. PIELIKUMS ............................................................................................................................ 136 

3.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 139 

4.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 152 

5.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 152 

6.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 158 

7.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 160 

8.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 162 

9.PIELIKUMS ............................................................................................................................. 165 

10.PIELIKUMS ........................................................................................................................... 175 

11.PIELIKUMS ........................................................................................................................... 181 

12.PIELIKUMS ........................................................................................................................... 183 

4

IEVADS 

Dabiskais mežs ir galvenais bioloăiskās daudzveidības patvērums Latvijā, kas vienīgais sniedz 

patiesas zināšanas par dabas aizsardzības vērtībām. Tomēr līdz pat šim laikam ir pietrūcis jelkādu 

plašāku zināšanu vai vietējo liecību par Latvijas dabisko mežu vēsturi, struktūru, augu un 

dzīvnieku valsti un stāvokli, jo visos līdzšinējos pētījumos dabiskie meži nav skatīti atšėirti no 

apsaimniekotiem vai mākslīgiem mežiem. 

Apzinoties šos trūkumus, kā arī klasiskās meža apsaimniekošanas izraisīto reālo apdraudējumu 

dabisko mežu turpmākai pastāvēšanai, WWF-Pasaules Dabas fonda Latvijas birojs Pandas 

prēmijas (1994) ietvaros 1995.-1997. gadā īstenoja “Latvijas dabisko mežu” projektu. Līdzīgs 

projekts 1992. gada Pandas prēmijas ietvaros jau ir veikts par Dānijas dabiskajiem mežiem 

[M¸ller 1997]. 

PROJEKTA MĒRĖI 

Galvenais “Projekta” mērėis ir vērsts uz bioloăiskās daudzveidības struktūru, no tām ekoloăiski 

atkarīgo sugu un meža vēstures izzināšanu, kurā meža vēsture izmantota par līdzekli, lai 

noskaidrotu apsaimiekošanas ietekmi uz Latvijas dabisko mežu bioloăisko daudzveidību. 

Projektam tika izvirzīti šādi uzdevumi. 

1. Noskaidrot, kādas struktūras matemātiskā datu izvērte (saskaĦā ar TWINSPAN/CANOCO- 

DCA) raksturo par vairāk vai mazāk nozīmīgām tajos meža masīvos, kuri bioloăiskas sistēmas 

augu sabiedrību līmenī ir Latvijā atzīti kā daĜēji dabiski (seminatural) un kāda ir to savstarpējā 

saistība? 

2. Veikt augu un dzīvnieku valsts izpēti Latvijas dabiskajos mežos, analizējot dažādas organismu 

grupas. 

3. Noskaidrot, kādi ir bioloăiskajai daudzveidībai būtiski kvantitatīvie (sugu bagātība) un 

kvalitatīvie (šauras ekoloăiskās nišas sugu- vērtīgu dabisko mežu indikatoru klātbūtne) elementi 

izmeklētos dabisko mežu parauglaukumos, kurus raksturo atšėirīga meža apsaimniekošanas 

vēsture, bioloăiskās daudzveidības struktūru bagātība un kvalitāte, kā arī dažādi saglabājušies 

meža ilglaicības veidi. 

4. Noskaidrot elementus (struktūras un sugas), kas ir dabisko mežu indikatori Latvijā un ko 

var izmantot praksē, noskaidrojot noteiktu meža masīvu bioloăiskās daudzveidības vērtību un 

ilglaicību. 

5. Noskaidrot īpaši jūtīgu struktūru vai sugu iespējamu atbildi uz meža apsaimniekošanu kopumā, 

kā arī uz tās konkrētiem veidiem: nosusināšanu, dažādiem ciršu veidiem (ar un bez kokaudzes 

aizsega) un uz neraksturīgas veăetācijas ieviešanos, kas tiek veicināta, piemēram, ierīkojot egĜu 

kultūras lapu koku mežu masīvos. 

6. Izzināt konkrētu izpētes objektu meža vēsturi un dabiskā meža struktūras un dinamikas 

pārmaiĦas, ko izraisījuši noteikti apsaimniekošanas pasākumi. 

7. Noskaidrot dabisko mežu ilglaicību (kontinuitāti) izpētes objektos, izmantojot vēsturiskās 

ziĦas, bioloăiskās daudzveidības struktūru izplatību un vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu 

klātbūtni. 

8. Veikt kvantitatīvu un kvalitatīvu Latvijas un citu Eiroipas valstu dabisko mežu salīdzinājumu. 

5

9. Salīdzināt ilglaicības indikatorus vai elementus, kas raksturīgi dabiskajiem mežiem Latvijā, ar 

citās valstīs izmantotajiem. 

10. Izvirzīt priekšlikumus, kuru izpilde var nodrošināt vērtīgu dabisko mežu iecirkĦu un to 

bioloăiskās daudzveidības reālu saglabāšanos, kā arī atjaunot daĜēji iznīcinātos meža masīvus. 

EKSPERTU GRUPA 

WWF-Pasaules Dabas fonda projektā “Latvijas dabiskie meži” tika ieskĜauti 18 izcili Latvijas 

zinātnieki no Latvijas Dabas muzeja (LDM), Latvijas Universitātes (LU), Bioloăijas institūta 

(BI), Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta "Silava", Daugavpils Pedagoăiskās Universitātes 

(DPU), Slīteres Valsts rezervāta (SVR) un Gaujas Nacionālā parka (GNP) (1.tab.). 

1.tab. 

“Latvijas dabisko mežu” projekta ekspertu grupa 

Eksperts Zinātniskā pakāpe Darba/mācību vieta Izpētes priekšmets 

Inita Avota Dr. biol. stud. LDM cepurīšu sēnes (Agaricales) 

Austra ĀboliĦa Dr. biol. “Silava” sūnaugi 

Arvīds Barševskis Dr. biol. DPU vaboles 

Ina Brauna Dipl. biol. SVR zīdītāji 

Irēna Fatare Dr. biol. - vaskulārie augi 

Ăertrūde Gavrilova Dr. biol. BI vaskulārie augi 

Ilze Janele Dipl. arch. - vēsturiskās kartes 

Diāna Meiere Ms. sc. stud. LU piepju sēnes 

Digna Pilāte Dr. biol. stud. LDM gliemji 

Valdis Pilāts Dr. biol. stud. GNP zīdītāji 

Alfons Piterāns Dr. hab. biol. LU ėērpji 

Ilze Rēriha Dipl. biol. SVR vaskulārie augi 

Skaidrīte Ruskule Dipl. biol. LDM gĜotsēnes (Myxomycota) 

Nikolajs Savenkovs Dr. biol. stud. LDM tauriĦi 

Uvis Suško Ms. sc. LDM sūnaugi, vaskulārie augi, 

meža vēsture, bioloăiskās 

daudzveidības struktūras 

Viesturs Šulcs Dr. biol. BI vaskulārie augi 

Edgars Vimba Dr. biol. LU piepju sēnes 

Tatjana Zorenko Dr. hab. biol. LU zīdītāji 

Projekta zinātnisko vadību un izpildījumu īstenoja Uvis Suško (Latvijas Dabas muzejs). Projekta 

rīkotājdirektora pienākumus veica Uăis Rotbergs (WWF-Pasaules Dabas fonda Latvijas birojs). 

Vērtīgu zinātnisko palīdzību nodrošināja projekta partneris Dānijā Peter Friis M¸ller (Dānijas un 

Grenlandes Ăeoloăijas institūts- GEUS) un dabisko mežu eksperts Normunds Priedītis. 

6

MATERIĀLS UN METODIKA 

IZPĒTES OBJEKTI 

Lai atklātu Latvijas dabisko mežu dažādību, zinātniski pētījumi tika veikti 4 līdzīga lieluma 

izpētes objektos (Slītere, Līvbērze, Aizkraukle, Mežole), kas atšėiras pēc ăeogrāfiskā 

novietojuma, klimatiskajām īpatnībām, topogrāfijas, valdošajiem augsnes un mitruma apstākĜiem, 

kā arī ar dažādu meža apsaimniekošanas vēsturi (2.tab.). 

Izpētes objekti tika izraudzīti, balstoties uz iepriekšējiem WWF-Pasaules Dabas fonda Latvijas 

biroja projektiem, kuri sniedz ziĦas par būtiskiem dabisko mežu masīviem Latvijā, kas 

fitosocioloăisku pētījumu rezultātā ir atzīti par daĜēji dabiskiem (seminatural) [Priedītis 1993, 

WWF Project: 4568]. Balstoties uz minētajiem pētījumiem, šie masīvi tika ieteikti aizsardzībai kā 

dažādu Latvijas dabisko mežu etalonteritorijas. 

Dabisko mežu izpētes objektu raksturojums 

Izpētes objekts Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 

Platība (ha) 715 632 616 716 

Atrašanās vieta ZiemeĜrietumu daĜa Dienvidu (piejūras) Dienvidu (centrālā) ZiemeĜaustrumu daĜa 

Latvijā 

daĜa 

daĜa 

Ăeogrāfiskās 

koordinātes 

57°37’39”- 57°39’48” N 

22°16’00”-22°19’24” E 

56°46’- 56°44’ N 

23°28’- 23°32’ E 

57°19’25”-57°21’00” N 

25°57’12”-25°59’48” E 

57°19’25”-57°21’00” N 

25°57’12”-25°59’48” E 

Klimats Mēreni silts, 

Silts Silts Vēss, 

visokeāniskākais 

viskontinentālākais 

apgabals ar visīsāko 

apgabals ar visgarāko 

sala periodu Latvijā 

sala periodu Latvijā 

Aktīvā gaisa 

temperatūra 

2000° C >2000° C

Vienīgais izĦēmums ir Līvbērze, kuras ekstensīva nosusināšana tika pabeigta 1980-to gadu vidū. 

Tā rezultātā nosusināšana kopā ar plašu kailciršu veikšanu ir pilnībā iznīcinājusi Latvijas savulaik 

lielāko Eiropas platlapju mežu sabiedrību masīvu uz pārmitrām augsnēm [Priedītis 1993]. 

LAUKA UN EKSPERTU DARBS 

Meža vēstures izpēte (eksperti I. Janele un U. Suško) 

Meža vēstures analīzei tika apzināti visi publicētie un nepublicētie, kā arī arhīvos rodamie 

materiāli un dokumenti, kartes, taksācijas apraksti, arheoloăiskie materiāli un citi būtiski 

dokumenti, kas attiecas uz Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles izpētes objektiem vai to 

tuvāko apkaimi. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru inventarizācija (eksperti N. Priedītis un U. Suško) 

Lauka metodes 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru (BDS) inventarizācijas pamatā dabisko mežu izpētes 

objektos tika izmantota “Bioloăiskās daudzveidības elementu uzskaites kartīte” [sk. 1.pielikumu]. 

To 1990-to gadu sākumā izstrādāja zviedru meža ekologi Anders Lindhe un Boerje Drakenberg 

un tā ir uzbūvēta saskaĦā ar ASIO modeĜa principiem [Angelstam, Rosenberg 1993]. “Dabisko 

mežu projekts” ir, iespējams, pirmais gadījums, kurā šī kartīte tiek pielietota praksē šāda mēroga 

dabisko mežu pētījumos. Pirms izmantošanas dabā šī kartīte tika pielāgota vietējiem dabas 

apstākĜiem. 

“Kartītē” ir iekĜauta 91 dažāda struktūra, kas ir būtiska bioloăiskās daudzveidības uzturēšanai 

mežā. Tās attiecas uz dažādām audzes rakstura īpatnībām, koku un krūmu stāvu, zemsedzi, 

atmirušu koksni, traucējuma dinamiku, hidroloăiju, kā arī sūnu un ėērpju segu. Bioloăiskās 

daudzveidības struktūras nodrošina dzīves telpu un ekoloăisko nišu dažādiem organismiem, kuri 

ir tiešā atkarībā no šo struktūru klātbūtnes mežā. Struktūras tiek atzīmētas 6 meža biotopu grupās 

un katrai grupai ir savs atzīmējamo struktūru klāsts: 

1) nesen traucēts biotops (lielākais 50 struktūras); 

2) lapu koku pionierfāze (lielākais 47 struktūras); 

3) priežu mežs (lielākais 50 struktūras); 

4) egĜu mežs (lielākais 48 struktūras); 

5) slapjais lapu koku mežs (lielākais 48 struktūras); 

6) platlapju mežs (lielākais 51 struktūra). 

Meža biotopu grupas ir aprakstītas saskaĦā ar Latvijā pieĦemto meža taksāciju. 

Nesen traucēts biotops (NTRB) raksturo nogabalus, kur vērojami dabiski vai cilvēka izraisīti 

traucējumi. Raksturīgākie dabisko traucējumu veidi ir vējgāzes, meža ugunsgrēki un applūšana. 

Cilvēka radītie traucējumi vērojami nogabalos ar nesenu mežsaimniecisko iejaukšanos, 

piemēram, pēc kailcirtēm, izlases cirtēm, skrajcirtēm u.tml., kā arī jaunās dabiski atjaunojušās 

audzēs pēc kailcirtēm vai kultūru ierīkošanas. 

Lapu koku pionierfāze (LKPF) ietver nogabalus, kur dominē pioniersugas- bērzi (Betula pendula, 

B. pubescens) vai apse (Populus tremula). Tās ir galvenokārt dabiski atjaunojušās audzes pēc 

kailcirtēm, retāk pēc meža ugunsgrēkiem. 

Priežu mežs (PM) ietver nogabalus, kur dominē priede (Pinus sylvestris). 

EgĜu mežs (EM) ietver nogabalus, kur dominē egle (Picea abies). 

8

Slapjais lapu koku mežs (SLKM) raksturo purvainus meža nogabalus, kur dominē melnalksnis 

(Alnus glutinosa). Slapjajam lapu koku mežam tika pieskaitīti purvainie meži ar augstu 

gruntsūdens līmeni Līvbērzē, kur līdzās bērzam un osim melnalksnis bieži ir pavadošā suga. 

Platlapju mežs (PLM) raksturo nogabalus ar dažādām platlapju sugām kokaudzes stāvā. Šajos 

mežos dominē osis (Fraxinus excelsior), liepa (Tilia cordata), ozols (Quercus robur) un kĜava 

(Acer platanoides). 

Veicot lauka inventarizāciju, katrs nogabals vispirms tika attiecināts uz vienu no sešām iepriekš 

aprakstītajām biotopu grupām. To darot, tika Ħemtas vērā gan taksācijas ziĦas, gan patiesais 

stāvoklis dabā. Katrs nogabals struktūru inventarizācijas gaitā tika sīki izpētīts. Lai 

inventarizācija tiktu veikta pēc vienotas pieejas, tās veicēju skaits tika pēc iespējas vairāk 

ierobežots līdz 4 pieredzējušiem meža ekspertiem. 

Bioloăiskās daudzvedības struktūru inventarizācijas rezultātā katrs nogabals iegūst noteiktu 

punktu skaitu, kas atbilst tajā reăistrēto struktūru skaitam. Šādi ir iespējams iegūt vērtību, kas 

raksturo katra nogabala bioloăisko daudzveidību. 

Kaut gan reăistrējamo struktūru klāsts katrai biotopu grupai ir atšėirīgs, lielākais iespējamais 

struktūru skaits ir gandrīz vienāds: 49+2. Tas paver iespēju salīdzināt dažādu biotopu grupu 

strukturālo bagātību. 

Lai varētu aptuveni novērtēt katra nogabala bioloăiskās daudzveidības vērtību (BDV), lielākais 

punktu skaits, kas katrai biotopu grupai tika iegūts kādā no Latvijas dabisko mežu etalonteritoriju 

nogabaliem, tika sadalīts 3 vienādos intervālos. Katrs no intervāliem attiecīgi raksturo zemu, 

vidēju vai augstu bioloăiskās daudzveidības vērtību (3.tab.). 

3.tabula 

Dažādu biotopu grupu bioloăiskās daudzveidības vērtības (BDV) un konkrētie punktu intervāli* 

Bioloăiskās daudzveidības vērtība Zema Vidēja Augsta 

Nesen traucēts biotops 0-5 6-11 11-16 

Lapu koku pionierfāze 0-6 7-13 14-20 

Priežu mežs 0-8 9-17 18-26 

EgĜu mežs 0-9 10-19 20-29 

Sapjais lapu koku mežs 0-9 10-18 19-27 

Platlapju mežs 0-10 11-21 22-34 

*- punktu intervāli ir iegūti Latvijas dabisko mežu etalonteritorijās 

Lauka darbs 

Vispārēja bioloăiskās daudzveidības struktūru uzskaite un inventarizācija 4 dabisko mežu izpētes 

objektos veikta 1995. gada pavasara sezonā (aprīlis un maijs); tās laikā apsekoti 800 meža 

nogabali jeb 26,8 km 2 liela teritorija. Par izejas datiem pētījumu organizēšanā izmantoti pēdējās 

mežierīcības materiāli, kaut gan mežsaimnieciski tipoloăiskais un mežu bioloăiskais iedalījums 

nesakrīt [Priedītis, 1993]. 

Struktūru uzskaite aptver visus Latvijā nodalītajos 15 meža augšanas apstākĜu tipus dabiskos 

apstākĜos, kā arī 6 no 8 nosusināto meža augšanas apstākĜu tipiem (atskaitot viršu āreni un viršu 

kūdreni) (4.tab.). 

Lielāko apsekoto nogabalu daĜu veido pārmitrie (purvainie un slapjie) meži: 63,2%, uz pusi 

mazāk nogabalu pārstāv sausie meži- 30,3%, bet nosusinātie meži pēc nogabalu skaita veido 

samērā niecīgu daĜu: 6,5% (1.att.). 

9

Bioloăiski fitosocioloăiskā ziĦā pētījumi aptver visas 3 Latvijā pārstāvētās dabisko mežu klases: 

degošos un nedegošos boreālos skujkoku mežus (Cl. Vaccinio-Piceetea), reti degošos un 

nedegošos nemorālos Eiropas platlapju mežus (Cl. Querco-Fagetea) un nedegošos Eirosibīrijas 

melnalkšĦu staignājus (Cl. Alnetea glutinosae). 

Datu matemātiskā izvērte 

Visu projekta ietvaros izpētīto teritoriju (Slītere, Līvbērze, Aizkraukle un Mežole) dati (800 

nogabalos) izvērtēti ar klasifikācijas (TWINSPAN) un ordinācijas (DCA-CANOCO) 

programmām [Hill 1979, Gauch 1982, Jongman et al. 1987], lai iegūtu objektīvu pazīmju un to 

grupu sadalījumu, savstarpējo saistību un pazīmes un indikatorus, kas dihotomiski nošėir pazīmju 

grupas. Dati izvērtēti atsevišėi katrai no mežu grupām (nesen traucētu, lapu koku pionierfāzes, 

priežu, egĜu, slapjo lapu koku, platlapju). 

TWINSPAN [Hill 1979] ir viena no visplašāk lietotajām matemātiskām datu izvērtes 

programmām dažādu veăetācijas datu un bioloăisko struktūru klasificēšanā. Atsėirībā no 

klasiskās tabulu izvērtes metodikas [Mueller-Dombois & Ellenberg 1974], kur sugas (pazīmes) 

tiek klasificētas vienlaikus ar paraugiem (parauglaukumiem), TWINSPAN vispirms klasificē 

paraugus, bet sugas (pazīmes) klasificē pēc tam, pamatojoties uz paraugu analīzes datiem. Šādas 

divpakāpju klasifikācijas rezultātā programma konstruē sugu un pazīmju/paraugu datu matricu, 

kur pazīmes (vertikālā matricas ass) un paraugi (horizontālā matricas ass) seko cita citai līdzības 

secībā un tiek sadalīti klāsteros. Savukārt klāsteri tiek kodēti ar ciparu kombināciju datu matricas 

labajā (sugām vai pazīmēm) un apakšējā (paraugiem) malā. 

30,3% 

6,5% 

63,2% 

purvainie 

sausie 

nosusinatie 

1.att. Purvaino (uz slapjas minerālaugsnes un slapjas kūdras), sauso (uz sausas minerālaugsnes) 

un nosusināto mežu meža augšanas aptākĜu tipu procentuāls sadalījums pētītajos objektos 

Viena no vērtīgākajām idejām, kas īstenota TWINSPAN, ir daudzpakāpju dihotomiskā 

(dakšveidīgā) dalīšana. Tā ir balstīta uz diferencējošām sugām (pazīmēm), kas raksturo vienu vai 

otru klāsteri, t.i. - sastopamas tikai šajā klāsterī vai, pretstatā salīdzināmajam klāsterim, 

sastopamas daudzkārt (vismaz trīskārt) biežāk. Tādējādi, līdztekus klasifikācijas kvantitatīvajam 

aspektam, tiek ieviests arī kvalitatīvs datu analīzes elements. Līdz ar to TWINSPAN notiek gan 

dihotomiski hierarhisks, gan indikatorsugu (indikatorpazīmju) dalījums. 

4.tab. 

Meža augšanas apstākĜu tipi un to nogabalu skaits, kur tika veikta bioloăiskās daudzveidības 

struktūru inventarizācija 

Meža augšanas apstākĜu tips Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole Kopā 

I. MEŽI UZ SAUSĀM MINERĀLAUGSNĒM 

1. Sils (Sl) 6 - - - 6 

2. Mētrājs (Mr) 5 - - 14 19 

3. Lāns (Ln) 7 - - 19 26 

4. Damaksnis (Dm) 16 - - 46 62 

10

5. Vēris (Vr) 6 - 7 39 52 

6. Gārša (Gr) 2 23 38 1 64 

II. MEŽI UZ SLAPJĀM MINERĀLAUGSNĒM 

7. Grīnis (Gs) 2 - - - 2 

8. Slapjais mētrājs (Mrs) 28 - - 2 30 

9. Slapjais damaksnis (Dms) 33 - - 28 61 

10. Slapjais vēris (Vrs) 12 - 5 14 31 

11. Slapjā gārša (Grs) 6 79 25 - 110 

III. MEŽI UZ SLAPJĀM KŪDRAS AUGSNĒM 

12. Purvājs (Pv) 1 - 12 9 22 

13. Niedrājs (Nd) 14 - 59 39 112 

14. Dumbrājs (Db) 31 - 28 35 94 

15. LiekĦa (Lk) - 15 - - 15 

IV. MEŽI UZ NOSUSINĀTĀM MINERĀLAUGSNĒM 

16. Viršu ārenis (Av) - - - - - 

17. Mētru ārenis (Am) 3 - - - 3 

18. Šaurlapju ārenis (As) 8 - - 1 9 

19. Platlapju ārenis (Ap) 4 14 - - 18 

V. MEŽI UZ NOSUSINĀTĀM KŪDRAS AUGSNĒM 

20. Viršu kūdrenis (Kv) - - - - - 

21. Mētru kūdrenis (Km) - - 1 - 1 

22. Šaurlapju kūdrenis (Ks) 1 - 4 8 13 

23. Platlapju kūdrenis (Kp) 4 - - 1 5 

Struktūru inventarizācija veikta 228 priežu meža, 170 lapu koku pionierfāzes, 167 nesen 

traucētos, 128 egĜu meža, 79 slapjā lapu koku meža un 28 platlapju meža nogabalos (5.tab.). 

5.tab. 

Nogabalu skaits izpētes objektos pa biotopu grupām, kur veikta bioloăiskās daudzveidības 

struktūru inventarizācija 

Biotopu grupa/Izpētes objekts Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole Kopā 

(skaits/%) 

Nesen traucēts biotops (NTRB) 13 65 44 45 167/20.9 

Lapu koku pionierfāze (LKPF) 51 48 42 29 170/21.2 

Priežu mežs (PM) 72 -* 44 112 228/28.5 

EgĜu mežs (EM) 24 -* 9 95 128/16 

Slapjais lapu koku mežs (SLKM) 36 11 27 5 79/9.9 

Platlapju mežs (PLM) 8 9 10 1 28/3.5 

*- dabisku īpatnību dēĜ priežu un egĜu meži Līvbērzē nav sastopami 

Indikatorpazīmju dalījumā šā darba ietvaros lietots tikai viens kvalitatīvā dalījuma līmenis 

(oriăinālais termins : ‘pseudospecies cut level’), jo meža nogabalos (tie definēti kā paraugi) 

sastopamās pazīmes (dažādi biotiskie un abiotiskie daudzveidības elementi) uzskaitītas tikai pēc 

to sastopamības (ir/nav). Tāpēc šajā darbā kvalitatīvo indikatorpazīmju (‘pseudospecies’) 

kopskaits ir vienāds ar konstatēto abiotisko/biotisko daudzveidības elementu skaitu. 

Dati ar TWINSPAN izvērtēti pēc standarta programmas, neviena no pazīmēm un paraugiem nav 

izslēgta no izvērtes, tāpat nevienam nav piešėirts lielāks/mazāks pazīmes svarīgums. 

Skaidrojot galīgo klasificēto datu matricu, būtisks ir : 

- nozīmīgākās pazīmes, kas nodala 1.līmeĦa klāsterus, grupējas datu matricas (pazīmēm - 

vertikālā ass) augšdaĜā un apakšdaĜā; 

- pazīme ir diagnosticējoša, ja klāsterī procentuāli tā sasniedz vismaz III sastopamības klasi 

(‘frequency’) (I: 0-20; II: 20.1-40; III: 40.1-60; IV: 60.1-80; V: 80.1-100 %); 

11

- pazīme ir diagnosticējoša starp diviem klāsteriem, ja tā vienā no tiem sasniedz vismaz III 

sastopamības klasi un starpība ir 2 sastopamības klases starp klāsteriem (t.i. - 0-III, I-III, 0-IV, I- 

IV, II-IV, 0-V, I-V, II-V; starpību III-V kā diagnosticējošu skaidro reti, jo abos klāsteros 

sastopamības klase sasniedz diagnosticējošu līmeni, t.i., vismaz trešo); 

- jo augstāka sastopamības klase attiecībā pret salīdzināmo klāsteri, jo pazīme ir nozīmīgāka; 

visnozīmīgākās pazīmes TWINSPAN izdrukā uzlūkojamas kā diferencējošas (indikatorpazīmes); 

- pirmā līmeĦa klāsteriem kopīgās pazīmes (datu matricas vertikālās ass centrālā daĜa) ir 

nozīmīgākais pētāmā objekta pamatpazīmju (‘kodola’ pazīmju) kopums; vairākumā veăetācijas 

sistēmu un bioloăisko struktūru pētāmais objekts tiek raksturots kā stabils un viendabīgs, jo 

plašāks ir šis ’kodola’ pazīmju spektrs. Arī šeit par diagnosticējošām ‘kodola’ pazīmēm 

uzlūkojamas tās, kām ir vismaz III sastopamības klase; 

- pirmā līmeĦa parauglaukumu dalījums (datu matricas horizontālā ass) nodala ievāktos paraugus 

divās grupās, kas savstarpēji atsėiras pēc iepriekš aprakstītām diagnosticējošām vai indikatora 

pazīmēm. 

No ordinācijas metožu paketes CANOCO [ter Braak 1990] šajā darbā izmantota DCA 

(‘Detrended Reciprocal Averaging’) analīze. Tā ir biežāk izmantotā analīze gadījumos, ja dati 

nesatur parametriskus vai neparametriskus vides kvalitātes (ekoloăiskos) mērījumus. 

Ordinācijai ir trīsvairāk paruzdevumi: 

- salīdzinājumā ar klasifikāciju, ordinācija parāda sugu/pazīmju un paraugu vizuālo orientāciju 

telpā un savstarpējās grupēšanās tuvumu vai atstatumu; 

- lietojot ekoloăiskos datus, parāda sugu/pazīmju saistību un atkarību ar katru no tiem; 

- noĦem nebūtiskos ‘trokšĦa’ (‘noise’) efektus. 

Ordinācija parasti nav mērėa analīze; arī iekĜaujot ekoloăiskos mērījumus, visbiežāk ordināciju 

izmanto ciešā saistījumā ar klasifikāciju. 

DCA producē gan sugu/pazīmju, gan paraugu ordinācijas attēlu. Lai novērstu artefakta efektus 

gar ordinācijas vertikālo (otro) asi, kas rodas, lietojot RA, DCA ir uzlabots ordinācijas variants, 

kas sadala horizontālo (pirmo) RA asi segmentos un pārveido segmenta ietvaros vērtības gar 

vertikālo (otro) asi visiem paraugiem līdz nulles līmenim, tādējādi iegūstot viendimensijas 

variāciju. Programmas matemātiskais pamatojums ir sarezăīts un atrodams literatūrā [Gauch 

1982, Jongman et al. 1987]. 

Šajā darbā lietots DCA-CANOCO programmas standarta variants. Pazīmes vai paraugi, kuru 

telpiskās grupēšanās punkts ordinācijas rezultātā sakrīt, aplūkoti kā grupas punkts. 

Kombinējot lietoto klasifikācijas programmu (TWINSPAN) ar DCA-ordināciju, nodalītas 

klāsterus raksturojošās un kopējās pazīmju grupas. 

Bioloăiskie pētījumi 

Kompleksi bioloăiski pētījumi tika veikti 42 parauglaukumos, kuri tika izvēlēti, vadoties no 

bioloăiskās daudzveidības struktūru inventarizācijas rezultātiem (3.piel.). 12 no tiem atrodas 

Slīterē, 6 - Līvbērzē, 13 - Aizkrauklē un 11- Mežolē. Parauglaukumi pārstāv visas katrā izpētes 

objektā sastopamās biotopu grupas. Pētījumi ar nodomu tika veikti parauglaukumos ar zemu un 

augstu bioloăiskās daudzveidības vērtību, intensīvi, nedaudz vai vispār neapsaimniekotos 

parauglaukumos. Daudzos gadījumos katrā objektā tika pētīti vairāki vienas un tās pašas biotopu 

grupas parauglaukumi, lai būtu iespējams salīdzināt parauglaukumus vai nogabalus ar dažādu 

bioloăiskās daudzveidības vērtību, meža vēsturi un mežsaimniecisko ietekmi. Bioloăiskie 

pētījumi tika veikti arī visos no bioloăiskās daudzveidības viedokĜa izcilos objektos, kā, 

piemēram, Slīteres Zilokalnu kraujā, Liepu un LūžĦu salās Aizkraukles purvā. 

12

Jāatzīmē, ka 19% pētītās teritorijas jeb 83,5 ha (3 nesen traucēta biotopa, 2 priežu meža un 2 egĜu 

meža parauglaukumi) aizĦem nesenas (1906-1990.g.) egĜu/priežu kultūras, kas ir ierīkotas 

bioloăiski daudzveidīgu un ilglaicīgu dabisko mežu vietā. 

Kopējā teritorija, kur tika veikti bioloăiskie pētījumi, aizĦem 4,25 km 2 , t.i., aptuveni 1 km 2 katrā 

izpētes objektā un 15,9% no visas pētītās teritorijas (6.tab.). Vidēji, katra biotopu grupa izpētīta 

ap 70 ha platībā. 

6.tab. 

Parauglaukumu un to veidojošo nogabalu skaits, kā arī parauglaukumu platība izpētes objektos 

un biotopu grupās 

Objekts/ 

Biotopu 

grupa 

Nesen 

traucēts 

biotops 

Lapu koku 

pionierfāze 

Priežu 

mežs 

EgĜu 

mežs 

Slapjais 

lapu koku 

mežs 

Platlapju 

mežs 

Kopā (ha) 

Aizkraukle 1/4/14,6 3/6/12,2 1/5/9,8 2/2/3,7 4/9/19,1 2/7/26,8 13/33/83 

Līvbērze 1/5/30,2 1/3/29,7 -* -* 2/4/56 2/3/9,8 6/15/124 

Mežole 1/1/26,2 3/3/8,3 3/6/19 2/9/30 1/3/3 1/1/1 11/23/88 

Slītere 2/2/8,7 2/2/27,7 2/6/22,8 2/3/22 1/5/29,7 3/3/17,8 12/21/130 

Kopā (ha) 5/12/79,7 9/14/77,9 6/17/51,6 6/14/55,7 8/22/107,8 8/14/55,4 42/92/425 

Metodes 

Dabisko mežu parauglaukumu pētījumos piedalījās eksperti 10 organismu grupām. Pētījumi tika 

veikti par gĜotsēnēm, cepurīšu sēnēm, piepju sēnēm, ėērpjiem, sūnaugiem, vaskulārajiem augiem, 

vabolēm, tauriĦiem, gliemjiem un sīkajiem zīdītājiem. Visi lauka darbi tika paveikti 1995. gada 

veăetācijas sezonā. Atsevišėu trūkstošo nogabalu izpēte tika pabeigta 1996. gadā. 

Organismu grupu pētījumos tika izmantota šāda metodika. 

GĜotsēnes (eksperte S. Ruskule) 

Apskatot visus nozīmīgos substrātus, katrā parauglaukumā tika pavadīta 1,5-2,5 stundas (kopā 3 

darba dienas). Pētījumi tika veikti visos (12) Slīteres objekta parauglaukumos. Katrs 

parauglaukums tika apmeklēts 1 reizi. Tika ievākti paraugi noteikšanai un zinātniskajam 

herbārijam. Pētījumā izmantotas arī ziĦas no agrākiem parauglaukumos veiktajiem autores 

pētījumiem. 

Cepurīšu sēnes (eksperte I. Avota) 

Katrā parauglaukumā 1,5-2,5 stundas tika veikta visu nozīmīgo substrātu apskate (kopā 12 darba 

dienas). Pētījumi tika veikti visos (41), atskaitot 1 Mežoles parauglaukumu. Katrs parauglaukums 

apmeklēts 1 reizi. Kvartālu stigas, meža ceĜi un citi neraksturīgi meža biotopi netika apskatīti. 

Noteikšanai un zinātniskajam herbārijam tika ievākti paraugi. Ievākto sēĦu īpatĦu īpašības tika uz 

vietas aprakstītas, jo izžūstot tās nesaglabājas. 

Piepju sēnes (eksperti D. Meiere, E. Vimba) 

Dažādos parauglaukumos pavadītais pētījumu laiks ir atšėirīgs un ir atkarīgs no platības un 

atmirušās koksnes daudzuma. Vidēji, katra parauglaukuma izpētē tika pavadītas 2-3 stundas. 

42 parauglaukumu izpētē ir pavadītas 17 darba dienas vai nedaudz vairāk kā 190 stundas. Visi 

Slīteres un Mežoles, kā arī daži Līvbērzes un Aizkraukles ir apmeklēti divas reizes, pārējie- vienu. 

Parastākās sugas tika noteiktas uz vietas, pārējās tika ievāktas noteikšanai un zinātniskajam 

herbārijam. Sugu noteikšanai veikta pēc Rivardena un Gilbertsona monogrāfijām, kā arī 

izmantota šo autoru atzītā nomenklatūra (1993., 1994.). DaĜa ievākto paraugu tika noteikta 

Lietuvas Botāniskajā institūtā ViĜĦā un Igaunijas Zooloăijas un Botānikas institūtā Tartu. Ievāktas 

tika pārsvarā porainās piepju sēnes, jo tām salīdzinot ar neporainajām afiloforu rindas sēnēm ir 

daudz lielāka nozīme koksnes noārdīšanas procesā. 

13

Ėērpji (eksperts A. Piterāns) 

Katra parauglaukuma izpētē tika pavadītas aptuveni 3 stundas (kopumā aptuveni 4 darba dienas), 

apskatot visus nozīmīgos substrātus. Pētījumi tika veikti 8 Aizkraukles un 10 Mežoles 

parauglaukumos. Katrs parauglaukums apmeklēts 1 reizi. Netika pētītas kvartālu stigas, meža ceĜi 

un citi neraksturīgi meža biotopi. Tika ievākti paraugi noteikšanai un zinātniskajam herbārijam. 

Sūnaugi (eksperti A. ĀboliĦa un U. Suško) 

Visu nozīmīgo substrātu apskatei katrā parauglaukumā veltītas vidēji 3-4 stundas. 

42 parauglaukumu lauka pētījumos kopumā pavadīta 21 darba diena jeb aptuveni 170 stundas. 

Katrā nogabalā tika apsekoti visi būtiskākie substrāti. ZiĦas no kvartālu stigām, meža ceĜiem un 

citiem neraksturīgiem meža biotopiem netika Ħemtas vērā. Noteikšanai un zinātniskajai liecībai 

tika ievākts bagātīgs herbārijs. Vairākums sugu tika noteiktas uz vietas, pārējās - laboratorijā. Visi 

Slīteres un Mežoles, kā arī daži Līvbērzes un Aizkraukles parauglaukumi tika pētīti 2 reizes, 

pārējie - vienu. 

Vaskulārie augi (eksperti Ă. Gavrilova, I. Rēriha, U. Suško un V. Šulcs) 

Līvbērzē, Aizkrauklē un Mežolē augu sugu saraksti veidoti pirmo reizi. Slīterē papildus izmantoti 

arī agrāko gadu pētījumi. Sugas tika reăistrētas tikai dabiskos biotopos, dati no mākslīgām vietām 

(meža ceĜi, ceĜmalas, kvartālu stigas u.tml.) netika Ħemti vērā. Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles 

parauglaukumi apmeklēti pa 1 reizei, Slīteres - 2 reizes. Visu nozīmīgo biotopu izpētei katrā 

parauglaukumā pavadītas 2-5 stundas un ievākts zinātniskais herbārijs. Parauglaukumu izpētē 

Slīterē kopumā pavadītas 12 darba dienas (ap 100 stundām), Līvbērzē - 2 (18 stundas), Aizkrauklē 

- 3 (24 stundas) un Mežolē - 4 (32 stundas). 

Vaboles (eksperts A. Barševskis) 

Aizkraukles objektā visu nozīmīgo substrātu izpētē pavadītas 3 darba dienas, ievākts materiāls 

zinātniskajai kolekcijai. 

TauriĦi (eksperts N. Savenkovs) 

Galvenā materiāla iegūšanas metode ir tauriĦu pievilināšana uz gaismu. TauriĦus reăistrē uz 

balta, lampas apgaismota ekrāna. Līdz 1987. gadam izmantota kvarca lampa PRK-2 (375 W), 

vēlāk: DRL-250 un DRL-400. Pēdējos gados izmanto arī automātiskos gaismas slazdus ar jauktas 

gaismas lampām (160 W). Papildus izmantota arī pĜaušana un ėeršana ar tīkliĦu, kā arī 

izaudzēšana no pirms-imago stadijām. Daži mikrotauriĦi noteikti arī pēc tiem raksturīgajiem 

savilkumiem, kūniĦām un bojājumiem. Lauka darbs veikts 47 dienu laikā. Papildus izmantoti arī 

A. un I.Šulcu (1971.-1987.), kā arī somu lepidopterologu J.Junnilainen un K.Nupponen (1990.- 

1995.) pētījumu rezultāti. Aizkraukles objekta sākuma izpēte veikta 1995. gadā. 

Gliemji (eksperte D. Pilāte) 

Visi parauglaukumi (42) apmeklēti pa vienai reizei 1995. gada jūnijā un augustā. Katrā 

parauglaukumā no 20x10 m liela regulāra laukuma iesijāti 3 litri meža nobiru, veco lapu un trūdu. 

Zemsedzes nobiru iesijāšanai izmantots entomoloăiskais tīkls ar acs izmēru 1x1 cm. Papildus tam, 

gliemji tika reăistrēti arī uz visiem citiem nozīmīgajiem substrātiem- koku stumbriem, kritalām, 

sausokĦiem, zem koku mizas, uz sēnēm, ėērpjiem, sūnām un vaskulārajiem augiem. Katrā 

parauglaukumā veikts biotopa apraksts un ievākts zinātniskais herbārijs. Parauglaukumi apsekoti 

10 darba dienu laikā. Katra nogabala lauka izpētei, apraksta veikšanai un paraugu ievākšanai 

patērētas 2 stundas, parauga iesijāšanai- 4 stundas, materiāla noteikšanai un datu izvērtei- 6 

stundas. Kopumā datu ievākšanai un izvērtei patērētas 62 darba dienas vai 500 stundas. 

14

Sugu pārstāvētības un dažādības kvantitatīva analīze katrā parauglaukumā veikta, izmantojot 

rādītājus: 

1) sugas dominēšanas pakāpe jeb īpatsvars p: 

p = d/D * 100% 

d - konkrētās sugas pārstāvētības pakāpe (1 parauglaukumā noėerto īpatĦu skaits) 

D - visu sugu kopējā pārstāvētības pakāpe (1 parauglaukumā visu noėerto īpatĦu skaits) 

Rādītājs raksturo katras sugas dominēšanas pakāpi jeb īpatsvaru molusku grupā [Fjodorov, 

Giljmanov 1980]. 

2) sugu dažādības (Šenona-Vīnera) rādītājs: 

s 

H = - ∑ (p )(log p ) 

I=1 

s - sugu skaits 

p - konkrētās sugas īpatsvars paraugā 

Sugu dažādības (Šenona-Vīnera) rādītājs ir atkarā gan no sugu kopskaita, gan no katras sugas 

pārstāvētības [Hair 1980, Liepa et al. 1991]. 

3) summārais dominances (Simpsona) rādītājs: 

C = ∑ p 

Šis rādītājs paskaidro, vai sugu vidū ir kāds izteikts dominants, vai visas sugas ir līdzīgi 

pārstāvētas. Jo mazāka rādītāja vērtība, jo līdzīgāka ir sugu pārstāvētība [Odum 1975]. 

Zīdītāji (eksperti I. Brauna, V. Pilāts un T. Zorenko) 

Sīko zīdītāju sugas un skaits reăistrēts ar slazdu līnijas metodi. Atkarā no parauglaukuma platības 

līnijā ar 5-7 m pārtraukumu tika izlikti 15-50 parastie peĜu slazdi. Ēsmai izmantota saulespuėu 

eĜĜā mērkta rudzu maize. Dažās īpaši slapjās vietās vai gar grāvjiem tika izlikti atsevišėi slazdi 

ūdensžurkām. Ēsmai izmantoti burkāna gabaliĦi. Katra uzskaite ilga 2-3 diennaktis (Līvbērzes 

objektā). Slazdu pārbaude tika veikta reizi diennaktī. Katras uzskaites laikā noėertie dzīvnieki tika 

noteikti un katras sugas īpatĦi uzskaitīti. 

Datu ievākšana, lietojot slazdu līnijas metodi, aizĦēma 5-6 stundas, izliekot un pārbaudot 

100 slazdus. Papildus sīko zīdītāju uzskaitei, reăistrētas arī citas zīdītāju sugas, kas veikts 

vadoties pēc to darbības liecībām un pēdu nospiedumiem. Lauka pētījumi izpētes objektos 

kopumā ilga 31 dienu (7.tab.). 

Terioloăisko datu ievākšanas apjoms un laiks dabisko mežu izpētes objektos 

Izpētes objekts Laiks (1995.gads) Slazdu diennakšu 

skaits 

Slītere 26-27.jūnijs 

15-28.augusts 

2-4.septembris 

Noėerto dzīvnieku 

skaits 

1050 282 2 

14 

3 

Līvbērze 21.jūnijs 270 205 1 

Kopējais 

pavadītais 

laiks 

(dienas) 

15 

7.tab.

2.-4.oktobris 3 

Aizkraukle 21.-24.septembris 724 397 4 

Mežole 29.augusts- 

1.septembris 

131 26 4 

Kopā 2175 910 31 

Sīko zīdītāju sugu pārstāvētība un dažādība katrā parauglaukumā noteikta, izmantojot šādus 

rādītājus: 

1) noėerto dzīvnieku skaits uz 100 slazdu diennaktīm 

d = n * 100/ N * h 

n- kopējais noėerto dzīvnieku jeb pilno slazdu skaits 

N- katras atsevišėas uzskaites laikā izmantoto slazdu skaits 

h-uzskaitē pavadīto pilno diennakšu skaits 

Šis rādītājs raksturo konkrētās sugas relatīvo sastopamību noteiktā vietā un Ĝauj savstarpēji 

salīdzināt ėeršanas rezultātus, izmantojot dažādu slazdu skaitu un/vai dažādu to izmantošanas 

periodu parauglaukumos [MisiĦa, Priednieks, 1986.]. 

2) sugas dominēšanas pakāpe jeb īpatsvars p: 

p = d/D * 100% 

d-konkrētās sugas pārstāvētības pakāpe (noėerto īpatĦu skaits uz 100 slazdu diennaktīm) 

D- visu sugu kopējā pārstāvētības pakāpe (visu noėerto īpatĦu kopējais skaits uz 100 slazdu 

diennaktīm) 

Rādītājs raksturo katras sugas dominēšanas pakāpi jeb īpatsvaru noteiktā sīko zīdītāju asociācijā 

[Fjodorov, Giljmanov 1980]. 

3) sugu dažādības (Šenona-Vīnera) rādītājs: 

s 

H = - ∑ (p )(log p ) 

I=1 

s - sugu skaits 

p -konkrētās sugas īpatsvars paraugā 

Sugu dažādības (Šenona-Vīnera) rādītāja vērtība ir atkarā gan no sugu skaita, gan no katras sugas 

pārstāvētības [Hair 1980, Liepa et al. 1991]. 

4) summārās dominēšanas (Simpsona) rādītājs: 

C = ∑ p 

Šis rādītājs paskaidro, vai pastāv kāds izteikts dominants, vai visas sugas ir pārstāvētas līdzīgi. Jo 

mazāka tā vērtība, jo izlīdzinātāka ir sugu pārstāvētība [Odum 1975]. 

TERMINOLOĂIJA 

Šajā projektā kā Latvijas apstākĜiem un pašreizējam izpētes līmenim vispiemērotākā izmantota 

dāĦu formulētā dabisko mežu terminoloăija [Strategy for natural forests and ... 1994]. Izvēloties 

16

šo terminoloăiju, tika Ħemtas vērā arī citās Eiropas valstīs pieĦemto terminoloăiju atšėirības un 

priekšrocības [Bedeutung historisch alter Wälder für den Naturschutz 1994, Naturskogar i Norden 

1994, Peterken 1994]. Lietojot jebkuru no šīm terminoloăijām, tomēr jāĦem vērā, ka 

salīdzinājumā ar Eiropas kritērijiem Latvijas meži ir saglabājušies daudz dabiskāki. 

Dabiskais mežs ir izcēlies no sākotnējās meža segas, t.i., dabiski atjaunojoties ceĜā. Tādējādi, 

dabiskais mežs ir mežs, kas noteiktā teritorijā ir radies pats no sevis un ko veido dabiski 

ieceĜojušas koku sugas un formas. Dabiskais mežs var būt ticis mazāk vai vairāk mākslīgi 

ietekmēts, piemēram, cirsts vai atjaunots, taču šis mežs nedrīkst būt bijis pakĜauts atjaunošanai ar 

sēšanu vai stādīšanu. 

Pirmatnējs mežs ir neskarts sākotnējais dabiskais mežs, kuru raksturo mākslīgi neizmainīts 

hidroloăiskais režīms, atjaunošanās dinamikas un īpašās struktūras. 

Neskarts mežs ir kopējs apzīmējums, kas attiecas uz mežiem, kuru apsaimniekošana zināmu laiku 

nav veikta. Ja apgabalu atstāj neskartu vairākus gadu desmitus, tajā var rasties pirmatnējam 

mežam raksturīgas struktūras, kā, piemēram, kritalas un sausokĦi, atjaunošanās laucēs, dabiski 

hidroloăiskie apstākĜi un dažādas nišas specifiskām augu un dzīvnieku sugām. 

Stādīts mežs ietver audzes, kur šajā vietā ir vai nu mākslīgi iesētas, vai iestādītas. Pirms vairākām 

paaudzēm iestādītie meži nekĜūs par dabisko mežu pat ja atjaunošanās vēlāk notiek dabiski ar 

sēklām, un apgabalu atstāj neskartu. Šajā gadījumā, stādīts mežs var iegūt pirmatnējam mežam 

līdzīgu struktūru. 

Meža ilglaicības (kontinuitātes) terminoloăija sniegta pēc Nilsson un Baranowski [1993]. 

Koku kontinuitāte: kopš pirmatnējā meža rašanās ir saglabājusies vismaz skraja kokaudzes vai 

krūmu sega, kas ilglaicīgi nodrošinājusi kādas zemsedzes daĜas noēnojumu. 

Dižkoku kontinuitāte: Ĝoti liela caurmēra (diametrā vismaz 1 m) koki ir bijuši ilglaicīgi un 

pastāvīgi sastopami, kopš konkrētajā vietā radās pirmatnējais mežs, kā arī vienmēr bijuši vismaz 

daži koki ar izpuvušu un cauru vidu. 

Kritalu (zviedriski-låga) kontinuitāte- kopš pirmatnējā meža rašanās vienmēr ir bijuši sastopami 

vairāki lielāki (diametrā vairāk par 20 cm) sausokĦi (stāvoši atmiruši koki, augstie celmi) un 

kritalas (guloši atmirušie koki). 

Pirmatnējā meža kontinuitāte-mežs, kuru raksturo gan dižkoku, gan kritalu kontinuitātes. 

Ugunsgrēku kontinuitāte: ugunsgrēki konkrētajā vietā ir notikuši ar dabiski noteiktu biežumu, 

atkarā no vietējā klimata un meža tipiem. Ugunsgrēku kontinuitāte var būt sastopama dažādā 

salikumā ar citiem meža kontinuitātes veidiem. 

Noganīta meža kontinuitāte- mežs ar ilglaicīgu lielo zālēdāju (ėermeĦa masa vairāk par 1000 kg) 

noganīšanas spiedienu vairāku gadsimtu ilgumā. 

DABISKO MEŽU VĒSTURE LATVIJĀ 

MEŽU ATTĪSTĪBA PĒCLEDUSLAIKMETĀ 

Latvijas meži ir radušies pēcleduslaikmetā un ir valdošais veăetācijas tips. Pēc ledāja atkāpšanās 

dabiskā veăetācija attīstījās 6 secīgu klimata periodu ritējumā: arktiskā, subarktiskā, boreālā, 

atlantiskā, subboreālā un subatlantiskā. 

17

Meži sāka veidoties tikai subarktiskā perioda beigās (preboreāls, pirms aptuveni 9000 g.), kam 

sekoja tālāka klimata uzlabošanās. KĜuva siltāks un gaismasprasīgā tundras veăetācija sāka izzust, jo 

no dienvidiem pakāpeniski ieviesās slēgtas meža sabiedrības. Pirmās koku sugas bija bērzs Betula 

spp., apse Populus tremula un priede Pinus sylvestris. Šajā laikā parādījās arī egle, taču Ĝoti nelielā 

daudzumā un tikai pašos Latvijas austrumos, taču drīz tā atkal izzuda. Šajā laikā jau bija 

sastopama arī lazda Corylus avellana. Apēnojuma ietekmē tundras veăetāciju izspieda meža 

veăetācija. 

Boreālajā laikmetā pirms 9000-7800 gadiem klimats kĜuva arvien siltāks, kaut gan, īpaši tā 

sākumā, būdams vēl diezgan sauss. Meži izplatījās visā Latvijā [Latvijas zeme, daba un tauta 

1936]. Sākumā tās bija mazāk vai vairāk atsevišėas bērzu birzis, kas vēlāk saslēdzās lielos 

masīvos. Pamatā dominēja priežu meži un sāka veidoties nemorālie platlapju un platlapju un egĜu 

meži, ko veidoja siltummīlošas koku sugas: ozols Quercus robus, liepa Tilia cordata, vīksna 

Ulmus laevis un citas. Lielos daudzumos bija sastopama lazda Corylus avellana, ko noteica jau 

iepriekš radītie labvēlīgie apstākĜi: kaĜėains māls un vēl neizskalota morēna. Šajā laikā tā atradās 

savā optimumā visā pēcleduslaikmetā. Vēlākā laikā lazdas nozīme mežos arvien samazinājās, ko 

noteica meža biezības palielināšanās, kā arī pakāpeniska morēnas izskalošana un vēlāk arī klimata 

pasliktināšanās. No austrumiem atkal sāka izplatīties egle. Faunā izzuda ziemeĜbriedis, bet bija 

sastopams taurs, Eiropas bizons, brūnais lācis, lūsis, vilks, lapsa, bebrs, alnis u.c. dzīvnieki. 

Atlantiskajā periodā pirms 7800- 4800 gadiem klimats bija kĜuvis vēl siltāks un vienlaikus arī 

mitrāks [Latvijas zeme, daba un tauta, 1936.]. Šajā laikā nemorālie platlapju meži un melnalksnāji 

sasniedza vislielāko izplatību. NokrišĦu daudzuma palielināšanās veicināja egles izplatīšanos. 

Intensīvi veidojās purvi un aizauga ezeri. No šā laika līdz mūsu dienām kā floras relikti 

saglabājušiā, piemēram, īve Taxus baccata, purva mirte Myrica gale, efeja Hedera helix, 

skābardis Carpinus betulus un ezerrieksts Trapa natans. 

Subboreālajā periodā, t.i., pirms 4800- 2800 gadiem, nokrišĦu bija mazāk nekā atlantiskajā 

periodā [Latvijas zeme, daba un tauta, 1936.]. Par to liecina purvu pieaugšanas ātruma 

samazināšanās un atsevišėu purvu apaugšana ar mežu. Šajā laikā pie mums izplatījās tādi augi, 

kas bijas izplatīti kontinentālākos Austrumeiropas apgabalos. Platlapju meži šajā laikā 

samazinājās aptuveni uz pusi, bet stipri pieauga egles klātbūtne. Egle aizĦēma aptuveni 30-40% 

audžu. 

Subatlantiskais periods, kas ilgst pēdējos 2800 gadus, iestājās ar vairāk vai mazāk pēkšĦu klimata 

pasliktināšanos [Latvijas zeme, daba un tauta, 1936]. Temperatūra pazeminājās, bet nokrišĦu 

kĜuva vairāk. Šā klimata ietekmē pastiprināti notika augsnes izskalošanās un rūsakmeĦa 

veidošanās. Tās dēĜ arvien vairāk samazinājās nemorālo platlapju mežu izplatība, taču liela 

nozīme šo mežu izzušanā bija arī cilvēka saimnieciskajai darbībai, kas kĜuva arvien plašāka. 

Samazinājās egĜu audžu platība, priedes līdzdalība mežu veidošanā palielinājās. 

Pastiprinātā auglīgāko augšĦu izmantošana lauksaimniecībā un vēsāka klimata periods 15.-19.gs. 

krasi samazināja platlapju koku nozīmi Latvijas mežu veăetācijā [Latvijas Padomju 

enciklopēdija, 1984.]. 

CILVĒKA IETEKME UZ MEŽIEM PIRMS INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS 

PERIODA 

Laika gaitā mežu veăetāciju arvien vairāk sāka ietekmēt cilvēka saimnieciskā darbība. 

Mazāk nekā puse visu meža platību aizĦem savas sākotnējās augtenes [Sarma 1959]. Ir 

pieĜaujams, ka šajās vietās meža segu nekad nav nomainījis kāds cits veăetācijas tips. Šādi rajoni 

18

atrodas Piejūras zemienē Latvijas rietumdaĜā, Rīgas zemienē, Ventas ielejā un Usmas ieplakā, 

Austrumlatvijas zemienē un daĜēji arī Vidusgaujas ieplakā. 

Latvijas augstienes klāj galvenokārt sekundāras izcelsmes meži. Gandrīz visi meži šeit aug uz 

kādreizējās lauksaimniecības zemēs,atskaitot stāvākus reljefa elementus, purvainas ieplakas un 

gravas [Sarma, 1959.]. Par to norāda liels skaits augsnes sėērsgriezumu, ievērojami erodētas 

nogāzes un kādreizējo saimniecību paliekas. Pie līdzīgiem secinājumiem noveduši arī ăeogrāfiski 

pētījumi [Sarma (Ramans), 1959.]. 

Arheoloăiskie materiāli un putekšĦu analīzes liecina par cilvēka ietekmi uz mežu jau tālā senatnē 

[Sarma, 1959.]. Līdz mūsu ēras sākumam tā izpaudās galvenokārt meža ugunsgrēkos, koku 

izciršanā un lopu ganīšanā. Pieaugot iedzīvotāju skaitam un attīstoties zemkopībai, arvien vairāk 

meži tika nolīsti. Galvenais faktors, kas noteica mežu sarukšanu, bija zemkopības augu sekas 

sistēmas attīstība. Latvijas teritorijā tā radās mūsu ēras sākumā un turpināja pastāvēt līdz 

19.gadsimta beigām. 

Uzskatāmu priekšstatu par jaunu meža zemju apgūšanu sniedz dažādu laika periodu kapulauku 

ăeogrāfiskais izvietojums [Sarma, 1959.]. Vissenākās apmetnes un kapulauki atradās lielāko upju 

krastos. Taču jau nākamajos gadsimtos to skaits jūtami pieauga un tie izplatījās auglīgos 

līdzenumos un morēnu augstienēs. 

Līdumošanas rezultātā lielas mežu teritorijas tika pārvērstas lauksaimniecības zemēs. Laika gaitā, 

mainoties iedzīvotāju skaitam karu un epidēmiju ietekmē, mežainums visai ievērojami svārstījās 

[Sarma, 1959.]. 

Līdumošanai īpaši tika pakĜauti platlapju meži, kuri mūsdienās jau uzskatāmi par reliktiem. Ozolu 

un cietlapaino koku mežu izciršanu veicināja arī Ĝoti lielais pieprasījums pēc to koksnes. Var 

uzskatīt, ka Latvijas cietlapainie meži bija pamatā izcirsti jau 18.gadsimta beigās [Sarma, 1959.]. 

Gadsimtiem ilgā līdumošana veicināja arī augšĦu izskalošanos. Vieni no pēdējiem ozolu mežiem 

tika izcirsti 1820.-1840.gadā Līvbērzes objekta teritorijā. 

Mūsdienu meži veido tikai nelielu daĜu no tā pirmatnējā meža, kurš līdz ar purviem, ūdeĦiem un 

palieĦu pĜavām reiz klāja gandrīz visu Latviju [Sarma, 1959.]. 

INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS PERIODS 

Intensīvā mežsaimniecība Latvijā ieviesās ap 1820.-1860.gadu. Dažos saimnieciski attīstītākos 

apgabalos tā parādījās agrāk, citos vēlāk. Pakāpeniski visi meži kĜuva mazāk vai vairāk pakĜauti 

intensīvai apsaimniekošanai. 19. un 20.gadsimtā meža veăetāciju stipri ietekmēja arī intensīva 

zemju pārveidošana [Latvijas Padomju enciklopēdija ,1984.]. 

Tāpēc, pilnīgi dabiski, apsaimniekošanas neskarti meži Latvijā vairs nav sastopami. Jau 19.gadsimta 

vidū visus Latvijas mežus ietekmēja cilvēka darbība un tikai Ĝoti nomaĜās vietās bija saglabājušies 

atsevišėi pirmatnēji vai tiem līdzīgi meži [Sarma, 1959.]. 

Pēdējie pirmatnējie vai tiem līdzīgi meži līdz Pirmā pasaules kara sākumam bija saglabājušies plašā 

un maz apdzīvotā meža masīvā starp Gulbeni un Lubānu. Šie meži atradās nomaĜā vietā gar vairākus 

gadsimtus pastāvējušo Vidzemes un Latgales guberĦu administratīvi-saimniecisko robežu. Tie 

zaudēja savu pirmatnējību pēc Pirmā pasaules kara, kad izbūvēja labus ceĜus un sākās intensīva 

mežu izmantošana. 

19

Cilvēka darbības ietekmē meža fitocenozēs noris plašas un dziĜas pārmaiĦas. Mainās augu 

savstarpējās attiecības, vienkāršojas veăetācijas struktūra un izzūd pret izmaiĦām un 

traucējumiem jūtīgākās sugas [Latvijas Padomju enciklopēdija, 1984.]. 

Kaut gan pirmie meža stādījumi tika ierīkoti jau 18.gadsimta otrajā pusē, meža kultivēšana 

rūpnieciskos apjomos sākās tikai 19.gadsimta otrā pusē [Sarma 1959]. 

Sākotnēji ierīkoja tikai priedes kultūras. Izcirtumus 5-6 gadus ara. Pēdējās auzu un miežu sējas 

laikā tika iesēti arī čiekuri vai priežu sēklas. Pateicoties sistemātiskai priedes kultivēšanai, tās 

audžu piedalīšanās meža veidošanā laikā no 1900. līdz 1955.gadam pieauga no 45,5% līdz 53% 

[Sarma, 1959.]. Atsevišėās mežniecībās mākslīgie priežu meži aizĦem ievērojamu platību, kas 

liecina par Ĝoti spēcīgu antropogēnu ietekmi uz mežu. Kultūru ierīkošana dabisko mežu platībās 

pamatos pārmainīja dabisko veăetāciju. 

Koku sugu sastāvu dabiskajos mežos un sugu izvēli kultūru ierīkošanai stipri iespaidoja arī tirgus 

konjunktūra. Vēl 19.gs. otrā pusē egle un bērzs muižnieku saimniecībās tika uzskatīta par 

“nezālēm” [Sarma, 1959.]. Šajā sakarā vietējā presē mēdza parādīties raksti ar saukĜiem “Nost ar 

egli, lai dzīvo priede!”. Tikai 19.gs. beigās, attīstoties celulozes un papīra rūpniecībai, egli sāka 

uzskatīt par vērtīgu sugu un kultivēja. Tomēr priežu kultūras arvien sastādīja 90% no to kopējās 

platības. Ātrākai koksnes iegūšanai mūsdienās lielās platībās, t.sk., arī dabisko mežu 

etalonteritorijās ierīko priežu un egĜu plantācijas un veic mērėtiecīgas meža kopšanas cirtes. 

Svešzemju koku sugu (Eiropas lapegles, dižskabārža, sarkanā ozola u.c.) ieviešana veicināja 

jaunu fitocenožu rašanos, kādas Latvijā pēcleduslaikmetā nekad nebija pastāvējušas [Sarma 

1959]. 

Jaunu pārmainītu fitocenožu rašanos Ĝoti veicina arī meža zemju hidromeliorācija. Hidrotehniskā 

meliorācija, ko Latvija jau lieto vairāk nekā 150 gadus, ir novedusi pie radikālas meža augšanas 

apstākĜu maiĦas. Mežu nosusināšana ir veicinājusi egles nomaiĦu ar bērzu [Sarma, 1959.]. 

Aptuveni 46,5% no valsts mežu platības (97840 km 2 ) aizĦem purvainie meži, kuriem ir Ĝoti liela 

nozīme bioloăiskās daudzveidības saglabāšanā. Lai iegūtu lielāku koksnes pieaugumu, šos mežus 

intensīvi nosusina. Patlaban nosusināts ap pusmiljona hektāru purvaino mežu [Zālītis, 1994.]. 

LīdzekĜu trūkuma dēĜ mežu nosusināšana līdz ar valsts neatkarības atgūšanu Latvijā ir 

samazinājusies. Netiek veikta arī meliorācijas sistēmu uzturēšana kārtībā, un nosusinātie meži 

atkal pārpurvojas. Nosusināto mežu atgriešanos dabiskā stāvoklī pēdējā laikā veicina arī bebru 

darbība. 

Lai gan egle daĜēji nomainās ar apsi, apšu audžu platība pakāpeniski samazinās [Sarma, 1959.]. 

To nosaka meža kopšanas pasākumi. Sakarā ar nosusināšanu, jūtami samazinās arī melnalkšĦu 

audžu platības. Kā norāda P.Sarma (1959.), ja melnalkšĦu audžu nosusināšana turpināsies, tad tās 

pamazām izskaudīs citas sugas. Uz aizaugušo lauksaimniecības zemju rēėina ievērojami 

palielinājusies baltalkšĦa audžu platība. Pateicoties ozola un oša kultivēšanai, pēdējā laikā ir 

palielinājušās cietlapaino sugu audžu platības. 

ěoti liela mežu daĜa (vairāk nekā puse) mūsdienās atrodās uz kādreizējām nemeža 

(lauksaimniecības, purvu u.tml.) zemēm. 

Mežu kultivēšanai 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā Latvijā sāka plaši izmantot aramzemes, 

nodzenot no tam zemniekus un ierādot viĦiem līdumu zemes. Atsevišėās muižās tādā veidā tika 

“izbrīvētas” pat 1000 ha un lielākas zemes platības. Mūsdienās kādreizējās kultūraugsnēs atrodas 

daudz vairāk mežu, nekā to var iedomāties. Tādās vietās izveidojas īpatnējas fitocenozes, kuras 

pēc augšanas un attīstības redzami atšėiras no tāda paša sastāva audzēm meža zemēs [Sarma 

1959]. 

20

Šobrīd meži klāj arī savulaik nosusinātu ezeru dibenu (Vīdalezers, nosusināts 19.gs.vidū), kā arī 

zemes, kuras ir atbrīvojušās pēc ūdens līmeĦa pazemināšanas Latvijas lielākajos ezeros (Engures, 

Burtnieku u.c.). Nosusināšanas rezultātā arī bijušajās purvu zemēs izaudzēti meži. 

Mežu iznīcināšanas dēĜ dažviet Baltijas jūras krastā izveidojās ceĜojošās kāpas, kuras apbēra 

ūdenstilpes un lauksaimniecības zemes [Sarma, 1959.]. 

Mūsdienās antropogēna fitocenožu nomaiĦa ris Ĝoti intensīvi. Latvijā nav palikusi neviena platība, 

ko nebūtu ietekmējis cilvēks. Aptuveni 39% meža zemju katru gadu tiek veikta mežsaimnieciskā 

darbība. Tas nozīmē, ka aptuveni 2-3 gados visā meža zemju teritorijā tiek veikti meža fonda 

uzlabošanas un mainīšanas pasākumi [Sarma, 1959.]. Tā kā dabiskas izcelsmes audzes arvien 

vairāk tiek pakĜautas virzītai saimnieciskajai ietekmei, audžu attīstību un meža dinamiku 

ietekmējošo faktoru komplekss kĜūst sarežăītāks, tāpēc un audžu vēsturiskai attīstībai ir arvien 

grūtāk izsekot. 

Mežos, kuri atrodas pie pilsētām, notiek sinantropizācijas process [LaiviĦš, LaiviĦa, 1991.]. Šajos 

mežos arvien biežāk ieviešas dažādas ruderālas augu sugas, nezāles un kultūrbēgĜi. Vietās, kur to 

ir Ĝoti daudz, tie būtiski pārveido vidi: augsnesvairāk parkārtā sāk noārdīties rupjais humuss un 

veidoties saldais trūds, samazinās augsnes skābums, intensīvāka kĜūst organisko vielu aprite. 

Daudzviet meža sugas nespēj izturēt jaunienākušo sugu konkurenci un sāk izzust. Pakāpeniski 

mainās arī augu sabiedrību uzbūve. PārmaiĦas var sasniegt pat tādu līmeni, ka noteicējas augu 

sabiedrībās kĜūst jaunienākušās sugas. 

DABISKO MEŽU IZPĒTES OBJEKTU VĒSTURE 

Pilskalnu un kapulauku izvietojums rāda, ka visi pētītie meža masīvi senatnē atradušies nomaĜus 

no apdzīvotām vietām un, acīmredzot, bijuši neapgūti. Mežoles izpētes objekta dienvidrietumu 

malā nesen atklātais pilskalns esot bijis apdzīvots tikai neilgu laiku: 1-2 gadsimtus un, jādomā, ka 

plašā Baltā purva teritorija un purvainie meži nebija veicinājuši apkārtējo zemju apguvi. 

Aizkraukles objekta dienvidu pusē lauka vidū atrodas MeĜėītāru Muldas akmens, pie tā senatnē 

esot bijusi ievērojama kulta vieta [Urtāns 1990]. Kulta vietas parasti skaitījās Ĝoti slepenas un tās 

ierīkoja pie kāda avota grūti pieejamās vietās koku sugām bagātos platlapju mežos, kur bija 

pietiekami daudz vecu ozolu un liepu. Šādā veidā daudzas svētbirzis patiesībā pārstāvēja vislabāk 

saglabājušos Atlantiskā laikmeta platlapju mežus. Svētbirzīs nedrīkstēja cirst kokus un pat lauzt 

zarus. Spriežot pēc 1682. gada zviedru kartes [“Kokneses apgabals un Aizkraukles zemnieki, 

1682”], vēl 17. gadsimtā akmeni no visām pusēm apĦēmis “purvs ar pamatīgām apsēm un liepu 

mežu”. Mežu ap akmeni izcirta un nolīda tikai 18.gadsimtā; laikā, kad valdošā kristietība tiecās 

iznīcināt pēc iespējas visas senlatviešu svētvietas un izcirst svētbirzis. 

Slītere 

Meža taksētāji, kas 1920-to gadu sākumā novērtēja ierīkojamo Slīteres rezervātu, atzīmēja, ka 

cilvēka ietekme uz mežiem šeit ir Ĝoti nenozīmīga. Dažos nogabalos bija veiktas izlases cirtes un 

saglabāti oši. Zilokalnu kraujas platlapju mežs tika atzīts par mežsaimnieciski neskartu. Tomēr 

zināma ietekme kraujas pakājes mežus bija tomēr skārusi. Par to liecina gan ierīkotais kvartālu 

tīkls, gan to iezīmējošie seklie meliorācijas grāvji, gan Pirmā pasaules kara laikā izraktās tranšejas 

(221.kv.), kā arī 14 nelielas meža vidū izkaisītas pĜavas (9% no objekta teritorijas), kas tikušas 

izmantotas līdz rezervāta ierīkošanai. 

Lielāka ietekme skāra objekta ziemeĜu daĜu (195.- 198.kv.), kura saimnieciska spiediena dēĜ 1930jos 

gados zaudēja rezervāta statusu. Šajos mežos diezgan lielā platībā ir ierīkotas priežu un egĜu 

kultūras, kā arī veiktas kailcirtes. 

21

Slīteres rezervāta stingrā režīma zonas meži ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur pēc 

1969. gada vētras netika izstrādāti vējgāžu koki. Tomēr izrādās, ka pat rezervāta režīms nevar 

pilnībā garantēt unikālu dabisko mežu saglabāšanos, jo pāris simtu metru platā joslā gar 

Dundagas-Mazirbes ceĜu vējgāžu koki tomēr tika izstrādāti. 

Līvbērze 

Līvbērzes objektā līdz 1820.gadam bija saglabājies liels veciem kokiem un atmirušu koksni 

bagāts pirmatnējs, vai tādam līdzīgs, mistrota platlapju (ozolu) meža masīvs, kas atradies grūti 

pieejamā un Ĝoti slapjā vietā. Kamēr citi ozolmeži Latvijā tika izcirsti pamatā jau līdz 18.gs. 

beigām [Sarma, 1959.], nomaĜajā Līvbērzes objektā tas notika tikai no 1820. līdz 1850. gadam; 

tad pirmo reizi tika ierīkots arī kvartālu tīkls un sākās arvien intensīvāka mežu izmantošana. 

Līvbērzes platlapju meža izskatu 18.gadsimta vidū raksturo 1764. gada “ZiĦojums Hercogavairāk 

parmežzinim par nokaltušiem un kalstošiem ozoliem Dobeles un Pienavas mežos“ (LVVA, 

554.f., 1628.l., 33. lapa): 

“Tā kā tagad purvu un ūdens dēĜ bija gluži neiespējami ieiet dziĜi mežā, tad ir tikai pusjūdzes 

garumā un 250 soĜu platumā [aptuveni 4,28 x 0,19 km jeb 77 ha- aut.piez.] pavisam pamatīgi 

apsekots un atrasts, ka tur ir 1022 pilnīgi nokaltuši vai gandrīz nokaltuši ozoli, ko mežzinis 

apzīmēja, no tiem 183 bija derīgi zirglietām, no tiem var izzāăēt 1 /2 asi, 1 asi un 1 1 /2 asi, bet Ĝoti 

maz 2 asis garus klučus; pārējie 839 nekam citam neder kā malkai ...” 

Vairākums ozolu, acīmredzot, bijuši bioloăiski veci un to vecumu varētu vērtēt vismaz uz 300- 

400 gadiem. 

Par ievērojamo ozolu daudzumu Līvbērzes mežos liecina arī izraksti no muižu dokumentiem par 

izcirsto koku skaitu. Izraksti aptver kopumā 21 gadu laikposmā no 1708. līdz 1808.gadam un šajā 

laikā izsniegtas atĜaujas 2517 ozolu un 50 ošu izciršanai. 

Līvbērzes ozolmeži tika Ĝoti strauji izcirsti. Salīdzinājumā ar 1820.gadu izciršanas dēĜ ozolmežu 

platība Bērzsīpeles mežniecībā samazinājies vairāk kā 3 reizes no 18,25 km 2 1820.gadā (14 

ozolmeža gabali) uz 5,7 km 2 1836.gadā (viens neliels ozolmeža masīvs izpētes objekta robežās). 

1874.gada taksācijas aprakstā norādīts, ka ozolmeži Līvbērzes apkārtnē vispār vairs nav 

sastopami. Tajā minēti vairs tikai atsevišėi ozoli vairākos kvartālos. 

Mūsdienās par seno platlapju mežu liecina daudzi saglabājušies ap 300 gadus veci meža ozoli, 

ozolu celmi un nelieli ozolmeža fragmenti ar 250-300 gadus veciem meža ozoliem. Mazskarti 

platlapju meži saglabājušies Ĝoti nelielā platībās (87.kv.), kas ir tikai nepilni 2% no objekta 

teritorijas. 

Aizkraukle 

17. gadsimtā teritorijā starp Aizkraukles purvu, Braslu un Kārieksti, kur atrodas arī Aizkraukles 

objekts, pamatā dominējuši ilglaicīgi, maz apgūti mistroti egĜu un platlapju meži, kur ievērojamu 

piemistrojumu veidoja galvenokārt bērzs un apse. Nozīmīga bija arī melnalkšĦa klātbūtne. 

Vietām bija sastopami arī mistroti platlapju (liepu), bērzu un apšu meži. Piemistrojumā bija 

sastopams arī ozols un osis, kā arī kĜava un goba. Šos mežus, no kuriem apskatāmajā teritorijā 

līdz mūsdienām saglabājies tikai Aizkraukles masīvs, raksturoja ilgstoša ekosistēmas, dižkoku, 

koku, kritalu, iespējams, arī pirmatnējā meža kontinuitātes. 

Laika gaitā, pieaugot iedzīvotāju skaitam un kokmateriālu pieprasījumam, lielākā daĜa ilglaicīgo 

mežu tika nolīsta. Meži starp Skrīveriem un Vinterfeldi tika nolīsti laikā no 17. gs. beigām līdz 

19. gs. vidum. 19. gs. beigās: 20. gs. sākumā tika nolīsta neliela daĜa atlikušo ilglaicīgo mežu 

22

Lemešgalā starp Vīksnukrogu un Vinterfeldi, AuziĦsalas, kā arī MeĜėītāru apkārtnē. Līdz mūsu 

dienām Aizkraukles purva rietumu pusē saglabājies meža masīvs ir aptuveni tikai trešā daĜa no 

tiem mežiem, kas bija sastopami vēl 17.gadsimta beigās. 

Pieaugot pieprasījumam pēc kokmateriāliem, apskatāmajā teritorijā 18.-19. gs. pastiprināti tika 

izcirsta egle, kas, acīmredzot, daudzviet, pavēra iespēju atgūt dominējošo vietu platlapju sugām. 

Tomēr pastiprinātā ilglaicīgo mežu izciršana kailcirtēs, augsnes izvērte un audzes sastāva kopšana 

intensīvās mežsaimniecības ietekmē 20.gadsimtā ievērojami veicināja pioniersugas, bērza 

izplatīšanos un lielākajā daĜā masīva mežu būtiski samazināja platlapju nozīmi. Egle tika pilnībā 

izcirsta Pirmā pasaules kara un pēckara sākumgados saimniecību atjaunošanai. 

Ilglaicīgie platlapju un egĜu meži objekta teritorijā saglabājās praktiski neskarti un nefragmentēti 

līdz 19./20.gs. mijai. Ap 20.gs. sākumu objekta meži tika sadalīti kvartālos, uzsākot būtisku 

ekosistēmas fragmentāciju. Laikā no 1872. līdz 1927.gadam nogabalu skaits visā objektā 

palielinājās vairāk nekā 2 reizes, bet īpaši platlapju un egĜu mežos uz minerālaugsnes salām 7-10 

reizes. 

Mūsdienās mazskarti un bioloăiski daudzveidīgi Aizkrauklei raksturīgie platlapju meži 

saglabājušies Ĝoti nelielā platībās: attālos, maz pārveidotos iecirkĦos uz minerālaugsnes salām 

purvā (Liepu un LūžĦu sala). 

Mežole 

Lai arī Mežole, salīdzinot ar citiem objektiem, bija piedzīvojusi plašāku meža un purva zemju 

pārveidošanu par lauksaimniecības zemēm, lielākajā objekta daĜā līdz pat 19./20. gs. mijai bija 

saglabājušies veci, mazskarti egĜu, priežu un melnalkšĦu meži; 130-170 gadus vecas egĜu un 

priežu audzes 1930.gadā bija sastopamas aptuveni 62 ha platībā. Vēlāk vecie koki un audzes tika 

pastiprināti izcirstas, pārveidotas par priežu kultūrām vai nosusinātas. Neliela to daĜa, pateicoties 

lieguma pastāvēšanai, ir saglabājusies līdz mūsdienām. 

Mūsdienās Mežoles objekts ir vienīgais plašākā apkaimē un arī visā Latvijā, kur apdraudētām 

struktūrām un sugām īpaši bagāti un mazskarti boreālie egĜu meži saglabājušies tik lielā platībā. 

Salīdzinājumam Ziemera apkārtnes boreālie egĜu meži (Avotu mežs), kas tiek uzskatīti par 

raksturīgāko šādu mežu etalonu Latvijā [Priedītis, 1993.], ir stiprāk pārveidoti un struktūrām 

nabadzīgāki nekā Mežolē. Par to liecina, pirmkārt, visai uzkrītošs vecu koku trūkums, Ĝoti retā 

liela diametra (viairāk par 25 cm) egĜu kritalu sastopamība un Ĝoti nepilnīga dažādu sadalīšanās 

pakāpju pārstāvētība. Ievērojama ir arī nosusināšanas ietekme, tajā var rast pat 3 dažādos laika 

periodos raktus grāvjus. 

Atsevišėām slapju un mitru egĜu audzēm Mežolē (88., 91., 101., 102., 103. kv.) ir izcila nozīme 

bioloăiskās daudzveidības saglabāšanā ne tikai Latvijas, bet pat Baltijas valstu ietvaros. 

Intensīvās mežsaimniecības periods 

Visi Līvbērzes meži pēc 1850.gada ir izcirsti kailcirtē, Aizkrauklē kailcirtes nav skārušas lielāko 

Liepu salas daĜu un atsevišėus Garās salas platlapju mežus. Mežolē neizcirsti saglabājušies 

nedaudzi egĜu un priežu meži (piem.,88., 91., 101, 102., 103.kv.). 

Ievērojamu platību visos izpētes objektos aizĦem pēdējo 90 gadu laikā ierīkotās egĜu un priežu 

kultūras, kas pilnībā iznīcinājušas dabisko mežu veăetāciju, raksturīgās bioloăiskās daudzveidības 

struktūras un veicinājušas lielākās jūtīgo sugu daĜas izzušanu. 

Intensīvā nosusināšana izpētes objektu mežus nav skārusi, atskaitot Līvbērzi, kur 1980-tos gados 

nosusināta 2/3 teritorijas. Tomēr arī mērena nosusināšana, kas veikta pirms Otrā pasaules kara, 

23

iznīcinājusi dažus Ĝoti raksturīgus Aizkraukles slapjos lapu koku mežus, kā arī Mežoles objekta 

dienvidaustrumdaĜas purvainos mežus. 

Tajos Aizkraukles slapjā lapu koku meža nogabalos, kur no 1930. līdz 1950. gadam veiktas 

kailcirtes, bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits ir par 1/4-1/3 mazāks un iztrūkst tās 

struktūras, kas norāda uz veciem kokiem, kritalām un sausokĦiem. 

Dažos unikālos Aizkraukles objekta minerālaugsnes salu mežos bagātīgu platlapju sugas pēc 

1930-jos gados veiktajām kailcirtēm un iespējamas augsnes izvērtes sugām bagātu platlapju 

kokaudzi pilnībā nomainījis bērzs. Kopumā aptuveni 3/4 Aizkraukles mežu, kur vēl līdz 20. 

gadsimta sākumam bija dominējuši platlapji, pēc kailciršu, augsnes izvērtes veikšanas un kultūras 

ierīkošanas, turpmāko desmitgadu laikā to vietā ieviesās bērzs. 

Intensīvās mežsaimniecības noplicinošā ietekme (vienādvecuma audžu veidošana, audzes sastāva 

kopšana, platlapju sugu aizvietošanās ar bērzu, bioloăiski veco koku izciršana, atmirušās koksnes 

izvākšana, pameža tīrīšana, augsnes izvērte utt.) pēdējo 100 gadu laikā ir novedusi Aizkraukles, 

Līvbērzes un Mežoles dabiskos mežus pie tiem raksturīgu struktūru un sabiedrību izzušanas vai 

fragmentācijas. Tāpēc ir apdraudētas šo ăeogrāfisko teritoriju raksturojošas ilglaicīga meža 

sabiedrības un tās pavadošā augu un dzīvnieku valsts, kas mazpārveidotā veidolā saglabājušās 

vienīgi atsevišėās vietās. Līdzīgas sekas ir novērojamas arī tajos Slīteres rezervāta mežos (195., 

196., 197., 198. kv.), kur ap 1930. gadu tika atcelts stingras aizsardzības režīms. 

Zemes lietojuma maiĦa 

Salīdzinot ar 1922.gadu, pĜavu platība Slīterē ir samazinājusies par 8%. Meža platība ir 

palielinājusies par 10% un purvu platība samazinājusies par 2%. Meža platības palielināšanās ir 

izskaidrojama ar bijušo pĜavu dabisku apmežošanos apsaimniekošanas izbeigšanas rezultātā un 

purvu apaugšanu. 

Līvbērzes meža masīvs pēdējo 175 gadu laikā nav piedzīvojis būtiskas zemes lietojuma 

pārmaiĦas. Vienīgā lauksaimniecības zemju platība objekta robežās meža masīva iekšienē, ir ap 

10 ha liela pĜava, kas attēlota jau 1820.gada plānā, un pēc Pirmā pasaules kara pakāpeniski aizaug 

ar mežu. Mūsdienās tā aizĦem tikai 1,7% no objekta pašreizējās platības. 

Zemes lietojuma maiĦa Aizkraukles objektā notikusi pēc Aizkraukles purva nosusināšanas 

uzsākšanas ap 19. gadsimta vidu. Tās rezultātā meža platība no 36% 1820. gadā palielinājusies 

līdz 63% mūsdienās, bet purvu platība samazinājusies no 64% uz 37%. Nosusinātā purva vietā 

1875. gadā bija izveidotas 3 pĜavas 4,9 ha platībā (0,8% no objekta teritorijas), kas laikā līdz 

1936. gadam ir apaugušas ar mežu. Savukārt, 1920-jos gados platlapju un egĜu meža vietā bija 

ierīkota 1 pĜava 0,7 ha platībā (0,1%), kas jau 1930-jos gados atkal apauga ar mežu. 

Pēdējo 65 gadu laikā meža platība Mežolē ir palielinājusies par 24%. Tie ir galvenokārt 

apmežojušies purvi, kas ir aizĦēmuši Baltā purva nosusinātās daĜas. 0,6% no teritorijas, kas 1930jos 

gados bija mežs, 70-jos gados pārveidoti par grantskarjeriem. PĜavu īpatsvars, salīdzinot ar 

1930.gadu, aizaugšanas dēĜ ir samazinājies par 8%. DaĜa šo pĜavu ir apaugusi ar mežu, daĜā 

ierīkotas egĜu kultūras. Ievērojama agrāko pĜavu daĜa ir pārpurvojusies un to vietā izveidojušies 

zāĜu purvi. 

Kontinuitātes 

Visus objektus raksturo Ĝoti ilgstoša ekosistēmas kontinuitāte. Koku un kritalu kontinuitātes 

Līvbērzē saglabājušās vāji, jo mistrotais platlapju (ozolu) mežs izcirsts kailcirtē un lielās kritalas 

tikušas eventuāli izvāktas. Aizkrauklē koku un kritalu kontinuitātes saglabājušās galvenokārt tikai 

mežsaimnieciski mazskartajās Liepu un LūžĦu salās, Mežolē: atsevišėos mazskartos un purvainos 

egĜu un priežu mežos (88., 91., 101., 102., u.c. kv.), Slīterē: Zilokalnu kraujas platlapju mežā un 

24

mazskartajos kraujas pakājes mežos (207., 208., 209., 210., 221., 222., 223., 224., 235. kv.). Līdz 

rezervāta ierīkošanai Slīteres objekta ziemeĜdaĜā bija saglabājusies arī ugunsgrēka kontinuitāte, 

kas efektīvas ugunsgrēku apkarošanas dēĜ mūsdienās varētu būt arī zināmā mērā cietusi. 

Atšėirībā no Zviedrijas, kur ievērojama mūsdienu platlapju un slapjo lapu koku (melnalkšĦu) 

mežu daĜa atrodas aizaugušās lauksaimniecības zemēs, šādi meži pētītajos Latvijas dabisko mežu 

objektos, kā liecina vēsturisko materiālu analīze, gandrīz bez izĦēmumiem ir ilglaicīgās meža 

zemēs. 

BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS STRUKTŪRU KVANTITATĪVA 

UN KVALITATĪVA IZPLATĪBA LATVIJAS DABISKAJOS MEŽOS 

VISPĀRĒJAIS STĀVOKLIS 

Maksimālais bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits (BDS), kas reăistrēts vienā Latvijas 

dabisko mežu nogabalā ir 34 (1 nogabala vidējā platība pētītajā teritorijā ir vidēji 3,4 ha). Kaut 

gan tas aptuveni veido tikai 65% no teorētiski iespējamās vērtības, praktiski tas ir maksimāli 

iespējamais bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits, ko var sastapt viena nogabala mežaudzē. 

Latvijas dabiskajos mežos reăistrētā punktu vērtība ir tikpat liela, vai pat nedaudz lielāka, par to, 

kura tika iegūta, lietojot šo pašu metodi neskartākajos Zviedrijas mežos [Lindhe, Drakenberg 

pers. com.]. Lai gan tik liels bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits (34) konstatēts tikai 

1 izcilā dabas objektā (Slīteres Zilokalnu kraujā) un caurmērā neatspoguĜo vidējo stāvokli 

Latvijas dabiskajos mežos, maksimālās BDS skaits, kas reăistrētas citos, ar klimaksa veăetāciju 

saistītajos meža biotopos, ir gandrīz tikpat liels: 29 egĜu, 27 slapjā lapu koku un 26 struktūras 

priežu mežos (8. tab.). 

Maksimālais BDS skaits, kas reăistrēts lapu koku pionierfāzē, bet, it īpaši nesen traucētā biotopā, 

ir daudz mazāks nekā iepriekšminētajās biotopu grupās: 21 struktūra lapu koku pionierfāzē un 16 

struktūras nesen traucētos biotopos (8. tab.). Tas ir izskaidrojams ar apstākĜiem, kuri saistīti ar 

klimaksa veăetācijas trūkumu lapu koku pionierfāzes biotopos un zināmu BDS struktūru zudumu, 

kas rodas lielāku traucējumu ietekmē. 

8.tab. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaita intervāls biotopu grupās pa izpētes objektiem (lielākās 

reăistrētās vērtības izceltas ar puspustrekniem burtiem) 

Objekts NTRB LKPF PM EM SLKM PLM 

Slītere 5-16 6-21 5-26 4-23 12-26 12-34 

Līvbērze 0-14 4-17 - - 9-25 9-27 

Aizkraukle 1-13 5-20 4-17 1-16 8-27 13-25 

Mežole 1-12 5-21 5-19 4-29 17-20 20 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru sastāvs un bagātība dažādos dabisko mežu izpētes objektos ir 

visnotaĜ atšėirīgs. Pamatā to nosaka intensīvās mežsaimniecības ietekmes ilgums, tomēr būtiskas 

ir arī dabisko apstākĜu noteiktās atšėirības. 

Intensīvās mežsaimniecības ietekmes ilgums visvairāk nosaka atšėirību starp strukturāli bagāto 

Slīteres un pārējo objektu nesen traucētu biotopu, priežu un platlapju mežu bioloăiskās 

daudzveidības vērtībām. 

Strukturāli bagātākie nesen traucēti biotopi, priežu un platlapju meži rodami Slīteres rezervātā, jo 

Slīteres nesen traucētie biotopi, atšėirībā no pārējiem objektiem, ir vienīgie, kas veidojušies 

dabiskā ritējumā (ugunsgrēku vai vējgāžu ietekme) un ir bagāti ar atmirušu koksni un iepriekšējo 

ăenerāciju kokiem. 

25

Dabiski traucētu, vējgāžu un meža ugunsgrēku ietekmē radušos biotopu saglabāšanās ārpus 

rezervātiem mežsaimniecisko apsvērumu dēĜ Latvijā netiek pieĜauta. Intensīvās mežsaimniecības 

rezultātā mākslīgi radītie nesen traucētie biotopi, ko Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objektos 

pamatā veido izcirtumi (kailcirtes) un jaunas egĜu kultūras, ir BDS Ĝoti nabadzīgi. Tas tāpēc, ka 

līdzšinējā mežsaimnieciskā prakse un mežizstrādes likumdošana, veicot galvenās izmantošanas 

cirti, nosaka nozīmīgu bioloăiskās daudzveidības struktūru izvākšanu no meža. 

Priežu meža augstā BDV Slīterē ir saistīta ar ilglaicīgu, liela diametra kokiem un atmirušu koksni 

bagātu priežu mežu klātbūtni minerālaugsnēs. Lai gan šādi meži Latvijā nebūt nav retums, 

ilgstošā laika periodā tie ir bijuši visvairāk pakĜauti intensīvās mežsaimniecības ietekmei. Tāpēc 

mūsdienās tie ir Ĝoti nabadzīgi ar liela diametra kokiem un atmirušu koksni. To priežu mežu, kas 

izveidojušies nosusinātu purvu apmalēs, zemā un viduvējā BDV izskaidrojama ar meža 

ekosistēmas neilgo kontinuitāti. 

Slīteres rezervāta platlapju mežu augstā BDV ir izskaidrojama galvenokārt ar izteiktu liela 

diametra (0,5- 1,2 m ¨) koku bagātību, kas Līvbērzes un Aizkraukles objektos šo koku izciršanas 

dēĜ vairs nav sastopama. 

Dabiski apstākĜi (viskontinentālākais klimats Latvijā) nosaka to, ka tieši Mežoles objekts ir viens 

no galvenajiem boreālo egĜu mežu izplatības apvidīem Latvijā, kur mazpārveidotiem egĜu mežiem 

raksturīga īpaši augsta BDV, bet nemorālie platlapju meži praktiski nav sastopami. Augstas BDV 

saglabāšanos Mežoles egĜu mežos līdzās dabiskām īpatnībām vienlīdz svarīgi nosaka arī šo mežu 

atrašanās ārpus intensīvās mežsaimniecības aprites, ko vairāk kā 30 gadus ir nodrošinājis reāls 

lieguma režīms. 

Arī Slīterei ir raksturīgi boreāli egĜu meži, taču tie gan struktūru, gan sastopamo sugu ziĦā nav tik 

tipiski un ziemeĜnieciski kā Mežolē. Platlapju mežu izplatības apvidū Līvbērzē egĜu meži vispār 

nav raksturīgi, bet nedaudzie Aizkraukles egĜu meži pārstāv pēdējo 100 gadu laikā stipri 

pārveidotus savulaik ilglaicīgus platlapju un egĜu mežus. 

BDS bagātības ziĦā pastāv ievērojamas atšėirības starp dažāda apsaimniekošanas statusa teritoriju 

lapu koku pionierfāzēm. Strukturāli bagātākās lapu koku pionierfāzes, ko pamatā nosaka platlapju 

piemistrojums un ievērojams atmirušās koksnes daudzums, ir sastopamas Slīteres objektā. 

Struktūrām nabadzīgas pionierfāzes sastopamas intensīvi apsaimniekotu teritoriju mežos. Vidēji 

bagātas lapu koku pionierfāzes dominē dažus gadu desmitus neapsaimniekotajā Mežoles objektā. 

Reăionālas atšėirības slapjo lapu koku mežu BDS vērtību ziĦā nav vērojamas, jo Latvija atrodas 

plašā Eirosibīrijas melnalkšĦu staignāju sabiedrību izplatības areāla centrālajā daĜā. 

Kopumā vērtējot, atšėirības starp Slīteres rezervāta un pārējiem dabisko mežu objektiem tomēr 

nav tik būtiskas, kā to varēja sagaidīt. Tas norāda, ka bioloăiski daudzveidīgākie un struktūrām 

bagātākie Latvijas dabiskie meži nebūt nav atrodami vienīgi dabas rezervātos, un bioloăiskās 

daudzveidības struktūru skaits prasmīgi apsaimniekotos Latvijas dabiskajos mežos varētu būt 

gandrīz tik pat augsts, vai pat augstāks, nekā rezervātos. 

DABISKO MEŽU BIOTOPU GRUPU BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS 

VĒRTĪBAS (BDV) 

Nesen traucēts biotops 

Nesen traucētu biotopu BDV atšėirības dažādos Latvijas dabisko mežu objektos izskaidro 

atšėirīgs intensīvās mežsaimniecības klātbūtnes ilgums. ěoti maz ir cilvēka neietekmētu dabiski 

traucētu nogabalu, ko nebūtu pārveidojusi mežsaimnieciskā darbība. Pārsvarā tās ir tikai Slīteres 

26

ezervātā sastopamās vējgāzes. Izpētes objektos netika atrasts neviens jauns degums. Pāris 

nogabalos tika novērota applūšana. 

Rezervātu mežos (Slītere) dominē vidējas un augstas BDV nesen traucēti biotopi, bet 

mežsaimnieciski intensīvi izmantojamos mežos (Līvbērze, Aizkraukle): zemas un vidējas BDV 

NTRB. Mežoles objektā, kur saimnieciska darbība pēdējos 30 gadus netiek veikta, augstas BDV 

nesen traucēti nogabali veido pēc platības aptuveni tik pat lielu daĜu kā Slīterē. Saimnieciskajos 

mežos (Līvbērze, Aizkraukle) augstas BDV nesen traucēta biotopa nogabali sastopami Ĝoti mazā 

platībā (9. tab.). 

Salīdzinot rezervātu un saimniecisko mežu nesen traucētus biotopus, saimnieciskajos mežos 

dažviet tika novērots pat pilnīgs struktūru iztrūkums (Līvbērze- 0 punkti) vai Ĝoti zems punktu 

skaits (Aizkraukle, Mežoles: 1 punkts). 

Lapu koku pionierfāze 

Boreāli -nemorālajos rezervāta mežos Slīterē un Mežolē dominē vidējas un augstas BDV lapu 

koku pionierfāzes nogabali. Rezervāta mežos šāds stāvoklis, acīmredzot, norāda par dabisku 

sukcesiju, kas netiek traucēta, saimnieciski iejaucoties. Lielā augstas BDV lapu koku pionierfāzes 

biotopa īpatsvars Mežoles objektā izskaidrojams ar praktisku teritorijas izslēgumu no 

saimnieciskās izmantošanas, kā arī plašām pārmitro mežu platībām, platlapju sugu piemistrojumu 

un vecu koku klātbūtni. 

Vidējas BDV lapu koku pionierfāzes biotopu dominēšanu nemorālajos Līvbērzes un Aizkraukles 

objektos daudzējādā ziĦā var izskaidrot ar šo teritoriju raksturu, kas nosaka ilglaicīgu daudzu 

platlapju meža elementu pastāvēšanu lapu koku pionierfāzes biotopos. Turklāt, aptuveni 90% 

vidējas un augstas BDV nogabalu Aizkraukles objektā atrodas mežos, kur vēl 20.gs. 20-jos gados 

noteicošās bija platlapju sugas. Mežsaimnieciskās darbības dēĜ šie meži pakāpeniski pārveidojās 

galvenokārt par pioniersugu dominētām lapu koku pionierfāzes audzēm. 

Priežu mežs 

Slīteres rezervātā, kur ekosistēmas nav jūtami mākslīgi ietekmētas vismaz pēdējo 70 gadu laikā, 

dominē vidējas un augstas BDV priežu meži, bet Mežolē, kur mežaudžu neietekmēta attīstība 

noris tikai pēdējos 30 gadus, dominē vidējas BDV priežu meži. 

Boreālo egĜu mežu izplatības rajonā Mežolē, kur priežu meži ir galvenokārt kūdras augsnēs un kā 

kultūras sausās minerālaugsnēs, tajos dominē nogabali ar vidēju BDV. Priežu meži ar augstu 

BDV ir izveidojušies nedaudzos nogabalos, kur kokaudze sasniedz vismaz 200, bet atmirusī 

koksne vairāk kā 100 gadu vecumu. 

Nemorālo mežu izplatības rajonā Aizkrauklē augstas BDV priežu meži nav sastopami, jo priežu 

meži ir izveidojušies pēdējo 100 gadu laikā pakāpeniski nosusināta purva vietā. Tomēr arī šajā 

objektā sastopamas vairākas nelielas salas uz minerālaugsnes purvā, kas klātas ar ilglaicīgu priežu 

mežu, un kur nelielā teritorijā novērojama salīdzinoši augsta bioloăiskās daudzveidības struktūru 

koncentrācija. 

EgĜu mežs 

Vāji okeāniskajā un mazskartajā Slīteres, kā arī kontinentālajā, vairāk kā 30 gadus 

neapsaimniekotajā Mežoles objektā, dominē vidējas un augstas BDV egĜu meža nogabali. EgĜu 

meži ar zemu BDV abos objektos veido tikai 3-6% no to platības. 

Intensīvi apsaimniekotajā Aizkraukles objektā, savukārt, dominē egĜu meži ar zemu un vidēju 

BDV, bet augstas BDV egĜu meži nav sastopami. Tas izskaidrojams ar apstākli, ka šajā platlapju 

27

mežu izplatības apvidus objektā egĜu meži vispār sastopami Ĝoti nelielās platībās un pārstāv 

galvenokārt kultūras vai audzes, kurās platlapju sugas mākslīgi nomainītas ar egli. 

Ilglaicīgi dabiskie egĜu meži Latvijas ziemeĜaustrumos ir strukturāli bagātāki, bet dienvidos 

nabadzīgāki. Teikto vēl vairāk apstiprina fakts, ka boreālo egĜu mežu izplatības rajonā Mežolē 

atsevišėi egĜu meža nogabali sasniedza visaugstāko punktu skaitu vispār: 29. Salīdzinājumam 

Slīteres boreāli-nemorālajos egĜu mežos visaugstākā reăistrētā punktu vērtība bija mazāka: 23 

punkti. 

Slapjais lapu koku mežs 

Visos objektos dominē vidējas un augstas BDV slapjie lapu koku meži, nogabali ar zemu BDV 

praktiski nav sastopami, atskaitot Aizkraukli, kur tie veido tikai 1% no šo mežu platības un aptver 

nogabalus ar mākslīgi izmainītu hidroloăisko režīmu. Zemas BDV slapjā lapu koku meža 

iztrūkums Latvijas dabiskajos mežos Ĝauj secināt, ka Latvijas dabiskie slapjie lapu koku meži ir 

strukturāli īpaši bagāti. 

Dažas atšėirības starp objektiem tomēr ir novērojamas. Slīteres un Līvbērzes objektos būtiskā 

pārsvarā ir augstas BDV slapjie lapu koku meži, bet Aizkrauklē un Mežolē vidējas: BDV 

nogabali. To var izskaidrot gan ar saimniecisko ietekmi Aizkrauklē (atsevisėu slapjo lapu koku 

mežu nosusināšana, jaunākas audzes), gan dabiskiem apstākĜiem- lielu egles un bērza īpatsvaru 

Mežoles slapjajos lapu koku mežos. 

Visos objektos, neiekĜaujot Mežoli, bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits slapjajos lapu 

koku mežos sasniedz ievērojamas vērtības: Aizkrauklē 27, Slīterē 26 un Līvbērzē 25. Tas norāda 

uz šo nogabalu ārkārtīgi augsto bioloăiskās daudzveidības vērtību. Zemākas lielākās slapjā lapu 

koku meža vērtības Mežolē izskaidrojamas ar veco audžu izciršanu 20. gadsimta sākumā un vājāk 

izteikto mikroreljefa ciĦainību. 

Platlapju mežs 

Līdzīgi kā slapjajos lapu koku mežos, visos dabisko mežu objektos dominē platlapju meži ar 

vidēju un augstu BDV un nogabali ar zemu BDV praktiski nav sastopami. No tā secināms, ka 

kopumā arī Latvijas dabiskie platlapju meži ir strukturāli īpaši bagāti. Zemas BDV salīdzinoši 

jaunie un ar atmirušu koksni nabagie platlapju meži Līvbērzē veidojušies saistītībā ar intensīvās 

mežsaimniecības ietekmi. 

9.tab. 

Dabisko mežu biotopu grupu bioloăiskās daudzveidības vērtības (BDV) un to procentuāls 

sadalījums izpētes objektos pēc kopējās nogabalu platības 

Biotopu grupa Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 


(%) (%) (%) 

(%) 

Zema 5 63 70 42 

Vidēja 59 36 28 34 

Augsta 


36 1 2 24 

Zema 1 15 9 3 

Vidēja 45 65 59 23 

Augsta 

Priežu mežs 

54 20 32 74 

Zema 21 52 14 

Vidēja 36 48 81 

Augsta 

EgĜu mežs 

43 - 5 

Zema 6 34 3 

28

Vidēja 37 66 52 

Augsta 57 - 45 


Zema - - 1 - 

Vidēja 16 35 73 70 

Augsta 84 65 26 30 


Zema - 5 - - 

Vidēja 31 40 51 100 

Augsta 69 55 49 - 

Platlapju mežu savstarpēju salīdzināšanu pēc bioloăiskās daudzveidības struktūru izplatības var 

veikt tikai par Slīteres, Līvbērzes un Aizkraukles objektiem, jo Mežoles objektam kā boreālo 

skujkoku mežu izplatības apvidam platlapju meži nav raksturīgi. 

Augstas BDV platlapju mežu nogabalu Slīteres rezervātā ir 2 reizes vairāk nekā vidējas vērtības 

nogabalu. Arī Līvbērzē, kur lielākā augstas BDV platlapju mežu daĜa atrodas saudzes kvartālā, 

augstas BDV nogabali savā platībā visai būtiski pārsniedz vidējas BDV nogabalus. Savukārt 

Aizkraukles objektā, kur Ĝoti vērtīgie platlapju meži tiek intensīvi apsaimniekoti, augstas BDV 

platlapju meži ir mazākumā. 

Lielākā punktu vērtība, kas, patiecoties lielai resno koku un atmirušas koksnes bagātībai, 

reăistrēta Latvijas dabiskajos platlapju mežos, ir 34 Slīteres Zilokalnu kraujas mistrotajā ošu 

mežā. Saimnieciskajos mežos novērotas mazākas maksimālās vērtības: 27 punkti Līvbērzē un 25 

punkti Aizkrauklē. Mazākā reăistrētā BDS vērtība: 9 konstatēta Līvbērzē. 

LATVIJAS DABISKO MEŽU RAKSTUROJUMS PĒC BIOLOĂISKĀS 

DAUDZVEIDĪBAS STRUKTŪRU IZPLATĪBAS 


Tā kā Latvijas dabisko mežu nesen traucētus biotopus veido gandrīz tikai intensīvās 

mežsaimniecības ietekmē mākslīgi iedibinātas egĜu kultūras un izcirtumi dažādās to dabiskās 

atjaunošanās stadijās, kā arī audzes, kurās nesen veiktas kopšanas cirtes, nesen traucētiem 

biotopiem Latvijas dabiskajos mežos kopumā raksturīgs Ĝoti mazs diagnosticējošo pazīmju skaits- 

4, pie kam neviena no tām nesasniedz V.sastopamības klasi (10. tab.). 

IV.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas norāda uz atsevišėiem kokiem ar atšėirīgu caurmēru 

un vecumu un daudz krūmveidīgiem lapu kokiem, bet III.sastopamības klasi- pazīmes, ka norāda 

uz cieto lapu koku klātbūtni un daudzveidīgu krūmu floru: vēreni, sausserdi, irbeni un zalkteni. 

Kopumā vērtējot, koku un krūmu stāvu nesen traucētā biotopā raksturo Ĝoti mazs visai 

nespecifisku pazīmju kopums. Maz ir pieaugušu koku, ko uzskatāmi atklāj pazīmju 

inventarizācijas dati. 

Pazīmes “Galvenokārt lapu koki diametrā vairāk par 15 cm”, “Dažādu platlapju sugu koki 

diametrā vairāk par 15 cm”, “Ievērojams lazdu daudzums” atzīmētas tikai, attiecīgi, 7, 5 un 10 

parauglaukumos. Vienīgi pazīme “Dažādu sugu lapu koki diametrā vairāk par 15 cm” atzīmēta 

lielākā parauglaukumu skaitā: 30. 

29 

10.tab.

Raksturīgo (III- V.sast.klases) un biežāk sastopamo (II. sast.klase) pazīmju sastopamības klases 

Latvijas nesen traucētiem biotopiem kopumā un 1., 2.dalījuma līmeĦu grupām 

Pazīme 

(puspustrekniem burtiem uzsvērtas 

diagnosticējošās pazīmes) 

Nesen 

traucēti 

biotopi 

kopumā 

Grupa 

*0 

(pārsvarā 

Līvbērze un 

Aizkraukle) 

Apakšgrupa 

*00 

(~puse 

Līvbērzes 

NTRB un 

mazākā citu 

objektu daĜa) 

Apakš- 

grupa *01 

(~puse 

Aizkraukles un 

Līvbērzes 

NTRB, trešdaĜa 

Mežoles) 

Grupa *1 

(pārsvarā 

Slītere un 

Mežole) 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu IV III III III V V 

Daudz krūmveidīgu lapu koku IV V V IV III III 

Cieto lapu koku klātbūtne III IV V IV II II 

Vērene/sausserdis/irbene/zalktene III IV II IV II II 

Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha - I I I IV IV 

Daudz koku , meža dzīvnieku bojātu - III IV I I I 

Ārēja pārpurvošanās - II III I I I 

Daudz nedzīvas lapu koku koksnes - II III I I I 

Lieli akmeĦi vai to grupas - II ~0 II ~0 - 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē - II I II II II 

DzeĦveidīgo sakalti koki - ~0 I ~0 II I 

Vairākas priedes ar resniem zariem - ~0 ~0 - II II 

Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem - I ~0 I II II 

Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 

15 cm 

- I I I II III 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 4 5 6 4 3 4 

30 

Apakšgrupa 

*10 

(vairums 

Mežoles un 

Slīteres 

NTRB) 

Nesen traucētos biotopos ir maz vecu, liela diametra koku. Nevienā parauglaukumā netika 

konstatētas pazīmes “Pārsvarā priedes diametrā vairāk par 40 cm” un “Pārsvarā egles diametrā 

vairāk par 40 cm”, bet pazīme “Daudz skujkoku diametrāvairāk par 30 cm” reăistrēta tikai 1 

Slīteres parauglaukumā. Savukārt, pazīme “Vairākas priedes ar resniem zariem” atzīmēta vienīgi 

8 Slīteres un 6 Mežoles parauglaukumos, bet “Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem”: 1 

Aizkraukles, 3 Slīteres un 13 Mežoles parauglaukumos. 

Arī nedzīvās koksnes nesen traucētos biotopos ir maz. Reti un Ĝoti reti sastopamas pazīmes, kas 

norāda uz lielu augstu celmu, dažādu sugu atmirušu vai atmirstošu koku daudzumu. Vienīgās 

pazīmes no šīs grupas, kas sasniedz II. sastopamības klasi, ir “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi 

piesaulē” un “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”. 

Nesen traucētos biotopos ir Ĝoti maz izgāztu koku un vējgāžu koku. Vienīgais parauglaukums, 

kurā ir daudz vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm, atrodas Slīteres objektā. 

Tāpat reti sastopamas vairākas liela diametra kritalas: tās reăistrētas kopumā tikai 

12 parauglaukumos, lielākoties Slīterē. 

Vecu koku, vējgāžu koku un lielāka caurmēra nedzīvās koksnes trūkumu nesen traucētos 

biotopos, acīmredzot, var izskaidrot ar pastāvošo ciršanas tehnoloăiju un monokultūru metodi, 

kura šādas struktūras nevar dabiski veidot vai uzturēt. 

Tā kā nesen traucētos biotopos ir Ĝoti maz nedzīvās koksnes, arī pazīme “Daudz piepju” reăistrēta 

tikai 11 parauglaukumos. 

Nesen traucētiem biotopiem kopumā maz raksturīgu pazīmju, kas tieši norāda uz bioloăisko 

daudzveidību veicinošām struktūrām. No tām vienīgi pazīmes “Vairāki atmiruši koki un augsti 

celmi piesaulē” un “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes” sasniedz II.sastopamības klasi. 

23% parauglaukumu reăistrēta pazīme (II. sast. kl.), kas norāda uz ārēju pārpurvošanos, kura bieži 

iestājas pēc kokaudzes nociršanas.

Tā kā maz ir dabisku sukcesiju pēc degumiem vai vējgāzēm, nesen traucētiem biotopiem nav 

raksturīga pazīme “Vairākas blīgznas diametrā vairāk par 15 cm”, kas līdzīgos apstākĜos 

pirmatnējos Zviedrijas mežos ir parasta izpausme. Šajos mežos blīgznu diametrs (DBH) var pat 

pārsniegt 1 m [Boerje Drakenberg, pers. com.]. 

Nesen traucēti biotopi dalās divās grupās ar aptuvenu parauglaukumu attiecību 2:1 (2. att.; 

struktūru atšifrējumus sk. 2. piel.). Pirmo grupu (“*0”) raksturo 4 diferencējošās, kas reizē ir arī 

diagnosticējošās pazīmes- “Cieto lapu koku klātbūtne”, “Daudz krūmveidīgu lapu koku”, “Daudz 

koku, meža dzīvnieku bojātu” un “Vērene/sausserdis/irbene/zalktene”. 

Otrai grupai (“*1”) raksturīgas 3 diferencējošās pazīmes- “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un 

vecumu”, “Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 15 cm“ un “Mitrs/slapjš apvidus ar 

kokiem, lielāks par 0,1 ha”. “*0” grupas nesen traucētos biotopos, acīmedzot, vairāk dominē 

krūmveidīgi lapu koki, bet “*1” grupas nesen traucētos biotopos: vairāki koki ar atšėirīgu 

caurmēru un vecumu. 

“*0” grupas nesen traucēti biotopi pārstāv 84% Līvbērzes parauglaukumu, 79% Aizkraukles 

parauglaukumu, 39% Mežoles parauglaukumu un 23% Slīteres parauglaukumu. Savukārt, “*1” 

grupas nesen traucēti biotopi pārstāv 77% Slīteres parauglaukumu, 61% Mežoles parauglaukumu, 

21% Aizkraukles parauglaukumu un 16% Līvbērzes parauglaukumu. Tātad, “*1” grupas nesen 

traucēti biotopi dominē neapsaimniekotajos mežos (Slītere, Mežole), bet “*0” grupas nesen 

traucēti biotopi intensīvi apsaimniekotajos mežos (Līvbērze, Aizkraukle). 

164 

irb zal sla apv 

cie lap cau vec 

kru lap daz lap 

dzi boj 

*0 107 *1 57 

dau kri akm gru 

dzi boj mir sau sla apv atk sla 

are pur gra nog atk aug 

dau pie 

*00 43 *01 64 *10 51 *11 6 

2. att. Latvijas nesen traucētu biotopu bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma 

[paskaidrojumi struktūru saīsinājumiem sniegti 2.Pielikumā] 

“*0” grupas nesen traucētiem biotopiem raksturīgas 5, bet “*1” grupas nesen traucētiem 

biotopiem: 3 diagnosticējošās pazīmes. No vienas puses tas norādītu, ka “*1” grupas nesen 

traucēti biotopi, kas lielākoties pārstāv neapsaimniekotus mežus, struktūru skaita ziĦā ir trūcīgāki 

kā “*0” grupas nesen traucētie biotopi. Tomēr redzams, ka šīs dažas papildus pazīmes, kas “*0” 

grupas nesen traucētos biotopos sasniedz raksturojošo pazīmju līmeni, ir tikai dabisku apstākĜu 

nosacītas. “*1” grupas nesen traucēto biotopu diagnosticējošās pazīmes raksturo tos kā pārsvarā 

dabiski traucētus mežus. “*1” grupas nesen traucētos biotopos, turklāt, ir gandrīz 2 reizes lielāks 

to pazīmju skaits, kuras sasniedz 2.sastopamības klasi. 

31

Neapsaimniekotu teritoriju nesen traucētos biotopos (“*1” grupa) par 2 klasēm augstāku 

sastopamību sasniedz pazīme, kas norāda uz vairākiem kokiem ar atšėirīgu caurmēru un vecumu, 

savukārt, apsaimniekotu teritoriju nesen traucētos biotopos līdzīgā veidā dominē pazīme, kas 

norāda uz lielu krūmveidīgu lapu koku daudzumu. Tās ir vienīgās pazīmes, kas katrā no grupām 

sasniedz V.sastopamības klasi. 

Tā kā “*0” grupas nesen traucētos biotopos pazīmes “Daudz krūmveidīgu lapu koku” un “Cieto 

lapu koku klātbūtne” sasniedz par 2 klasēm augstāku sastopamību, arī pazīme “Daudz koku meža 

dzīvnieku bojātu ” šeit ir par 2 sastopamības klasēm izteiktāka. 

“*0” grupas nesen traucētos biotopos labāk izteiktas pazīmes “Ārēja pārpurvošanās”, 

“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes” un “Lieli akmeĦi vai 

to grupas”. Savukārt, “*1” grupas nesen traucētos biotopos labāk izteiktas pazīmes, kuras norāda 

uz iepriekšējo ăenerāciju koku klātbūtni: “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha”, 

“Vairākas priedes ar resniem zariem”, “Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem” un 

32

3. att. Latvijas nesen traucēto biotopu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

“Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 15 cm”. Abu grupu meža biotopos vienādi 

izteikta pazīme “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. Tā kā “*1” grupas nesen traucētos 

biotopos ir raksturīgi salīdzinoši vairāk koku, arī pazīmes “DzeĦveidīgo sakaltie koki” sasniedz 

par 2 klasēm augstāku sastopamību nekā “*0” grupas nesen traucētos biotopos, kuriem pieauguši 

iepriekšējo ăenerāciju koki ir mazāk raksturīgi. 

2. dalījuma līmeĦa “*11” apakšgrupā ir nodalīti 6 stipri pārveidoti, mākslīgi traucēti un BDS 

trūcīgi Mežoles (aizaugusi pĜava, apmežots karjers) un Slīteres parauglaukumi (nesenas priežu 

un egĜu kultūras), kurus diferencē pazīmes “Atklāta augsne mežā” un “Robežojas ar atklātām 

slapjām vietām, lielākām par 0,1 ha”. 

2. dalījuma līmeĦa atšėirības starp “*00” (44% Līvbērzes, 24% Aizkraukles, 15% Slīteres, 7% 

Mežoles parauglaukumu) un “*10” (55% Aizkraukles, 41% Līvbērzes, 31% Mežoles, 8% 

Slīteres parauglaukumu) klāsteriem nav izteiktas (9.10. tab.). Tās parādās vienīgi starp “*0” 

grupas (pārsvarā Aizkraukles un Līvbērzes NTRB) un *10 apakšgrupas (56% Mežoles, 

54% Slīteres, 21% Aizkraukles un 16% Līvbērzes parauglaukumu) klāsteriem un ir gandrīz 

identiskas jau uzskaitītajām atšėirībām starp 1. dalījuma līmeĦa “*0” un “*1” grupām. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācija nesen traucētos biotopos parādīta 3. attēlā. Līnija 

“A” norobežo masīvus nodalošās pazīmes, bet “B”: nesen traucētam biotopam kopumā 

raksturīgās kodola pazīmes. 


Latvijas lapu koku pionierfāzes mežiem raksturīgas 12 diagnosticējošās pazīmes (11.tab.). 

V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas raksturo lapu koku pionierfāzes mežus kā dažādu 

lapu koku sugu (pārsvarā bērzu un apšu) audzes, kurās sastopami vairāki koki ar atšėirīgu 

caurmēru un vecumu. Raksturīgas pazīmes, kuras norāda uz zināmu daudzveidību koku un krūmu 

stāvā, ir “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”, “Cieto lapu koku klātbūtne” un 

“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene” (III.sast.kl.). 

Lapu koku pionierfāzes mežos, līdzīgi kā platlapju mežos, ir izteikta pašizretināšanās 

(III.sast.kl.), tomēr mazāk nekā egĜu, priežu un slapjajos lapu koku mežos. 

Lapu koku pionierfāzē dominē lapu koki ar diametru mazāk par 30 cm. Pazīme, kas norāda uz 

lapu kokiem diametrā vairāk par 30 cm, sasniedz tikai II.sastopamības klasi. 

III.-IV. sastopamības klasi sasniedz 4 pazīmes, kas tiešā veidā norāda uz bioloăisko daudzveidību 

veicinošām nedzīvās koksnes struktūrām: “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā 

suga)”, “Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “Vairāki 

atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. Tā kā ir daudz atmirušu koku, augstu celmu un cita veida 

nedzīvās lapu koku koksnes, raksturīga ir pazīmes “Daudz piepju” augsta sastopamība 

(III.sast.kl.). 

Daudzas vērtīgas pazīmes, kas norāda uz papildus ekoloăiskajām nišām specifiskām sugām, lapu 

koku pionierfāzē sasniedz tikai II.sastopamības klasi: “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”, 

“Daudz lauču”, “Vairumā atmiruši koki/augsti celmi”, “Dažādu platlapju sugu koki diametrā 

vairāk par 15 cm” un “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”. 

11.tab.

Raksturīgo pazīmju sastopamības klases Latvijas lapu koku pionierfāzes mežiem kopumā un 

1., 2.dalījuma līmeĦu grupās 

Pazīme 

(puspustrekniem burtiem diagnosticējošās pazīmes) 

Lapu koku 

pionierfāze 

kopumā 

Grupa 

*0 

(pārsvarā 

Aizkraukle, 

Slītere un 

Līvbērze) 

Apakšgrupa 

*00 

(pārsvarā 

Līvbērze un 

Aizkraukle) 

Apakšgrupa 

*01 

(pārsvarā 

Slīterē) 

Grupa 

*1 

(pārsvarā 

Mežole) 

LAPU KOKI vairāk kā 50% no koksnes krājas V V V V V V 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu V V V V V V 

Dažādu sugu lapu koki diamatrā vairāk par 15 

cm 

V V V V V V 

Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs 

(galvenā suga) 

IV IV III IV IV IV 

Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas III III IV III I I 

Cieto lapu koku klātbūtne III IV IV IV II II 

Daudz piepju III III II V III IV 

Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki III III II IV IV IV 

Daudz nedzīvas lapu koku koksnes III III III IV IV IV 

Vērene/sausserdis/irbene/zalktene III III III III IV IV 

Pašizretināšanās III III II III IV IV 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē III III I III IV IV 

Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta - III III III ~0 I 

Atklāta augsne mežā - - I III - - 

Daudz krūmveidīgu lapu koku - - I III - I 

Vairumā atmiruši koki/augsti celmi - - I III - I 

Dažādu platlapju sugu koki diametrā vairāk par 15 

cm 

- - I III - II 

Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem - - I III - II 

Sugām bagāta koksnes sēĦu flora - I I II IV V 

Plūstošivairāk parūdeĦi - - I I - III 

Avoksnājs - I I I III IV 

Daudz lauču - I I II III III 

Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm - - I IV - II 

Lieli akmeĦi vai to grupas - - I III - II 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 12 13 9 20 13 14 

35 

Apakšgrupa 

*10 

(pārsvarā 

Mežole) 

Lapu koku pionierfāzes meži dalās 2 grupās ar Ĝoti nevienādu parauglaukumu attiecību 4:1 (4. 

att.). 

Pirmo grupu (“*0”) raksturo 4 diferencējošās pazīmes- “Cieto lapu koku klātbūtne”, “Egle mazāk 

kā 10% no koksnes krājas”, “Daudz krūmveidīgu lapu koku” un “Ar ūdeni dažreiz pārplūdusi 

vieta”. Šajos mežos ir vairāk raksturīga cieto lapu koku klātbūtne un mazāka egĜu klātbūtne. 

Tāpēc arī tie vairāk dominē nemorālajos un boreāli-nemorālajos Aizkraukles (98% 

parauglaukumu), Slīteres (92%) un Līvbērzes (88%) objektos, bet boreālajā Mežoles objektā 

veido tikai 28% no parauglaukumu skaita. 

Otrai grupai (“*1”) raksturīgas 3 diferencējošās pazīmes: “Daudz lauču”, “Avoksnājs” un 

“Sugām bagāta koksnes sēĦu flora”. Šajos mežos ir labāk izteikta egles, bet vājāka cieto lapu 

koku klātbūtne un tie pārstāv 78% Mežoles parauglaukumu, 1 parauglaukumu Aizkraukles, 

4 Slīteres un 6 parauglaukumus Līvbērzes objektos. 

Abu grupu pionierfāžu mežiem raksturīgs vienāds pazīmju skaits, tomēr “*1” grupas mežos 

vairāk kā puse pazīmju sasniedz par 1-3 klasēm augstāku sastopamību nekā “*0” grupā. Šīs 

pazīmes ir šādas: “Galvenokārt satrupējuši vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, 

“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene”, “Pašizretināšanās”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi

piesaulē”, “Daudz lauču”, “Sugām bagāta koksnes sēĦu flora” un “Avoksnājs”. Savukārt, “*0” 

grupas lapu koku pionierfāzes mežos augstāku sastopamību sasniedz pazīmes, kuru klātbūtni 

lielākoties nosaka dabiskas īpatnības: “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”, “Cieto lapu koku 

klātbūtne”, “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”. 

170 

cie lap dau lau 

egl maz are pur 

kru lap kok sen 

ude vie 

*0 138 *1 32 

daz pla vec lap 

vec lap dau pie 

dau pie kok sen rob kru 

atk aug plu vir 

are pur 

*00 83 *01 55 *10 23 *11 9 

4. att. Latvijas lapu koku pionierfāzes bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma 

Atšėirība starp lapu koku pionierfāzes mežiem 1.dalījuma līmenī nav visai labi izteikta, kam par 

iemeslu, acīmredzot, varētu būt atsevišėu sukcesionālu pārejas stadiju no lapu koku pionierfāzes 

uz klimaksa veăetāciju attiecināšana pie šīs grupas. Tomēr 2.dalījuma līmenī abās grupās krasi 

tiek nodalīti strukturāli bagātākie pionierfāzes meži. 

2.dalījuma līmenī “*0” grupas lapu koku pioniefāzes meži dalās 2 apakšgrupās ar parauglaukumu 

attiecību 3:2. 

“*00” grupas lapu koku pionierfāzes biotopiem, kurus galvenokārt pārstāv bioloăiskās 

daudzveidības struktūrām nabadzīgākie, mežsaimnieciski intensīvi izmantojamie Līvbērzes un 

Aizkraukles objektu meži, diferencējošo pazīmju nav un kopumā raksturīgas tikai 9 bioloăiskās 

daudzveidības struktūras (11. tab.). 

Mazākajā “*01” apakšgrupā ir nodalīti strukturāli bagātākie lapu koku pionierfāzes 

parauglaukumi, kurus diferencē pazīmes “Dažādu platlapju sugu koki diametrā vairāk par 15 

cm”, “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm”, “Daudz piepju” un “Atklāta augsne mežā”. 

Tajā ir pārstāvēti pamatā bioloăiskās daudzveidības struktūrām (ievērojams platlapju 

piemistrojums) bagātie Slīteres meži (55% LKPF parauglaukumu), mazākā daĜa saimniecisko 

izmantojamo Aizkraukles (31%) un Līvbērzes (19%) lapu koku pionierfāžu, kā arī 5 Mežoles 

(18%) lapu koku pionierfāzes parauglaukumu. “*01” apakšgrupas Aizkraukles parauglaukumus 

piedevām pārstāv mazāk degradēti savulaik bijušie platlapju meži. 

36

5. att. Latvijas lapu koku pionierfāzes mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

“*01” apakšgrupas lapu koku pionierfāzes biotopiem raksturīgs vairāk kā 2 reizes lielāks 

struktūru skaits: 20. Tas skaidri norāda, ka rezervātu un neapsaimniekotie lapu koku pionierfāzes 

meži kopumā ir strukturāli bagātāki nekā intensīvi mežsaimnieciski izmantojamie meži. 

“*01” apakšgrupas lapu koku pionierfāzes mežos ir salīdzinoši izteiktāka egles un dažādu 

platlapju sugu koku klātbūtne un daudz vairāk ir vecu lapu koku diametrā vairāk par 30 cm. Līdz 

ar to labāk izteikta ir arī pašizretināšanās un biežāk sastopams liels daudzums krūmveidīgu lapu 

koku. Tā rezultātā 5 nedzīvās koksnes struktūras (“Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs 

(galvenā suga)”, “Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, 

“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Vairumā atmiruši koki/augsti celmi”), kas tiešā 

veidā nodrošina nišas specifiskām augu un dzīvnieku sugām, “*01” apakšgrupas mežos sasniedz 

augstāku sastopamību nekā “*00” apakšgrupas mežos. Lielāka veco lapu koku un nedzīvās 

koksnes daudzuma dēĜ pazīmes “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem” un “Daudz 

piepju” sasniedz pat par 3 klasēm augstāku sastopamību nekā “*00” apakšgrupas mežos. No 

šādas lapu koku pionierfāzes, ja tā tiktu pareizi apsaimniekota, sasniedzot sukcesionālu klimaksu, 

turpmāk varētu sagaidīt bioloăiski daudzveidīgu un augstvērtīgu lapu koku (platlapju) mežu. 

“*1” grupas lapu koku pionierfāzes biotopi dalās 2 grupās ar parauglaukumu attiecību 2,5:1. 

“*11” apakšgrupā tiek nodalīti 6 Mežoles (21%) un 3 Līvbērzes (6%) lapu koku pionierfāzes pēc 

platības mazi parauglaukumi ar salīdzinoši zemu bioloăiskās daudzveidības struktūru skaitu, kas 

robežojas vai nu ar lauksaimniecības zemēm vai lielākiem izcirtumiem, vai kur veikta 

nosusināšana. 

“*10” apakšgrupā iekĜauti 15 Mežoles (54%), 4 Slīteres (8%), 2 Līvbērzes (4%) un 1 

Aizkraukles (2%) parauglaukums. Mežolē tie ir BDS salīdzinoši bagāti, pārsvarā avoksnaini, 

mežsaimnieciski mēreni pārveidoti meži, kur šā gadsimta laikā selektīvi izcirsta (Mežole) vai 

vētrās izgāzta (Slītere) egle, vai mežsaimnieciskās darbības ietekmē veicināta platlapju sugu 

nomaiĦa ar pioniersugām (Aizkraukle, Līvbērze). Dabisku īpatnību dēĜ diezgan parasta izpausme 

tajos ir arī plūstošivairāk parūdeĦi (11. tab.). 

Lapu koku pioniefāzes mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācija dota 5. attēlā. Līnija 

“A” nodala “*0” grupas pazīmes, līnija “B” “*1” grupas pazīmes. Ar pārtrauktu līniju apvilkta to 

pazīmju grupa, kas raksturo “*01” apakšgrupas klāsteru. 

Priežu mežs 

Latvijas dabiskajiem priežu mežiem raksturīgas tikai 7 diagnosticējošās pazīmes (12. tab.). 

V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas norāda uz galvenās koku sugas caurmēru dažādību 

un uz vairākiem kokiem ar atšėirīgu caurmēru un vecumu. Priežu mežos dominē galvenokārt 

dabiski skujkoki (IV.sast.kl.). Pārmitrajos mežos gandrīz vienmēr sastopams mitrs vai slapjš 

apvidus ar kokiem, kas lielāks par 0,1 ha. Tāpat bieži sastopama pazīme, kas norāda uz vecākām 

priedēm ar resniem zariem (IV.sast.kl.). III.sastopamības klasi sasniedz pazīme “Egle mazāk kā 

10% no koksnes krājas”, kas raksturo sausos priežu mežus kā dabiskiem ugunsgrēkiem pakĜautu 

ekosistēmu. Līdzīga sastopamība ir pazīmei, kas norāda uz vairākiem atmirušiem kokiem vai 

augstiem celmiem piesaulē. 

Priežu mežos reti sastopamas pazīmes: “Vairākas blīgznas diametrāvairāk par 15 cm”, 

“Koki/celmi ar acīmredzami pārogĜojušos mizu” un “Acīmredzama pēdējā ugunsgrēka neskarta 

vieta, lielāka par 0,1 ha”, ko var izskaidrot ar efektīgu ugunsgrēku apkarošanu.

Zemsedzi priežu mežos veido galvenokārt monodominējošas sugas, jo pazīme “Nav 

monodominējošu sugu zemsedzē” ir Ĝoti reta un atzīmēta tikai 12 nogabalos. 

Nodalās 2 priežu mežu grupas ar parauglaukumu attiecību 2,5:1 (6. att.). Lielāko no tām (“*0”) 

diferencē ievērojams skaits pazīmju: “Vairākstāvu audze”, “Pašizretināšanās”, “Lauces, lielākas 

par 0,1 ha”, “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga)”, “DzeĦveidīgo sakalti 

koki” un “Dobumaini koki”. Šīs grupas priežu meži pēc pārstāvēto struktūru skaita un to 

sastopamības ir daudz bagātāki nekā “*1” grupas priežu meži, kurus nodala tikai 1 pazīme: “Egle 

mazāk kā 10% no koksnes krājas”. 

12.tab. 

Raksturīgo un dažu neraksturīgo pazīmju sastopamība Latvijas dabiskajos priežu mežos kopumā, 

1. un 2. dalījuma līmeĦu grupās 

Pazīme 

(pustrekniem burtiem uzsvērtas diagnosticējošās pazīmes) 

Priežu 

meži 

kopumā 

Grupa 

*0 

(pārsvarā 

Slītere un 

Mežole) 

Apakšgrupa 

*00 

(puse Aizkraukles) 

Apakšgrupa 

*01 

(lielākā 

daĜa 

Mežoles 

un puse 

Slīteres) 

Grupa 

*1 

(lielākā 

puse Aiz- 

kraukles) 

Apakšgrupa 

*10 

(puse Aizkraukles) 

Galvenās koku sugas caurmēru dažādība V V V V V V V 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu V V V V V V V 

Galvenokārt dabiskie skujkoki diametrāvairāk par 15 

cm 

IV V V V III IV I- II 

Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha IV IV II IV IV V II 

Vairākas priedes ar resniem zariem IV IV III IV IV III IV 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē III IV I V II III 0 

Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas III III III III V V V 

Lauces, lielākas par 0,1 ha - IV 0 V I I 0 

Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga) - IV III IV I I 0 

Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga) - III III III II I III 

DzeĦveidīgo sakalti koki - IV IV IV I I 0 

Pašizretināšanās - IV III V II II II 

Vairākstāvu audze - III IV III I I I 

Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 

30 cm 

- II I II ~0 I 0 

Sugam bagāta koksnes sēĦu flora - II I II 0 0 0 

Daudz galvenās koku sugas vējgāžu koku - II I II ~0 0 I 

Dobumaini koki - II I II ~0 I 0 

Daudz pāraugušu koku - II I II I I I 

Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki - II III I I 0 I 

Daudz lauču - II I III II II II 

Daudz skujkoku diametrā vairāk par 40 cm - I I I I 0 I 

Vairākas blīgznas diametrā vairāk par 15 cm - ~0 ~0 ~0 0 0 0 

Pārsvarā priedes diametrā vairāk par 40 cm - I I I 0 0 0 

Galvenokārt lapu koku diamterā vairāk par 15 cm - I II 0 0 0 0 

Daudz vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm (galvenā 

suga) 

- I I I 0 0 0 

Atklāta augsne mežā - I II I I 0 I 

Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki - II III I I 0 I 

Robežojas ar atklātām slapjām vietām, lielākām par 0,1 

ha 

- II I II II III I 

Dažādu sugu lapu koki diametrā vairāk par 15 cm - II III I II I III 

Saulainā vietā augoši atsevišėi koki - II I II II II III 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 7 13 13 14 6 8 7 

39 

Apakšgrupa 

*11 

(mazākā 

daĜa 

Mežoles 

un 

Slīteres)

“*0” grupas priežu mežus pārstāv 79% Slīteres parauglaukumu, 76% Mežoles parauglaukumu un 

44% Aizkraukles priežu mežu, bet “*1” grupas priežu mežus: 56% Aizkraukles priežu mežu, 

24% Mežoles parauglaukumu un 21% Slīteres parauglaukumu. 

“*0” grupas priežu mežiem raksturīgas kopumā 13 bioloăiskās daudzveidības struktūras un 

vairākums no tām sasniedz IV.-V. sastopamības klasi. Piedevām tam vēl 10 struktūras sasniedz 

II.sastopamības klasi.Vairākums no tām tiešā veidā nodrošina nišas daudzām ekoloăiski prasīgām 

augu un dzīvnieku sugām. “*1” grupas priežu mežiem, turpretim, raksturīgas tikai 6 struktūras un 

vienīgi 6 citas sasniedz II.sastopamības klasi. Arī tas norāda, ka “*0” grupas priežu meži 

bioloăiskās daudzveidības ziĦā ir daudz bagātāki. Savukārt, to dominēšana Slīteres un Mežoles 

objektos izskaidrojama ar augstu bioloăiskās daudzveidības rādītāju tiešu saistījumu ar ilgstoši 

neapsaimniekotiem mežiem. Strukturāli trūcīgāko “*1” grupas priežu mežu dominēšanu 

Aizkrauklē skaidro ar šo mežu neilgo kontinuitāti. 

Lielās atšėirības starp abām grupām noteic, acīmredzot, arī tas, ka 28% parauglaukumu “*1” 

grupas priežu mežos ir mākslīgas audzes, kamēr “*0” grupas mežos tās veido tikai 4% 

parauglaukumu. Jāpiezīmē, ka abu grupu priežu meži pārstāv edafisko apstākĜu ziĦā salīdzināmas 

audzes, tā ka atšėirības starp tām nosaka tikai noteiktu struktūru klātbūtne vai iztrūkums. 

Abu grupu priežu mežiem vienādi raksturīgas pazīmes “Galvenās koku sugas caurmēru 

dažādība”, “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu”, “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, 

lielāks par 0,1 ha” un “Vairākas priedes ar resniem zariem”. 

Viena no būtiskākajām struktūrām priežu mežos “Galvenokārt dabiskie skujkoki diametrā vairāk 

par 15 cm” “*0” grupas mežos pārstāvēta praktiski visos parauglaukumos, bet “*1” grupas priežu 

mežos, kur 7 reizes augstāks kultūru īpatsvars, sasniedz tikai 3 sastopamības klasi. 

Viena no svarīgākajām atšėirībām starp abu grupu mežiem ir tā, ka pazīmes “Pažizretināšanās”, 

“Vairākstāvu audze”, “Lauces, lielākas par 0,1 ha”, “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanas pakāpēs 

(galvenā suga)” un “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi” strukturāli bagātākajos “*0” grupas 

priežu mežos sasniedz pat par II-III klasēm augstāku sastopamību nekā trūcīgākajos “*1” grupas 

mežos. 

“*0” grupas priežu mežos ir daudz vairāk dažāda veida nedzīvas koksnes un no tās atkarīgu 

struktūru, jo arī pazīmes “Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga)” un 

“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē” sasniedz augstāku sastopamības klasi, bet pazīmes 

“Daudz galvenās sugas vējgāžu koku”, “Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 

30 cm”, “Sugām bagāta koksnes sēĦu flora” un “Dobumaini koki” “*1” grupas priežu mežos 

gandrīz nav sastopamas. 

“*0” grupas mežos kopumā ir arī vairāk liela diametra koku un attiecīgu kritalu, jo pazīmes 

“Daudz pāraugušu koku”, “Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 30 cm” 

sasniedz augstāku sastopamību. Tikai šīs grupas 4 parauglaukumos Slīterē atzīmēta pazīme 

“Daudz skujkoku diametrā vairāk par 40 cm”. Jāpiezīmē, ka resnākās priedes dabisko mežu 

parauglaukumos sasniedza 50 cm caurmēru. 

“*0” grupas mežos par 3 klasēm labāk izteikta arī pazīme “DzeĦveidīgo sakaltie koki”. 

“*1” grupas priežu mežos par 2 klasēm labāk izteikta ir pazīme “Egle mazāk kā 10% no koksnes 

krājas”, kas dabiskos apstākĜos raksturotu meža ugunsgrēku ietekmi. 

40

Atšėirības starp neapsaimniekotiem un intensīvi apsaimniekotiem priežu mežiem 2.dalījuma 

līmenī izpaužas vēl uzskatāmāk. 

“*0” grupas priežu meži dalās grupās “*00” un “*01” ar parauglaukumu attiecību 1:2,6. 

“*00” grupu (43% Aizkraukles, 29% Slīteres, 5% Mežoles parauglaukumu) diferencē pazīme 

“Vairākumā atmiruši koki/augsti celmi” un tajā apvienoti, no vienas puses, tie priežu meži (grupa 

“*000”), kur ir vairākstāvu audzes un dažādu lapu koku sugu piemistrojums, un, no otras puses, 

tie (grupa “*001”), kur ir mazs egles piemistrojums, priedes ar resniem zariem, saulainā vietā 

augoši atsevišėi koki, vairākumāatmirstošas vai nesen atmirušas priedes, galvenās koku sugas 

vējgāžu koki dažādās vai jebkurās sadalīšanās pakāpēs un dzeĦveidīgo sakalti koki (12. tab.). 

Mežolē tos pārstāv lielākoties BDS trūcīgi un vidēji bagāti priežu meži, kas ierīkoti kā kultūras 

uz kūdras vai minerālaugsnēs, Slīterē - ilglaicīgi, taču BDS gandrīz tikai vidēji bagāti priežu 

meži, t. sk., BDS trūcīgi priežu meži 3 kādreizējo pĜavu vietā, un BDS bagāti ar mežu aizaugoši 2 

kaĜėaini purvi. Aizkrauklē, savukārt, šo apakšgrupu pārstāv BDS vidēji bagāti vai trūcīgi priežu 

meži, kas izveidojušies pēdējo 100 gadu laikā nosusinātā purva vietā. 

“*01” grupas BDS visbagātākos priežu mežus (71% Mežoles, 49% Slīteres, 9% Aizkraukles 

parauglaukumu) diferencē pazīmes “Lauces, lielākas par 0,1 ha” un “Vairāki atmiruši koki/augsti 

celmi piesaulē” un tajā, no vienas puses, iekĜaujas pārsvarā BDS struktūrām Ĝoti bagātie Slīteres 

vējgāžu priežu meži (grupa “*010”) ar vairākstāvu audzēm, ar dažādu lapu koku sugu (apses un 

bērza) piemistrojumu, lielu satrunējušu vējgāžu koku daudzumu, liela diametra vējgāžu kokiem 

piesaulē, dobumainiem kokiem un sugām bagātu koksnes sēĦu floru, un, no otras puses, pārsvarā 

BDS vidēji bagāti un bagāti Mežoles ilglaicīgi priežu meži un tādi, kas izveidojušies nosusināta 

purva vietā (grupa “*011”), kam šādas pazīmes lielākoties nav raksturīgas (12. tab.). Pēdējā 

apakšgrupā iekĜaujas arī abas nelielās Aizkraukles objekta ilglaicīgo priežu mežu minerālaugnes 

salas (BrūkleĦu sala un sala 155/6 kv.). 

“*1” grupas priežu meži 2 dalījuma līmenī dalās grupās “*10” un “*11” ar parauglaukumu 

attiecību 1,5:1. 

“*10” grupas priežu mežus (46% Aizkraukles, 12% Slīteres, 9% Mežoles parauglaukumu) 

diferencē pazīmes: “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha”, “Galvenokārt dabiskie 

skujkoki diametrā vairāk par 15 cm”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. Grupa aptver 

no vienas puses tos priežu mežus (grupa “*100”), kuri robežojas ar atklātām slapjām platībām un 

kur ir mazs egles piejaukums, no otras puses, tos priežu mežus (grupa “*101”), kur ir daudz 

lauču, dažādu lapu koku sugu piemistrojums, priedes ar resniem zariem un saulainā vietā 

augošiem atsevišėiem kokiem (12. tab.). Mežolē šo apakšgrupu pārstāv BDS nabadzīgi un vidēji 

bagāti priežu meža nogabali kūdras un minerālaugsnēs, t. sk., arī salīdzinoši nesen nosusinātos 

purvos, Aizkrauklē - BDS vidēji bagāti un nabadzīgi priežu meži nosusinātā purva vietā, bet 

Slīterē - BDS pārsvarā nabadzīgi priežu meži vecu degumu un kultūru vietās. 

41

42 

228 

sta aud 

pas izr 

lau lie egl maz 

daz sad 

dze sak 

dob kok 

*0 164 *1 64 

lau lie sla apv gra nog 

mir kok mir sau dab sku daz lap 

mir sau jeb sad 

*00 45 *01 119 *10 39 *11 25 

egl maz sta aud 

daz sad daz lap 

sta aud jeb sad gal vej dau lau 

lap kok sau kok sat kok daz lap kap vei 

daz lap mir pri vej sau atk sla sau kok sau kok 

res zar dob kok egl maz res zar res zar 

dze sak kok sen 

*000 18 *001 27 *010 34 *011 85 *100 27 *101 12 *110 21 *111 4 

6. att. Latvijas dabisko priežu mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma

43 

7. att. Latvijas dabisko priežu mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

“*11” grupas BDS pārsvarā trūcīgos priežu mežus (15% Mežoles, 10% Slīteres, 2% 

Aizkraukles parauglaukumu) nodala pazīmes “Gravas un nogāzes”, “Dažādu lapu koku sugu 

koki diametrā vairāk par 15 cm” un “Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās pakāpēs (galvenā 

suga)”. Tajos iekĜaujas priežu meži ar vairākiem saulainā vietā augošiem kokiem un priedēm 

ar resniem zariem (grupa “*110”) un priežu meži kāpās (grupa “*111”). Šo apakšgrupu 

pārstāv gandrīz visi BDS trūcīgie Slīteres priežu meži vecu degumu un kultūru vietās, liela 

daĜa Mežoles BDS trūcīgo un vidēji bagāto priežu mežu, kas ierīkotas kā kultūras purvu 

malās vai minerālaugsnēs (12. tab.). Te iekĜaujas arī 1 BDS trūcīgs Aizkraukles priežu mežs, 

kas izveidojies nosusinātā purva vietā (165/6 kv.). 

Latvijas dabisko priežu mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācija atainota 7. attēlā. 

Ar slīpām vienlaidus svītrām “A” nodalītas 1.dalījumam Ĝoti selektīvās pazīmes. Visam 

klāsteram kopējās (g.k. diagnosticējošās un dažas retās) pazīmes apvilktas aplī ar līniju “B”. 

Lielākajam klāsteram “*0” salīdzinoši labi var nodalīt 2.pakāpes diagnosticējošās pazīmes, 

kas atrodas kreisajā stūrī, atzīmētas ar pārtrauktu līniju “C”. 

EgĜu mežs 

Latvijas dabiskie egĜu meži raksturojās ar 13 diagnosticējošām pazīmēm (13. tab.). 

13.tab. 

Raksturīgo pazīmju sastopamības klases Latvijas dabiskajiem egĜu mežiem kopumā un 1., 

2.dalījuma līmeĦu grupās 

Pazīme 

(pustrekniem burtiem uzsvētas diagnosticējošās 

pazīmes) 

EgĜu 

meži 

kopumā 

Grupa 

*0 (visi 

Mežoles,vai 

rākums 

Slīteres 

EM) 

Apakš- 

grupa *00 

(mazākā Mežoles 

un Slīteres EM 

daĜa) 

Apakšgrupa 

*01 

(lielākā daĜa 

Mežoles, puse 

Slīteres EM) 

Daudz dabiskās egles diametrā vairāk par 15 cm V V V V V 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu V V V V V 

Galvenās koku sugas caurmēru dažādība V V V V V 

Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā 

suga) 

V V V V V 

EgĜu paaugas grupas V V V V III 

Pašizretināšanās V V V V IV 

Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha IV IV IV IV III 

Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu koki IV IV V IV IV 

Vairākstāvu audze IV IV V IV III 

DzeĦveidīgo sakalti koki IV III IV III V 

Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanas pakāpēs (galvenā 

suga) 

III III IV III III 

Vairāki izgāzti koki (valdošā suga) III III IV III III 

Daudz galvenās koku sugas vējgāžu koki III III IV III III 

Dobumaini koki - II III II II 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē - IV V IV I 

Daudz citu [ne nokareno] ėērpju - III IV III I 

Sugām bagāta koksnes sēĦu flora - III V III 0 

Daudz piepju - II II II III 

Daudz lauču - III IV III 0 

Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 

cm 

- II V I IV 

Strauts vai upīte - I III I I 

Vairumā atmirstošas/ nesen atmirušas egles - 0 0 I IV 

Daudz pāraugušu koku - II II II III 

Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta I I I III 

Vairākumā atmiruši koki/ augsti celmi ~0 ~0 ~0 V 

Avoksnājs - II IV II I 

Vērene/sausserdis/irbene/zalktene - II V II II 

Gravas un nogāzes - I IV I 0 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 13 17 23 17 18 

Grupa *1 

(traucēti 

Slīteres un 

Aizkraukles 

EM) 

44

Augstu sastopamības klasi (V., IV.) sasniedz pazīmes, kas raksturo audzes struktūru kā 

dažādvecuma, lielākoties vairākstāvu audzi, kurā novērojama pašizretināšanās un egĜu 

paaugas grupu klātbūtne. Tajos ir bieži sastopams mitrs vai slapjš apvidus ar kokiem, lielāks 

par 0,1 ha (IV.sast.kl.). 

Sugu sastāvs egĜu mežu koku stāvā ir diezgan vienveidīgs. Dominē egle diametrā starp 15 un 

40 cm (“Daudz dabiskās egles diametrā vairāk par 15 cm”- V.sast.kl.). 

Kopumā vērtējot, valdošās koku sugas vecums un dominējošie caurmēri dabiskajos mežos 

tikai nedaudz pārsniedz pieĦemto cirtmetu. Nevienā nogabalā netika reăistrēta pazīme 

“Pārsvarā egles diametrā vairāk par 40 cm”, bet pazīme “Daudz skujkoku diametrā vairāk par 

40 cm” reăistrēta tikai 4 Mežoles un 2 Slīteres parauglaukumos. Neraugoties uz to, 

II.sastopamības klasi sasniedz nediagnosticējošā pazīme “Egles ar lieliem un retiem 

apakšējiem zariem”. Resnākās egles dabisko mežu parauglaukumos Mežolē sasniedza 60 cm 

caurmēru. 

Attiecībā uz nedzīvo koksni dominē pazīmes, kas norāda uz egĜu mežos izteiktajām vējgāzēm 

un veido papildus ekoloăiskās nišas specifiskām augu un dzīvnieku sugām. Dabiskajos egĜu 

mežos ir daudz egles vējgāžu koku (III.sast.kl.), diezgan bieži novērojami vairāki izgāzti koki 

(III.sast.kl.). Tie atrodas gan dažādās (V.sast.kl.), gan vienā no (III.sast.kl.) sadalīšanās 

pakāpēm. IV.sastopamības klasi sasniedz īpaši vērtīgas pazīmes, kas norāda uz papildus 

ekoloăiskajām nišām: “Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu koki” un “DzeĦveidīgo sakalti 

koki”. 

EgĜu mežu zemsedzē dominē monodominējošas sugas. Pazīmes “Nav monodominējošu sugu 

zemsedzē” un “Plūstošivairāk parūdeĦi” sastopamas Ĝoti reti. 

128 

mir sau mir kok 

kok sen mir egl 

dau lau ude vie 

cit ker 

*0 116 *1 12 

gob osi 

irb zal egl paa 

gra nog 

are pur *10 7 *11 5 

str upi 

*00 27 *01 89 

8.att. Latvijas dabisko egĜu mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma 

Latvijas egĜu meži kopumā veido Ĝoti homogēnu grupu un dalās divās, pēc parauglaukumu 

skaita Ĝoti atšėirīgās grupās, kas vairāk vai mazāk atbilst netraucētiem un traucētiem mežiem 

(8. att.). Pirmās grupas caurmērā netraucētos (“*0”) egĜu mežus raksturo 4 diferencējošās 

pazīmes: “Daudz lauču", “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Sugām bagāta 

koksnes sēĦu flora” un “Daudz citu [ne nokareno] ėērpju”. Tie pārstāv visus Mežoles objekta 

egĜu mežus, 15 no 24 (63%) Slīteres egĜu meža parauglaukumiem un 6 no 9 (67%) 

Aizkraukles objekta egĜu meža parauglaukumiem. 

45

Otra egĜu meža grupa (“*1”), kur apvienojas pārsvarā vējgāžu, degumu vai 

mežsaimnieciskās darbības vairāk vai mazāk pārveidoti egĜu meži, raksturojas ar 3 

diferencējošām pazīmēm: “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”, “Vairākumā atmiruši 

koki/augsti celmi” un “Vairākumāatmirstošas/nesenatmirušas egles”. Tos pārstāv 9 

parauglaukumi (27%) Slīteres objektā un 3 parauglaukumi (23%) Aizkraukles objektā. Slīterē 

tie ir pārsvarā neliela daĜa no 1969.gada vētras skartajiem egĜu mežiem, kur ir daudz atmirušu 

koku un augstu celmu, kā arī viena ap 25 gadus veca egĜu kultūra un viens 1969.gada vētras 

neskarts egĜu mežs. Izzinot Aizkraukles parauglaukumu vēsturi pēdējo 120 gadu laikā, 

redzams, ka tie visi savulaik ir bijuši bioloăiski daudzveidīgi platlapju un egĜu vai egĜuplatlapju 

meži. Viens no tiem jau pēc 1875.gada materiāliem nosaukts par “smalci”, kas 

liecina par noteiktu antropogēno ietekmi, vēlāk, 1913.gadā, izdedzis un pēc tam atjaunojies ar 

bērzu, apsi un egli. Otrs ir 1925.gada egĜu un priežu kultūra, kurā vēl papildus 1931.gadā 

stādīts bērzs, bet 1933.gada egĜu stādījums iznīcis, trešais: 1908.gada egĜu un priežu kultūra, 

kas atjaunojusies ar egli un bērzu. 

“*1”grupas dabiskajiem egĜu mežiem raksturīgas visas tās pašas pazīmes, kas egĜu mežiem 

kopumā, tomēr salīdzinājumā ar “*0” grupas mežiem novērojamas dažas atšėirības. Šo mežu 

koku stāva veidošanā lielāka nozīme ir platlapju sugām un mežs ir caurmērā sausāks, jo 

pazīme “Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 cm” sasniedz par 2 klasēm 

augstāku sastopamību nekā “*0” grupas mežos (vīksna netika atrasta, pārējās sugas sasniedza 

vajadzīgos izmērus), bet pazīme “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha” par 1 

klasi zemāku sastopamību. Novērojamas vairākas pazīmes, kas “*0” grupas mežos vispār 

netika atzīmētas, bet “*1” grupas mežos sasniedz III.- V. sastopamības klasēs. Tās ir: 

“Vairumā atmirstošas/nesen atmirušas egles”, “Vairākumā atmiruši koki/augsti celmi”, 

“Daudz pāraugušu koku” un “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”. Tā kā ir daudz atmirstošas 

un atmirušas koksnes, pazīme “Daudz piepju” sasniedz par 1 klasi augstāku sastopamību, bet 

pazīme “DzeĦveidīgo sakalti koki”: pat 2 klases augstāku sastopamību. 

Ir atšėirības pazīmju sastopamībā, kas norāda uz audzes raksturu. “*1” grupas egĜu mežos 

sliktāk ir izteiktas pazīmes: “Vairākstāvu audze”, “Pašizretināšanās” un “EgĜu paaugas 

grupas”. 

“*1” grupas egĜu mežos nav sastopamas lauces, līdz ar ko mazāka sastopamība ir arī pazīmei 

“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”. 

Tomēr, tā kā “*1” grupas egĜu mežus pārstāv Ĝoti mazs parauglaukumu skaits, abu grupu 

salīdzinošu analīzi nav iespējams vispārināt. 

“*0” grupas dabiskajiem egĜu mežiem kopumā raksturīgas 17 tās pašas diagnosticējošās 

pazīmes kas egĜu mežu grupai kopumā, kā arī diferencējošās pazīmes. Tā kā šajā grupā 

iekĜaujas absolūti lielākā netraucēto egĜu mežu daĜa, veiksim to sīkāku analīzi līdz otrajam 

TWINSPAN klāstera dalījuma līmenim. 

2.dalījuma līmenī “*0” grupas egĜu meži dalās divās apakšgrupās; no kurām vienā ir aptuveni 

3 reizes mazāk parauglaukumu nekā otrā. Šo apakšgrupu (“*00”) raksturo šādas 

diferencējošās pazīmes: “Gravas un nogāzes”, “Avoksnājs”, “Strauts vai upīte”, 

“Goba/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 cm”, “Vērene/sausserdis/ 

irbene/zalktene”. Otra, lielākā apakšgrupa (“*01”) vairāk vai mazāk raksturojas ar šo pazīmju 

iztrūkumu. Spriežot pēc pazīmju satura, var secināt, ka “ *00” apakšgrupā, acīmredzot, 

iekĜaujas vairāk nemorāli, kā arī avoksnaini un purvaini egĜu meži, bet “*01” apakšgrupā: 

vairāk boreāli un sausāki egĜu meži. 

46

“*00” apakšgrupā ietverti 19 no 95 (20%) Mežoles parauglaukumiem un 3 no 24 (13%) 

Slīteres parauglaukumiem. Mežolē tie ir liela daĜa no mežiem, kas atrodas Lipsas vai tās 

pieteku krastos, praktiski visi egĜu meži, kas apklāj granšaini -smilšainu kēmu pauguru 

teritorijas dienvidrietumu daĜā, kā arī egĜu meži, kas atrodas karbonātisku gruntsūdeĦu 

atslodzes zonā Baltā purva dienvidaustrumu perifērijā. Slīteres parauglaukumi atrodas cits 

citam blakus gruntsūdeĦu atslodzes zonā Zilokalnu kraujas pakājē tiešā platlapju meža 

tuvumā. 

Abās grupās vienādi spēcīgi raksturīgas pazīmes, kas norāda uz egles dominēšanu koku stāvā, 

audzes dažādvecuma struktūru, dažādu sadalīšanās pakāpju vējgāžu koku klātbūtni, egĜu 

paaugas klātbūtni, pašizretināšanos un mitru/slapju apvidu ar kokiem. Pārējās 16 

pazīmes boreālo egĜu mežu “*01” apakšgrupā ir vājāk izteiktas nekā nemorālo egĜu mežu 

“*00” apakšgrupā (13.tab.). 

Boreālo egĜu mežu “*01” apakšgrupām, ko pārstāv 80% Mežoles un 50% Slīteres, kā arī 6 no 

9 Aizkraukles egĜu meža parauglaukumiem, par 2 līdz 5 klasēm zemāku sastopamību sasniedz 

pazīmes, kas norāda uz platlapju sugu piedalīšanās koku stāva veidošanā, uz vērenes, 

sausserža, irbenes un zalktenes klātbūtni, uz gravām un nogāzēm, strautiem un upītēm, 

dobumainiem kokiem, sugām bagātu koksnes sēĦu floru un avoksnājiem.Vairākums šo 

pazīmju ir savstarpēji, acīmredzot, saistītas. Kopumā redzams, ka boreālajos egĜu mežos ir 

lielāka vienveidība koku un krūmu stāvā, un tie parasti neatrodas upju gravās. 

Boreālajos egĜu mežos vājāk izteikta arī lauču veidošanās un audzes vairākstāvu struktūra, 

līdz ar ko mazāku sastopamību sasniedz pazīmes, kas norāda uz dažāda veida kritalu 

veidošanos un klātbūtni. 

Salīdzinoši plašāka pazīmju spektra pastāvēšanu un augstāku sastopamību nemorālo mežu 

“*00”apakšgrupā nodrošina arī vairāki subjektīvi faktori. Svarīgākais no tiem: gravās un 

nogāzēs ir apgrūtināta mežsaimniecības pasākumu veikšana un gravu mežus ilgu laiku no 

ciršanas pasargāja ciršanas aizliegums. 

Latvijas dabisko egĜu mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācijas attēls ietverts 9. 

att. Līnija “A” norobežo “*0” grupas maz traucētiem egĜu mežiem raksturīgās pazīmes, līnija 

“B” : “*1” grupas stipri traucētiem egĜu mežiem raksturīgās pazīmes, bet līnija “C”- vienīgi 

“*00” apakšgrupas nemorālajiem egĜu mežiem raksturīgās pazīmes. 

Ordinācijas attēlā redzama vairāku savstarpēji saistītu pazīmju grupēšanās. Savstarpēji tuvu 

grupējas pazīmes “Daudz pāraugušu koku”, “DzeĦveidīgo sakalti koki” un “Daudz piepju”. 

Bez tam grupējas pazīmes, kas norāda uz upju gravu un platlapju sugu saistību un daudz 

galvenās sugas liela izmēra vējgāžu kokiem: “Strauts vai upīte ar sērēm un kritalu pārgāzēm”, 

“Strauts vai upīte”, “Goba/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 15 cm” un “Daudz 

vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm (galvenā suga). 

Lielāko grupu veido pazīmes, kas norāda uz audzes dažādvecuma, dažādu izmēru un 

vairākstāvu raksturu, valdošajām sugām, kritalām: “Galvenās koku sugas caurmēru 

dažādība”, “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu”, “Daudz dabiskās egles diametrā 

vairāk par 15 cm”, “EgĜu paaugas grupas”, “Vairākstāvu audze”, “Pašizretināšanās”, “Daudz 

galvenās koku sugas vējgāžu koku”, “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha”, 

47

48 

9. att. Latvijas dabisko egĜu mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

“Vairāki izgāzti koki (valdošā suga)”, “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā 

suga)”, “Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās fāzēs (galvenā suga)”. 


Pateicoties slapjo lapu koku mežu savdabīgajam hidroloăiskajam režīmam, daudzējādā ziĦā 

tie raksturojami kā Ĝoti īpatnēji un stabili meži. Grūtās caurstaigājamības un saimnieciskās 

nepievilcības dēĜ tie ir cilvēku praktiski neapmeklēti. Šā iemesla dēĜ slapjo lapu koku mežu 

augu sabiedrībās nemēdz būt ievazātas un tiem neraksturīgas sugas, kas ieviešas rekreatīvās 

noslodzes vai pastāvīgas saimnieciskās darbības rezultātā [Priedītis,1993.]. Bez 

mežsaimnieciskas vai hidromelioratīvas iejaukšanās tie ir salīdzinoši daudz mazāk ietekmēti 

un tuvāki dabiskajiem procesiem nekā citas “Dabisko mežu” projekta ietvaros pētītas biotopu 

grupas. Šādā sakarā bioloăiskās daudzveidības elementu izplatības izzināšana slapjajos lapu 

koku mežos ir īpaši svarīga. 

Latvijas dabiskie slapjie lapu koku meži raksturojas ar 18 diagnosticējošām pazīmēm 

(14. tab.). 

14.tab. 

Raksturīgo pazīmju sastopamības klases Latvijas dabiskajiem slapjo lapu koku mežiem 

kopumā un to pamatgrupām 

Pazīme 


Slapjie lapu koku 

meži kopumā 

Grupa *0 

(pārsvarā Slītere un 

Mežole) 

LAPU KOKI vairāk kā 50% no koksnes krājas V V V 

Galvenās koku sugas caurmēru dažādība V V IV 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu V V V 

Dažādu lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 15 

cm 

V V V 

Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu koki IV V III 

Vairākstāvu audze - V II 

Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta - IV III 

Daudz krūmveidīgu lapu koku - IV ~0 

Daudz dabiskās egles diametrāvairāk par 15 cm - IV I-II 

Pašizretināšanās IV IV III 

Cieto lapu koku klātbūtne IV IV IV 

Daudz nedzīvās lapu koku koksnes IV IV IV 

Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem III IV III 

DzeĦveidīgo sakalti koki IV IV III 

Galvenokārt melnalkšĦi diametrā vairāk par 15 cm IV IV IV 

Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki IV IV III 

Vairumā atmiruši koki/augsti celmi - III I 

Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm - III I-II 

Vairāki izgāzti koki (valdošā suga) - III I 

Dobumaini koki - III I 

Daudz lauču - III I-II 

Daudz citu [ne nokareno] ėērpju - III II 

Avoksnājs - III I 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē IV III IV 

Daudz piepju III III III 

Vērene/sausserdis/irbene/ zalktene III III III 

Nav monodominējošu sugu zemsedzē IV III V 

Acīmredzama ciĦainība III II V 

Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas III II IV 

Applūstoši starpciĦu laukumi - I IV 

Robežojas ar atklātām, slapjām vietām, lielākām par 0,1 

ha 

- ~0 III 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 18 27 21 

Grupa *1 

(pārsvarā Aizkraukle un 

Līvbērze) 

V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes (rodamas gandrīz visos parauglaukumos), kas 

raksturo audzes struktūru kā dažādu koku sugu dažādvecuma audzi: “Galvenās koku sugas 

caurmēru dažādība”, “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu”, “Dažādu lapu koku 

sugu koki diametrā vairāk par 15 cm”. 

49

Pārsvarā tie ir melnalkšĦu meži, kur valdošā koku sugas īpatĦu diametrs pārsniedz 15 cm 

(pazīme “Galvenokārt melnalkšĦi diametrā vairāk par 15 cm” - IV.sast.kl.). Jāatzīmē, ka 

slapjajā lapu koku meža koku stāvā bez melnalkšĦa var dominēt arī Betula pubescens, 

B.pendula vai Fraxinus excelsior. 

Augsta sastopamība (IV.sastopamības klase) ir virknei pazīmju, kas tiešā veidā norāda par 

bioloăisko daudzveidību veicinošām struktūrām un veido papildus ekoloăiskās nišas 

specifiskām un šīm struktūrām piesaistītām sugām: “Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu 

koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “DzeĦveidīgo sakalti koki”, “Galvenokārt 

satrunējuši vējgāžu koki”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē” (sastopamas abas 

pazīmes), “Nav monodominējošu sugu zemsedzē”. 

DaĜa šādu struktūru pazīmju: “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, “Daudz 

piepju”, “Acīmredzama ciĦainība” sasniedz III.sastopamības klasi. Tas norāda, ka slapjajos 

lapu koku mežos kā diagnosticējošas ir pārstāvētas vismaz 9 Ĝoti būtiskas pazīmes, kas 

potenciāli paver iespēju dažādu ekoloăisko nišu sugu līdzāspastāvēšanai. 

Uz lielo sugu daudzveidību koku un krūmu stāvā netieši norāda arī pazīmes- 

“Pašizretināšanās” (IV.sast.kl.), “Cieto lapu koku klātbūtne” (IV.sast.kl.), 

“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene” (III.sast.kl., sastopamas visas krūmu sugas, irbene retāk) 

un “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas” (III.sast.kl.). 

Slapjajiem lapu koku mežiem kopumā nav raksturīgas šādas pazīmes: “Vairākas blīgznas 

diametrā vairāk par 15 cm”, “Bebru darbības pēdas”, “Robežojas ar pastāvīgu ūdenstilpi” (šā 

projekta ietvaros pētāmie objekti netika izvēlēti upju vai ezeru palieĦu joslās), “Vairāki 

pīlādži/ievas diametrā vairāk par 15 cm”. 

Tā kā izvēlētie pētījumu objekti atrodas plašu meža masīvu iekšienē, tiem nav raksturīga arī 

pazīme, kas norāda uz robežošanos ar nemeža zemēm: “Robežojas ar pĜavām un skrajiem 

krūmājiem, lielākiem par 0,1 ha”. 

Reti sastopamas dažas vērtīgas pazīmes, kas ir atkarā gan no dabiskiem apstākĜiem, gan 

saimnieciskās ietekmes- “Vairāki lieli platlapju koki diametrā vairāk par 50 cm” un “DaĜēji 

applūdis koku apvidus, lielāks par 0,1 ha”. Reti novērotas arī vairākas pazīmes, kas ir tikai 

atkarā no dabiskiem apstākĜiem vai reljefa īpatnībām: “Lieli akmeĦi vai to grupas”, “Avots”, 

“Strauts vai upe”, “Strauts vai upīte ar līkumainu gultni”, “Strauts vai upīte ar sērēm un 

kritalu pārgāzēm”. 

Slapjie lapu koku meži dalās 2 grupās ar aptuveni līdzīgu parauglaukumu skaitu (10. att.). 

Pirmo grupu (“*0”) raksturo 3 diferencējošas pazīmes: “Vairākstāvu audze”, “Daudz 

krūmveidīgu lapu koku”, “Daudz dabiskās egles diametrā vairāk par 15 cm”. Savukārt, otra 

slapjā lapu koku meža grupa (“*1”) nodalās ar diferencējošām pazīmēm “Applūstoši 

starpciĦu laukumi” un “Acīmredzama ciĦainība”. Šajā grupā, acīmredzot, ir pārstāvēti 

visslapjākie lapu koku meži ar stāvošuvairāk parūdeni. 

“*0” grupas slapjie lapu koku meži pārstāv lielāko daĜu Slīteres (78%) un mazāko daĜu 

Aizkraukles (26%) parauglaukumu. Bez tam šajā grupā iekĜaujas 4 no 5 Mežoles (80%) un 

1 no 11 Līvbērzes (9%) parauglaukumiem. Kopumā Ħemot, tās ir vairākstāvu slapjā lapu 

koku meža audzes ar daudz krūmveidīgiem lapu kokiem un egli vairāk kā 10% no koksnes 

krājas, kurās reti sastopams stāvošsvairāk parūdens un acīmredzama ciĦainība. 

“*0” grupas slapjajiem lapu koku mežiem raksturīgas kopumā 27 pazīmes. 

50

Būtībā kā diagnosticējošas šajā grupā dominē tās pašas dažādvecuma un dažādu koku sugu, 

kā arī ekoloăiskās nišas radošās pazīmes, kas slapjajiem lapu koku mežiem kopumā. 

Tikai šai slapjo lapu koku mežu grupai par neraksturīgām atzīstamas 2 pazīmes: “Robežojas 

ar atklātām slapjām vietām, lielākām par 0,1 ha” un “Applūstoši starpciĦu laukumi”. 

“*1” grupas slapjie lapu koku meži pārstāv praktiski visus Līvbērzes parauglaukumus (91%), 

lielāko daĜu Aizkraukles (74%), kā arī 22% Slīteres parauglaukumu un 1 no 5 Mežoles 

objekta parauglaukumiem. Šie slapjie lapu koku meži raksturojas ar + pastāvīgu 

stāvošavairāk parūdens klātbūtni, kā rezultātā izveidojusies acīmredzama ciĦainība un 

laukumi starp ciĦiem periodiski applūst. Liela daĜa šīs grupas (41%) mežu atrodas ekotona 

joslā starp mežu un purvu. 

“*1” grupas slapjajiem lapu koku mežiem raksturīgs mazāks pazīmju skaits nekā “*0” grupas 

mežiem: 21pazīme. Nav konstatētas pazīmes, ka saistās ar ūdenstecēm un blīgznām. 

Par neraksturīgām atzīstamas 10 pazīmes: “Daudz krūmveidīgu lapu koku”, “Vairākumā citi 

mirstoši/nesenatmiruši koki/augsti celmi”, “Vairāki lieli platlapju koki diametrā vairāk par 50 

cm”, “Robežojas ar pastāvīgu ūdenstilpi”, “Vairāki pīlādži/ievas diametrā vairāk par 15 cm”, 

“Lieli akmeĦi vai to grupas”, “Robežojas ar pĜavām un krūmājiem, lielākiem par 0,1 ha”, 

“Vairākumā atmiruši koki/augsti celmi” un “Vairāki izgāzti koki (galvenā suga)”. 

79 

sta aud app cin 

kru lap aci cin 

dab egl 

*0 40 *1 39 

cit ker dau kri 

ude vie are pur mir sau ude vie 

dau lau dze sak 

*00 26 *01 14 *10 28 *11 11 

10. att. Latvijas slapjo lapu koku mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma 

Abu grupu slapjajiem lapu koku mežiem vienādi raksturīga pazīme “Galvenokārt melnalkšĦi 

diametrā vairāk par 15 cm”, un tā sasniedz IV.sastopamības klasi. 

Kaut gan pazīme “Dažādi lapu koku sugu koki diametrā vairāk par 15 cm” abās grupās 

sasniedz V.sastopamības klasi, tomēr “*0”grupas slapjajos lapu koku mežos citām koku 

sugām (osim, bērzam un eglei) ir labvēlīgāki apstākĜi, lai piedalītos kokaudzes stāva 

veidošanā nekā “*1” grupas mežos. Tik īpatnējiem hidroloăiskiem apstākĜiem, kādi raksturīgi 

“*1” grupas slapjajiem lapu koku mežiem, vislabāk ir piemērots vienīgi melnalksnis. Teiktais 

labi atspoguĜojas apstāklī, ka pazīmes “Vairākstāvu audze”, “Daudz dabiskās egles diametrā 

vairāk par 15 cm” un daudz krūmveidīgu lapu koku” “*0” grupas mežos sasniedz vienu līdz 

51

četras klases augstāku sastopamību. Cieto lapu koku klātbūtne abu grupu mežos ir aptuveni 

vienādi bieži raksturīga un sasniedz IV.sastopamības klasi. 

Abu grupu mežiem raksturīga pazīme, kas norāda uz mazu egles piemistrojumu koku stāvā 

“Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”. “*1” grupas slapjajos lapu koku mežos tā sasniedz 

par 2 klasēm augstāku sastopamību. 

Arī vecumstruktūras dažādība “*0” grupas mežos ir spilgtāk izteikta. Par to vislabāk liecina 

tas, kas pazīme “Vairākstāvu audze” šīs grupas mežos sasniedz V.sastopamības klasi, kas ir 

par 3 klasēm augstāka nekā “*1”grupas mežos. Neraugoties uz to, abas grupas mežos vienādi 

bieži (V.sastopamības klase) sastopama pazīme “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un 

vecumu”. 

Kopumā Ħemot, “*0” grupas slapjie lapu koku meži ir vecāki, jo pazīme “Daudz lapu koku 

diametrā vairāk par 30 cm” sasniedz par 1-2 klasēm augstāku sastopamību nekā “*1” grupas 

meži. Šajā sakarā “*0” grupas mežos ir labāk izteikta arī pašizretināšanās un šī pazīme 

sasniedz par 1 klasi augstāku sastopamību. Līdz ar to arī tās pazīmes, kas izriet no 

pašizretināšanās, norāda uz atmirušu koksni jeb papildus ekoloăiskām nišām specifiskām 

sugām, šīs grupas mežos sasniedz par 1-2 klases augstāku sastopamību: “Vairāki vecāki, ar 

sūnām klāti koki”, “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, “Galvenokārt satrunējuši 

vējgāžu koki”, “Vairākumā atmiruši koki/augsti celmi”, “Vairāki izgāzti koki (valdošā) 

suga”, “Daudz lauču”, “Daudz citu [ne nokareno] ėērpju”. Tajā pat laikā pazīme “Daudz 

nedzīvās lapu koku koksnes” abu grupu mežos ir vienādi izteikta un sasniedz IV. 

sastopamības klasi, bet pazīme “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē” pat labāk 

izteikta “*1” grupas mežos. Uzsverams, ka pazīme “Vairāki izgāzti koki (valdošā suga)” 

ciĦainajos un applūstošajos “*1” grupas mežos sasniedz tikai I.sastopamības klasi. 

Abu grupu mežiem vienādi (III. sastopamības klase) raksturīgas pazīmes 

“Vērene/sausserdis/irbene/zalktene” un “Daudz piepju”, bet “*0” grupas slapjajos lapu koku 

mežos labāk izteiktas pazīmes: “DzeĦveidīgo sakalti koki” un “Dobumaini koki”. 

Tā kā monodominējošu sugu augu sabiedrību izveidošanās applūstošajos un ciĦainajos “*1” 

grupas slapjajos lapu koku mežos ir praktiski neiespējama, pazīme “Nav monodominējošu 

sugu zemsedzē” sasniedz V.sastopamības klasi un ir novērojama praktiski visos 

parauglaukumos. Arī neapplūstošajos “*0” grupas mežos ar līdzenāku mikroreljefu šī pazīme 

ir salīdzinoši stipri izteikta un sasniedz III.sastopamības klasi. 

Pazīmes “Acīmredzama ciĦainība” un “Applūstoši starpciĦu laukumi” ir diferencējošas starp 

abu grupu slapjajiem lapu koku mežiem, jo “*1” grupā sasniedz par 3 klasēm augstāku 

sastopamību nekā “*0” grupas mežos. 

Latvijas dabisko slapjo lapu koku mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācijas attēlā 

(11. att.) vērojama vairāku savā starpā acīmredzot saistītu pazīmju grupēšanās. Līnija “A” 

nodala “*0” klāsteram raksturīgās pazīmes, bet līnija “B” “*1” klāstera pazīmes. Grupā, kurā 

atrodas pazīme “Pašizretināšanās” nosacīti iekĜaujas vēl 10 citas pazīmes, kas ar to ir mazāk 

vai vairāk saistītas: “DzeĦveidīgo sakalti koki”, “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem 

stumbriem”, “Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu koki”, “Daudz piepju”, “Daudz citu [ne 

nokareno] ėērpju”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Galvenokārt satrunējuši 

vējgāžu koki” un “Vērene/sausserdis/irbene/zalktene”. 

52

53 

11. att. Latvijas dabisko slapjo lapu koku mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

ěoti tuvu atrodas arī pazīmes, kas norāda uz veciem lapu kokiem: “Vairāki lieli platlapju koki 

diametrā vairāk par 50 cm”, “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm”, “Dobumaini 

koki” un “Vairāki vecāki, ar sūnām klāti vējgāžu koki”. 

Pazīme “Vairākstāvu audze” grupējas ar pazīmēm “Daudz lauču”, “Daudz dabiskās egles 

diametrā vairāk par 15 cm” un “Vairumā atmiruši koki/augsti celmi”. 

Pazīme, kas norāda uz vairākiem kokiem ar atšėirīgu caurmēru un vecumu, atrodas Ĝoti tuvu 

pazīmei “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”. 

Vērojama pazīmju grupēšanās, kas norāda uz slapjo lapu koku mežu kokaudzes raksturu: 

“LAPU KOKI vairāk kā 50% no koksnes krājas”, “Dažādu lapu koku sugu koki diametrā 

vairāk par 15 cm”, “Galvenās koku sugas caurmēru dažādība” un “Galvenokārt melnalkšĦi 

diametrāvairāk par 15 cm”. 


Latvijas dabiskajiem platlapju mežiem kopumā raksturīgas 18 diagnosticējošas pazīmes 

(15. tab.). 

15.tab. 

Raksturīgo un dažu neraksturīgo pazīmju sastopamības klases Latvijas dabiskajiem platlapju 

mežiem kopumā un to pamatgrupām 

Pazīme 


Platlapju meži 

kopumā 

Grupa *0 

(pārsvarā Līvbērze un 

puse Slīteres PLM) 

Cietie lapu koki vairāk kā 50% no koksnes krājas - V I 

Vairākstāvu audze V V V 

Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk par 

15 cm 

V V V 

Galvenās koku sugas caurmēru dažādība V V V 

Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu V V V 

LAPU KOKI vairāk kā 50% no koksnes krājas V V V 

Vairāki lieli platlapju koki diametrā vairāk par 50 cm - IV 0 

Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha - IV 0 

Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem IV IV III 

Daudz nedzīvas lapu koku koksnes IV IV III 

Pašizretināšanās III IV III 

DzeĦveidīgo sakalti koki IV IV IV 

Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē III IV III 

Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm V IV V 

Vērene/sausserdis/irbene/zalktene IV IV V 

Dažādu platlapju sugu koki diametrāvairāk par 15 cm V IV V 

Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas IV IV V 

Vairumā citi atmirstoši/nesen atmiruši koki/augsti celmi - III 0 

Sugām bagāta koksnes sēĦu flora - III I 

Izpuvuši platlapju koki saulainā vietā - III I 

Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta III III II 

Dobumaini koki III III III 

Ievērojams lazdu daudzums - III II 

Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās fāzēs (galvenā suga) III III III 

Bagāta gobu/vīksnu/kĜavu/liepu paauga III III III 

Nav monodominējošu sugu zemsedzē - I III 

Daudz vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm (galvenā 

suga) 

I I I 

Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 

30 cm 

II I II 

Diagnosticējošo pazīmju skaits 18 25 18 

Grupa *1 

(pārsvarā Aizkraukle un 

puse Slīteres PLM) 

V.sastopamības klasi sasniedz pazīmes, kas norāda uz platlapju meža kokaudzi kā sugām 

bagātu lapu koku audzi. Tajā sastopami dažādi, galvenokārt 4 sugu (liepa, osis, goba, kĜava) 

koki vairāk par 15 cm diametrā. Izplatības īpatnību dēĜ vīksna netika konstatēta, bet ievu 

54

diametrs nesasniedza noteikto lielumu. Uz kvalitatīvu un kvantitatīvu koku stāva īpatnību 

norāda arī pazīme “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”, kas saniedz IV.sastopamības 

klasi. Par floristiski bagātu krūmu stāvu un paaugu dabiskajos platlapju mežos liecina 

pazīmes “Vērene/sausserdis/irbene/ zalktene” (IV.sast. kl.) un “Bagāta 

gobu/vīksnu/kĜavu/liepu paauga” (III.sast. kl.). 

Tikpat labi raksturīgas pazīmes (V.sast. kl.), kas raksturo mežaudzi kā vairākstāvu audzi, kurā 

vērojama galvenās koku sugas caurmēru dažādība, sastopami vairāki koki ar atšėirīgu 

caurmēru un vecumu, un daudz lapu koku diametrā ir lielāki par 30 cm. 

Augsta sastopamība ir vairākām pazīmēm, kas tiešā veidā norāda uz bioloăisko daudzveidību 

veicinošām struktūrām: “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm”, “Dažādu platlapju 

sugu koki diametrā vairāk par 15 cm” (V. sastopamības klase), “DzeĦveidīgo sakalti koki”, 

“Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem” (visas 

ar IV.sastopamības klasi) un “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Vējgāžu koki 

dažādās sadalīšanās pakāpēs”, “Dobumaini koki”, “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta” 

(III.sastopamības klase). Pazīme “Pašizretināšanās”, kas nodrošina nedzīvas koksnes 

veidošanos, sasniedz III.sastopamības klasi. 

Reti sastopamas vai maz raksturīgas ir 13 pazīmes. Vairāku šo pazīmju sastopamību nosaka 

pārsvarā dabas apstākĜu īpatnības- “Strauts vai upīte”, “Strauts vai upīte ar sērēm un kritalu 

pārgāzēm”, “Gravas un nogāzes”, “Acīmredzama erozija krastmalās/nogāzēs”, “Avoksnājs”, 

“Acīmredzama ciĦainība”, “Ugunsgrēka pēdas kokos/celmos”, “Vairumā 

atmirstoši/nesenatmiruši bērzi”, citas atkarīgas no iepriekšējās saimniecības: “Vairāki Ĝoti 

lieli platlapju koki diametrā vairāk par 80 cm”, “Lauces lielākas par 0,01 ha”, “Atklātā saulē 

augoši platlapju koki diametrā vairāk par 50 cm”. 

ěoti reti sastopamas pazīmes, kas norāda uz liela diametra atmirušas koksnes klātbūtni. 

Pazīme “Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 30 cm” konstatēta tikai 7, 

bet “Daudz vējgāžu koku diametrā vairāk par 30 cm” 5 nogabalos, kuri atrodas rezervātos vai 

mežsaimnieciski mazskartās vietās (Slīteres rezervāta stingra režīma zonā, Aizkraukles Liepu 

sala). 

sla apv 

lie pla 

28 

*0 12 *1 16 

sun stu 

vec lap dau kri 

daz sad 

*00 2 *01 10 *10 8 *11 8 

12. att. Latvijas dabisko platlapju mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru dendrogramma 

Tā kā dabisko mežu izpētes objekti atrodas pārsvarā meža masīvu iekšienē, tiem nebija 

raksturīga pazīme “Galvenokārt mežmalas ar krūmiem/maziem kokiem”. 

55

Platlapju meži dalās divās grupās ar aptuveni līdzīgu parauglaukumu skaitu (12. att.). Pirmo 

grupu (“*0”) raksturo pazīmes “Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha” un 

“Vairāki lieli platlapju koki diametrā vairāk par 50 cm”. Otra grupa (“*1”), savukārt, 

raksturojas ar šo pazīmju iztrūkumu. 

Pirmo grupu (“*0”) pārstāv, acīmredzot, strukturāli sarežăītākie un iespējami vērtīgākie 

nogabali- 83% Līvbērzes objekta platlapju meža, t.sk., 87.saudzes kvartāla nogabali, kur dotā 

biotopa grupa ir bioloăiski daudzveidīgāka, 4 no 8 Slīteres objekta platlapju meža 

parauglaukumiem, t.sk., Zilokalnu krauja un 2 no 10 Aizkraukles objekta Garās salas 

platlapju mežiem (viens no lielākajiem bioloăiskās daudzveidības rādītājiem platlapju 

mežos). 

“*0” grupai raksturīgas kopumā 25 pazīmes. Dominē tās pašas pazīmes, kas platlapju mežiem 

kopumā. Bez tam V.sastopamības klasi sasniedz pazīme, kas norāda uz cieto lapu koku (oša 

un ozola) dominēšanu koku stāvā. Augsta sastopamība ir pazīmēm, kas norāda uz vairākiem 

lieliem platlapju kokiem diametrā vairāk par 50 cm, mitru/slapju apvidu ar kokiem, lielāku 

par 0,1 ha un ievērojamu lazdu daudzumu. 

Otrajā grupā (*”1”) iedalīti 17% Līvbērzes objekta platlapju meža- skraji vai jauni platlapju 

meža parauglaukumi ar zemu un vidēju BDV, lielākā daĜa Aizkraukles objekta platlapju meža 

parauglaukumu, t.sk., Liepu salas platlapju mežs, puse no Slīteres objekta platlapju meža 

parauglaukumiem, kur pirms 1969.gada vējgāzes pārsvarā bija egĜu mežs. Šai grupai pieder 

arī vienīgais Mežoles objekta platlapju meža parauglaukums. 

Grupai raksturīgs kopumā mazāks pazīmju skaits: 18 pazīmes. 

Acīmredzot, šajā grupā nodalītie meži ir sausāki, tajos nemēdz būt lielākas applūstošas vai 

mitras ieplakas. Arī koku vecuma struktūra šajos mežos ir izlīdzinātāka, jo nav sastopami 

atsevišėi bioloăiski veci koki, kas būtu saglabājušies kopš iepriekšējās saimnieciskās 

darbības. Tomēr arī šādos mežos ir virkne pazīmju, kas liecina par audzes struktūras 

dažādību: “Vairākstāvu audze” (V.sast.kl.), “Galvenās koku sugas caurmēru dažādība” 

(V.sast.kl.), “Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu” (V.sast.kl.), “Dažādi platlapju 

sugu koki diametrā vairāk par 15 cm” (IV.sast.kl.). “*1” grupas dabiskajos platlapju mežos 

daudz ievērojamāka nozīme koku stāva veidošanā, acīmredzot, ir mīkstajiem platlapju 

kokiem (liepai), jo pazīmei “Cietie lapu koki vairāk 50% no koksnes krājas” sasniedz par 4 

klasēm zemāku sastopamību nekā ”*0” grupas platlapju mežos. 

V.sastopamības klasi vēl sasniedz šādas pazīmes- “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 

cm”, “Vērene/sausserdis/irbene/zalktene”, “Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā 

vairāk par 15 cm”, “Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas”. 

Salīdzinoši augstu sastopamības klasi (IV.) sasniedz pazīme, kas norāda uz daudz 

dzeĦveidīgo sakaltiem kokiem. 

III.sastopamības klasi citu starpā sasniedz vairākas pazīmes, kas norāda uz dažādu ekoloăisko 

nišu pastāvēšanu: “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, “Dobumaini koki”, 

“Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga)”, “Daudz nedzīvas lapu koku 

koksnes”, “Pašizretināšanās”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Bagāta 

gobu/vīksnu/kĜavu/liepu paauga”, “Nav monodominējošu sugu zemsedzē”. Raksturīgi, ka tās 

visas, atskaitot pēdējo, sasniedz par 1 klasi zemāku sastopamību nekā caurmērā vecākajos 

“*0” grupas platlapju mežos ar izteiktāku dažādvecuma audzes struktūru. 

56

57 

13. att. Latvijas dabisko platlapju mežu bioloăiskās daudzveidības struktūru ordinācijas attēls (pēc CANOCO/DCA)

Grupai nav raksturīgas pārsvarā tās pašas pazīmes, kas platlapju mežu grupai kopumā. 

Tā kā šī grupa raksturo caurmērā jaunāka vecuma platlapju mežus, tiem nav raksturīgas 

pazīmes, kas attiecas uz veciem platlapju kokiem, kuri pārsniedz 50 cm diametru. Šajā sakarā 

vājāk izteiktas arī pazīmes: “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem” un 

“Pašizretināšanās”, kā arī pazīmes, kas attiecas uz dažāda veida nedzīvo koksni, vai ir 

atkarīgas no tās: “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “Vairākiatmiruši koki/augsti celmi 

piesaulē”, “Sugām bagāta koksnes sēĦu flora”, “Izpuvuši platlapju koki saulainā vietā”. 

Neraugoties uz to, abās grupās vienādi ir izteikta pazīme, kas norāda uz galvenās koku sugas 

vējgāžu kokiem dažādās sadalīšanās fāzēs. Līdzās parastākajām Latvijas dabisko platlapju 

mežu pazīmēm, vienādu sastopamību abās grupās sasniedz pazīmes: “DzeĦveidīgo sakalti 

koki”, “Dobumaini koki”, “Bagāta gobu/vīksnu//kĜavu/liepu paauga”. 

Latvijas dabisko platlapju mežu bioloăiskās daudzveidības pazīmju ordinācijas attēlā 

(13. att.) līnija “A” nodala pārsvarā “*0” grupas klāsteram raksturīgās pazīmes. Attēlā 

redzams, ka vienkopus grupējas vairākas, acīmredzot saistāmas pazīmes: “Mitrs/slapjš 

apvidus ar kokiem, lielāks par 0,1 ha”, “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta” un “Atmiruši 

koki/augsti celmi”; “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs (galvenā suga)” un 

“Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”; “Dažādu platlapju sugu koki diametrā 

vairāk par 15 cm”, “Vairākstāvu audze”, “Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrā vairāk 

par 15 cm”, “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm”, “DzeĦveidīgo sakalti koki” un 

“Pašizretināšanās”; “Galvenokārt mežmalas ar krūmiem/maziem kokiem” un “Robežojas ar 

pĜavām un skrajiem krūmājiem, lielākiem par 0,1 ha”. 

Secinājumi 

1. Latvijas dabisko mežu visraksturīgākā un visbūtiskākā bioloăiskās daudzveidības pazīme ir 

kokaudzes dažādvecuma struktūra, kas tiešā veidā veicina vairākus dabiskam mežam un tā 

bioloăiskās daudzveidības uzturēšanai būtiskus pocesus: pašizretināšanos, lauču veidošanos, 

atmirušās koksnes veidošanos un krājumu atjaunošanos. 

2. Bioloăiskās daudzveidības struktūrām kopumā visbagātākie Latvijā ir dabiskie slapjie lapu 

koku un platlapju meži, jo daudzas pazīmes, kas tiešā veidā norāda uz bioloăisko 

daudzveidību veicinošām struktūrām, šajos mežos sasniedz augstu sastopamību (14. att). 

30 

25 

20 

15 

10 

5 

0 

4 

5 

3 

20 

13 13 

13 

12 

9 

7 

6 

18 

17 

13 

NTRB LKPF PM EM SLKM PLM 

23 

17 

18 

27 

21 

18 

25 

18 

kopuma 

*0 grupa 

*1 grupa 

*00 apaksgrupa 

*01 apaksgrupa 

14. att. Diagnosticējošo bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits Latvijas dabisko mežu 

biotopos kopumā, to grupās un apakšgrupās 

3. Bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagāti dabiskie meži ir ciešā saistībā ar 

mežsaimnieciski neskartiem vai mazskartiem nogabaliem, kur netiek traucēta dabiska 

sukcesija un saglabājas visas dabiski veidojušās struktūras. Šādi meži ir bagāti ar veciem, 

liela diametra kokiem un atmirušu koksni, kā arī citām struktūrām, kas tiešā veidā veicina 

bioloăisko daudzveidību. 

58

4. Mežsaimnieciski intensīvi apsaimniekotos dabiskos mežos, ko pamatā pārstāv egĜu un lapu 

koku pionierfāzes meži, pietrūkst struktūru, kas norāda uz vēlīnām sukcesijas stadijām un 

bioloăisko daudzveidību tiešā veidā veicinošām struktūrām (veci, liela diametra koki, liela 

diametra atmirusi koksne). Šādas struktūras ir īpaši retas priežu mežos, jo šie meži laika gaitā 

ir tikuši visvairāk saimnieciski pārveidoti. 

5. Bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagāti nesen traucētie biotopi ir saistībā ar dabiski 

traucētiem mežiem neapsaimniekotās teritorijās (g.k., vējgāzes), kur netiek traucēta dabiskā 

sukcesija un saglabājās visas traucējumu rezultātā dabīgi radušās struktūras (atlikušās 

kokaudzes daĜas, dažāda veida atmirusī koksne u.c.). 

Bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagātu nesen traucētu biotopu Ĝoti reto sastopamību 

saimnieciski intensīvi izmantojamos mežos nosaka dabiski traucētu biotopu trūkums un 

mākslīgi radītu nesen traucētu biotopu (izcirtumu un kultūru) būtisks pārsvars. Salīdzinot ar 

dabiski traucētiem biotopiem, izcirtumos un kultūrās pietrūkst tādas struktūras, kas norāda uz 

iepriekšējo ăenerāciju kokiem un liela diametra atmirušu koksni. To trūkums izskaidrojams 

ar pastāvošo ciršanas praksi un monokultūru metodi, saskaĦā ar kuru šādu struktūru 

veidošana nav ne paredzēta, ne iespējama. 

6. BDS īpaši bagātas ir dabiskas lapu koku pionierfāzes, kas radušās vējgāzes ietekmē. 

Diagnosticējošo struktūru skaits šādos lapu koku pionierfāzes mežos ir vairāk kā 2 reizes 

lielāks nekā intensīvi apsaimniekotu teritoriju lapu koku pionierfāzes biotopos (14. att., *01 

apakšgrupa). Raksturīgākās struktūras šādās lapu koku pionierfāzēs ir sugām bagāts 

kokaudzes sastāvs un platlapju piemistrojums, liels vecu (diametrā vairāk par 30 cm) koku un 

atmirušās koksnes (liela diametra kritalu, sausokĦu) daudzums. Intensīvi apsaimniekotu 

teritoriju lapu koku pionierfāzes mežos šādas struktūras ir Ĝoti reti sastopamas, vai pat 

iztrūkst. 

7. Neapsaimniekotu teritoriju priežu meži, kas ir pakĜauti dabiskai sukcesijai, salīdzinājumā 

ar intensīvi apsaimniekotiem, ir 2 reizes bagātāki ar bioloăiskās daudzveidības struktūrām. 

Šie priežu meži atšėiras ar liela diametra skujkoku (vairāk par 40 cm diametrā) klātbūtni un 

ievērojamu liela diametra atmirušās koksnes daudzumu, kā arī daudzām citām ar vēlīnas 

sukcesijas stadijām saistītām struktūrām, kuras tiešā veidā nodrošina bioloăisko daudzveidību 

(dobumaini koki, dzeĦveidīgo bojāti sakalti koki u.c.). 

Bioloăiskās daudzveidības struktūrām trūcīgi priežu meži ir saistībā galvenokārt ar 

monokultūrām vai nosusināto purvu vietā salīdzinoši nesen radītiem neilgas kontinuitātes 

priežu mežiem. Šādos mežos vēlīnu sukcesijas stadiju struktūras nav sastopamas, vai arī ir 

Ĝoti retas. 

Efektīgas ugunsgrēku apkarošanas dēĜ degšanai pakĜautos sausos priežu mežos Ĝoti reti 

sastopamas pazīmes, kas saistītas ar meža ugunsgrēkiem. 

8. Bioloăiskās daudzveidības struktūrām visbagātākie egĜu meži ir saistītbā ar 

neapsaimniekotiem vai maz apsaimniekotiem meža masīviem Latvijas ziemeĜu, bet jo īpaši 

ziemeĜaustrumus daĜā. Šos mežus raksturo labi izteikta pašizretināšanās, attīstīta egĜu paauga, 

dabiskas lauces, vecu, liela diametra skujkoku (vairāk par 40 cm) klātbūtne, gandrīz pastāvīga 

izgāztu koku klātbūtne, kā arī liela diametra vējgāžu koki dažādās sadalīšanās pakāpēs. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūrām trūcīgos, intensīvi apsaimniekotos egĜu mežos, lielu 

daĜu no kuriem veido monokultūras, šādas struktūras ir maz raksturīgas, vai vispār iztrūkst. 

59

Bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagātāki ir nemorālie egĜu meži (14. att., *00 

apakšgrupa), kas parasti atrodas upju gravās vai pauguru nogāzēs. Šie egĜu meži atšėiras no 

boreālajiem egĜu mežiem ar dažādu platlapju sugu piemistrojumu, avoksnājiem, daudzveidīgu 

krūmu stāvu (vērene, sausserdis, irbene, zalktene), gravām, nogāzēm un ūdensteču (upju, 

strautu, avotu) klātbūtni. Papildus tam, salīdzinājumā ar boreālajiem egĜu mežiem (14. att., 

*01 apakšgrupa), augstāku sastopamību tajos sasniedz 10 no 17 pazīmēm, kuras abās grupās 

uzrāda diagnosticējošu līmeni. Šīs pazīmes norāda uz vairākstāvu audzi, veciem, ar sūnām 

klātiem vējgāžu kokiem, dzeĦveidīgo bojātiem sakaltiem kokiem, vējgāžu kokiem, izgāztiem 

kokiem, dobumainiem kokiem, atmirušiem kokiem, augstiem celmiem, sugām bagātu koksnes 

mikrofloru un laucēm. 

Bagātāka bioloăiskās daudzveidības struktūru klāsta saglabāšanos upju gravu un nogāžu 

mežos daudzos gadījumos ir sekmējusi šo mežu grūtā pieejamība un ilgus gadus ar likumu 

noteiktais ciršanas aizliegums, kas pēdējos gados atcelts. 

Intensīvi apsaimniekoti egĜu meži bioloăiskās daudzveidības struktūru ziĦā var būt gan 

bagāti, gan trūcīgi. Tas ir atkarā no tā, vai, ierīkojot kultūras vai veicot galvenās 

izmantošanas cirti, tiek saglabātas iepriekšējā laikā dabiskā meža radītās struktūras 

(galvenokārt veci koki un liela diametra atmirusī kosne) vai nē. Parasti gan šādi egĜu meži 

tomēr ir trūcīgi ar bioloăiskās daudzveidības struktūrām un tajos, jo īpaši, pietrūkst vecu, 

liela diametra koku (vairāk par 40 cm) un liela diametra atmirušas koksnes (vairāk par 30 

cm). Ierīkojot egĜu monokultūras ilglaicīgu dabisko mežu vietā, dažas iepriekšējā laikā 

dabiskā meža veidotās bioloăiskās daudzveidības struktūras (piemēram, liela diametra 

atmirusī koksne) kā tādas vēl varēs kādu laiku nejaušības dēĜ saglabāties, bet mākslīgais mežs 

pats tās vairs turpmāk nevarēs ne radīt, ne uzturēt. 

9. Pateicoties slapjo lapu koku mežu savdabīgajam hidroloăiskajam režīmam, grūtajai 

caurstaigājamībai un saimnieciskajai nepievilcībai, tie ir raksturojami kā cilvēku praktiski 

neapmeklēti, Ĝoti īpatnēji un stabili meži, kur nemēdz būt ievazātas un tiem neraksturīgas 

sugas, kas ieviešas rekreatīvās noslodzes vai pastāvīgas saimnieciskās darbības dēĜ. Bez 

mežsaimnieciskas vai hidromelioratīvas iejaukšanās tie ir salīdzinoši daudz mazāk ietekmēti 

un tuvāki dabiskajiem procesiem nekā citi Latvijas dabiskie meži, kas arī atspoguĜojas tiem 

raksturīgajā ārkārtīgi lielajā bioloăiskās daudzveidības struktūru bagātībā. 

Slapjajos lapu koku mežos kā diagnosticējošas ir pārstāvētas vismaz 9 Ĝoti būtiskas pazīmes, 

kas potenciāli rada iespēju dažādu ekoloăisko nišu sugu līdzāspastāvēšanai: “Vairāki vecāki, 

ar sūnām klāti vējgāžu koki”, “Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “DzeĦveidīgo sakalti 

koki”, “Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki”, “Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, 

“Nav monodominējošu sugu zemsedzē”, “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, 

“Daudz piepju”, “Acīmredzama ciĦainība”. 

Uz visu Latvijas dabisko mežu fona bioloăiskās daudzveidības struktūrām visbagātākie ir 

slapjie lapu koku meži (14. att., *0 grupa), kur mazākā mērā novērojama ciĦainība (ap veciem 

celmiem) un stāvošsvairāk parūdens. Šie slapjie lapu koku meži, kuri reizē ir arī 

mežsaimnieciski mazāk ietekmēti, atšėiras no īpaši slapjiem un ciĦainiem slapjajiem lapu 

koku mežiem intensīvi apsaimniekotās teritorijās (14. att., *1 grupa) ar- vairākstāvu audzēm, 

ievērojamu dabiskas egles piemistrojumu, lielu atmirušās koksnes daudzumu, vecu, liela 

diametra (vairāk par 30 cm) lapu koku klātbūtni, vējgāztiem kokiem, dobumainiem kokiem, 

dabiskām laucēm un avoksnājiem. Papildus tam, vēl 5 citas vērtīgas bioloăiskās 

daudzveidības pazīmes, kas norāda uz pašizretināšanos, epifītiskiem sūnaugiem klātiem lapu 

kokiem, dzeĦveidīgo bojātiem sakaltiem kokiem, lielu satrupējušu vējgāžu koku daudzumu, 

šajos mežos sasniedz augstāku sastopamību. 

60

Īpaši pārmitru slapjo lapu koku mežu grupa (novērota intensīvi izmantojamās teritorijās), 

atšėiras ar mazāku kritalu un sausokĦu daudzumu, heterogēnas veăetācijas pastāvīgu 

klātbūtni, acīmredzamu ciĦainību, nelielu egles piemistrojumu un applūstošiem strapciĦu 

laukumiem. 

10. Dabiskajiem platlapju mežiem Latvijā īpaši raksturīgas vairākstāvu audzes, Ĝoti bagāts 

kokaudzes sastāvs, bagāts krūmu stāvs un paauga, vecu, liela diametra (30- 50 cm) koku 

pastāvīga klātbūtne un mazs egles piemistrojums. Vienā platlapju mežu nogabala kokaudzē 

var būt pārstāvētas gandrīz visas Latvijā savvaĜā sastopamās kokaugu sugas: ozols, liepa, 

kĜava, osis, goba, apse, egle, āra bērzs, pūkainais bērzs, baltalksnis un melnalksnis. 

Vismaz 9 pazīmes Latvijas dabiskajos mežos sasniedz diagnosticējošu līmeni un tiešā veidā 

norāda uz bioloăisko daudzveidību veicinošām struktūrām: “DzeĦveidīgo sakalti koki”, 

“Daudz nedzīvas lapu koku koksnes”, “Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem”, 

“Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē”, “Daudz lapu koku diametrā vairāk par 30 cm”, 

“Dažādu platlapju sugu koki diametrā vairāk par 15 cm”, “Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās 

pakāpēs”, “Dobumaini koki”, “Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta”. 

Pazīmes, kas norāda uz liela diametra kritalām (vairāk par 30 cm) un Ĝoti liela diametra 

platlapju kokiem (vairāk par 80 cm), reăistrētas tikai atsevišėos neskartos vai mazskartos 

nogabalos un to trūkums Latvijas dabiskajos mežos ir tiešs mežsaimnieciskās darbības 

rezultāts. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagātāki dabiskie platlapju meži ir tādi, kam raksturīgi 

vairāki lieli platlapju koki 50 - 80 cm diametrā un sastopams mitrs vai slapjš apvidus ar 

kokiem, lielāks par 0,1 ha (14. att., *0 grupa). Šo platlapju mežu diagnosticējošo struktūru 

skaits ir par vairāk kā 25% lielāks nekā tādos (14. att., *0 grupa), kur minētās struktūras nav 

sastopamas. Šādos platlapju mežos nedaudz biežāk sastopami epifītiskajiem sūnaugie klāti 

veci lapu koki, liela diametra kritalas, kā arī cietie lapu koki (osis, ozols). 

11. Ar lauksaimniecības zemēm robežojošies dabisko mežu nogabali ir BDS trūcīgāki nekā 

masīvu iekšienes nogabali. 

12. DzeĦveidīgo sakalti un dobumaini koki visvairāk raksturīgi platlapju, egĜu un slapjajam 

lapu koku mežam, ko nosaka palielināts bioloăiski veco koku daudzums platlapju un slapjajā 

lapu koku mežā un egles salīdzinoši vājā izturība pret kaitēkĜiem. 

13. Lapu koki ar sūnainiem stumbriem visvairāk raksturīgi platlapju un slapjajam lapu koku 

mežam. To nosaka, pirmkārt, epifītisko sūnu saistība ar barības vielām bagātu lapu koku 

(osis, liepa, kĜava, goba, apse) mizu, kā arī palielināts veco koku daudzums šajos mežos, 

stabils mikroklimats un šo mežu ievērojamā kontinuitāte. 

14. Strukturālas atšėirības starp rezervātu un pārējiem dabisko mežu objektiem nav tik 

būtiskas, kā to varēja sagaidīt. Tas norāda, ka bioloăiski daudzveidīgākie un struktūrām 

bagātākie Latvijas dabiskie meži nebūt nav rodami tikai dabas rezervātos, un bioloăiskās 

daudzveidības struktūru skaits prasmīgi apsaimniekotos Latvijas dabiskajos mežos varētu būt 

gandrīz tikpat augsts, vai pat augstāks, nekā rezervātos. 

61

DABISKO MEŽU FLORA UN FAUNA: LIECĪBA NO DAŽĀDIEM 

PARAUGLAUKUMIEM UN REĂIONIEM 

VISPĀRĪGIE REZULTĀTI 

Dabisko mežu izpētes laikā 1995.-1996. gada sezonā, apsekojot 42 parauglaukumus 4,25 km 2 

platībā (0,016% no visas Latvijas mežu teritorijas), konstatētas (16. tab., 4.- 12. piel.): 

• 39 gĜotsēĦu sugas (tikai Slīteres iecirknis; 60% no Latvijā zināmo skaita); 

• 88 piepju sugas (68% no Latvijā zināmo skaita); 

• 197 sūnaugu sugas (40% no Latvijā zināmo skaita jeb 52% no mežiem raksturīgajām 

sugām); 

• 378 vaskulāro augu sugas (23% no Latvijā zināmo skaita jeb 78% no mežiem 

raksturīgajām sugām); 

• 1287 tauriĦu sugas (tikai Slītere, visa teritorija un tuvējā apkārtne; ~50% no Latvijā 

zināmo skaita); 

• 57 gliemju sugas (32% no Latvijā zināmo skaita), t.sk., 50 sauszemes gliemju sugas (63% 

no Latvijā zināmo skaita); 

• 27 sauszemes zīdītāju sugas (45% no Latvijā zināmo skaita), t.sk., 14 sugas no sīko 

zīdītāju (kukaiĦēdāju un peĜveidīgo) faunistiskā kompleksa, 

kā arī: 

• vairāk kā 200 vaboĜu sugas (tikai Aizkraukles iecirknis, ~8% no Latvijā zināmo skaita); 

• 301 cepurīšu sēĦu suga (~33% no Latvijā zināmo skaita); 

• 82 ėērpju sugas (tikai Aizkraukles un Mežoles iecirknis; ~16% no Latvijā zināmo skaits). 

Pirmo reizi Latvijā konstatētas: 

• 29 cepurīšu sēĦu sugas (Agrocyge sphaleomorpha, Clitocybe lignatilis, Clitopilus 

intermedius, Conocybe sienophylla, Crepidotus croccophyllus, Entoloma araneosum, 

Entoloma exile, Entoloma minutum, Entoloma rhodocylix, Entoloma sericellum, 

Flammulaster limulata, Flammulaster muricata, Hygrocybe insipida, Hygrocybe tristis, 

Hypholoma subericaceum, Inocybe friesii, Naucoria subconspersa, Naucoria sphagneti, 

Pholiota astragalina, Pholiota tuberculosa, Pluteus exiquus, Pluteus phlebophorus, 

Psathyrella cystidiosa, Psathyrella panaeoloides, Psathyrella spintrigera, Psathyrella 

subatrata, Pseudoclitocybe obbata, Psilocybe merdaria, Simocybe centunculus); 

• 11 piepju sugas (Antrodia macra, Antrodia malicola, Ceriporiopsis pannocincta, 

Dichomitus campestris, Junghuhnia collabens, Junghuhnia pseudozillingiana, Oligoporus 

placentus, Oligoporus subcaesius, Physisporinus sanguinolentus, Rigidoporus crocatus, 

Skeletocutis carneogrisea); 

• 3 sūnaugu sugas (Buxbaumia viridis, Lophozia ascendens, Lophozia bantriensis); 

• 1 gliemju suga (Aegopinella nitens). 

Dažādo dabisko mežu parauglaukumu un objektu analīze ir veikta galvenokārt balstoties uz 

detalizētiem pētījumiem par piepēm, sūnām, vaskulārajiem augiem un gliemjiem. Pārējās 

organismu grupas (gĜotsēnes, cepurīšu sēnes, ėērpjus, vaboles, tauriĦus un zīdītājus) to 

nepilnīgās izpētes dēĜ izmantotas kā papildmateriāls. 

Veicot analīzi, Ħemta vērā katra objekta un parauglaukuma: 

• bioloăiskās daudzveidības struktūru kvalitatīvs un kvantitatīvs sastāvs; 

• sugu sastāva kvalitatīvas un kvantitatīvas īpatnības; 

62

• vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu kvalitatīvs un kvantitatīvs sastāvs; 

• mežam neraksturīgu (adventīvu, ruderālu sugu un nezāĜu) sugu klātbūtne; 

• ăeogrāfiskās un topogrāfiskās īpatnības; 

• meža vēsture, mežsaimnieciskās ietekmes ilgums, pakāpe un raksturs; 

• kontinuitāšu veidi; 

• zemes lietojuma maiĦa; 

16.tab. 

Dažādu organismu grupu sugu kvantitatīvais sastāvs Latvijas dabisko mežu iecirkĦos 

Organismu grupa Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole Kopā 

(sugas, %) 

DETALIZĒTIE PĒTĪJUMI 

GĜotsēnes 39 -* -* -* 39 (60) 

Piepes 58 46 37 52 88 (68) 

Sūnas 144 94 122 131 198 (40) 

Vaskulārie augi 262 192 234 229 378 (23) 

TauriĦi 1287 -* >200 -* 1287 (54) 

Sauszemes zīdītāji 

(sīko zīdītāju 

komplekss) 

Gliemji 

(sauszemes sugas) 

19 

(9) 

18 

(6) 

14 

(7) 

15 

(5) 

27 (45) 

(14) 

38 

34 

45 

42 

57 (32) 

(38) (31) (38) (38) 50 (63) 

FRAGMENTĀRIE PĒTĪJUMI 

Cepurīšu sēnes 205 151 190 172 301 (~33) 

Ėērpji -* -* 59 58 82 (~ 17) 

Vaboles -* -* >200 -* >200 (~8) 

*- šajos iecirkĦos attiecīgo organismu grupu pētījumi netika organizēti 

SUGU BAGĀTĪBA DAŽĀDOS DABISKO MEŽU IZPĒTES OBJEKTOS UN 

BIOĂEOGRĀFISKĀS ATŠĖIRĪBAS 

1. Dabiskie meži ir sugām bagāti. Tie sniedz patvērumu ne tikai plaši izplatītām meža sugām, 

bet arī daudzām retām un vienīgi šādiem mežiem raksturīgām sugām (vērtīgu dabisko mežu 

indikatori), kurām ir īpašas ekoloăiskās prasības pēc neskartiem un maz pārveidotiem 

biotopiem, pastāvīga noēnojuma, stabila mikroklimata, pārmitrām platībām, gravām, 

dabiskām laucēm, dabiski veidojušās atsegtas augsnes, attīstīta humusa slāĦa, attīstīta 

mikroreljefa (ciĦiem), veciem kokiem, liela diametra kokiem, platlapjiem, apses un 

melnalkšĦa, dažādu sadalīšanās pakāpju liela diametra kritalām, sausokĦiem, augstajiem 

celmiem, veciem celmiem, avoksnājiem, kā arī ilgstošām ekosistēmas, koku, kritalu vai 

ugunsgrēku kontinuitātēm. 

Parauglaukumos atrasta lielākā daĜa (vairāk kā 2/3) Latvijas vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugu, kas liecina par šo mežu īpaši augstu vērtību attiecībā uz bioloăisko 

daudzveidību (28., 29., 30., 31., 32., 33.tab.). Atrasto vidū ir 37 no 45 piepju (82%), 55 no 62 

sūnaugu (88%), 20 no 30 vaskulāro augu (67%) un 14 no 19 gliemju (74%) valstiska mēroga 

indikatorsugām. 

Atrasto vidū ir arī daudzas Ĝoti retas sugas, par kuru sastopamību Latvijā pēdējo 100 - 50 

gadu laikā, par spīti salīdzinoši labam izpētes līmenim, nebija ziĦu, piemēram, sūnaugi 

Barbilophozia attenuata, Scapania apiculata un Sphenolobus hellerianus. 

2. Adventīvas sugas vai kultūrbēgĜi dabisko mežu florai kopumā nav raksturīgas. Pārsvarā 

tikai nesen mākslīgi traucētos biotopos: izcirtumos, monokultūrās un parauglaukumos, kur 

63

senāk bijušas pĜavas, atrastas 2 naturalizējušās adventīvas sugas (Epilobium adenocaulon, 

Juncus tenuis) un 2 kultūrbēgĜi (Cerasus avium, Ribes rubrum). 

3. Par antropogēno ietekmi uz Latvijas dabiskajiem mežiem liecina 29 atrastās nezāles un 

ruderālas sugas. Tās ir sastopamas vienīgi mežsaimnieciski vai kā citādi antropogēni 

ietekmētos nogabalos: lielākoties izcirtumos un skujkoku monokultūrās, kā arī bijušajās 

pĜavās, turklāt vairāk ietekmētos nogabalos to īpatsvars ir lielāks. Šādām sugām visbagātākie 

ir intensīvi apsaimniekotie nesen traucētie biotopi, priežu un egĜu meži. Mežsaimnieciski 

mazskartajā Slīteres iecirkĦa florā atrastas tikai 9 nezāĜu sugas, kamēr vairāk ietekmētajos 

iecirkĦos Aizkrauklē: 20, Mežolē: 17, un Līvbērzē: 14 (17.tab.). 

17.tab. 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu un nezāĜu skaits dažādos dabisko mežu iecirkĦos 

Biotopa grupa Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 

Piepes 17 (21*) 13 5 (6*) 19 (21*) 

Sūnaugi 35 24 27 35 

Vaskulārie augi 15 1 6 5 

Gliemji 8 4 12 11 

Nezāles 9 14 20 17 

*- ieskaitot citas, neporainās afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas 

4. Dažādu sugu bagātību atšėirīgos dabisko mežu iecirkĦos nosaka vēsturiskās attīstības gaitā 

iedibinājusies dabas apstākĜu daudzveidība, klimatiskās īpatnības un mežsaimnieciskās 

pārveidotības pakāpe. 

Slīterē kā Latvijas vienīgajā pētītajā objektā no vāji okeāniskā apgabala ir lielāka sūnaugu un 

vaskulāro augu sugu bagātība. To var izskaidrot ar daudzveidīgajiem dabas apstākĜiem un 

ekosistēmas salīdzinoši mazo pārveidotību. Mazāka sūnaugu, vaskulāro augu un sauszemes 

gliemju sugu bagātība Līvbērzē izskaidrojama ar to, ka tur izplatītas vienīgi Viduseiropas 

platlapju mežu sabiedrības, bet pilnībā iztrūkst boreālās. 

Mazāka piepju mikofloras bagātība Aizkrauklē, acīmredzot, ir izskaidrojama ar atmirušās 

koksnes un īpaši lielo kritalu trūkumu, kas radies līdz ar sevišėi intensīvas apsaimniekošanas 

ieviešanu šā gadsimta sākumā. Kaut arī intensīvi apsaimniekotajā Līvbērzes iecirknī piepju 

sugu bagātība kopumā ir mazāka nekā Slīterē un Mežolē, tomēr, dominējot tikai Viduseiropas 

platlapju mežu sabiedrībām, tā atzīstama par visai ievērojamu. 

5. Dažādu Latvijas reăionu dabisko mežu bioăeogrāfiskās atšėirības spilgti atspoguĜojas 

vaskulāro augu, sūnaugu un piepju sugu sastāvā (18.tab.). 

Latvijas ziemeĜrietumdaĜas dabiskajiem mežiem piejūrā, ko pārstāv Slītere, raksturīgs: 

• paaugstināts Eiropas un okeānisko sugu (vaskulārie augi), kā arī subokeānisko un 

nemorālo sugu (sūnaugi) īpatsvars. 

Latvijas dienvidrietumdaĜas dabiskajiem mežiem, ko pārstāv Līvbērze, raksturīgs: 

• paaugstināts Eiropas un Eirāzijas, vāji okeānisko un temperāti -submeridionālo 

(vaskulārie augi), kā arī Eirāzijas, subokeānisko un nemorālo sugu (sūnaugi) īpatsvars; 

• īpaša liela ar lapu kokiem saistītu piepju sugu bagātība. 

Latvijas diendviddaĜas dabiskajiem mežiem, ko pārstāv Aizkraukle, raksturīgs: 

• salīdzinoši augsts vāji okeānisko (vaskulārie augi), kā arī subkontinentālo un nemorālo 

sugu (sūnaugi) īpatsvars. 

64

Latvijas ziemeĜaustrumdaĜas dabiskajiem mežiem, ko pārstāv Mežole, raksturīgs: 

• īpaši augsts boreāli - temperāto un kontinentālo (vaskulārie augi), kā arī subkontinentālikontinentālo 

un boreālo sugu (sūnaugi) īpatsvars; 

• īpaši liela ar skujkokiem saistītu boreālajiem mežiem raksturīgu piepju sugu bagātība. 

Atsevišėu fitoăeogrāfiski nozīmīgu sugu klātbūtne vai iztrūkums Latvijā īpaši skaidri 

izpaužas rietumu un austrumu virzienā, ko apliecina 9 mežiem raksturīgu pārsvarā nemorālu 

subokeānisku sūnaugu atrašana tikai Slīterē un 10 pārsvarā boreālu subkontinentālukontinentālu 

sugu atrašana tikai Mežolē (18. tab.). Salīdzinājumam Līvbērzē un Aizkrauklē 

atrastas pa vienai šāda rakstura sugai. Līdzīga sakarība vērojama arī piepju un vaskulāro augu 

florā. 

18.tab. 

Bioăeogrāfisko īpatnību atspoguĜojums atsevišėiem dabisko mežu iecirkĦiem raksturīgu 

meža sūnaugu un vaskulāro augu sugu klātbūtnē, kā arī ar skuju un lapu kokiem saistīto 

piepju sugu bagātībā 

Organismu grupa/ 

Iecirknis 

Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 

Ar skujkokiem 

saistītas piepju 

sugas 

22 6 11 23 

Ar lapu kokiem 

saistītas piepju 

sugas 

31 37 24 25 

Atsevišėiem 

objektiem 

raksturīgas piepju 

sugas 

Atsevišėiem 

objektiem 

raksturīgas 

sūnaugu sugas 

Atsevišėiem 

objektiem 

raksturīgas 

vaskulāro augu 

sugas 

Atsevišėiem 

objektiem īpaši 

raksturīgas 

gliemju sugas 

Antrodia hoehnelli 

Climacocystis borealis 

Dichomitus campestris 

Diplomitoporus lindbladii 

Junghuhnia nitida 

Oligoporus stipticus 

Perenniporia subacida 

Phaeolus schweinitzii 

Physisporinus vitreus 

Polyporus badius 

Polyporus squamosus 

Stromatoscypha fimbriata 

Trichaptum biformis 

Trichaptum fusco-violaceum 

Antrodia malicola 

Ganoderma lucidum 

Gloeoporus dichrous 

Phellinus robustus 

Trametes pubescens 

Tyromyces fissilis 

Oligoporus floriformis 

Skeletocutis subincarnata 

14 6 2 12 

Antitrichia curtipendula 

Dicranum spurium 

Frullania tamarisci 

Neckera crispa 

Odontoschisma denudatum 

Scapania nemorea 

Scleropodium purum 

Thamnobryum alopecurum 

Zygodon baumgartneri 

Leucobryum glaucum Rhytidiadelphus subpinnatus 

9 1 1 10 

Bromopsis benekenii 

Cardamine flexuosa 

Circaea lutetiana 

Hedera helix 

Hordelymus europaeus 

Lunaria rediviva 

Melampyrum sylvaticum 

Polystichum aculeatum 

Taxus baccata 

Veronica montana 

Hypericum hirsutum 

Carex disperma 

65 

Albatrellus ovinus 

Antrodia macra 

Junghuhnia pseudozillingiana 

Oligoporus fragilis 

Oligoporus guttulatus 

Oligoporus leucomalleleus 

Oligoporus tephroleucus 

Phellinus ferrugineofuscus 

Polyporus umbellatus 

Skeletocutis amorpha 

Skeletocutis carneogrisea 

Skeletocutis stellae 

Barbilophozia attenuata 

Calypogeia integristipula 

Dicranum fuscescens 

Hylocomium umbratum 

Hypnum pratense 

Lophozia incisa 

Lophozia longidens 

Rhizomnium pseudopunctatum 

Scapania apiculata 

Sphagnum wulfianum 

Corallorhiza trifida 

Glyceria lithuanica 

Linnaea borealis 

10 1 1 3 

Margaritifera margaritifera 

- - - 

Skaidri izteiktās fitoăeogrāfiskās atšėirības starp dažādu Latvijas reăionu dabiskajiem 

mežiem norāda, ka egĜu kultūru ierīkošana ilglaicīgos nemorālo lapu koku mežos nekādā 

1

gadījumā nepalielina bioloăisko daudzveidību (egĜu stādīšana nenodrošina boreālo sugu 

ieviešanos), bet, tieši pre'tēji, apdraud to, jo tiek nomāktas nemorāliem mežiem raksturīgās 

sugas. 

6. Lielākā daĜa vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu ir ciešā saistībā ar neskartiem vai 

mazskartiem platlapju, slapjiem un mitriem egĜu, kā arī slapjajiem lapu koku mežiem. Šo 

mežu reāla aizsardzība un neskartība var nodrošināt visu piepju, sūnaugu, vaskulāro augu un 

gliemju indikatorsugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšanos, savukārt, dabai draudzīga mežu 

apsaimniekošana saimnieciski izmantojamās zemēs: vismaz pusi šo sugu saglabāšanos. 

7. 65 % parauglaukumos konstatēto īpaši jūtīgu piepju, 47 % sūnaugu, 60 % vaskulāro augu 

un 64 % gliemju indikatorsugu izplatība galvenokārt aprobežojas tikai ar mežsaimnieciski 

neskartiem vai mazskartiem, bioloăiskās daudzveidības struktūrām bagātiem 

parauglaukumiem (19. tab.), kurus raksturo īpaši ilgstošas koku un kritalu kontinuitātes (43% 

parauglaukumu: nr. 2, 3, 4, 6, 8, 9, 11, 12, 17, 22, 26, 28, 29, 30, 31, 37, 39, 40). 

Šajos parauglaukumos sastopamo vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība ir 1,5-3 reizes 

lielāka nekā mežsaimnieciski vairāk ietekmētos parauglaukumos, kur veikta vai nu veco koku 

izciršana, mirušās koksnes izvākšana, platlapju sugu aizvietošana ar egli vai bērzu, augsnes 

izvērte vai citi intensīvās apsaimniekošanas pasākumi. 

19.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu piepju, sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju indikatorsugas, 

kuru izplatība galvenokārt aprobežojas ar atsevišėiem mežsaimnieciski neskartiem vai 

mazskartiem, bioloăiskās daudzveidības struktūrām īpaši bagātiem parauglaukumiem 

Orga- Sugu Īpaši jūtīgās vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas 

nismu 

grupa 

skaits (dati no 2., 3., 4., 6., 8., 9., 11., 12.,17., 22., 26., 28., 29., 30., 31., 37., 39., 40. 

parauglaukumiem) 

Piepes 26 Antrodia malicola 

Antrodia macra 

Junghuhnia nitida Junghuhnia 

pseudozillingiana 

Phellinus nigrolimitatus 

Physisporinus sanguinolentus 

Ceriporiopsis aneurina Leptoporus mollis 


Ceriporiopsis pannocincta Oligoporus gutullatus Rigidoporus crocatus 

Climacocystis borealis Oligoporus leucomallellus Skeletocutis lenis 

Dichomitus campestris Oligoporus placentus 

Skeletocutis odora 

Diplomitoporus lindbladii Perenniporia subacida Skeletocutis stellae 

Fomitopsis rosea 

Junghuhnia collabens 

Phellinus ferrugineofuscus 

Phellinus ferruginosus 


Sūnaugi 35 Anomodon attenuatus 

Anomodon viticulosus 


Frullania tamarisci 


Scapania irrigua 

Antitrichia curtipendula Geocalyx graveolens 

Scapania nemorea 

Aulacomnium androgynum* Homalothecium sericeum 

Sphenolobus hellerianus 

Barbilophozia attenuata Hylocomium umbratum 

Zygodon baumgartneri 

Bazzania trilobata 

Brachythecium reflexum 


Jungermannia leiantha 

____________________ 

*- Latvijas austrumdaĜā 

Calypogeia integristipula Leucobryum glaucum* 

Calypogeia suecica 

Leucodon sciuroides 

Cephalozia macounii 

Allium ursinum 

Bromopsis benekenii 


Vaskulārie 

augi 

12 

Gliemji 9 Aegopinella nitens 

Bulgarica cana 

Clausilia bidentata 

Lophozia ascendens 


Cypripedium calceolus 

Hedera helix 

Clausilia cruciata 

Clausilia dubia 


Mnium hornum* 


Odontoschisma denudatum 

Plagiomnium medium 

Plagiothecium latebricola 

Plagiothecium ruthei 

Rhizomnium pseudopunctatum 

Rhytidiadelphus subpinnatus 

Riccardia palmata 

Hordelymus europaeus 


Poa remota 

Clausilia pumila 

Cochlodina orthostoma 

66 

Citas, neporainās afiloforu rindas 

sēnes (neieskaitītas): 

Asterodon ferruginosus 

Clavicorona pyxidata 

Dentipellis fragilis 

Hericium coralloides 

Laurilia sulcata 

Phlebia centrifuga 

Polystichum aculeatum 

Taxus baccata 

Veronica montana 

Limax cinereoniger 

Macrogastra latestriata 

8. Attīstīts reljefs un nogāzes ziemeĜu ekspozīciju saistībā ar ilgstošām ekosistēmas un koku 

kontinuitātēm ir būtisks apstāklis ēnmīĜu, t.sk., vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu 

eksistences apstākĜu nodrošināšanā. 

9. CiĦainam mikroreljefam, gruntsūdeĦu izplūdes zonām un periodiski applūstošiem 

starpciĦu laukumiem ir būtiska nozīme veăetācijas heterogenitātes nodrošināšanā un 

pastāvīgu piemērotu augteĦu radīšanā higrofītiem un higro-hidrofītiem. 

10. Mežsaimnieciski kaitīgām piepju sugām Latvijas dabiskajos mežos ir Ĝoti ierobežota 

izplatība, jo dominē piepju sugas, kas ir atkarā no jau izveidojušās atmirušas koksnes

(vējgāžu kokiem un satrupējušām kritalām) vai veciem, mežsaimnieciskā izpratnē 

pāraugušiem, savainotiem vai slimiem kokiem. 

11. Ilglaicīgi ēnaini un mitri dabiskie meži nodrošina dažu ar piejūru saistītu sugu izplatību 

Latvijas austrumdaĜā. Šādu sugu (Aulacomnium androgynum, Bazzania trilobata, 

Leucobryum glaucum, Mnium hornum, Odontoschisma denudatum, Riccardia palmata) 

klātbūtne valsts austrumdaĜā norāda uz īpaši ilgstošu kontinuitāti un bioloăiskās 

daudzveidības vērtīgumu. 

12. Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu klātbūtni dabiskos, potenciāli ilglaicīgos, degšanai 

nepakĜautos mežos veicina mikroklimata stabilitāte ilgstošā laika periodā, ko nodrošina 

ekosistēmas un koku kontinuitātes, kā arī tuvumā esošu lielāku purvu masīvu un pastāvīgu 

gruntsūdeĦu izplūdes veidotā stabilizējošā ietekme uz mikroklimatu. 

MEŽA BIOTOPU GRUPU ANALĪZE 


1. Mākslīgu traucējumu ietekmē (izciršana, kultūru ierīkošana) ilglaicīgu dabisko mežu 

piepju un sūnaugu sugu bagātība samazinās līdz ar lielākajai daĜai sugu nozīmīgu substrātu 

(veco koku un atmirušās koksnes) izvākšanu. Vaskulāro augu sugu bagātība, savukārt, jūtami 

palielinās uz ieviesušos eiribiontu un sinantropo sugu (nezāĜu, ruderālu, adventīvu 

naturalizējušos sugu un kultūrbēgĜu) rēėina, bet mežam raksturīgo sugu bagātība samazinās 

uz izzudušo vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu rēėina. 

2. Dabisku traucējumu ietekmē (vējgāzes) ilglaicīgu dabisko mežu sūnaugu un vaskulāro 

augu sugu bagātība arī palielinās, taču ne uz sinantropo sugu (sinantropas sugas šādos mežos 

neieviešas bez tiešas cilvēka ietekmes), bet uz eiribiontu rēėina, kas kolonizē jaunradītās 

struktūras (lauces, atsegto augsni, ieplakas izrauto koku sakĦu vietās u.c.). Piepju un mežam 

raksturīgo sūnaugu un vaskulāro augu sugu bagātība saglabājas iepriekšējā līmenī, jo lielākā 

daĜa vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu saglabājas (ja saglabājas visas traucējuma rezultātā 

dabīgi radušās struktūras). Saglabājas arī Ĝoti jūtīgās indikatorsugas (piem., Antitrichia 

curtipendula, Phellinus nigrolimitatus, Skeletocutis odora: 2. paraugl.). 

3. Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas mākslīgu traucējumu dēĜ (izcirtumi, kultūru 

ierīkošana) izzūd galvenokārt tāpēc, ka tiek izvāktas to eksistencei neatsveramas struktūras: 

• veci koki (atkarīgas piepes, epifītiskie sūnaugi, ėērpji, gliemji); 

• liela diametra kritalas, sausokĦi un augstie celmi (atkarīgas piepes, epifītiskie un epiksīlie 

sūnaugi un ėērpji, vaboles, gliemji); 

• augsnes izvērtes gaitā tiek bojāta dabiskā zemsedze (atkarīgi vaskulārie augi, gliemji); 

• pārmainās biotopa mikroklimats un izzūd pastāvīgais noēnojums (atkarīgas piepes, ėērpji, 

sūnaugi, vaskulārie augi, gliemji); 

• līdz ar atmirušās koksnes izvākšanu samazinās piepju bagātība (atkarīgas vaboles, tauriĦi). 

4. Kaut arī mākslīgu traucējumu dēĜ radītu izcirtumu un kultūru piepju, ėērpju, sūnaugu, 

vaskulāro augu florā un gliemju faunā vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas izzūd, daĜa 

ekoloăiski mazākprasīgo sugu var saglabāties vietās (g.k. upju gravās), kur saglabājas dabiska 

veăetācija, kokaudzes aizsegs, veci koki, atmirusī koksne un mehāniski netiek bojāta 

zemsedze. 

Dažos gadījumos, ja konkrētajām struktūrām (veci, liela diametra satrupējuši celmi) bagāti 

izcirtumi robežojas ar bioloăiski Ĝoti vērtīgiem platlapju mežiem, gliemju indikatorsugas var 

izmantot tos par ziemošanas vietām. 

67

Struktūrām un neliela diametra koksnes atliekām bagātos, pārmitros mistrotu lapu koku mežu 

izcirtumos dažkārt var būt sastopama gan visai ievērojama piepju sugu bagātība, tomēr 

vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, kuras ir vairāk atkarā no liela diametra (t. sk. vēlīnu 

sadalīšanās stadiju) kritalu un sausokĦu, kā arī vecu koku (īpaši platlapju sugu) klātbūtnes un 

kontinuitātes, nav raksturīgas. 

5. Upju gravas kā vienas no galvenajām platlapju koku sugu dabiskajām izplatības un 

mežsaimnieciski mazāk pārveidotajām vietām mūsdienās ir nozīmīgs biotops ar stabilu 

mikroklimatu, pastāvīgu noēnojumu, veciem kokiem (īpaši platlapjiem), liela diametra 

kritalām, sausokĦiem un augstajiem celmiem saistītām vērtīgu dabisko mežu piepju, ėērpju, 

sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju indikatorsugām. 

6. Ar katru nākamo liela mēroga intensīvās mežsaimniecības ietekmi (galvenās izmantošanas 

cirti, kultūru ierīkošanu, intensīvo nosusināšanu, u.tml.) dabisko mežu florā ir tendence 

ieviesties lielākam eiribiontu un tai neraksturīgu sinantropās floras pārstāvju (nezāĜu, 

ruderālu sugu, adventīvu naturalizējušos sugu un kultūrbēgĜu) skaitam. 


1. Lielāka piepju, sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju sugu bagātība ir mežsaimnieciski 

mazskartās dabiskās lapu koku pionierfāzēs, kuras raksturo daudzveidīgs kokaudzes sastāvs, 

platlapju, veco koku, lielo kritalu un sausokĦu klātbūtne. 

Īpaši liela sugu bagātība ir mežsaimnieciski neskartās, vējgāžu veidotās dabiskās lapu koku 

pionierfāzēs, ko nodrošina daudzveidīgs kokaudzes sastāvs ar ievērojamu platlapju 

piemistrojumu, liela diametra kritalas un sausokĦi, reljefa gradients, gruntsūdens izplūdes 

zonas, strautu gravas, nogāzes un vējgāzes radītās jaunās nišas: lauces, atsegta augsne, reljefa 

padziĜinājumi izgāzto koku sakĦu vietās. 

2. Lielāka (1,5-3 reizes) vērtīgu dabisko mežu piepju, sūnaugu un gliemju indikatorsugu 

bagātība vērojama mežsaimnieciski mazskartās, ar liela diametra kritalām, sausokĦiem, 

augstajiem celmiem, kā arī veciem platlapjiem bagātās lapu koku pionierfāzēs, jo sevišėi 

tādās, kas radušās dabisku vējgāžu ietekmē. 

Vērtīgu dabisko mežu vaskulāro augu indikatorsugu bagātība dabiskos lapu koku pionierfāzes 

mežos ar mazāku intensīvās mežsaimniecības ietekmi un labāk saglabājušos koku kontinuitāti 

ir lielāka uz to sugu rēėina, kam nepieciešams pastāvīgs noēnojums, attīstīts humusa slānis, 

neliela mēroga pastāvīgu iekšēju traucējumu (piemēram, koku izgāšana) klātbūtne vai 

pastāvīga dabisku lauču veidošanās. 

Neraugoties uz dabiskas veăetācijas, vecu koku un kritalu klātbūtni, šaurās lapu koku 

pionierfāzes slejās (50-100 m), ko no visām pusēm apĦem izcirtumi, Ĝoti nelielā daudzumā 

sastopamas tikai dažas mazāk jūtīgās vērtīgu dabisko mežu sūnaugu un vaskulāro augu 

indikatorsugas, bet piepju un gliemju indikatorsugas vispār netika atrastas. 

3. Neraugoties uz plašu atsegtas augsnes peiejamību, intensīvās mežsaimiecības neskartu, 

dabiski radušos lapu koku pionierfāžu mežu (uz ilglaicīgas meža zemes) florā nezāles, 

ruderālas sugas, naturalizējušās adventīvas sugas vai kultūrbēgĜi nav sastopamas, savukārt, 

izcirtumu un kultūru mākslīgi radītā atsegtā augsnē neieviešas ar šādu augsni saistītas vērtīgu 

dabisko mežu indikatorsugas. 

68

Priežu mežs 

1. Priežu mežiem lielākoties raksturīga neliela piepju, sūnaugu, vaskulāro augu un maza 

gliemju sugu bagātība, ko veido pārsvarā mazāk vai vairāk gaismasprasīgas oligotrofas, 

acidofīlas mezofītu sugas sausos mežos vai higrofītu sugas purvainos mežos. To nosaka šo 

mežu trūcība barības vielu ziĦā, augsnes aciditāte, zemsedzes vājais noēnojums un maza 

ekosistēmas kontinuitāte purvainajos mežos, kas radušies nesenā pagātnē nosusināto purvu 

vietā. 

2. Liela piepju un sūnaugu sugu bagātība un dāsns to indikatorsugu klāsts (sevišėi Ĝoti retas 

un jūtīgas sugas) sastopams vienīgi mazskartos un bioloăiskās daudzveidības ziĦā izcilos, 

veciem kokiem un liela diametra kritalām bagātos, ēnainos un slapjos mistrotos priežu mežos. 

3. Dabisku priežu mežu vaskulāro augu (arī sūnaugu) florai nav raksturīgas sinantropās floras 

sugas: nezāles, ruderālas sugas vai naturalizējušās adventīvas sugas, kuras šādos mežos rodas 

pēc kultūru ieviešanas vai nosusināšanas. 

4. Vērtīgas dabisko mežu indikatorsugu sastopamību ugunsgrēkiem pakĜautos, sausos, 

dabiskos, potenciāli ilglaicīgos, priežu mežos nosaka ugunsgrēku kontinuitāte, bet purvainos 

priežu mežos purvu aizaugšanas stadijā- pastāvīgs mikroklimats un šo sugu ieviešanās no 

līdzās esošiem vērtīgu dabisko mežu iecirkĦiem. 

5. Latvijas ziemeĜaustrumdaĜas priežu meži ir bagātāki ar tipiskām boreālām un 

kontinentālām sugām. 

EgĜu mežs 

1. Ievērojami lielāka piepju, sūnaugu sugu bagātība ir mežsaimnieciski mazskartos, 

strukturāli bagātos, ēnainos un mitros egĜu mežos Latvijas ziemeĜaustrumdaĜā, bet lielāka 

gliemju sugu bagātība: mistrotos egĜu - platlapju mežos. 

Šādi meži ir īpaši bagāti ar daudzām vērtīgu dabisko mežu piepju, ėērpju, sūnaugu, vaskulāro 

augu un gliemju indikatorsugām, tostarp arī ar plašākā reăionā apdraudētām un Ĝoti retām 

sugām. 

2. Sugām bagāta vaskulāro augu flora var būt raksturīga ne tikai mežsaimnieciski 

mazskartiem egĜu mežiem Latvijas ziemeĜaustrumdaĜā, bet arī ilglaicīgu un bioloăiski 

daudzveidīgu mežu vietā ierīkotām egĜu kultūrām. Tomēr šādos mežos tikai nejaušības dēĜ 

saglabājas Ĝoti neliela izturīgāko vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu daĜa (piepes, sūnaugi, 

vaskulārie augi). 

Vaskulāro augu indikatorsugas neieviešas pat salīdzinoši senās (80-90 gadu) kultūrās, kaut 

gan var būt sastopamas turpat līdzās tur, kur saglabājusies dabiska meža veăetācija. 

3. Mitri un pastāvīgi noēnoti egĜu meži ir galvenais biotops ar liela diametra kritalām, 

heterogēnu zemsedzes veăetāciju, pastāvīgu noēnojumu un stabīlu mikroklimatu saistītām 

vērtīgu dabisko mežu piepju un sūnaugu indikatorsugām. 

4. EgĜu meži Latvijas ziemeĜaustrumu daĜā ir ievērojami bagātāki ar boreālām un 

kontinentālām piepju, sūnaugu un vaskulāro augu sugām. 

5. Mežsaimnieciski neskartu, dabisku egĜu mežu florai nav raksturīgas sinantropas augu sugas 

(adventīvas naturalizējušās, ruderālas sugas un nezāles). 


69

1. Mežsaimnieciski mazskarti, veciem kokiem, kritalām bagāti slapjie lapu koku meži ir 

sugām bagāti. Kritalas, ciĦi, veci melnalkšĦi un applūstoši starpciĦu laukumi ir nozīmīgākie 

substrāti slapjajā lapu koku mežā; tie nodrošina heterogēnas veăetācijas pastāvēšanu un 

vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu klātbūtni. 

Veci melnalkšĦi ir Latvijā galvenais un bagātīgākais Eiropā apdraudētā sūnauga Dicranum 

viride biotops. DaĜēji applūstoši koku ciĦi ir galvenais vēlīnu lapu koku koksnei raksturīgu 

epiksīlu (Bazzania trilobata, Calypogeia integristipula, Geocalyx graveolens, Jungermannia 

leiantha, Mnium hornum) un vāji konkurētspējīgu (Plagiothecium latebricola) sūnaugu 

biotops. Kā pastāvīgi pārmitri biotopi, slapjie lapu koku meži ir nozīmīgi daudzām 

apdraudētām higrofītu sugām (Carex disperma, Pseudobryum cinclidioides, Scapania 

irrigua). 

2. Dabisku slapjo lapu koku mežu vaskulāro augu florai nav raksturīgas adventīvas 

naturalizējušās sugas un kultūrbēgĜi. Nezāles un ruderālas sugas raksturīgas tikai 

mežsaimnieciski ietekmētu, sausāku slapjo lapu koku mežu florā, kā arī bijušajās 

lauksaimniecības zemēs. To skaits ir lielāks intensīvāk ietekmētās mežaudzēs. Regulāri 

applūstošu slapjo lapu koku mežu florā nezāles un ruderālas sugas nav raksturīgas. 

3. Mežsaimnieciski intensīvāk apsaimniekotos slapjajos lapu koku mežos, kur veiktas 

kailcirtes un izvākta atmirusī koksne, saglabājas tikai dažas vismazāk prasīgās vērtīgu 

dabisko mežu indikatorsugas, bet jūtīgākās izzūd. 


1. Ilglaicīgi dabiskie platlapju meži ir raksturīga izplatības vieta ar veciem kokiem saistītām 

sūnaugu, piepju un gliemju sugām. 

2. Mežsaimnieciski mazāk ietekmētos, struktūrām bagātos dabiskos platlapju mežos ir lielāka 

ēnmīĜu un vērtīgu dabisko mežu piepju, sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju indikatorsugu 

(t.sk., Ĝoti jūtīgo) bagātība, ko nodrošina šādu mežu ilglaicība, labāk saglabājusies koku 

kontinuitāte, dabiska meža struktūra un traucējumu dinamika. 

Mežsaimnieciski ilgstoši un intensīvi ietekmētu dabisku, potenciāli ilglaicīgu platlapju mežu 

florā raksturīga Ĝoti neliela vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība. 

Savulaik kailcirtē izcirstos bioloăiski daudzveidīgos platlapju mežos, neraugoties uz 

joprojām ievērojamo strukturālo bagātību mūsdienās, ir 2-3 reizes mazāka vērtīgu dabisko 

mežu gliemju indikatorsugu bagātība, jo nav sastopama gandrīz neviena suga, kas ir atkarā no 

pastāvīgas vecu koku klātbūtnes (daĜēji zaudēta koku kontinuitāte). 

3. Sinantropas vaskulāro augu sugas (kultūrbēgĜi, ruderālas sugas un nezāles) dabiskiem, 

potenciāli ilglaicīgiem platlapju mežiem ir maz raksturīgas un saistītas vai nu ar 

mežsaimniecisko ietekmi, vai ar robežošanos ar lauksaimniecības zemēm. 

4. Nelieli, plašu ilglaicīgu dabisko mežu masīvu ieskauti, platlapju mežu fragmenti, kas pirms 

70 gadiem izmantoti siena pĜaušanai, raksturojas ar gandrīz vienlīdz augstu sūnaugu, 

vaskulāro augu un gliemju vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātību kā neskartie, taču 

piepju sugu, tostarp vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība ir jūtami mazāka (kritalu 

kontinuitātes pārtraukšana). 

5. Intensīvās mežsaimniecības ietekme (izciršana, nosusināšana, augsnes izvērte, platlapju 

aizvietošana ar egli vai bērzu, kultūru ierīkošana) dabiskos, ilglaicīgos platlapju mežos līdz ar 

bioloăiskās daudzveidības struktūru noplicināšanu izraisa gandrīz visu agrāk sastopamo 

70

vērtīgu dabisko mežu izzušanu, kaut gan kopējā sugu bagātība uz jaunieviesušos eiribiontu 

(t.sk., sinantropu sugu) rēėina nesamazinās. 

6. Neskarti, struktūrām bagāti un ilglaicīgi platlapju meži Latvijas rietumdaĜā ir bagātāki ar 

nemorāliem mežiem īpaši raksturīgām piepju, sūnaugu un vaskulāro augu indikatorsugām. 

Daudzām augu sugām (piemēram, Frullania tamarisci, Hordelymus europaeus, Neckera 

crispa, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Taxus baccata, Veronica montana, 

Zydodon baumgartneri) šādi ilglaicīgi platlapju meži ir viena no nedaudzajām to zināmajām 

atradnēm ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs kopumā. To izplatību norādītajā apgabalā 

nosaka arī šādas veăetācijas atrašanās ziemeĜ-ziemeĜaustrumu areāla malā. 

7. Atsevišėi mazskarti Latvijas dienviddaĜas (centrālās) platlapju meži (Aizkraukle), kas 

atrodas intensīvi apsaimniekojamā teritorijā, kopējās sūnaugu sugu un vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugu bagātības ziĦā var būt tikpat bagāti kā ilgi aizsargātie Slīteres Zilokalnu kraujas 

platlapju meži. 

VĒRTĪGU DABISKO MEŽU INDIKATORSUGAS 

SUGU IZVĒLES PRINCIPI UN PAMATOJUMS 

Dabas apstākĜi vai saimnieciskās attīstības līmenis katrā reăionā vai valstī ir atšėirīgi. Līdz ar 

to arī indikatorsugu sastāvs, kuras norāda uz dabisko mežu bioloăisko vērtību, atšėiras. 

Latvijas valstiska mēroga vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas noskaidrotas pirmo reizi un 

aptver piepes, ėērpjus, sūnas, vaskulāros augus, vaboles, tauriĦus, gliemjus un zīdītājus. 

Indikatorsugas tika izvēlētas ar nolūku, lai tās varētu izmantot konkrētu dabisko mežu 

bioloăiskās vērtības noskaidrošanā un atvieglotu turpmākos pētījumus šajā jomā. 

Veidojot katras konkrētās organismu grupas indikatorsugu sarakstu, Ħemti vērā dabisko mežu 

lauka pētījumos iegūtie rezultāti un dati par visu Latvijā zināmo sugu ekoloăiju un izplatību 

vietējā un Baltijas reăiona līmenī. 

Indikatorsugu kvalitatīvais sastāvs liecina par Latvijas dabisko mežu stāvokli un vērtību 

starptautiskā skatījumā. 

Daudzu indikatorsugu visai atšėirīgais, dažkārt pat uzkrītošais ārējais izskats Ĝauj tās apgūt 

arī nespeciālistiem, kuri veic konkrētu meža nogabalu bioloăiskās daudzveidības 

inventarizāciju. 

Tā kā, salīdzinot ar saimnieciski attīstītām Rietumeiropas un ZiemeĜeiropas valstīm, dabisko 

mežu stāvoklis Latvijā ir ievērojami labāks, indikatorsugu izvēlē lietota stingra atlase un 

izvēlēto sugu skaits daudzos gadījumos ir mazāks nekā līdzīgu pētījumu gaitā izveidotos 

sarakstos Zviedrijā, Somijā, Vācijā un Lielbritānijā [Peterken 1974, Ehnström and Waldén 

1986, Hallingbäck 1991, 1992, Delin 1992, Karström 1992a, 1992b, Söderström and Jonsson 

1992, Ssymank 1994, From and Delin 1995, a.o.]. Galvenokārt tas attiecas uz vaskulārajiem 

augiem, gliemjiem un zīdītājiem. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas ir: 

1) sugas, kuru dabiskā izplatība ir saistīta ar mežu; 

71

2) sugas ar šauru ekoloăisko amplitūdu, kuru augtenes pārsvarā saistītas ar ilglaicīgiem 

nemorāliem platlapju vai skuju un platlapju, boreāliem egĜu vai applūstošiem melnalkšĦu 

mežiem, kā arī degošiem priežu mežiem; 

3) ēnmīĜi, kuri nepanes ilgstošu apgaismojumu izciršanas vai citu mākslīgu traucējumu 

gadījumā; 

4) sugas, kuru ilglaicīgai eksistencei nepieciešams pastāvīgs mikroklimats; 

5) mitrummīlošas sugas, kuras apdraud mežu nosusināšana; 

6) sugas, kuras ir atkarā no liela diametra kritalu pastāvīgas klātbūtnes un krājumu 

atjaunošanās; 

7) sugas, kuras atkarīgas no bioloăiski veciem kokiem; 

8) sugas, kuras ir atkarīgas no liela diametra kokiem; 

9) sugas, kuras atkarīgas no meža vēlīnām sukcesiju stadijām un klimaksa veăetācijas; 

10) sugas, kas atkarīgas no atsegtas augsnes pastāvīgas veidošanās dabisku traucējumu (g.k. 

vējgāžu) ietekmē; 

11) sugas, kas atkarīgas nokonkrētiem traucējuma veidiem, kuri tiek apkaroti 

mežsaimniecisku apsvērumu dēĜ (piemēram, regulāriem ugunsgrēkiem). 

12) sugas, kuras atkarīgas no substrāta, kas veidojies meža ilglaicībā; 

13) sugas ar zemu vairošanās vai izplatīšanās spēju; 

14) sugas, kuras atkarīgas no pastāvīgas gruntsūdens izplūdes; 

15) sugas, kurām Latvijā vai tās tuvumā ir areālu robežas, kā arī reliktiem, kuri diez vai spētu 

saglabāties, ja mežs konkrētajā teritorijā nepastāvētu ilglaicīgi; 

16) sugas, kuras sastopamība Latvijā 20.gadsimta laikā būtiski samazinājusies 

mežsaimnieciskās un citas antropogēnās darbības dēĜ. 

Indikatorsugu sarakstā netika iekĜautas vairāk purviem raksturīgas, epilītiskās vai ar klinšu 

atsegumiem saistītās sugas, kaut gan daudzas no tām arī ir atkarā no pastāvīga mikroklimata 

un noēnojuma. Netika iekĜautas arī sugas, kuras pašas par sevi raksturīgas kādai meža grupai, 

bet Latvijas apstākĜos nenorāda uz kādām īpašām ekoloăiskām kvalitātēm. 

Katra indikatorsuga ir saistīta ar noteiktām bioloăiskās daudzveidības struktūrām. Jo lielākas 

indikatorsugas ekoloăiskās prasības, jo lielāka tās indikatorvērtība. Indikatorsugu vērtību 

lielā mērā nosaka arī tas, cik ilgā laikā šāda struktūra labvēlīgos apstākĜos var rasties. 

Piemēram, lai dabiskā mežā rastos dažām epifītiskajām indikatorsugām piemērota struktūra- 

vecs lapukoks ar saplaisājušu mizu, nepieciešami vairāk kā 120 gadi. Savukārt, lai rastos 

piemērota struktūra šauri specializētām epiksīlām aknu sūnām, kuras atkarīgas no liela 

diametra (25- 35 cm) egles vai priedes kritalām, nepieciešami vairāk nekā 150 gadi koka 

izaugšanai un vairāk kā 50 gadi, līdz tas sasniedz noteiktu satrupētības pakāpi. Papildus tam, 

šo struktūru veidošanās laikā nepieciešams arī pastāvīgs noēnojums un stabils mikroklimats, 

72

ko raksturo paaugstināts mitruma saturs gaisā. Iespējams, ka ir arī citi būtiski nosacījumi, 

kuri vēl nav izzināti. 

Vislabākie dabisko mežu indikatororganismi ir piepes, ėērpji, sūnas, vaskulārie augi, vaboles 

un gliemji. 

Daudzu indikatorsugu vienlaicīga un bagātīga sastopamība noteiktā nogabalā var liecināt par 

šā meža kontinuitāti. 

Liela daĜa indikatorsugu Latvijā ir aizsargājama. Ekoloăiski atbilstoša un prasmīga dabisko 

mežu apsaimniekošana var nodrošināt visu Latvijas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu 

saglabāšanos. 

20.- 33. tabulās un 3., 6. pielikumā izmantoti šādi koku sugu saīsinājumi: A- apse, B- bērzs, 

Ba- baltalksnis, Bl- blīgzna, E- egle, G- goba, Kl- kĜava, L- liepa, La- lazda, LK- lapu koki, 

Ma- melnalksnis, Os- osis, Oz- ozols, P- priede, Pil- pīlādzis, PL- platlapji, SK- skujkoki, V- 

vīksna. 

PIEPES 

Vērtīgu dabisko mežu piepju indikatorsugu sastāvā iekĜautas 45 piepju un 7 citu, neporaino 

afiloforu rindas sēĦu sugas, no kurām aptuveni puse saistīta ar nemorālajiem, puse ar 

boreālajiem mežiem (20. tab.) 

Tā kā lapu koku satrupēšanas laiks ir īsāks nekā skujkoku trupēšanai nepieciešamais laiks, 

daudzas ar dienvidu mežiem saistītas piepju sugas sastopamas jau uz dzīviem, taču bioloăiski 

veciem kokiem. Dažu šādu sugu, piemēram, Hapalopilus croceus, atrašana dabiskos mežos 

varētu norādīt uz koku kontinuitātes pastāvēšanu. 

Dažas skujkoku mežu piepju sugas ir saistītas arī ar veciem kokiem, piemēram, Phaeolus 

schweinitzii ar priedēm un Phellinus chrysoloma ar eglēm, taču tām obligāti nav 

nepieciešami Ĝoti liela diametra koki. 

Sugas, kuras raksturīgas izteiktām gadalaiku pārmaiĦām pakĜautajiem nemorālajiem lapu 

koku mežiem, acīmredzot, nav tik atkarīgas no pastāvīga mikroklimata, kā tas ir slapjiem egĜu 

mežiem raksturīgām sugām. Tāpēc dažas no tām, piemēram, Fistulina hepatica un 

Hapalopilus croceus dažkārt var būt sastopamas arī antropogēni iespaidotos biotopos: parkos, 

taču sastopamas arī ilglaicīgos dabiskos mežos, jo ir atkarīgas no Ĝoti liela diametra veciem 

kokiem (ozoliem). 

Pretstatā šām sugām, pastāvīgi noēnotiem slapjiem egĜu mežiem raksturīgās sugas, piemēram, 

Fomitopsis rosea, Junghuhnia collabens, Leptoporus mollis, Phellinus ferrugineofuscus, 

Phellinus nigrolimitatus, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, kā arī Phlebia centrifuga 

sastopamas tikai uz kritalām un var norādīt uz ilgstošām koku un kritalu kontinuitātēm. To 

apstiprina arī šo sugu atrašana tikai bioloăiski visvērtīgākajos un vismazāk ietekmētajos 

parauglaukumos. 

Līdz ar to var apgalvot, ka nemorālajiem lapu koku mežiem raksturīgām piepju sugām vairāk 

nepieciešami liela diametra bioloăiski veciem kokiem bagāti dabiskie meži, kurus raksturo 

ilgstoša koku kontinuitāte, bet boreālajiem skujkoku mežiem- mežsaimnieciski neskarti vai 

mazskarti liela diametra kritalām bagāti meži, kurus raksturo ilgstošas kritalu un koku 

kontinuitātes. 

73

Vērtīgu dabisko mežu piepju indikatorsugas apdraud, pirmkārt, atmirušas koksnes izvākšana 

un veco koku izciršana (20. tab.). Tāpat visām sugām ir kaitīga kultūru ierīkošana, jo tiek 

aizvākts kokaudzes aizsegs, izvākta atmirusī koksne, mainīts sugu sastāvs, bet, pats galvenais, 

līdz ar audzes dažādvecuma struktūras izzušanu ir apdraudēta pastāvīga atmirušās koksnes 

veidošanās un klātbūtne nākotnē. 

74

75 

20.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu piepju un dažu citu afiloforu rindas neporaino sēĦu indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Augtenesmikroklimatamainīšana 

Kritalu 

kontinuitātespārtraukšana 

Koku 


Gravu 

un 

nogāžuizciršana 

Apšu aizvietošana 

ar bērzu 

vai egli 

Platlapju 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 

Vecu lazdu 

izciršana 

ěoti lielo 

koku 

(virs 1 m 

¨) 

izciršana 

Veco 

koku 

izciršana 

Veco 

celmu 

izvākšana 

Lielo 

kritalu un 

sausokĦu 

izvākšana 

Mirušās 

koksnes 

izvākšana 

Kultūru 

ierīkošana 

Augsnes 

izvērte 

Izciršana 

Nosusināšana 

Koku suga, ar 

kuru pārsvarā 

saistīta 

Indikatorsuga 

Piepes 

**Antrodia macra A + + + 

**Antrodia malicola A + + + + 

*Antrodiella semisupina B, Ma + + + + + 

*Ceriporiopsis aneirina A + + + + + 

**Ceriporiopsis pannocincta A + + + + + + 

*Climacocystis borealis E + + + + + + + + + 

Coriolopsis trogii A + + + + + 

*Datronia mollis PL + + + + + + 

**Dichomitus campestris La, Oz + + + + + + 

*Diplomitoporus lindbladii P + + + + 

Fistulina hepatica Oz + + + + + + 

*Fomitopsis rosea E + + + + + + + + 

*Ganoderma lucidum PL + + + + + + 

Grifola frondosa Oz + + + + 

Hapalopilus croceus Oz + + + + + + + 

*Hapalopilus nidulans LK + + + + + + 

Hapalopilus salmonicolor P + + + + 

Inonotus dryadeus Oz + + + + 

Inonotus dryophilus Oz + + + + + 

Inonotus rheades A + + + + + 

*Ischnoderma benzoinum E + + + + + 

**Junghuhnia collabens E + + + + + + + + + 

*Junghuhnia nitida La, Os + + + + + 

**Junghuhnia pseudozillingiana A + + + + + + + 

*Leptoporus mollis E, P + + + + + + + + + 

*Oligoporus gutullatus E + + + + + + + + 

*Oligoporus leucomallellus P + + + + + + 

**Oligoporus placentus E + + + + 

*Perenniporia subacida g.k. E + + + + 

*Phaeolus schweinitzii P + + + + + 

*Phellinus chrysoloma E + + + + + 

*Phellinus ferrugineofuscus E, P + + + + + + + + +

76 

*Phellinus ferruginosus Os, La + + + + + 

*Phellinus nigrolimitatus E, P + + + + + + + + + 

**Physisporinus sanguinolentus LK, SK + + + + 

*Polyporus badius PL + + + + + + 

*Polyporus umbellatus Oz, E 

+ + + + + 

(mikoriza) 

*Pycnoporellus fulgens E + + + + + + + + 

**Rigidoporus crocatus E + + + + + 

**Skeletocutis carneogrisea E + + + + + + 

*Skeletocutis lenis E,P + + + + 

*Skeletocutis nivea Os + + + + + + 

*Skeletocutis odora 

E + + + + + + + + 

(syn. S.tschulymica) 

*Skeletocutis stellae E + + + + + + + 

*Tyromyces fissilis A + + + + + + + 

Citas, neporainās afiloforu rindas sēnes 

*Asterodon ferruginosus E + + + + + 

*Clavicorona pyxidata A + + + + + + 

*Dentipellis fragilis La + + + + + + 

*Hericium coralloides A + + + + + 

*Laurilia sulcata E + + + + + + + + 

*Phlebia centrifuga E + + + + + + + + + 

Xylobolus frustulatus Oz + + + + + 

*- Latvijas dabisko mežu izpētes objektos konstatētās sugas 

**- Latvijai jaunatrastās sugas

ĖĒRPJI 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu ėērpju indikatorsugu sarakstā pagaidām iekĜautas 29 sugas (21. 

tab.). Lielākā to daĜa ir ar pastāvīgu mikroklimatu un noēnojumu saistītas klimaksa 

veăetācijai raksturīgas epifītiskas sugas, kas parasti saglabājas arī zināmu laiku pēc koka 

izgāšanas. Daudzas no sugām ir higrofīti, kurām nepieciešams paaugstināts mitruma saturs 

gaisā. Šā cēloĦa dēĜ daudzas no tām parasti sastopamas gravās. Gandrīz visas sugas ir 

atkarīgas no vecu koku pastāvīgas klātbūtnes, galvenokārt platlapjiem, arī egles. 

Indikatorsugu sarakstā iekĜauta tikai daĜa sugu, kas varētu norādīt uz vērtīgiem dabiskiem 

mežiem, ko noteica gan dabisko mežu diezgan nepilnīgā izpēte šajā jomā, kā arī daudzu sugu 

neuzkrītošais izskats un maz pazīstamā ekoloăija. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu ėērpju indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Indikatorsuga 

Nosusināšana 

Izciršana 

Kultūru 

ierīkošana 

Veco 

koku 

izcir- 

šana 

Platlapju 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 


ar bērzu 

vai egli 

eln-alkšĦu 

aizvietošana 

ar bērzu 

vai egli 

Gravu 

un 


77 

21.tab. 

*Alectoria sarmentosa + + + + + + + 

*Arthonia cinereopruinosa + + + + + + + 

Arthonia leucopellaea + + + + + + + 

*Bryoria capillaris + + + + + + + 

Bryoria subcana + + + + + + + 

Cetrelia cetrarioides (1) 1 + + + + + + + + 

*Evernia divaricata (3) + + + + + + + 

Evernia mesomorpha (1) + + + + + 

Gyalecta ulmi + + + + + + 

Hypogymnia tubulosa + + + + + + 

*Lecanactis abietina + + + + + + + 

Lecanora glabrata + + + + + + + 

Lecanora leptyrodes + + + + + + + 

*Lobaria pulmonaria (3) + + + + + + + + + 

Lobaria scrobiculata (1) + + + + + + + + + 

Melanelia elengantula + + + + + + + + 

*Menegazzia terebrata (2) + + + + + + + + 

*Mycoblastus sanguinarius (2) + + + + + + + 

Nephroma laevigatum (1) + + + + + + + + + 

Nephroma parile + + + + + + + + 

*Ochrolechia androgyna + + + + + + + 

Parmeliella triptophylla + + + + + + + + 

Pertusaria leioplaca + + + + + + + + + 

*Pertusaria pertusa (2) + + + + + + + + + 

Phaeophyscia ciliata + + + + + + + 

Ramalina thrausta (3) + + + + + + + 

*Thelotrema lepadinum (2) + + + + + + + + + 

Usnea florida (1) + + + + + + + 

Usnea scabrata + + + + + + 

*- Latvijas dabisko mežu izpētes laikā konstatētās sugas 

1 - Latvijā aizsargājama suga [WWF project 4568 1992] 

Koku 


SŪNAUGI 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu sastāvā iekĜautas 62 sūnaugu sugas, no tām 26 ir aknu 

sūnas un 36 lapu sūnu (22. tab.). 

Likumsakarīgi, ka vislielāko daĜu (vairāk kā 2/5) šajā sarakstā veido pārsvarā ar pastāvīgu 

noēnojumu un stabilu mikroklimatu saistītas epiksīlas sugas, kuras tiek īpaši apdraudētas līdz 

ar atmirušās koksnes izvākšanu un lielo kritalu trūkumu mežsaimnieciskās darbības dēĜ. 


Gaisa 

piesār-Ħošana

Dažāda ir šo sugu ekoloăiskā saistība ar substrāta veidu. SeptiĦas no tām, vismaz Latvijā, ir 

saistībā tikai ar atmirušu koksni: Buxbaumia viridis, Calypogeia suecica, Lophozia 

ascendens, Nowellia curvifolia, Odontoschisma denudatum, Scapania apiculata, Sphenolobus 

hellerianus. DaĜa pārējo sugu lielākoties sastopama arī uz atmirušās koksnes, taču dažas var 

augt arī uz smilšakmens klintīm, piemēram, Geocalyx graveolens, Lophozia incisa, Lophozia 

ventricosa, Scapania nemorea un Tritomaria exectiformis. Citas sugas, piemēram, 

Barbilophozia attenuata, Callicladium haldanianum, Jamesoniella autumnalis dažkārt var 

augt arī uz dzīvu, bet vecu koku pamatnēm. 

DaĜa sugu var raksturot kā agrīnos epiksīlus: Lophozia ascendens, Sphenolobus hellerianus, 

daĜu kā vēlīnos- Calypogeia integristipula, Cephalozia lunulifolia, Lophozia incisa, Lophozia 

ventricosa, Mnium hornum [Söderström 1988, ĀboliĦa pers. com.]. Vēlīnie epiksīli dažkārt 

sastopami uz veciem un satrupējušiem celmiem, tomēr lielākā daĜa epiksīlo indikatorsugu ir 

saistītas pamatā ar liela diametra kritalām, Turklāt tās kritalas, kuras guĜ uz zemes, sugu ziĦā 

parasti ir bagātākas. SausokĦi vai augstie celmi nekalpo par substrātu minētajām sugām. 

Sugām visbagātāko epiksīlu grupu veido specifiskas sūnaugu sugas, kas sastopamas vienīgi 

vai gandrīz vienīgi uz skujkoku, galvenokārt, egles koksnes. Tikai lapu koku koksnei 

specifiskas sugas gandrīz nemaz nav raksturīgas. Vienīgi neliela daĜa skujkokiem specifisko 

epiksīlu var būt sastopama arī uz lapu koku kritalām. 

Epiksīlo indikatorsugu vidū ir dažas Ĝoti maza izmēra un vāji konkurētspējīgas sugas- 

Buxbaumia viridis, Scapania apiculata, kas ir reti vai Ĝoti reti sastopamas arī plašākā Baltijas 

reăionā (Igaunijā, Skandināvijas valstīs u.c.). 

Īpaši noēnojumprasīgas sugas ir Buxbaumia viridis un Plagiothecium latebricola, bet īpaši 

mitrumprasīgas- Oncophorus wahlenbergii, Plagiothecium ruthei un Riccardia palmata [Düll 

1992]. 

Dažas epiksīlās, kā arī epifītiskās sūnaugu sugas: Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata 

(valsts austrumos), Buxbaumia viridis, Calypogeia suecica, Harpanthus scuttatus, Lophozia 

ascendens, Mnium hornum (valsts austrumos), Neckera crispa, Odontoschisma denudatum, 

Riccardia palmata (valsts austrumos), Scapania apiculata, Sphenolobus hellerianus, Zygodon 

baumgartneri savu īpašo ekoloăisko prasību dēĜ, acīmredzot, norāda uz ilgstošām 

ekosistēmas, koku un/vai kritalu kontinuitātēm. 

Otru lielāko sūnaugu indikatorsugu daĜu (gandrīz 1/3 daĜa) veido epifīti, piemēram, 

Amblystegium subtile, Anomodon spp., Antitrichia curtipendula, Frullania tamarisci, 

Metzgeria furcata, Neckera spp., Zygodon baumgartneri, kuri ir saistīti ar veciem lapu koku 

(pārsvarā platlapjiem, taču arī apsi) sugu kokiem, kam maz raksturīga mizas lobīšanās. Īpaši 

liela diametra kokiem Latvijas dabiskajos mežos raksturīga Neckera crispa. Viens no 

raksturīgākajiem vecu melnalkšĦu epifītiem ir Dicranum viride, kas labvēlīgos apstākĜos, 

neraugoties uz tam raksturīgo mizas lobīšanos, var veidot diezgan lielus klājienus un vitālas 

audzes līdz pat 12 metru augstumam. 

Šādas sugas gandrīz bez izĦēmuma ir raksturīgas nemorālajiem lapu koku mežiem. To 

saistību ar veciem kokiem nosaka veco koku mizas fizikālās īpašības, galvenokārt lielais 

plaisu daudzums, kurās pakāpeniski uzkrājas putekĜi un humuss [ĀboliĦa, 1968.]. Turklāt, 

vecu koku miza ar laiku kĜūst poraina, kas sekmē mitruma uzkrāšanos un epifītu augšanu 

[Sjögren 1961]. DaĜa no šīm sugām (piem., Isothecium alopecuroides, Lejeunea cavifolia) 

nelabvēlīgos apstākĜos, piemēram, substrāta trūkuma dēĜ var būt sastopami arī kā epilīti. 

Dažas sugas, piemēram, Anomodon attenuatus, Neckera complanata, Neckera crispa var būt 

78

sastopamas arī uz kaĜėakmens vai smilšakmens klintīm, taču Latvijā tas novērojams daudz 

retāk. 

Lielākajai šeit minēto epifītu sugu daĜai nepieciešams pastāvīgs mikroklimats un mērens 

noēnojums, tāpēc mūsdienās tās var saglabāties lielākoties dabisku ūdensteču gravās vai 

ziemeĜu nogāzēs. Dažas sugas, piemēram, Lejeunea cavifolia un Ulota spp. ir īpaši 

mitrummīlošas, bet citas, piemēram, Homalothecium sericeum- pat sausumizturīgas [Düll 

1992]. Tāpat dažas sugas (Homalothecium sericeum, Leucodon sciuroides) ir vairāk 

gaismasprasīgas, kamēr citas (Neckera crispa) vairāk ēnasprasīgas. 

Kaut gan šīs sugas nav specifiski epiksīli, vairākums to saglabājas arī zināmu laiku pēc vecā 

koka izgāšanas, tāpēc lielo lapu koku kritalu nozīme ir Ĝoti būtiska. DaĜa mazāk prasīgu sugu, 

piemēram, Isothecium alopecuroides, var būt sastopamas arī uz jaunākiem kokiem, taču šīs 

populācijas ir daudz trūcīgākas. Veco lapu koku trūkumu šīm sugām kādu laiku var 

kompensēt citi substrāti, kā jau minēts, lielās kritalas vai lieli akmeĦi, taču ilgstoša 

saglabāšanās un izplatīšanās bez vecu koku klātbūtnes, acīmredzot, ir mazāk nodrošināta. 

Vairākas sugas ir ciešā saistībā ar pastāvīgu grunstūdens izplūdi (avotiem un avoksnājiem), 

piemēram, Hypnum pratense, Trichocolea tomentella. Arī Geocalyx graveolens, 

Jungermannia leiantha parasti atrodamas ēnainos mežos pie avotiem, gan uz kritalām, gan uz 

humusa. 

Patsāvīgi slapjām vietām raksturīgas vairākas zemsedzes sugas- Leucobryum glaucum, 

Pseudobryum cinclidioides, Rhizomnium pseudopunctatum, Rhytidiadelphus subpinnatus. 

Dažas no tām, piemēram, Scapania irrigua, sastopamas arī applūstošos melnalksnājos uz 

kritalām, bet vāji konkurētspējīgā Plagiothecium latebricola īpaši raksturīga vecu melnalkšĦu 

pamatnēm un ciĦiem pārmitros mežos, kur atrodama ēnainās vietās starp koku saknēm. 

Dažas zemsedzes sugas: Aulacomnium androgynum un dziĜas ēnas indikators Schistostega 

pennata dabiskos mežos atkarīgas no pastāvīgas dabiski radušās atsegtas augsnes veidošanās 

un sastopamas uz vējgāžu koku saknēm. 

Divas sugas: Dicranum drummondii un Dicranum spurium raksturīgas sausiem, degšanai 

pakĜautiem priežu mežiem un ir pielāgojušās pastāvīgiem dabiskiem traucējumiem 

[Hallingbäck un Holmåsen 1991]. 

Dažu sugu indikatorvērtība dažādos Latvijas reăionos ir atšėirīga. Tām sugām, kuras Latvijā 

lielākoties ir saistītas ar piejūru: Aulacomnium androgynum, Bazzania trilobata, Leucobryum 

glaucum, Mnium hornum, Odontoschisma denudatum, Riccardia palmata, ir īpaši augsta 

indikatorvērtība atradnēs Latvijas austrumdaĜā. 

Dažas īpaši jūtīgas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugām: Dicranodontium denudatum, 

Harpanthus scuttatus, Oncophorus wahlenbergii, Ulota coarctata Latvijā jau vairāk kā 50 

gadus nav atrastas. 

79

80 

22.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu sūnaugu indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Gaisa 

piesār-Ħošana 

Avotu 

nosusināšana 

Ugunsgrēkukontinuitātespārtraukšana 

Augtenesmikroklimataizmainīšana 

Kritalu 


Koku 


Dabiski 

veidojušās 

atsegtas 

augsnes 

trūkums 

Gravu 

un 


eln-alkšĦu 

aizvietošana 

ar bērzu 

vai egli 


ar bērzu 

vai egli 

Platlapju 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 

ěoti lielo 

koku 

(virs 1 m 

¨) 

izciršana 

Veco 

koku 

izciršana 

Veco 

celmu 

izvākšana 

Lielo 

kritalu un 

sausokĦu 

izvākšana 

Mirušās 

koksnes 

izvākšana 

Kultūruierīkošana 

Augsnesapstrāde 

Izciršana 


Indikatorsuga 

*Amblystegium subtile + + + + + + + + + 

*Anomodon attenuatus + + + + + + + + + 

*Anomodon longifolius + + + + + + + + + 

*Anomodon viticulosus + + + + + + + + + 

*Antitrichia curtipendula (2) 1 + + + + + + + + + + 

*Aulacomnium androgynum + *** + *** + + + + + *** 

*Barbilophozia attenuata (0) + + + + + + + + + 

*Bazzania trilobata (2) + *** + *** + + + + + + *** + *** 

*Brachythecium reflexum + + + + + + + + 

**Buxbaumia viridis + + + + + + + + + 

*Callicladium haldanianum + + + 

*Calypogeia integristipula (4) + + + + + + + + 

*Calypogeia suecica + + + + + + + + 

*Cephalozia lunulifolia + + + + + 

*Cephalozia macounii (3) + + + + + + + 

Dicranodontium denudatum (0) + + + + + + 

Dicranum drummondii (1) + + + + + 

*Dicranum fuscescens + + + + + + + 

*Dicranum spurium (4) + + 

*Dicranum viride (3) + + + + + + + + + + + + 

*Frullania tamarisci (1) + + + + + + + + + 

*Geocalyx graveolens + + + + + + + + + + 

Harpanthus scutatus + + + + + + + + + + + 

*Homalothecium sericeum + + + + 

*Hylocomium umbratum (3) + + + + + + + + 

*Hypnum pratense (3) + + + + 

*Isothecium alopecuroides + + + + + + + + + + + 

*Jamesoniella autumnalis (3) + + + + + + + + + 

*Jungermannia leiantha + + + + + + + + + 

*Lejeunea cavifolia (2) + + + + + + + + + + + + 

*Leucobryum glaucum (2) + *** + *** + *** +

81 

*Leucodon sciuroides + + + + + + + + 

**Lophozia ascendens + + + + + + + + + 

*Lophozia incisa + + + + + + + + + + 

*Lophozia longidens + + + + + + + + + + + 

*Lophozia ventricosa + + + + + + + + 

*Metzgeria furcata (2) + + + + + + + + + + + 

*Mnium hornum + *** + *** + + + + + + + + + *** + *** 

*Neckera complanata (2) + + + + + + + + + + + + 

*Neckera crispa (3) + + + + + + + + + 

*Neckera pennata (2) + + + + + + + + + + + 

*Nowellia curvifolia + + *** + + + + *** 

*Odontoschisma denudatum + + *** + + *** + *** + + + 

Oncophorus wahlenbergii (0) + + + + + + + 

*Plagiomnium medium + + + + + + + 

*Plagiothecium latebricola + + + + + + + + + + 

*Plagiothecium ruthei + + + + + + + + 

*Pseudobryum cinclidioides + + + + 

*Riccardia palmata (3) + + *** + + + + + *** + *** + 

*Rhizomnium pseudopunctatum (2) + + + + 

*Rhytidiadelphus subpinnatus + + + + + 

*Scapania apiculata (0) + + + + + + + + + 

*Scapania irrigua (1) + + + + + + + + 

*Scapania nemorea (1) + + + + + + + + + 

*Schistostega pennata (3) + + + + + + + 

*Sphenolobus hellerianus + + + + + + + + + + 

*Trichocolea tomentella (2) + + + + + + + + 

Tritomaria exectiformis + + + + + + + + 

Ulota coarctata (0) + + + + + + + 

Ulota bruchii + + + + + + + 

*Ulota crispa + + + + + + + + 

*Zygodon baumgartneri (1) + + + + + + + + + + 


**- Latvijai jaunatrastās sugas 

1 

- Latvijā aizsargājama suga [ĀboliĦa 1994] 

*** - Faktors ir sevišėi būtisks valsts austrumdaĜā

VASKULĀRIE AUGI 

Vērtīgu dabisko mežu vaskulāro augu indikatorsugu sastāvā iekĜautas 30 vaskulāro augu 

sugas, t. sk., 6 graudzāĜu, 4 orhideju, 4 paparžaugu sugas un 1 kokaugs (23. tab.). 

Vairākums sugu būtiskāk saistītas ar nemorāliem platlapju unplatlapju un egĜu mežiem 

(Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Carex rhizina, Circaea lutetiana, Corydalis cava, 

Cypripedium calceolus, Dentaria bulbifera, Festuca altissima, Galium schultesii, Hedera 

helix, Hordelymus europaeus, Hypericum hirsutum, Lunaria rediviva, Polystichum 

aculeatum, Polystichum braunii, Ranunculus lanuginosus, Taxus baccata, Veronica montana), 

citas ar mitriem un slapjiem egĜu un platlapju, egĜu un egĜu un melnalkšĦu mežiem (Carex 

disperma, Cinna latifolia, Corallorhiza trifida, Epipogium aphyllum, Galium triflorum, 

Glyceria lithuanica, Listera cordata, Phegopteris connectilis, Poa remota), kā arī degšanai 

pakĜautiem priežu mežiem (Diphasium tristachyum, Pyrola media). 

Lielākā daĜa sugu, neiekĜaujot Carex brizoides, Diphasium tristachyum, Hypericum hirsutum, 

Pyrola media, mazāk vai vairāk ir atkarā no pastāvīga noēnojuma, tāpēc tās ietekmē 

kokaudzes aizsega aizvākšana, kas rodas mežsaimnieciskās darbības dēĜ. Dažas sugas (Cinna 

latifolia, Poa remota) ir maz konkurētspējīgas un tām ir nepieciešama pastāvīga atklātas 

augsnes veidošanās, ko dabiskā mežā nodrošina vējgāžu ietekme. Jāpiezīmē, ka atklāta 

augsne rodas arī mežsaimnieciskās darbības rezultātā, veicot meža izciršanu ar lieljaudas 

tehniku, bet šajā gadījumā parasti ieviešas nezāles un ruderālas sugas, vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugas- Ĝoti reti. 

Lielākā daĜa sugu ir saistībā ar pastāvīgu mikroklimatu, tāpēc to eksistenci un populāciju 

vitalitāti apdraud mežizstrāde. Vairākas sugas, piemēram, Cypripedium calceolus, Hedera 

helix un Hypericum hirsutum ir atkarīgas no pastāvīgas dabisku lauču veidošanās. 

Visas šeit minētās ir ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas reăiona valstīs mazāk vai vairāk retas 

sugas, kas dabiskos apstākĜos pie mums sastopamas vienīgi dabisku un potenciāli ilglaicīgu 

mežu apgabalos, ko apliecina gan literatūras ziĦas par šo sugu izplatību, gan šā projekta 

pētījumos iegūtie rezultāti. 

Lielākai daĜai sugu zināmo atradĦu skaits šā gadsimta laikā ir būtiski sarucis cilvēka 

saimnieciskās darbības dēĜ. Dažas no tām, piemēram, Epipogium aphyllum, pēdējo 60 gadu 

laikā atkārtoti nav atrastas. Nevienai no šīm sugām kopš botānisko pētījumu aizsākuma 

(18.gs. beigām) Latvijā nav novērota izplatības paplašināšanās. Apdraudētības dēĜ visas no 

šīm sugām, atskaitot Phegopteris connectilis, ir iekĜautas Latvijas aizsargājamo augu sarakstā. 

Lai nodošinātu šo sugu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšanos Latvijas mežos ārpus 

rezervātiem, mežiem, kur tās sastopamas, nepieciešama īpaša apsaimniekošana, ko ar 

pašreizējās mežsaimniecības metodēm nav iespējams nodrošināt. 

Tā kā vairākums sugu ir saistībā ar pārmitrajiem mežiem, daudzos gadījumos 

mežsaimnieciskie pasākumi, kas saistīti ar kokaudzes aizsega vienlaicīgu aizvākšanu, cilvēka 

darbības radītiem zemsedzes traucējumiem, kultūru ierīkošanu, nosusināšanu, kokaudzes 

sastāva mainīšanu, viena vecuma audžu veidošanu, nav pieĜaujama. Savukārt, tajos mežos, 

kur sastopamas no meža ugunsgrēkiem atkarīgas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, 

mežsaimnieciskās darbības veikšana ir iespējama. Vadoties no sugu ekoloăiskajām prasībām, 

šādos mežos nepieciešams atdarināt dabiskajiem apstākĜiem līdzvērtīgus traucējumus, kas 

varētu nodrošināt sugām nepieciešamo nišu un ekoloăisko apstākĜu pastāvēšanu. 

Spriežot pēc pētījumu rezultātiem, vaskulāro augu indikatorsugu skaits dabisko mežu 

parauglaukumos ir aptuveni 4-5 reizes mazāks nekā attiecīgo sūnaugu indikatorsugu skaits. 

82

84 

23.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu vaskulāro augu indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Ugunsgrēkukontinuitātespārtraukšana 


Koku 


Dabisku 

lauču 

trūkums 

Dabiski 

veidojušās 

atsegtas 

augsnes 

trūkums 

Gravu 

un 


Platlapju 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 

Veco 

koku 

izciršana 

Kultūru 

ierīkošana 

Augsnes 

izvērte 

Izciršana 


Indikatorsuga 

*Allium ursinum (3) 1 + + + + + + + + 

*Bromopsis benekenii (2) + + + + + + + 

Carex brizoides (2) + + + + 

*Carex disperma (3) + + + + 

(*) Carex rhizina (2) + + + + 

(*) Cinna latifolia (3) + + + + + + + + + 

*Circaea lutetiana (2) + + + + + + + 

*Corallorhiza trifida (3) + + + 

Corydalis cava (1) + + + + + + + 

*Cypripedium calceolus (2) + + + + + + + 

*Dentaria bulbifera (3) + + + + + + 

Diphasium tristachyum (4) + + + 

Epipogium aphyllum (0) + + + + + + 

*Festuca altissima (3) + + + + + + + + 

Galium schultesii (2) + + + + + + 

Galium triflorum (1) + + + + + + 

*Glyceria lithuanica (3) + + + + + + + + + 

*Hedera helix (1) + + + + + + 

*Hordelymus europaeus (1) + + + + + + + 

*Hypericum hirsutum (3) + + + + + 

*Listera cordata (3) + + + + + 

*Lunaria rediviva (4) + + + + + + + 

*Phegopteris connectilis + + + + + + + 

*Poa remota (3) + + + + + + + + + + 

*Polystichum aculeatum (1) + + + + + + + 

*Polystichum braunii (1) + + + + + + + 

Pyrola media (2) + + + 

Ranunculus lanuginosus (3) + + + + + + 

*Taxus baccata (1) + + + + + + + + 

*Veronica montana (1) + + + + + + + 


(*) - Tiešā parauglaukumu tuvumā atrastās sugas 

1 

- Latvijā aizsargājama suga un tās kategorija [Bioloăijas institūta materiāli, 1996.]

Īpaši augsta indikatorvērtība Latvijā ir šādām vaskulāro augu sugām: Cinna latifolia, 

Diphasium tristachyum, Epipogium aphyllum, Festuca altissima, Galium triflorum, Glyceria 

lithuanica, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii un Veronica montana. 

VABOLES 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu vaboĜu indikatorsugu sarakstā iekĜautas aptuveni 116 sugas 

(24. tab.). Šis saraksts atspoguĜo pašreizējo visai nepilnīgo zināšanu līmeni par šīs lielās 

organismu grupas meža sugu ekoloăiju, kas pēckara periodā bija vienpusīgi orientēts tikai uz 

kaitēkĜiem. 

IekĜautas vaboĜu sugas, kuras ir ekoloăiski saistītas ar liela diametra sausokĦiem, kritalām, 

veciem kokiem (platlapjiem, apsi, bērzu, priedi, egli), vecām lazdām un pīlādžiem, blīgznām, 

pameža krūmiem (sausserdi), piepēm, degumiem. 

Lielākā daĜa sugu ir retas, kā arī reliktas un dažas nav atrastas ilgāku laiku. 

Iespējams, ka daudzas no šīm ir atkarā arī no citiem faktoriem (koku un kritalu kontinuitātēm, 

noēnojuma utml.), taču, lai to apstiprinātu, nepieciešami padziĜināti pētījumi Latvijas 

dabiskajo mežos. 

24.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu ar atmirušu koksni saistīto vaboĜu indikatorsugas un tās 

apdraudošie faktori 

Indikatorsuga Saistība Mirušās koksnes 

(lielo kritalu un 

sausokĦu, vecu 

celmu) izvākšana 

Veco koku izciršana 

Acanthocinus griseus P, E + 

Acantoderes clavipes A, B + + 

Agrilus ater Bl + 

Agrilus angustatus La + 

Agrilus auricollis G, V + + 

Agrilus betuleti B + 

Agrilus biguttatus Oz + + 

Agrilus convexicollis Os + + 

Agrilus cyanescens Lonicera + 

Agrilus guerini Bl + + 

Agrilus laticornis Oz + + 

Agrilus mendax Pil + + 

Agrilus olivocolor La + + 

Agrilus sulcicollis Oz + + 

Agrilus suvorovi A + + 

Anisotoma humeralis B + + 

Arhopalus tristis P + + 

Aromia moschata Bl + + 

Bolitophagus reticulatus B piepes + + + 

Borus schneideri P + 

Bostrychus capucinus Oz + + 

Buprestis novemmaculata P + + 

Buprestis octoguttata P + + 

Buprestis rustica P, E + + 

*Ceruchus chrysomelinus B + 

Cerylon fagi A + + 

Cerylon ferrugineus A, E, P + + 

Cerylon histeroides A + + 

Chrysobothris affinis Bl, La + + 

Chrysobothris chrysostigma P, E + + 

Cratomerus mancus G, V + + 

Cucujus cinnaberinus Oz + + 

Dendrophagus crenatus P + + 

Diaperis boleti B piepes + + + 

Piepju trū-kums Ugunsgrēku 

kontinuitātes pārtraukšana 

85

Dicerca aenea Ma + + 

Dicera alni Ma + + 

Dicerca moesta E + + 

Dorcus parallelopipedus Kl, Oz + + 

Endomichus coccineus A + + + 

Epurea (around 20 species) Ma piepes + + + 

Ergates faber P + + 

Ernoporus tiliae L + + 

Exocentrus lusitanus L + + 

Gnorimus nobilis Oz + + 

Gnorimus variabilis Oz + + 

Hololepta plana A + 

Laemophloeus muticus B + + 

Lampra rutilans L + + 

Liocola lugubris Oz + + 

Littargus connexux Ma piepes + + 

Lucanus cervus Oz + + 

Lytta vesicatoria Os + + 

Monochamus urussovi E + + 

Mycetophagus (around 5 species) Ma piepes + + + 

Nothorhyna punctata P + + 

Oberea pupillata Lonicera + 

Oberea oculata Bl + + 

Obrium cantharium Bl + + 

Orchesia fusiformis A piepes + + + 

Osmoderma eremita L, Oz + + 

Ostoma ferruginea P + + 

Oxypteris acuminata P degumi + + 

Paromalus parallelopipedus P + + 

Peltis grossa B, P + + 

Platyceras caprea B + + 

Platyceras caraboides B + + 

Platysoma frontale B + + 

Plegaderus saucicus E, P + + 

Plegaderus vulneratus E, P + + 

Poecilonota variolosa A + + 

Pogonocherus decoratus E + + 

Pogonocherus hispidus La + + 

Pogonocherus hispidulus La + + 

Prionus coriarius P + + 

Rabocerus foveolatus P + + 

Salpingus bimaculatus P + + 

Saperda perforata A + + 

Scolytus laevis G, V + + 

Scolytus multistriatus G, V + + 

Sericoda quadripunctata P degumi + + 

Silvanus bidentatus A + + 

Stenagostus rufus P + 

Stereonychus fraxini Os + + 

Synodendron cylindricum B + + 

Tachyta nana B + + 

Triplax aenea Ma piepes + + + 

Triplax russica B piepes + + + 

Tritoma bipustulata Ma piepes + + + 

Tritoma subassalis Ma piepes + + + 

Uleiota plana A + + 

Valeius dilatatus Oz + + 

Zilora (3 species) P + 

* Latvijas dabisko mežu izpētes laikā konstatētās sugas 

86

TAURIĥI 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu tauriĦu indikatorsugu sastāvā iekĜautas 39 sugas, kuras vairāk 

vai mazāk cieži saistītas ar veciem dabiskiem mežiem (25.tab.). 

Lielai daĜai sugu bioloăiski nepieciešami veci koki: 

• platlapju sugu koki un to lapas kā kāpuru barība (Dichomeris ustelella, Selenia lunularia); 

• vecu apšu stumbri (Lamellocossus terebra); 

• vecu bērzu pamatnes, kur zem mizas dzīvo Synanthedon scoliaeformis kāpuri; 

• vecu melnalkšĦu pamatnes, kur zem mizas dzīvo Synanthedon mesiaeformis (Eiropas 

mēroga retums, Baltijas reăionā zināma tikai Somijā, Igaunijā un Lietuvā, katrā valstī tikai 

pa dažiem atradumiem, iespējams, ka Latvijā jau sen izzudusi piemērotu biotopu trūkuma 

dēĜ); 

• veci ozoli, zem kuru mizas dzīvo Argyresthia glaucinella kāpuri; 

• vecas egles, kuru sievišėajos ziedos dzīvo Dichomeris latipennella, zem mizas- Cydia 

indivisa, čiekur- Cydia illutana, uz zaru ėērpjiem- Xesthia sincera (relikts, mūsu gadsimtā 

atrasta tikai Kornetos); 

• uz epifītiskām sūnām, kuras attīstās uz vecu platlapju stumbriem (pamatnes), dzīvo Aplota 

kadenella un Olethreutes aurofasciana. Abas sugas zināmas tikai no Slīteres; 

• uz epifītiskiem ėērpjiem dzīvo Chionodes luctuella, Cleorodes lichenaria, Dichomeris 

alacella un Victrix umovii. Pēdējā suga izplatās no austrumiem, Latvijā atrasta Teičos un 

Ilgās. 

No atmirušas koksnes atkarīgas šādas sugas, kurām nepieciešami: 

• liela diametra lapu koku kritalas, kuru koksnē dzīvo: Agnathosia mendicella, 

Archimeessia irinae, Decantha borhauseni, Schiffermuelleria schaefferella, 

Schiffermuelleria stroemella un Tichonia tinctella kāpuri. Pirmās no trim sugām atkarīgas 

arī no piepēm, ar kurām barojas kāpuri. Īpaši liela diametra veciem kokiem (sevišėi 

ozoliem) ar izpuvušu vidu priekšroku dod Schiffermuelleria stroemella. Tikai uz piepēm, 

kas attīstījušās uz bērza augstajiem celmiem, dzīvo Scardia polypori, kā arī Apomyelois 

bistriatella. Archimeessia irinae pasaulē zināma tikai no Latvijas, kur atrasta Slīteres 

Zilokalnu kraujā, Blankenfeldē un Turaidā. Scardia polypori kāpuri ir galvenā barība 

daudzās valstīs apdraudētajam baltmugurdzenim Picoides leucotos; 

• liela diametra skujkoku atmirušu koksni apdzīvo Niditinea truncicolella (egles), Elatobia 

fuliginosella (priedes), Agnathosia sandoeensis (uz priedes). 

Dažas sugas atkarīgas no bagāta pameža stāva krūmiem: 

• no bagāta pameža stāvā augošiem krūmiem atkarīgas Anchinia daphnella, A cristalis (abas 

uz Daphne mezereum lapām), Doloploca punctuana (uz Lonicera xylosteum) un Pericallia 

matronula (uz dažādiem krūmiem un lakstaugiem, bet priekšroku dod Lonicera 

xylosteum). Šī suga ir Eiropas mēroga retums; Latvijā pēdējā laikā ir zināma no 

Ėemeriem (pamatbiotops) un Olaines, pagājušajā gadsimtā atrasta Ogrē un Koknesē. 

Vairākas sugas kā monofāgi ir atkarā no dažām lakstaugu sugām: 

• uz Allium ursinum- Acrolepiopsis betulella (Latvijā atrasts tikai Slīterē, vēl zināms 

Norvēăijā un dažās valstīs pie Alpiem); 

• uz Sanicula europea un Astrantia major- Agonopterix astrantiae (Latvijā zināma tikai 

Slīterē, Ėemeros un Skrīveros); 

• uz Circea- Mompha terminella (Latvijā atrasta Virgā, Slīterē, Skrīveros un Šėaunē); 

• uz Impatiens noli-tangere vecos egĜu mežos- Pristerognatha fuligana; 

87

• uz Actaea spicata, gravās- Baptria tibiale (Latvijā tikai Skrīveros); 

• uz Luzula sugām ēnainos, vecos egĜu, retāk platlapju mežos- Biselachista trapeziella; 

• Micropterix tunbergella bioloăija vēl nav atklāta, bet, iespējams, ka kāpurs dzīvo sūnās 

gāršas tipa mežos (Latvijā atrasta Moricsalā, Ėemeros un Aizkraukles Liepu salā). 

Vērtīgu dabisko mežu tauriĦu indikatorsugas apdraud atmirušās koksnes izvākšana, kultūru 

ierīkošana, izciršana un veco koku trūkums. Nosusināšanas dēĜ, pirmkārt, tiek apdraudētas tās 

sugas, kas kā monofāgi saistītas ar noteiktām lakstaugu sugām, kuru populācijas ietekmē 


25.tab. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu tauriĦu indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Platlapju 

Indikatorsuga 

Nosusināšana 

Izciršana 

Kultūruierīkošana 

Mirušās 

koksnes (lielo 

kritalu, 

sausokĦu, 

veco celmu) 

izvākšana 

Veco un 

liela 

diametra 

koku 

izcir- 

šana 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 


ar bērzu 

vai egli 

eln-alkšĦu 

aizvietošana 

ar bērzu 

vai egli 

*Acrolepiopsis betulella + + + 

*Agnathosia mendicella + + + 

*Agnathosia sandoeensis + + + 

Agonopterix astrantiae + + + 

*Alcis jubatus + + 

*Anchinia cristalis + + + 

*Anchinia daphnella + + + 

*Aplota kadeniella + + + 

Apomyelois bistriatella + + + 

*Archimeessia irinae + + + 

*Argyresthia glaucinella + + + 

Baptria tibiale + + + 

Biselachista trapeziella + + 

*Chionodes luctuellus + + + 

*Cleorodes lichenaria + + 

Cydia illutana + + 

Cydia indivisa + + 

Decantha borkhauseni + + + 

Dichomeris alacella + + + 

Dichomeris latipennella + + + 

Dichomeris ustalella + + 

Doloploca punctulana + + + 

Elatobia fuliginosella + + + 

Lamellocossus terebra + + + + 

*Micropterix tunbergella + + + 

*Mompha terminella + + + 

Niditinea truncicolella + + + 

*Olethreutes aurofasciana + + + 

Pericallia matronula + + + 

Pristerognatha fuligana + + + 

*Scardia boletella + + + 

*Schiffermuelleria schaefferella + + + 

Schiffermuelleria stroemella + + + 

*Selenia lunularia + + + 

Synanthedon mesiaeformis + + + + 

*Synanthedon scoliaeformis + + + 

*Tichonia tinctella + + + 

Victrix umovii + + + 

Xesthia sincera + + 

88 

Gravu 

un 

nogā-žu 

izciršana

* Latvijas dabisko mežu objektos konstatētās sugas 

GLIEMJI 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu gliemju indikatorsugu sastāvā iekĜautas 19 sugas (26. tab.), t. 

sk., 3 kailgliemeži. No tiem Arion circumscriptus (dzīvo zemsedzē) un Limax cinereoniger 

(dienā dzīvo zem kritalu mizas, naktī kĜūst aktīvs, lien pa zemsedzi un koku stumbriem) ir 

tipiskas lapu koku un jauktu mežu sugas. ěoti veciem mežiem raksturīga Lehmania 

marginata, kura galvenokārt uzturas zemsedzē, kā arī lien uz koku stumbriem. 

Lielāko indikatorsugu daĜu (12 sugas) veido Clausilidae dzimtas vārpstiĦgliemeži, jo tiem 

ilgstošā laika periodā ir ekoloăiski nepieciešamas vecas kritalas (bieži ar mizu), kā arī veci 

prauli (vēlīnās sadalīšanās stadija) un liela diametra satrupējuši celmi, stabils mikroklimats 

un pastāvīgs noēnojums, kas ir raksturīgs dabiskiem mežiem. 

Neviena no iekĜautajām indikatorsugām, atskaitot vietējās malakofaunas lielāko kailgliemezi 

Limax cinereoniger, Latvijā nav atrasta ārpus mežiem. Limax cinereoniger lielākoties 

sastopams vērtīgos dabiskajos mežos, bet dažkārt arī: vecos pagrabos un parkos. 

Lielākā sugu daĜa ir saistībā ar jauktiem mežiem. Pārsvarā platlapju mežiem raksturīgas 

Aegopinella nitens, Arion circumscriptus, Clausilia dubia un Isognomostoma 

isognomostoma. Īpaši vecus mežus izvēlas Lehmania marginata. Slapjiem platlapju un 

melnalkšĦu mežiem īpaši raksturīga Clausilia pumila. 

Mitriem un slapjiem egĜu mežiem raksturīga Clausilia cruciata. 

Dažām sugām (Macrogastra plicatula, Ruthenica filograna) papildus nepieciešami arī kalcifīli 

apstākĜi, kas bieži sastopami nemorālos mežos pauguru nogāzēs un upju gravās. 

Gliemju indikatorsugu piesaisti vērtīgiem dabiskajiem mežiem nosaka šādu faktoru klātbūtne 

ilgstošā laika periodā: 

• pastāvīgs noēnojums, attiecas uz visām sugām. Pastāvīgs noēnojums īpaši svarīgs 

Clausilia bidentata, Clausilia dubia, Isognomostoma isognomostoma, Limax cinereoniger 

un Macrogastra ventricosa; 

• stabils mikroklimats ir būtiski svarīgs visām sugām, jo īpaši vārpstiĦgliemežiem, kuri 

sausākus apstākĜus pavada, aizlienot aiz kritušu praulu mizām, kā arī Isognomostoma 

isognomostoma (pastāvīgi dzīvo sūnu segā uz lielām kritalām) un Limax cinereoniger; 

• attīstīts augsnes humusa slānis ir svarīgs visām indikatorsugām kā galvenā uzturēšanās 

vieta; 

• attīstīts zemsedze un humusa slānis (vecās lapas, sadalījušās augu daĜas u.c.) ir svarīgs 

gandrīz visām sugām kā galvenā uzturēšanās (dzīves) un un visām sugām ziemošanas 

(parasti sausākās vietās vai pie vecu koku pamatnēm) vieta. Kā barošanās svarīgs 

zemsedzes sugām: Aegopinella nitens, Arion circumscriptus, Ena montana, Lehmania 

marginata; 

• lielās kritalas un prauli (sevišėi ar mizu) ir svarīgas kā dzīves un olu dēšanas vieta 

(Bulgarica cana, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Isognomostoma isognomostoma); kā 

barības ieguves vieta ir sēĦu hifas, aĜăes, ėērpji, sūnas, kas attīstās atmirušā koksnē (Balea 

biplicata, Bulgarica cana, Clausilia bidentata, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia 

pumila, Isognomostoma isognomostoma, Limax cinereoniger, Macrogastra latestriata, 

Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa); kā slēptuve (Balea biplicata, Bulgarica 

cana, Clausilia bidentata, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, 

Isognomostoma isognomostoma, Lacinaria plicata, Lehmania marginata, Limax 

89

cinereoniger, Macrogastra latestriata, Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa); kā 

stabils mikroklimats (visām indikatorsugām). SausokĦi parasti nav gliemju indikatorsugu 

biotops; 

• veci, liela diametra zemi celmi: zemsedzes sugai Acicula polita kā alternatīva dzīvesvieta 

zemsedzei; 

• veci koki (pārsvarā oši, apses un melnalkšĦi ar apsūnojušiem stumbriem) ir svarīgi kā 

barošanās vieta (uz stumbriem sastopamas sēĦes, aĜăes, ėērpji, sūnas). Vecus kokus 

sevišėi iecienījusi Cochlodina orthotoma, mazākā mērā Balea biplicata, Bulgarica cana, 

Ena montana, Lehmania marginata, Limax cinereoniger; 

• gravas kā vietas ar stabilu mikroklimatu, paaugstinātu mitruma saturu gaisā un pastāvīgu 

noēnojumu: svarīgas visām sugām. Paugstināts mitruma saturs jo īpaši svarīgs Balea 

biplicata, Bulgarica cana, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, 

Isognomostoma isognomostoma, Macrogastra latestriata, Macrogastra ventricosa, 

Ruthenica filograna. 

Tās indikatorsugas, kurām ir nepieciešams pastāvīgs noēnojums vai vecu koku (oša, apses, 

melnalkšĦa) klātbūtne, iespējams, var izmantot kā konkrēta objekta koku kontinuitātes 

raksturotājus. 

Tā kā lielām kritalām daudzu gliemju indikatorsugu dzīvē ir izšėiroša nozīme kā dzīves, 

vairošanas, barības ieguves, stabila mirkoklimata un slēptuves vietām, domājams, ka šīs 

sugas noteiktā objektā var raksturot kritalu kontinuitāti. 

Īpaši augsta indikatornozīme piemīt Aegopinella nitens, Bulgarica cana, Clausilia bidentata, 

Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, Cochlodina orthostoma, Limax 

cinereoniger un Macrogastra latestriata. 

Latvijā Ĝoti retas ir Aegopinella nitens, Balea biplicata, Ena montana, Isognomostoma 

isognomostoma un Lehmania marginata, retas- Acicula polita, Arion circumscriptus, 

Bulgarica cana, Clausilia bidentata, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, 

Cochlodina orthostoma, Macrogastra latestriata, Ruthenica filograna, diezgan retas- 

Laccinaria plicata, Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa, vietām sastopams Limax 

cinereoniger. Pēdējo 50 gadu laikā nav atrasta Lehmania marginata. 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas apdraud daudzi intensīvās mežsaimniecības darbības 

veidi (9.x. tab.): nosusināšana, izciršana, augsnes izvērte, kultūru ierīkošana, kā arī jebkāda 

cita augtenes mikroklimata mainīšana, atmirušās koksnes (sevišėi liela diametra kritalu) un 

veco celmu izvākšana, veco koku izciršana, platlapju, apses un melnalkšĦa aizvietošana ar 

egli vai bērzu. 

90

91 

26.tabula 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu gliemju indikatorsugas un tās apdraudošie faktori 

Koku 

kontinuitā 

tes 

pārtraukšana 

Avotu 

nosusināšana 

Augtenesmikroklimataizmainīšana 

Gravu 

un 


eln-alkšĦu 

aizvietošana 

ar bērzu 

vai egli 

Platlapju 

aizvietošana 

ar 

bērzu 

vai egli 

Veco 

koku 

izciršana 

Veco 

celmu 

izvākšana 

Lielo 

kritalu 

izvākšana 

Mirušās 

koksnes 

izvākšana 

Kultūru 

ierīkošana 

Augsnes 

izvērte 

Izciršana 


Indikatorsuga 

*Acicula polita (2) 1 + + + + + + + + + 

**Aegopinella nitens + + + + + + 

*Arion circumscriptus + + + + + + + 

Balea biplicata + + + + + + + + + + + 

*Bulgarica cana (4) + + + + + + + + + + + 

*Clausilia bidentata (2) + + + + + + + + + + + 

*Clausilia cruciata (2) + + + + + + + 

*Clausilia dubia (2) + + + + + + + + + 

*Clausilia pumila (2) + + + + + + + + + + 

*Cochlodina orthostoma (4) + + + + + + + + 

Ena montana (2) + + + + + + + + + 

Isognomostoma isognomostoma (4) + + + + + + + + + + 

Laccinaria plicata + + + + + + + + + + 

Lehmania marginata + + + + + + + + + + 

*Limax cinereoniger + + + + + + + + + 

*Macrogastra latestriata + + + + + + + + + + 

*Macrogastra plicatula + + + + + + + + 

*Macrogastra ventricosa + + + + + + + + + + + + 

*Ruthenica filograna (2) + + + + + + + + + 

1 

Latvijas Sarkanajā grāmatā iekĜauta suga un tās kategorija (saraksts apstiprināts Bioloăijas institūta Sarkanās grāmatas komisijā 1985.g.) 

* Latvijas dabisko mežu izpētes laikā konstatētās sugas 

**Latvijai jaunatrastās sugas

ZĪDĪTĀJI 

Uz vērtīgiem dabiskajiem mežiem Latvijas apstākĜos zināmā mērā varētu norādīt šādas sugas (t.i., to 

palielinātas sastopamības biežums): ūdeĦu naktssikspārnis Myotis daubentoni, Naterera 

naktssikspārnis Myotis nattereri, rūsganais vakarsikspārnis Nyctalus noctula, dzeltenkakla 

klaidoĦpele Apodemus flavicollis, susuri, lidvāvere Pteromys volans, meža cauna Martes martes un 

lūsis Lynx lynx (27.tab.). 

Šīs un citas sugas, kas uzrāda stipru saistību ar pieaugušiem un veciem mežiem, Latvijas apstākĜos 

neliecina vis par konkrētās mežaudzes (kur suga konstatēta) senumu, bet gan par to, ka apvidū 

ilglaicīgi saglabājušies tām nepieciešamie dzīves apstākĜi. Lai varētu salīdzināt mežaudžu bioloăisko 

vērtību, jāĦem vērā katras sugas relatīvais sastopamības biežums katrā no mežaudzēm. 

Latvijas vērtīgu dabisko mežu zīdītāju indikatorsugas 

Suga Apdraudošie faktori 

*Apodemus flavicollis pameža (īpaši lazdu) izciršana 

Dryomys nitedula veco (dobumaino) koku un pameža izciršana 

Eliomys quercinus veco (dobumaino) koku un pameža izciršana 

Lynx lynx meža masīvu fragmentācija, stresa faktors 

*Martes martes veco (dobumaino) koku izciršana 

*Muscardinus avellanarius veco (dobumaino) koku un pameža izciršana 

Myoxus glis veco (dobumaino) koku un pameža izciršana 

Myotis daubentoni veco (dobumaino) koku izciršana 

Myotis nattereri veco (dobumaino) koku izciršana 

Nyctalus noctula veco (dobumaino) koku izciršana 

Pteromys volans veco (dobumaino) koku izciršana, monokultūru ierīkošana 

*Dabisko mežu izpētes objektos atzīmētās sugas 

KLASISKĀS MEŽU APSAIMNIEKOŠANAS IETEKME UZ 

DABISKAJIEM MEŽIEM UN TO BIOLOĂISKO DAUDZVEIDĪBU 

LATVIJĀ 

92 

27.tab. 

VISPĀRĒJAIS STĀVOKLIS 

Jau 1930-jos gados tika atzīts, ka pastāvīgi vienveidīga mežu apsaimniekošana iznīcina nelielās 

atšėirības to starpā un padara tos daudz vienveidīgākus [Eiche, 1936.], taču, vienīgi mūsdienās ir 

iespējams aptvert šīs ietekmes patiesos apmērus. 

Intensīva apsaimniekošana strauji samazina dabisko mežu platību Latvijā. Pēdējie ozolu meži tika 

izcirsti 1820.-1840.gadā, pēdējie pirmatnējie vai tiem līdzīgi meži izzuda 19.gs. beigās, un 

mūsdienās ir nosusināta jau puse purvaino mežu. Liela daĜa dabisko mežu ir pārvērsta kultūrās. 

Intensīva mežsaimniecība apdraud Latvijas dabiskos mežus un to bioloăisko daudzveidību ainavas, 

ekosistēmas un sugu līmenī, veicot: 

• nosusināšanu, izmainās veăetācijas struktūra, izzūd mitrummīlošas vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugas, ieviešas eiribionti; 

• izciršanu (t.sk., gravu un nogāžu), izzūd no pastāvīga noēnojuma, stabila mikroklimata, veciem 

kokiem, pārvietošanās koridoriem un neskartu mežu masīviem atkarīgas vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugas, audzes dažādvecuma struktūra un koku kontinuitāte;

• augsnes apstrādi, kultūru ierīkošanu un mākslīgo atjaunošanu, izzūd dabiskā veăetācija un 

gandrīz visas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, ieviešas eiribionti un sinatropas sugas 

(nezāles, ruderālas, adventīvas sugas un kultūrbēgĜi); 

• atmirušās koksnes (liela diametra kritalu, sausokĦu, augsto celmu un vecu celmu) izvākšanu, 

izzūd vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, kuras atkarīgas no atmirušās koksnes un piepēm, un 

kritalu kontinuitāte; 

• veco, liela diametra un savainotu koku izciršanu- izzūd vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, 

kuras atkarīgas no šādiem kokiem, vējgāžu rezultātā veidojušās atsegtas augsnes un dabiskām 

laucēm; 

• platlapju, apšu un melnalkšĦu aizvietošanu ar bērzu vai egli- izzūd vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugas, kuras ir atkarā no šīm koku sugām; 

• ugunsgrēku apkarošanu arī bioloăiskajai daudzveidībai nozīmīgās dabisko mežu teritorijās, tiek 

apdraudētas no pastāvīgiem ugunsgrēkiem atkarīgas sugas; 

• dabisko mežu un apdraudēto sugu populāciju fragmentāciju; 

• vienas ekosistēmas apsaimniekošanu dažādos veidos. 

Dabisko mežu intensīvas apsaimniekošanas rezultātā Latvijā izzūd starptautiski un dažādiem 

Latvijas reăioniem būtiski dabisko mežu etaloni un dabiskas ainavas, kā arī vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugas, jo, veicot mežizstrādi, netiek Ħemtas vērā dabiskās ainavas un dažādiem mežiem 

dabiski raksturīgie traucējumu režīmi. 

Intensīvās nosusināšanas un mežizstrādes dēĜ ir apdraudēti vieni no bioloăiskās daudzveidības ziĦā 

izcilākajiem Latvijas dabisko mežu masīviem Līvbērzē un Aizkrauklē. 

Līdz ar daudzu dabisko mežu iznīcināšanu un fragmentāciju Latvijā pēdējā pusgadsimta laikā vairs 

nav atrastas daudzas sugas, kuras agrāk bija sastopamas. Tās ir, piemēram, ėērpji: Gyalecta ulmi, 

Usnea longissima, sūnaugi: Dicranodontium denudatum, Harpanthus scuttatus, Oncophorus 

wahlenbergii, Ulota coarctata, vaskulārie augi: Epipogium aphyllum, vaboles: Agrilus ater, Agrilus 

mendax, Cucujus cinnaberinus, Lucanus cervus, Lytta vesicatoria, Nothorhyna punctata, tauriĦi: 

Schiffermuelleria stroemella, gliemji: Lehmania marginata. Pēdējo 70 gadu laikā jūtami 

samazinājusies arī daudzu citu ar dabiskiem mežiem cieši saistītu sugu izplatība. 

Daudzi salīdzinoši vēl nesen nozīmīgi dabisko mežu masīvi, piemēram, Kalupes mežs, 

apsaimniekošanas dēĜ ir zaudējuši savu vērtību. Tomēr lielākajā vērtīgu dabisko mežu masīvu daĜā 

vēl saglabājušies mazskarti un bioloăiskajai daudzveidībai nozīmīgi fragmenti, kuri var tikt pakĜauti 

intensīvai apsaimniekošanai tuvāko 30 gadu laikā. 

Intensīvās mežsaimniecības ietekmi uz dabiskajiem mežiem un to bioloăisko daudzveidību 

uzskatāmi parāda Līvbērzes un Aizkraukles platlapju meža, Mežoles egĜu meža, priežu mežu, 

Aizkraukles slapjo lapu koku un atsevišėu, savulaik stingrā aizsardzības režīmā esošo, bet 1930-jos 

gados savu statusu zaudējušu Slīteres rezervāta mežu noplicināšana, kas tika sākta ar 19.gadsimta 

otro ceturksni Līvbērzē un, sākot ar 19.gadsimta beigām, pārējos izpētes objektos (28., 29., 30., 31., 

32., 33. tab.). Salīdzinot ar mežsaimnieciski mazskartiem parauglaukumiem, mēreni un stipri 

pārveidotos nogabalos (1-3 reizes veiktas kailcirtes, ierīkotas kultūras, veikta augsnes izvērte) 

konstatēts: 

• vidēji līdz 3,5 reizes mazāks bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits; 

• vidēji 2-3 reizes mazāka piepju sugu un vērtīgu dabisko mežu sūnaugu indikatorsugu bagātība; 

• vidēji 2 reizes mazāka vērtīgu dabisko mežu vaskulāro augu indikatorsugu bagātība; 

• jūtīgu dabisko mežu sūnaugu un vaskulāro augu indikatorsugu trūkums; 

• ap 1,5 reizes lielāka vaskulāro augu sugu bagātība uz ieviesušos eiribiontu un sinantropo sugu 

rēėina. 

93

94 

28.tab. 

Līvbērzes platlapju meža un tā bioloăiskās daudzveidības ilglaicīgās noplicināšanas liecības 

Pārveidotība Maz pārveidots Mēreni pārveidots Stipri pārveidots 

Parauglaukums nr. 17- PLM nr. 14- LKPF nr. 15- SLKM nr. 16- SLKM nr. 18- PLM nr. 13- NTRB 

Platība (ha) 9,2 29,7 56,0 2,3 0,8 27,2 

Kokaudzes sastāvs, 45% Os (100- 150), 20% A, 60% B (60-80), 10% Ma, 45% B (60-75), 40% A, 40% B (50), 30% A, 20% 50% Os (64), 40% A, 10% Os, Ma, A, E dabiskā 

15% B, 15% Ma, 5% Oz 10% A, 10% Os, 10% E 10% Ma, 5% Os 

Ma, 10% Os 

B 

atjaunošanās pēc nesenas 

dominējošais vecums 

(140-270) 

izciršanas 

un struktūra 

vairākstāvu audze 

Intensīvās 

Divkārtēja (mistrota platlapju Divkārtēja (mistrota Ievērojama, 

Ievērojama, 

Ievērojama un 

Ievērojama un 

(ozolu) meža izciršana ap platlapju (ozolu) meža un vairākkārtēja (platlapju divkārtēja (platlapju daudzkārtēja (mistrota vairākkārtēja (mistrota 

mežsaimniecības 

1850.g. un tā vietā 

tā vietā atjaunotā egĜu (ozolu) meža un tā vietā (ozolu) meža un tā vietā platlapju (ozolu) meža platlapju (ozolu) meža un 

ietekme un 

atjaunojušās lapu koku meža un lapu koku atjaunojušos lapu koku atjaunojušās lapu koku izciršana ap 1840.g. un tā tā vietā atjaunojušās lapu 

apsaimniekošanas pionierfāzes izciršana ap pionierfāzes izciršana pionierfāžu divkārtēja pionierfāzes izciršana) vietā atjaunojušos lapu koku pionierfāzes 

pasākumi kopš 

1905.g.) 

izciršana) 

koku pionierfāžu 

izciršana, egĜu kultūra 4% 

1820. gada 

divkārtēja izciršana ap teritorijas, intensīva 

1885. un 1935. g., hidromeliorācija) 

intensīva nosusināšana ap 

1985.g.) 

Statuss 

Dabisks platlapju mežs pēc Lapu koku pionierfāze Dabisks bērzu un 

Dabisks bērzu un 

Dabisks platlapju mežs pēc Izcirtums lapu koku 

potenciāli ilglaicīga mistrota 1900.-1938.gadā 

melnalkšĦu mežs pēc melnalkšĦu mežs pēc potenciāli ilglaicīga pionierfāzes vietā uz 

platlapju (ozolu) meža pakāpeniski izcirsta egĜu potenciāli ilglaicīga potenciāli ilglaicīga mistrota platlapju (ozolu) potenciāli ilglaicīga, 

izciršanas ap 1850.g. un tā meža un lapu koku mistrota platlapju (ozolu) mistrota platlapju (ozolu) meža izciršanas ap 1840.g. dabiska platlapju (ozolu) 

vietā atjaunojušās lapu koku pionierfāzes vietā uz meža vietā atjaunojušās meža vietā atjaunojušās un tā vietā atjaunojušos meža zemes, mākslīgs 

pionierfāzes izciršanas ap potenciāli ilglaicīga, lapu koku pionierfāzes lapu koku pionierfāzes lapu koku pionierfāžu mežs (egĜu kultūra) 4% 

1905.g. 

dabiska platlapju (ozolu) izciršanas 

izciršanas 

divkārtējas izciršanas ap teritorijas 

meža zemes 

1885. un 1935. g. 


Ekosistēmas (mistrota Ekosistēmas (mistrota Ekosistēmas (mistrota Ekosistēmas (mistrota Ekosistēmas (mistrota Ekosistēmas (mistrota 

platlapju meža), koku, kritalu platlapju meža), koku, platlapju meža) 

platlapju meža) 

platlapju meža) 

platlapju meža), 

kritalu 

koku, kritalu 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits un sastāvs (specifisko struktūru numuri uzsvērti pustrekniem burtiem) 

Kopskaits 29 16 28 9 10 10 

Norāda uz atmirušu 5 

5 

7 

- - 3 

(36, 37, 47, 48, 50, 51) 

(36, 40, 44, 47, 50) 

(36, 37, 42, 43, 44, 47, 49) 

(37, 47, 48) 

koksni 

Norāda uz veciem 4 

1 

1 

- 1 

- 

(24, 32, 33, 35) 

(24) 

(24) 

(24) 

kokiem 

Bioloăiskās 

augsta vidēja un augsta augsta vidēja zema Zema un vidēja 

daudzveidības vērtība 

Sugu bagātība 

Piepes 27 17 14 13 8 12 

Sūnaugi 70 56 68 41 29 43

95 

Vaskulārie augi 100 101 102 91 72 136 

Gliemji 24 20 21 23 23 25 

- 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība un sastāvs (jūtīgākie indikatoriuzsvērti pustrekniem burtiem) 

5 

3 

2 

1 

Piepes 8 

Antrodiella semisupina 


Skeletocutis nivea 

Ceriporiopsis aneirina 

Datronia mollis 

Rigidoporus crocatus 


Hapalopilus nidulans 

Oligoporus placentus 

Pycnoporellus fulgens 

Skeletocutis lenis 

Antrodia malicola 

Ceriporiopsis pannocincta 


Ganoderma lucidum 

Phellinus ferruginosus 

Physisporinus sanguinolentus 



4* 

Isothecium alopecuroides 


Mnium hornum 

Nowellia curvifolia 

5 

Dicranum viride 


Mnium hornum 

Neckera complanata 

Neckera pennata 

2 

Leucobryum glaucum 

Mnium hornum 

11 

Callicladium haldanianum 



Leucobryum glaucum 

Metzgeria furcata 

Mnium hornum 




Pseudobryum cinclidioides 

Ulota crispa 

11 




Geocalyx graveolens 


Lejeunea cavifolia 


Mnium hornum 



Ulota crispa 

Sūnaugi 20 

Amblystegium subtile 

Anomodon attenuatus 

Anomodon longifolius 






Jamesoniella autumnalis 





Mnium hornum 





Plagiothecium ruthei 

Ulota crispa 

- 

1 

1 

- 1 

Vaskulārie augi 1 





3* 

Acicula polita (8) 

Clausilia dubia (1) 

Macrogastra ventricosa (1) 

2 

- 2 

1 


3 


Clausilia pumila (3) 






Gliemji 

(reăistrēto īpatĦu 

skaits) 

Sinantropas sugas 4 1 2 5 1 17 

* Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas dabiski atjaunotā jaunaudzē

96 

29.tab. 

Aizkraukles platlapju meža un tā bioloăiskās daudzveidības ilglaicīgās noplicināšanas liecības 


Parauglaukums nr.31- Liepu nr.22- LūžĦu nr. 30- Garā sala nr. 21- Liepu sala nr. 20- Garā sala nr.24- Garā sala nr.25- Garā nr.19- Garā sala 

sala 

sala 

sala 

Platība (ha) 15,9 6,1 10,9 1,6 4,5 2,3 1,4 14,2 

Kokaudzes 55% L, 13% Os, 65% A, 35% B 40% Os, 30% B, 20% 70% A, 20% L, 50% A, 20% B, 20% 70% E, 30% B(~90), 100% E (29), - 

10% A, 10% B, (~90), Kl, Ma, E, A, 5% E, 5% Ma 10% Ma (60) 

Os, 10% E (~45- 100), Kl, Os, 

Os, B 

sastāvs, 

10% E, 2% G Oz, L 

(~80-110), Oz 

L, 

P, A, Oz, L, G 

dominējošais (~100), Oz (>200), 

L, G, 

Oz (>100) 

vecums un 

struktūra 



Intensīvās Vienreizēja Vienreizēja- Vienreizēja platlapju Divkārtēja 

Divkārtēja: 173/11- Vairākkārtēja 

Vairākkārtējano Daudzkārtēja 

platlapju un egĜu platlapju-egĜu meža un egĜu meža selektīva egles izciršana pirms egĜu un platlapju meža platlapju izciršana susināšana ap nelielas cirsmas jau 

mežsaimniecī- 

meža selektīva izciršana ap izciršana [izlaupīšana] 1875.gada, atjaunotā izciršana, 173/12- pirms 1875.g., 1920.g., pirms 1875 gada, 

bas ietekme un izciršana 

1900.gadu, un ap 1920.g. 

platlapju meža divkārtēja egĜu un kailcirte ap 1900.g., izciršana un vairākkārtēja 

apsaimniekoša- [izlaupīšana] ap retināšana ap 

izciršana 1900.- platlapju meža 1908.g. priežu-egĜu egĜu kultūras izciršana 20.gs., 

nas pasākumi 1920.g. 

1930.gadu 

1935.gadā 

izciršana 

kultūras ierīkošana ierīkošana ap egĜu kultūru 

kopš 1875. gada 

1965.g. ierīkošana 

Statuss 

Izcirtums un egĜu 

kultūra potenciāli 

ilglaicīga, dabiska 

platlapju meža vietā 

Mākslīgs egĜu 

mežs nosusināta 

purva vietā 

(parauglaukuma 

A daĜa), dabisks 

platlapju un 

egĜu mežs (R 

daĜa) 

Mākslīgs egĜu mežs 

potenciāli ilglaicīga 

platlapju un egĜu meža 

vietā 


1875.-1910.gadā 

pirmoreiz izcirsta 

potenciāli ilglaicīga, 

dabiska egĜu un 


(173/11;12) un 1946- 

1956.gadā otrreiz 

izcirsta egĜu -platlapju 


jau pirms 1875.gada 

mežsaimnieciski 

ietekmēta un 1900.- 

1935.gadā 

pakāpeniski izcirsta 

potenciāli ilglaicīga, 

dabiska egĜu un 


Dabisks, potenciāli 

ilglaicīgs platlapju 

unegĜu mežs 

Lapu koku 

pionierfāze ap 

1900.gadu izcirsta 

potenciāli 

ilglaicīga, dabiska 

egĜu un platlapju 

meža vietā 

Dabisks, potenciāli 

ilglaicīgs platlapju 

un egĜu mežs 

Ekosistēmas 

(platlapju unegĜu 

meža) 

Ekosistēmas 

(platlapju un 

egĜu meža), 

koku, kritalu 

(R daĜā) 

Ekosistēmas (platlapju 

un egĜu meža), koku 

(gar nogabala malu) 

meža vietā (173/12) 






un egĜu meža), koku, 

kritalu 

Ekosistēmas 

(platlapju-egĜu 

meža), koku, kritalu 

Ekosistēmas 

(platlapju un egĜu 

meža), koku, 

kritalu 


(36, 37, 47) 


Kopskaits 26 21 25 12 19 16 7 8 

Norāda uz 6 

5 

3 

2 

6 

6 

1 

3 

(36, 37, 46, 47, 48, 50) (36, 37, 44, 47, 50) (37, 47, 50) 

(37, 47) 

(36, 37, 41, 44, 47, 50) (36, 39, 43, 49, 50, 51) (50) 

atmirušu koksni 

Norāda uz 2 

1 

1 

- 1 

1 

- - 

(3, 24) 

(24) 

(24) 

(24) 

(3) 

veciem kokiem 

Bioloăiskās augsta augsta augsta un vidēja vidēja vidēja vidēja zema zema

97 

daudzveidības 

vērtība 


Piepes 14 12 13 4 8 9 1 5 

Sūnaugi 54 58 50 30 41 36 47 38 

Vaskulārie augi 64 64 88 51 59 79 100 143 

Gliemji 27 26 30 30 29 23 3 29 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība un sastāvs (jūtīgākie indikatori uzsvērtiem pustrekniem burtiem) 

Piepes 2 

- 1 

- - 1* 

- - 





- 

2 

Jamesoniella 

autumnalis 

Pseudobryum 

cinclidioides 

7 







Ulota crispa 

5 






5 





Ulota crispa 

14 


Anomodon 

viticulosus 












11 




Jamesoniella autunnalis 







Schistostega pennata 

Sūnaugi 13 

Anomodon attenuatus 




Homalothecium 

sericeum 





Mnium hornum 



Ulota crispa 

Ulota crispa 

- 

1 

Festuca altissima 

2* 


Phegopteris connectilis 

3 

Dentaria bulbifera 



2 



4 





3 



Poa remota 





Poa remota 

- 8** 

Bulgarica cana (1) 

Clausilia bidentata (1) 

Clausilia cruciata (1) 




(1) 

Macrogastra plicatula (15) 


6* 




Cochlodina orthostoma (2) 



9 









Ruthenica filograna (2) 

8 






Limax cinereoniger (2) 



9 

6 


Aegopinella nitens (2) 





7 











Aegopinella nitens (13) 






Gliemji 

(reăistrēto 

īpatĦu skaits) 

Sinantropas - 2 1 - 3 1 1 20 

sugas 

* vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas vienīgi nogabala dabiskajā daĜā, kur saglabājusies dabiska veăetācija un nav veikta augsnes izvērte 

** īpašā vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība izskaidrojama ar sugu iespējamu gatavošanos ziemošanai

98 

30.tab. 


Parauglaukums nr. 39- EM nr. 40- EM nr. 35- LKPF nr. 33- LKPF nr. 41- SLKM nr. 42- PLM nr. 34- LKPF nr. 32- LKPF 

Platība (ha) 13,2 16,8 3,4 3,5 3,0 1,4 26,2 

Kokaudzes 70% E (95-140), 70% E (40-145), 50% B (90), 30% E 70% B (95), 20% E 55% Ma (70- 60% L (80), 20% E 90% B (85), 10% E 100% E (20) 

20% B, 5% P, 5% 20% B, 5% Ma, 2% (110), 10% Ma, 10% (95-115), Ma 105), 25% E, 15% (100), 10% B , 10% A (85), P, A 

sastāvs, 

Ma, Os 

A, 2% P, 1% L, Os, A, platlapji 

B, 5% L 

dominējošais 

G 

vecums un 

struktūra 

vairākstāvu audze vairākstāvu audze 

vairākstāvu audze vairākstāvu audze 

Intensīvās Lielākajā daĜā Lielākajā daĜā maz Vienreizēja (egĜu Vienreizēja (egĜu Vienreizēja Vienreizēja 

Vienreizēja (egĜu Divkārtēja (izciršana, 

maz ietekmēts, ietekmēts, ietekme meža izciršana pirms meža selektīva 101/21 ;102/14. (egĜu selektīva meža izciršana ap egĜu kultūras 

mežsaimniecī- 

ietekme 

vienreizēja un 1900.gada) 

izciršana 1927.gadā) kv. (ap 150 g. izciršana ap 1900.g.) 1900.gadu) 

ierīkošana) 

bas ietekme un vienreizēja un salīdzinoši 

veca egĜu un 

apsaimniekoša- salīdzinoši nenozīmīga (egĜu 

melnalkšĦu meža 

nas pasākumi nenozīmīga (egĜu selektīva izciršana), 

izciršana ap 

kopš 20.gs. selektīva izciršana 8% teritorijas (DR 

1930.g.), 

pirms 1940.g.), stūris) vienreizēja 

divkārtējasākuma 

1,5% teritorijas ietekme (kailcirte ~ 

101/11.kv. (egĜu 

(D daĜā)- 

1930.g.) 

selektīva izciršana 

vienreizēja 

ap 1910-1920.g., 

ietekme (kailcirte, 

100-120 g. veca 

augsnes izvērte) 

melnalkšĦu meža 

izciršana ap 

1930.g.) 

Statuss 

Dabisks, 

Dabisks, potenciāli Lapu koku pionierfāze Lapu koku 

Dabisks 

Dabisks, potenciāli Lapu koku 

Mākslīgs mežs (egĜu 

potenciāli ilglaicīgs egĜu mežs pēc dabiska, potenciāli pionierfāze pēc egĜu melnalkšĦu un ilglaicīgs egĜu un pionierfāze pēc kultūra) potenciāli 

ilglaicīgs egĜu 

ilglaicīga egĜu meža selektīvas izciršanas egĜu mežs platlapju mežs potenciāli ilglaicīga, iglaicīga, dabiska egĜu 

mežs 

izciršanas (?) pirms 1927.gadā 

porenciāli 

dabiska egĜu meža meža vietā gar izcirstu 

1900.gada 

potenciāli ilglaicīga, ilglaicīga egĜu- 

izciršanas ap upes gravu 

dabiska egĜu meža melnalkšĦu meža 

1900. gadu 

vietā 

vietā 

Kontinuitātes Ekosistēmas (egĜu Ekosistēmas (egĜu Ekosistēmas (egĜu un Ekosistēmas (egĜu Ekosistēmas (egĜu Ekosistēmas (egĜu un Ekosistēmas (egĜu Ekosistēmas (egĜu 

meža), koku, meža), koku, kritalu platlapju meža), koku, meža), koku, kritalu un melnalkšĦu platlapju meža), koku, meža), koku meža), koku un kritalu 

kritalu 

kritalu 

meža), koku, kritalu 

kontinuitātes gravā 

kritalu 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits un sastāvs (specifisko struktūru numuriuzsvērti pustrekniem burtiem) 

Kopskaits 28 31 22 15 23 20 11 12 

Norāda uz 7 

7 

4 

4 

5 

5 

4 

1 

(37, 43, 45, 48, 49, 50, (37, 43, 45, 46, 49, 50, 51) (37, 44, 47, 50) 

(37, 44, 47, 50) 

(37, 43, 44, 47, 49) (37, 47, 48, 50, 51)) 

(37, 44, 47, 50) 

(37) 

atmirušu koksni 51) 

Norāda uz - 2 1 - - 2 - - 

Mežoles egĜu meža un tā bioloăiskās daudzveidības ilglaicīgās noplicināšanas liecības

99 

veciem kokiem (3, 13) (24) (3, 24) 

Bioloăiskās augsta augsta augsta augsta augsta vidēja vidēja augsta 

daudzveidības 

vērtība 


Piepes 19 21 15 9 11 13 8 8 

Sūnaugi 85 81 52 52 50 32 35 62 

Vaskulārie augi 109 88 63 73 62 55 51 130 

Gliemji 23 28 24 18 21 28 13 20 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība un sastāvs (jūtīgākie indikatori uzsvērti pustrekniem burtiem) 

9 

4 

1 

2 

2 

- 1* 

Ischnoderma benzoinum 



Hapalopilus nidulans 

Phlebia centrifuga 

Skeletocutis carneogrisea 


Phellinus chrysoloma 

Polyporus umbellatus 


Ischnoderma benzoinum 

Leptoporus mollis 

Phellinus chrysoloma 

Phellinus 

ferrugineofuscus 

Phellinus nigrolimitatus 


Rigidoporus crocatus 

Skeletocutis odora 


Piepes 9 

Ceriporiopsis 

pannocincta 

Oligoporus gutullatus 

Oligoporus 

leucomallellus 

Oligoporus placentus 

Phellinus 

ferrugineofuscus 


Skeletocutis 

carneogrisea 



5* 




Lophozia ventricosa 


5 





Ulota crispa 

7 


Cephalozia lunulifolia 






10 

Calypogeia 

integristipula 









Trichocolea tomentella 

11 



Calypoegeia suecica 






Rhizomnium 

pseudopunctatum 



11 












20 




















Ulota crispa 

Sūnaugi 24 

Barbilophozia 

attenuata 


Calypogeia 

integristipula 






Hylocomium 

umbratum 




Lophozia ascendens 





Pseudobryum 

cinclidioides 

Rhizomnium 

pseudopunctatum 



Sphenolobus 

hellerianus

100 


Ulota crispa 

1* 


- - - 1 


1 


2 




Listera cordata 

- 2* 



9 






Macrogastra latestriata (1) 




4 



Macrogastra plicatula 

(8) 

Macrogastra ventricosa 

(1) 

3 




5 


Macrogastra latestriata (1) 




7 





Macrogastra latestriata 

(3) 



4 





(1) 

Gliemji 

(reăistrēto 


Sinantropas 5 1 - - 1 2 1 9 

sugas 

*- vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas mazāk pārveidotajā gravā

101 

31.tab. 

Priežu mežu bioloăiskās daudzveidības ilglaicīga noplicināšana un salīdzinājums ar neilglaicīgiem 

priežu mežiem nosusināto purvu apmalēs 

Raksturs Ilglaicīgs Neilglaicīgs 

Pārveidotība Nepārveidots Maz 

Stipri pārveidots Maz pārveidots 

pārveidots 

Parauglaukums nr. 6- nr. 37- nr. 5- nr. 36- nr. 23- nr. 38- Mežole 

Slītere Mežole Slītere Mežole Aizkraukle 

Platība (ha) 5,5 5,2 27,5 10,0 9,9 4,0 

Kokaudzes sastāvs, 90% P (73-203), 80% P (75-210), 100% P (39-78) 90% P (65-90), 80% P (90-110), 70% P (90-125), 

5% E (113), 5% 20% B (75) 

5% E (90-115), 20% B (90-110), 20% E (90), 

dominējošais vecums 

B (113) 

5% B (65-90) E (90), A (110) 10% B (90) 

un struktūra 

vairākstāvu vairākstāvu 

vairākstāvu 

audze 

audze 

audze 

Intensīvās 

Praktiski Mazskarts Stipri pārveidots Stipri pārveidots Mazskarts Mazskarts 

neskarts 

(mērena 

(priežu kultūru (priežu kultūru (mērena 

(mērena 

mežsaimniecības 

nosusināšana ap ierīkošana 1936.- ierīkošana 1925- nosusināšana ap nosusināšana ap 

ietekme un 

1935.g.) 

1968.g.) 

1934.g.) 

1920.g.) 

1875.g.) 

apsaimniekošanas 

pasākumi kopš 1875.- 

1900. gada 

Statuss 

Dabisks, Dabisks, Mākslīgs mežs Mākslīgs mežs Dabisks, 

Dabisks, 

potenciāli potenciāli (priežu kultūra) (priežu kultūra) neilglaicīgs neilglaicīgs priežu 

ilglaicīgs, vecs ilglaicīgs vecs senu degumu un potenciāli priežu mežs pirms mežs pirms ~80 g. 

(19.gs. dedzis) priežu mežs (R dabiska, 

ilglaicīga, ~120 g. 

nosusināta purva 

priežu mežs daĜa pakāpeniski potenciāli dabiska 

nosusināta purva vietā 

nosusināta ilglaicīga priežu (degšanai vietā 

pārejas purva meža vietā pakĜauta) priežu 

apmalē) 

meža vietā 


Ekosistēmas Ekosistēmas Ekosistēmas Ekosistēmas Purva Purva 

(degšanai (purvaina priežu (degšanai (degšanai 

pakĜauta priežu meža- A daĜā un pakĜauta priežu pakĜauta priežu 

meža), koku, purva- R daĜā), meža) 

meža) 

kritalu, 

koku, kritalu 

ugunsgrēku 


Kopskaits 23 21 14 16 20 14 

Norāda uz atmirušu 8 

5 

- 3 

4 

2 

(36, 37, 44, 45, 46, 48, (37, 45, 48, 50, 51) 

(37, 50, 51) 

(36, 44, 50, 51) 

(37, 50) 

koksni 

50, 51) 

Norāda uz veciem 2 

- - - - - 

(3, 13) 

kokiem

102 

Bioloăiskās 

augsta augsta zema un zema un zema un vidēja 

daudzveidības vērtība 

vidēja vidēja vidēja 


Piepes 11 16 7 9 6 5 

Sūnaugi 47 72 42 22 32 33 

Vaskulārie augi 48 84 78 35 44 58 

Gliemji 5 12 9 3 2 11 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu bagātība un sastāvs (jūtīgākie indikatoriuzsvērti pustrekniem burtiem) 

Piepes 3 

3 

- - 1 

- 


Leptoporus mollis 

Oligoporus 

leucomallellus 


Phaeolus schweinitzii 



- 

- 3 



Ulota crispa 

4 

Aulacomnium 

androgynum 

Dicranum spurium 



10 

Barbilophozia 

attenuara 





Jamesoniella 

autumnalis 




Sphenolobus 

hellerianus 

Sūnaugi 7 

Aulacomnium 

androgynum 


Jamesoniella 

autumnalis 

Mnium hornum 


Odontoschisma 

denudatum 

Sphenolobus 

hellerianus 

- - - 2 

Corallorhiza trifida 


Vaskulārie augi - 4 


Glyceria lithuanica 



- - - 

- - 2* 

Clausilia bidentata 

(3) 

Macrogastra ventricosa 

(2) 

Gliemji 

(reăistrēto īpatĦu 

skaits) 

Sinantropas sugas - - 1 8 - 1 

*vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas purvainas ieplakas malā

103 

32.tab. 

60% B (80), 30% Ma, 10% A 40% B (50), 30% Ma, 20% Ba, 10% A 

Vienreizēja (melnalkšĦu meža izciršana 

ap 1950.g.) 

Aizkraukles slapjā lapu koku meža un tā bioloăiskās daudzveidības ilglaicīgas noplicināšanas liecības 

Pārveidotība Maz pārveidots Maz pārveidots- 174/2 kv. Maz pārveidots Mēreni pārveidots 

Mēreni pārveidots- 155/13, 

156/8, 175/2, 176/5 kv. 

Parauglaukums nr. 26- Garā sala nr. 28- Liepu sala nr. 29- LūžĦu sala nr. 27- Garā sala 

Platība (ha) 3,3 8,0 5,4 3,5 

Kokaudzes sastāvs, 

60% Ma (65), 40% B, E 

65% Ma (45-90), 35% B, E 

dominējošais vecums un 



struktūra 

Intensīvās mežsaimniecības Vienreizēja (melnalkšĦu meža 

Vienreizēja 

izciršana 1929.g.) 

(melnalkšĦu meža izciršana ap 

ietekme un apsaimniekošanas 

1900.g.) 

pasākumi kopš 1875. gada 

Vienreizēja (melnalkšĦu meža 

izciršana 

155/13- 1950.g., 156/8- 1950.g., 

174/2- 1905.g., 175/2- 1934.g., 

176/3- 1934.g., 176/5- ?) 

Statuss 

Dabisks, potenciāli ilglaicīgs 




melnalkšĦu mežs 

melnalkšĦu mežs ekotona joslā starp melnalkšĦu mežs ekotona joslā starp melnalkšĦu mežs ekotona joslā starp 

ekotona joslā starp platlapju un egĜu platlapju un egĜu mežu un purvu platlapju un egĜu mežu un purvu platlapju un egĜu mežu un purvu 

mežu un purvu 


Ekosistēmas (melnalkšĦu meža), Ekosistēmas (melnalkšĦu meža), Ekosistēmas (melnalkšĦu meža), koku, Ekosistēmas (melnalkšĦu meža), koku 

koku, kritalu 

koku, kritalu 

kritalu 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits un sastāvs (specifisko struktūru numuriuzsvērti pustrekniem burtiem) 

Kopskaits 27 27 14 16 

Norāda uz atmirušu koksni 6 

5 

3 

(44, 47, 49) 

1 

(37) 

(36, 37, 44, 47, 49) 

(36, 42, 43, 44, 47, 49) 

- 

- 1 

(24) 

Norāda uz veciem kokiem 2 

(24, 32) 

Bioloăiskās daudzveidības augsta vidēja (155/13, 156/8, 175/2, vidēja vidēja 

vērtība 

176/5) 

augsta (174/2) 


Piepes 7 12 10 5 

Sūnaugi 50 46 33 27 

Vaskulārie augi 62 76 48 63 

Gliemji 28 10 7 15 


Piepes - 2 

- - 


Hapalopilus nidulans

104 

3 




5 






7 





Mnium hornum 



Sūnaugi 11 






Mnium hornum 



Rhytidiadelphus subpinnatus 


Ulota crispa 

1 

Phegopteris conectilis 

1 


Vaskulārie augi - 2 



- - 

1 


5 






Gliemji 

(reăistrēto īpatĦu skaits) 

Sinantropas sugas - - - -

105 

33.tab. 

Stipri 

pārveidots 

Slīteres dabisko mežu bioloăiskās daudzveidība un tās ilglaicīgās noplicināšanas liecības 

Pārveidotība Praktiski nepārveidots Mēreni pārveidots 

Paraug- nr. 12 nr. 11 nr. 3 nr. 4 nr. 8 nr. 7 nr. 9 nr. 6 nr. 2 nr. 1 nr. 10 nr. 5 

laukums 

Platība (ha) 12,9 2,7 18,7 9,7 19,5 2,5 29,9 5,5 8,6 1,9 2,2 27,5 

Biotopa 

PLM LKPF EM SLKM PM NTRB NTRB PLM PM 

grupa 

(ārpus gravas) 

(EM- gravā) 

Kokaudzes 60% Os 40% Os (33), 30% B (33), 50% B (33), 75% E (43- 46% B (103), 50% Ma (33- 90% P (73- 50% B 100 E (32), 40% Os 100% P 

sastāvs, (153), 10% E 40% Ma (33), 20% Ma, 30% Os, 58), 

30% E, 113), 30% B 203), (33), 20% (gravā- (133), 40% (39-78) 

dominējošais (153), 10% B 20% B (33), 20% E, 20% Ma 15% B (33- 20% P, (33-113, 10% 5% E (113), Ma, 

E, Ma, B) Ma (103), 

vecums un (133), 10% E (33), 20% Os, 

58), 

2% Ma, E (33-103), 5% B (113) 20% E, 

20% B 

struktūra Ma (133), L (33) 10% A 

5% Ma (58), 2% A 5% Os (73- 

10% A 

(103) 

10% L (133), 

5% A (33) 

113), 

A, G, Oz, Kl 

5% A (33) 


vairākstāvu 


vairākstāvu 

audze audze 

audze 

audze audze 

audze 

Intensīvās Praktiski Praktiski Praktiski Praktiski Praktiski Praktiski Praktiski Praktiski Neskarts Vienreizēja Mazskarts Stipri 

mežsaimnie- neskarts neskarts neskarts neskarts neskarts neskarts neskarts neskarts 

(kailcirte (egĜu pārveidots 

cības ietekme 

1972. izciršana ap (priežu 

un 

kultūra 1915.g.) kultūru 

apsaimnieko- 

1974.) 

ierīkošana 

šanas1936.pasākumi 

1968,g.) 

Mākslīgs 

mežs 

(priežu 

kultūra) 

senu 

degumu un 

dabiska, 

potenciāli 

ilglaicīga 

priežu meža 

vietā 

Dabisks, Dabiski Mākslīgs Dabisks, 

potenciāli traucēts mežs (egĜu potenciāli 

ilglaicīgs, biotops kultūra) ilglaicīgs 

vecs (19.gs. 1969.gada potenciāli platlapju un 

dedzis) vējgāze ilglaicīga, egĜu mežs 

priežu mežs potenciāli dabiska 

ilglaicīga, egĜu meža 

dabiska vietā gar 

egĜu un mazskartu 

priežu meža mežainu 

vietā upes gravu 

- - - 1922.gadā 

izmantots 

kā pĜava 

Dabisks 

melnalkšĦuošu-egĜubērzu 

mežs 

porenciāli 

ilglaicīga 

egĜu un 

melnalkšĦu 

meža vietā 

Dabisks, 

potenciāli 


mežs 

Dabisks, 

potenciāli 


mežs 

Dabiska lapu 

koku 

pionierfāze 

1969.gadā 

vējgāzta 

potenciāli 

ilglaicīga, 

dabiska egĜu 

meža vietā 

Dabiska lapu 

koku 

pionierfāze 

1969.gadā 

vējgāzta 

potenciāli 

ilglaicīga, 

dabiska egĜu 

meža vietā 

Dabisks, 

potenciāli 

ilglaicīgs 

platlapju un 

egĜu mežs 

kopš 1900.g. 

Statuss Dabisks, 

potenciāli 

ilglaicīgs 

platlapju un 

egĜu mežs 

- 

- 5% teritorijas 

Z un D pusēs 

1922.g. 

aizĦēmušas 2 

ZA daĜā (4% 

no platības) 

1922.gadā 

bijusi pĜava 

ZR daĜā (5% 

no platības) 

1922.gadā 

pĜava 

- - D daĜā (13% 

no platības) 

1922.gadā 

pĜava 

Zemes 

lietojuma 

pārmaiĦas 

kopš 1900. g. 

pĜavas 

Ekosistēmas 

Ekosistēmas 

Ekosistēmas 

(egĜu 

Ekosistēmas 

(egĜu 

Ekosistēmas 

(degšanai 

Ekosistēmas 

(egĜu- 

Ekosistēmas 

(egĜu meža), 

Ekosistēmas 


Ekosistēmas 


Ekosistēmas 


Ekosistēmas 

(platlapju- 

Kontinuitātes Ekosistēmas 

(platlapju-

106 

(degšanai 

pakĜauta 

priežu 

meža) 

(platlapjuegĜu 

meža), 

koku 

meža); 

koku, 

kritalu 

kontinuitātes 

gravā 

meža), 

koku, 

kritalu 

pakĜauta 

priežu meža), 

koku, kritalu, 

ugunsgrēku 

koku, kritalu koku, kritalu koku, kritalu koku, kritalu melnalkšĦu 

meža), 

koku, kritalu 

egĜu meža), 

koku, kritalu 

egĜu meža), 

koku, kritalu 


Kopskaits 34 23 17 (22) 22 (27) 24 13 30 23 13 13 32 12 

Norāda uz 6 

6 

8 

10 

7 

6 

5 

8 

4 

2 

5 

- 

mirušu 

(37, 46, 47, 48, 50, (36, 37, 46, 47, 50, (36, 37, 43, 44, (36, 37, 40, 43, 44, (36, 39, 43, 45, (36, 37, 45, 48, (37, 43, 44, 47, (36, 37, 44, 45, (37, 44, 47, 48) (36, 37) 

(37, 46, 47, 48, 

51) 

51) 

45, 46, 48, 50) 45, 46, 47, 48, 50) 49, 50, 51) 

49, 50) 

49) 

46, 48, 50, 51) 

50) 

koksni 

Norāda uz 6 

- - 1 

1 

- 2 

2 

- - 6 

- 

veciem 

(3, 24, 32, 33, 34, 

(24) 

(3) 

(24, 32) 

(3, 13) 

(3, 24, 32, 33, 

35) 

34, 35) 

kokiem 

Bioloăiskās augsta augsta augsta augsta augsta vidēja augsta augsta augsta augsta augsta zema un 

daudzvei- 

vidēja 

dības vērtība 


Piepes 28 15 16 16 13 8 14 11 7 11 9 7 

Sūnaugi 55 53 67 55 50 33 64 47 43 57 58 42 

Vaskulārie 116 89 154 142 91 29 140 48 97 115 105 78 

augi 

Gliemji 31 24 25 24 9 10 16 5 22 19 28 9 


6 

10 

3 

- 5 

3 

2 

- 

2 

Physisporinus 

sanguinolentus 

Rigidoporus 

crocatus 

4** 

Junghunia 

collabens 

Hapalopilus 

nidulans 

Skeletocutis 

nivea 

Laurilia sulcata 

Phellinus 

nigrolimitatus 

Skeletocutis 

odora 

Phaeolus 

schweinitzii 


Skeletocutis 

stellae 

Ischnoderma 

benzoinum 

Perenniporia 

subacida 

Phellinus 

chrysoloma 

Pycnoporellus 

fulgens 

Rigidoporus 

crocatus 

Ischnoderma 

benzoi num 

Perenniporia 

subacida 

Phellinus 

ferruginosus 

Ceriporiopsis 

pannocincta 

Dichomitus 

campestris 

Ischnoderma 

benzoinum 

Junghuhnia 

collabens 

Junghuhnia 

nitida 

Phellinus 




Clavicorona 

pyxidata 

Hericium 

coralloides 

Diplomitoporus 

lindbladii 

Ischnoderma 

benzoinum 

Perenniporia 

subacida 

Phellinus 

chrysoloma 

Phellinus 



6 


Ischnoderma 

benzoinum 


Pycnoporellus 

fulgens 

Rigidoporus 

crocatus 


Piepes 7 

Climacocystis 

borealis 

Junghuhnia 

collabens 

Phellinus 

ferruginosus 

Physisporinus 

sanguinolentus 


Skeletocutis 

stellae 

Dentipellis fragilis 

3 

Aulacomnium 

androgynum 

Dicranum 

spurium 

Nowellia 

curvifolia 

14 

Isothecium 

alopecuroides 


Lejeunea 

cavifolia 

Leucodon 

sciuroides 

Metzgeria 

furcata 

10** 

Aulacomnium 

androgynum 


Isothecium 

alopecuroides 

Jamesoniella 

autumnalis 

Metzgeria 

furcata 

9 

Antitrichia 

curtipendula 

Aulacomnium 

androgynum 

Calypogeia 

suecica 


Isothecium 

alopecuroides 

7 

Aulacomnium 

androgynum 

Calypogeia 

suecica 

Jamesoniella 

autumnalis 

Mnium hornum 

Nowellia 

curvifolia 

17 

Aulacomnium 

androgynum 


Frullania 

tamarisci 

Geocalyx 

graveolens 

Isothecium 

alopecuroides 

6 

Aulacomnium 

androgynum 

Cephalozia 

lunulifolia 

Mnium hornum 


Odontoschisma 

denudatum 

Riccardia 

12 

Aulacomnium 

androgynum 

Calypogeia 

suecica 

Cephalozia 

lunulifolia 

Cephalozia 

macounii 

Homalothecium 

16 

Aulacomnium 

androgynum 

Calypogeia 

suecica 

Cephalozia 

lunulifolia 

Homalothecium 

sericeum 

Isothecium 

17 

Aulacomnium 

androgynum 

Calypogeia 

suecica 

Cephalozia 

lunulifolia 

Frullania 

tamarisci 

Jamesoniella 

20 

Aulacomnium 

androgynum 


Cephalozia 

lunulifolia 

Frullania 

tamarisci 

Isothecium 

alopecuroides 

Sūnaugi 13 

Anomodon 

longifolius 

Anomodon 

viticulosus 

Callicladium 

haldanianum 

Homalothecium 

sericeum 

Isothecium

107 

Mnium hornum 

Neckera 

complanata 


Neckera 

pennata 

Plagiomnium 

medium 

Plagiothecium 

latebricola 

Riccardia 

palmata 

Ulota crispa 

Zygodon 

baumgartneri 

Mnium hornum 

Nowellia 

curvifolia 

Riccardia 

palmata 

Scapania 

nemorea 

Ulota crispa 

Jamesoniella 

autumnalis 

Mnium hornum 

Nowellia 

curvifolia 

Riccardia 

palmata 

Odontoschisma 

denudatum 

Sphenolobus 

hellerianus 

palmata Jamesoniella 

autumnalis 

Jungermannia 

leiantha 


Leucodon 

sciuroides 

Mnium hornum 

Neckera 

complanata 


Nowellia 

curvifolia 

Odontoschisma 

denudatum 

Riccardia 

palmata 

Ulota crispa 

Zygodon 

baumgartneri 

sericeum 

Jamesoniella 

autumnalis 

Lophozia 

ascendens 


Neckera 

complanata 



Riccardia 

palmata 

alopecuroides 

Jamesoniella 

autumnalis 


Lophozia 

ascendens 


Mnium hornum 

Neckera 

complanata 



Odontoschisma 

denudatum 

Riccardia 

palmata 

Zygodon 

baumgartneri 

autumnalis 


Leucodon 

sciuroides 


Mnium hornum 

Neckera 

complanata 


Nowellia 

curvifolia 

Odontoschisma 

denudatum 

Riccardia 

palmata 

Sphenolobus 

hellerianus 

Ulota crispa 

Zygodon 

baumgartneri 

Jungermannia 

leiantha 


Leucodon 

sciuroides 

Lophozia 

ventricosa 


Mnium hornum 

Neckera 

complanata 




Odontoschisma 

denudatum 

Plagiothecium 

latebricola 

Plagiothecium 

ruthei 

Riccardia 

palmata 

Zygodon 

baumgartneri 

alopecuroides 


Leucodon 

sciuroides 


Neckera 

complanata 




Ulota crispa 

- 

5 

Circaea 

lutetiana 

Dentaria 

bulbifera 

Festuca 

altissima 

Hordelymus 

europaeus 

Phegopteris 

connectilis 

5** 

Allium 

ursinum 

Circaea 

lutetiana 

Dentaria 

bulbifera 

Festuca 

altissima 

Phegopteris 

connectilis 

- 1 

Phegopteris 

connectilis 

- 3 



Phegopteris 

connectilis 

2 


Poa remota 

5 




Hordelymus 

europaeus 

Phegopteris 

connectilis 

8 


Cypripedium 

calceolus 



Hedera helix 

Hordelymus 

europaeus 


Phegopteris 

connectilis 

4 



Phegopteris 

connectilis 

Taxus baccata 

11 


Bromopsis 

benekenii 




Hordelymus 

europaeus 


Phegopteris 

connectilis 

Polystichum 

aculeatum 

Taxus baccata 

Veronica 

montana 

Vaskulārie 

augi 

2* 

Clausilia 

bidentata (3) 

Macrogastra 

ventricosa (2) 

5 

Clausilia 

bidentata (36) 

Limax 

cinereoniger 

(1) 

Macrogastra 

latestriata (3) 

Macrogastra 

plicatula (4) 

Macrogastra 


3** 

Clausilia 

bidentata (1) 

Macrogastra 

plicatula (3) 

Macrogastra 


- 3 

Clausilia 

bidentata (7) 

Macrogastra 

plicatula (10) 

Macrogastra 


1 

Clausilia 

bidentata (1) 

- 1 

Clausilia 

bidentata (4) 

3 


Clausilia 

bidentata (1) 

Macrogastra 

plicatula (2) 

3 


Clausilia 

bidentata (20) 

Macrogastra 


6 


Clausilia 

bidentata (2) 

Limax 

cinereoniger (2) 

Macrogastra 


Macrogastra 

plicatula (2) 

Macrogastra 


7 

Arion 

Gliemji 

(reăistrēto 


circumscriptus (1) 

Bulgarica cana 

(2) 

Clausilia 

bidentata (3) 

Clausilia dubia 

(2) 

Macrogastra 


Macrogastra 

plicatula (9) 

Macrogastra 


Sinantropas 2 - 2 4 1 - 1 - - 6 - 1 

sugas 

*vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas purvainas ieplakas malā

108 

** vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas reăistrētas mazāk pārveidotajā gravā

Dabisko mežu un to bioloăiskās daudzveidības noplicināšanu var novērst un mazināt: 

• ieviešot sociāli taisnīgas, ekonomiski izdevīgas un ekoloăiski atbilstošas mežsaimniecības 

principus; 

• nodrošinot reālu vēl saglabājušos bioloăiskajai daudzveidībai būtisku dabisko mežu un to 

etalonu aizsardzību; 

• veicinot Latvijas koksnes produkcijas sertifikāciju, atbilstīgi FSC (Forest Stewardship 

Council) noteiktajiem kritērijiem. 

INTENSĪVĀS MEŽSAIMNIECĪBAS IETEKME UZ VĒRTĪGU DABISKO 

MEŽU INDIKATORSUGĀM 

1. Mežu nosusināšana pārmaina dabisko veăetāciju un iznīcina eksistences apstākĜus sugām, 

kuras ir ekoloăiskā atkarā no paaugstināta mitruma satura un pastāvīga mikroklimata. 

Ilglaicīgu dabisko mežu nosusināšana Latvijā apdraud: 

• 19 piepju un 3 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Antrodia malicola, Ceriporiopsis 

aneirina, Ceriporiopsis pannocincta, Climacosytis borealis, Datronia mollis, Fomitopsis rosea, Hapalopilus nidulans, 

Ischnoderma benzoinum, Junghuhnia collabens, Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Oligoporus leucomallellus, 

Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus nigrolimitatus, Physisporinus sanguinolentus, Pycnoporellus fulgens, Skeletocutis 

carneogrisea, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, kā arī Clacicorona pyxidata, Laurilia sulcata un Phlebia centrifuga); 

• 23 ėērpju indikatorsugas (Alectoria sarmentosa, Arthonia cinereopruinosa, Arthonia leucopellaea, Bryoria 

capillaris, Bryoria subcana, Cetrelia cetrarioides, Evernia divaricata, Gyalecta ulmi, Lecanactis abietina, Lobaria 

pulmonaria, Lobaria scrobiculata, Melanelia elengantula, Menegazzia terebrata, Mycoblastus sanguinarius, Nephroma 

laevigatum, Nephroma parile, Ochrolechia androgyna, Parmeliella triptophylla, Pertusaria leioplaca, Pertusaria pertusa, 

Ramalina thrausta, Thelotrema lepadinum, Usnea florida); 

• 55 sūnaugu indikatorsugas (Anomodon attenuatus, Anomodon viticulosus, Antitrichia curtipendula, 

Aulacomnium androgynum, Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata, Brachythecium reflexum, Buxbaumia viridis, 

Callicladium haldanianum, Calypogeia integristipula, Calypogeia suecica, Cephalozia lunulifolia, Cephalozia macounii, 

Dicranodontium denudatum, Dicranum fuscescens, Dicranum viride, Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus 

scuttatus, Hylocomium umbratum, Hypnum pratense, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, 

Leucobryum glaucum, Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Lophozia longidens, Lophozia ventricosa, Metzgeria furcata, 

Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Nowellia curvifolia, Odontoschisma denudatum, 

Oncophorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, Plagiothecium ruthei, Pseudobryum 

cinclidioides, Riccardia palmata, Rhizomnium pseudopunctatum, Rhytidiadelphus subpinnatus, Scapania apiculata, 

Scapania, irrigua, Scapania nemorea, Schistostega pennata, Sphenolobus hellerianus, Trichocolea tomentella, Tritomaria 

exectiformis, Ulota coarctata, Ulota bruchii, Ulota crispa, Zygodon baumgartneri); 

• 15 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Carex brizoides, Carex disperma, Cinna latifolia, Circaea 

lutetiana, Corallorhiza trifida, Cypripedium calceolus, Epipogium aphyllum, Galium triflorum, Glyceria lithuanica, Listera 

cordata, Lunaria rediviva, Phegopteris connectilis, Poa remota, Taxus baccata); 

• 9 tauriĦu indikatorsugas (Acrolepiopsis betulella, Agonopterix astrantiae, Anchinia cristalis, Anchinia daphnella, 

Doloploca punctulana, Micropterix tunbergella, Mompha terminella, Pericallia matronula, Pristerognatha fuligana); 

• 18 gliemju indikatorsugas (Acicula polita, Aegopinella nitens, Arion circumscriptus, Balea biplicata, Bulgarica 

cana, Clausilia bidentata, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, Cochlodina orthostoma, Ena montana, 

Isognomostoma isognomostoma, Laccinaria plicata, Lehmania marginata, Limax cinereoniger, Macrogastra latestriata, 

Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna). 

2. Mežu izciršanas (kailcirtē) dēĜ zūd kokaudzes veidotais noēnojums un koku kontinuitāte, 

radikāli izmainās mikroklimats, kā rezultātā izzūd sugas, kurām ir ekoloăiski nepieciešams 

noēnojums, pastāvīgs mikroklimats, veci koki, kā arī koku (kā substrāta un noēnojuma) 

kontinuitāte. Izcērtot iepriekšējo ăenerāciju kokus, tiek veidota audzes vienādvecuma 

struktūra, kas turpmāk vairs nespēs nodrošināt pastāvīgu veco koku un liela diametra 

atmirušās koksnes rašanos un dabisko traucējumu režīmu nepārtrauktību. Ilglaicīgu dabisko 

mežu izciršanas (kailcirtē) Latvijā apdraud: 

• 43 piepju un 7 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Antrodia macra, Antrodia malicola, 

Antrodiella semisupina, Ceriporiopsis aneirina, Ceriporiopsis pannocincta, Climacocystis borealis, Coriolopsis trogii, 

Datronia mollis, Dichomitus campestris, Diplomitoporus lindladii, Fistulina hepatica, Fomitopsis rosea, Ganoderma 

lucidum, Grifola frondosa, Hapalopilus croceus, Hapalopilus salmanicolor, Inonotus dryadeus, Inonotus dryophilus, 

Inonotus rheades, Junghuhnia collabens, Junghuhnia nitida, Junghuhnia pseudozillingiana, Leptoporus mollis, Oligoporus 

gutullatus, Oligoporus leucomallellus, Oligoporus placentus, Perenniporia subacida, Phaeolus schweinitzii, Phellinus

110 

chrysoloma, Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus ferruginosus, Phellinus nigrolimitatus, Physisporinus sanguinolentus, 

Polyporus badius, Polyporus umbellatus, Pycnoporellus fulgens, Rigidoporus crocatus, Skeletocutis carneogrisea, 

Skeletocutis lenis, Skeletocutis nivea, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, Tyromyces fissilis, kā arī Asterodon 

ferruginosus, Clavicorona pyxidata, Dentipellis fragilis, Hericium coralloides, Laurilia sulcata, Phlebia centrifuga, 

Xylobolus frustulatus); 


capillaris, Bryoria subcana, Cetrelia cetrarioides, Evernia divaricata, Evernia mesomorpha, Gyalecta ulmi, Hypogymnia 

tubulosa, Lecanactis abietina, Lecanora glabrata, Lecanora leptyrodes, Lobaria pulmonaria, Lobaria scrobiculata, Melanelia 

elengantula, Menegazzia terebrata, Mycoblastus sanguinarius, Nephroma laevigatum, Nephroma parile, Ochrolechia 

androgyna, Parmeliella triptophylla, Pertusaria leioplaca, Pertusaria pertusa, Phaeophyscia ciliata, Ramalina thrausta, 

Thelotrema lepadinum, Usnea florida, Usnea scabrata); 

• 55 sūnaugu indikatorsugas (Amblystegium subtile, Anomodon attenuatus, Anomodon longifolius, Anomodon 

viticulosus, Antitrichia curtipendula, Aulacomnium androgynum, Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata, 

Brachythecium reflexum, Buxbaumia viridis, Calypogeia integristipula, Calypogeia suecica, Cephalozia lunulifolia, 

Cephalozia macounii, Dicranodontium denudatum, Dicranum drummondii, Dicranum fuscescens, Dicranum viride, 

Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, Homalothecium sericeum, Hylocomium umbratum, 

Isothecium alopecuroides, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, Leucobryum glaucum, 

Leucodon sciuroides, Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Lophozia longidens, Lophozia ventricosa, Metzgeria furcata, 

Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Nowellia curvifolia, Odontoschisma denudatum, 

Oncophorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, Plagiothecium ruthei, Riccardia palmata, 

Scapania apiculata, Scapania nemorea, Schistostega pennata, Sphenolobus hellerianus, Trichocolea tomentella, Tritomaria 

exectiformis, Ulota coarctata, Ulota bruchii, Ulota crispa, Zygodon baumgartneri); 

• 25 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Carex disperma, Carex rhizina, 

Cinna latifolia, Circaea lutetiana, Corydalis cava, Cypripedium calceolus, Dentaria bulbifera, Epipogium aphyllum, Festuca 

altissima, Galium schultesii, Galium triflorum, Glyceria lithuanica, Hedera helix, Hordelymus europaeus, Listera cordata, 

Lunaria rediviva, Phegopteris connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Ranunculus 

lanuginosus, Taxus baccata, Veronica montana); 

• 38 tauriĦu indikatorsugas (Acrolepiopsis betulella, Agnathosia mendicella, Agnathosia sandoeensis, Agonopterix 

astrantiae, Alcia jubatus, Anchinia cristalis, Anchinia daphnella, Aplota kadeniella , Apomyelois bistriatella , Archimeessia 

irinae, Argyresthia glaucinella, Baptria tibiale, Biselachista trapeziella, Chionodes luctuella, Cydia illutana, Cydia indivisa, 

Decantha borkhauseni, Dichomeris alacella, Dichomeris latipennella, Dichomeris ustalella, Doloploca punctulana, Elatobia 

fuliginosella, Lamellocossus terebra, Micropterix tunbergella, Mompha terminella, Niditinea truncicolella, Olethreutes 

aurofasciana, Pericallia matronula, Pristerognatha fuligana, Scardia polypori, Schiffermuelleria schaefferella, 

Schiffermuelleria stroemella, Selenia lunularia, Synanthedon mesiaeformis, Synanthedon scoliaeformis, Tichonia tinctella, 

Victrix umovii, Xesthia sincera); 




Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna); 

• 9 zīdītāju indikatorsugas (Dryomys nitedula, Eliomys quercinus, Martes martes, Muscardinus avellanarius, Myotis 

daubentoni, Myotis nattereri, Myoxus glis, Nyctalus noctula, Pteromys volans). 

3. Augsnes izvērte (sagatavošana), kas mākslīgās atjaunošanas vai kultūru ierīkošanas nolūkā 

seko pēc kokaudzes izciršanas, iznīcina ar zemsedzi saistīto sugu augtenes/biotopus, maina 

dabisko meža veăetāciju un veicina neraksturīgu sugu (nezāĜu, adventīvu, ruderālu u.c.) 

ieviešanos. Augsnes sagatavošana ilglaicīgos dabiskajos mežos Latvijā apdraud: 

• 1 piepju indikatorsugu (Polyporus umbellatus) 

• 21 sūnaugu indikatorsugas (Bazzania trilobata, Brachythecium reflexum, Geocalyx graveolens, Hylocomium 

umbratum, Hypnum pratense, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Leucobryum glaucum, Mnium hornum, 

Neckera complanata, Oncophorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, Plagiothecium ruthei, 

Pseudobryum cinclidioides, Rhizomnium pseudopunctatum, Rhytidiadelphus subpinnatus, Scapania irrigua, Scapania 

nemorea, Trichocolea tomentella, Tritomaria exectiformis); 

• 30 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Carex brizoides, Carex disperma, 

Carex rhizina, Cinna latifolia, Circaea lutetiana, Corallorhiza trifida, Corydalis cava, Cypripedium calceolus, Dentaria 

bulbifera, Diphasium tristachyum, Epipogium aphyllum, Festuca altissima, Galium schultesii, Galium triflorum, Glyceria 

lithuanica, Hedera helix, Hordelymus europaeus, Hypericum hirsutum, Listera cordata, Lunaria rediviva, Phegopteris 

connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Pyrola media, Ranunculus lanuginosus, Taxus 

baccata, Veronica montana); 




Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna). 

4. Kultūru ierīkošana, t.sk., mākslīgā atjaunošana pilnībā iznīcina dabisko mežu, kura vietā 

tiek radīts mākslīgais mežs. Tā rezultātā vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas izzūd pilnībā

111 

vai tikai nejaušības dēĜ saglabājas dažas izturīgākās. Pirms kultūru ierīkošana tiek veikta arī 

meža izciršana, atmirušās koksnes izvākšana un augsnes izvērte, tāpēc jūtīgās dabisko mežu 

indikatorsugas vienlaicīgi apdraud Ĝoti daudzi faktori, piemēram, substrāta izzušana, 

noēnojuma trūkums, mikroklimata maiĦas u.tml. Attiecībā uz jūtīgajām sugām kultūru 

ierīkošana ilglaicīgu dabisko mežu vietā Latvijā tiešā veidā apdraud: 



Datronia mollis, Dichomitus campestris, Diplomitoporus lindladii, Fistulina hepatica, Fomitopsis rosea, Ganoderma 

lucidum, Grifola frondosa, Hapalopilus croceus, Hapalopilus salmanicolor, Inonotus dryadeus, Inonotus dryophilus, 

Inonotus rheades, Ischnoderma benzoinum, Junghuhnia collabens, Junghuhnia nitida, Junghuhnia pseudozillingiana, 

Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Oligoporus leucomallellus, Oligoporus placentus, Perenniporia subacida, 

Phaeolus schweinitzii, Phellinus chrysoloma, Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus ferruginosus, Phellinus nigrolimitatus, 

Polyporus badius, Polyporus umbellatus, Pycnoporellus fulgens, Rigidoporus crocatus, Skeletocutis carneogrisea, 

Skeletocutis lenis, Skeletocutis nivea, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, Tyromyces fissilis, kā arī Asterodon 

ferruginosus, Clavicorona pyxidata, Dentipellis fragilis, Hericium coralloides, Laurilia sulcata, Phlebia centrifuga, 

Xylobolus frustulatus); 









Brachythecium reflexum, Buxbaumia viridis, Calypogeia integristipula, Calypogeia suecica, Cephalozia lunulifolia, 

Cephalozia macounii, Dicranodontium denudatum, Dicranum drummondii, Dicranum fuscescens, Dicranum viride, 

Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, Homalothecium sericeum, Hylocomium umbratum, 

Hypnum pratense, Isothecium alopecuroides, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, 

Leucobryum glaucum, Leucodon sciuroides, Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Lophozia longidens, Lophozia 

ventricosa, Metzgeria furcata, Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Nowellia curvifolia, 

Odontoschisma denudatum, Oncophorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, Plagiothecium 

ruthei, Pseudobryum cinclidioides, Riccardia palmata, Rhizomnium pseudopunctatum, Rhytidiadelphus subpinnatus, 

Scapania apiculata, Scapania, irrigua, Scapania nemorea, Schistostega pennata, Sphenolobus hellerianus, Trichocolea 

tomentella, Tritomaria exectiformis, Ulota coarctata, Ulota bruchii, Ulota crispa, Zygodon baumgartneri); 

• 30 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Carex brizoides, Carex disperma, 

Carex rhizina, Cinna latifolia, Circaea lutetiana, Corallorhiza trifida, Corydalis cava, Cypripedium calceolus, Dentaria 

bulbifera, Diphasium tristachyum, Epipogium aphyllum, Festuca altissima, Galium schultesii, Galium triflorum, Glyceria 

lithuanica, Hedera helix, Hordelymus europaeus, Hypericum hirsutum, Listera cordata, Lunaria rediviva, Phegopteris 

connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Pyrola media, Ranunculus lanuginosus, Taxus 

baccata, Veronica montana); 

• 39 tauriĦu indikatorsugas (Acrolepiopsis betulella, Agnathosia mendicella, Agnathosia sandoeensis, Agonopterix 

astrantiae, Alcis jubatus, Anchinia cristalis, Anchinia daphnella, Aplota kadeniella , Apomyelois bistriatella , Archimeessia 

irinae, Argyresthia glaucinella, Baptria tibiale, Biselachista trapeziella, Chionodes luctuella, Cleorodes lichenaria, Cydia 

illutana, Cydia indivisa, Decantha borkhauseni, Dichomeris alacella, Dichomeris latipennella, Dichomeris ustalella, 

Doloploca punctulana, Elatobia fuliginosella, Lamellocossus terebra, Micropterix tunbergella, Mompha terminella, 

Niditinea truncicolella, Olethreutes aurofasciana, Pericallia matronula, Pristerognatha fuligana, Scardia polypori, 

Schiffermuelleria schaefferella, Schiffermuelleria stroemella, Selenia lunularia, Synanthedon mesiaeformis, Synanthedon 

scoliaeformis, Tichonia tinctella, Victrix umovii, Xesthia sincera); 




Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna); 

• 1 zīdītāju indikatorsugu (Pteromys volans). 

5. Pameža izciršana rada substrāta trūkumu monofāgām vaboĜu sugām, kuru kāpuri barojas 

ar noteiktu sugu krūmiem, vai arī izraisa barības krājumu samazināšanos zīdītāju sugām, 

kuras barojas ar noteiktu pameža krūmu augĜiem. Pameža izciršana ilglaicīgos dabiskajos 

mežos apdraud: 

• 4 vaboĜu indikatorsugas (Agrilus angustatus, Agrilus cyanescens, Agrilus olivocolor, Oerea pupilata); 

• 5 zīdītāju sugas (Apodemus flavicollis, Dryomys nitedula, Eliomys quercinus, Muscardinus avellanarius, Myoxys 

glis).

112 

6. Mirušās koksnes izvākšana rada substrāta trūkumu sugām, kam tā ir ekoloăiski 

nepieciešama. Lielai daĜai sugu ir būtiska arī kritalu, sausokĦu un augsto celmu kontinuitāte, 

kas līdz ar mirušās koksnes izvākšanu tiek iznīcināta. Atmirusī koksne nosaka arī to vērtīgu 

dabisko mežu vaboĜu un tauriĦu indikatorsugu klātbūtni, kā kāpuri barojas ar piepēm vai 

citām atmirušas koksnes noārdītām sēĦu grupām. Vismaz daži simti vaboĜu sugu izmanto 

atmirušu koksni ziemošanai un tās izvākšana Ĝoti pasliktina šo sugu pārziemošanas iespējas. 

Mirušās koksnes izvākšana no ilglaicīgiem dabiskajiem mežiem Latvijā apdraud: 



Datronia mollis, Dichomitus campestris, Diplomitoporus lindladii, Fomitopsis rosea, Ganoderma lucidum, Hapalopilus 

croceus, Hapalopilus salmanicolor, Inonotus rheades, Ischnoderma benzoinum, Junghuhnia collabens, Junghuhnia nitida, 

Junghuhnia pseudozillingiana, Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Oligoporus leucomallellus, Oligoporus placentus, 

Perenniporia subacida, Phaeolus schweinitzii, Phellinus chrysoloma, Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus ferruginosus, 

Phellinus nigrolimitatus, Physisporinus sanguinolentus, Polyporus badius, Pycnoporellus fulgens, Rigidoporus crocatus, 

Skeletocutis carneogrisea, Skeletocutis lenis, Skeletocutis nivea, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, Tyromyces fissilis, 

kā arī Asterodon ferruginosus, Clavicorona pyxidata, Dentipellis fragilis, Hericium coralloides, Laurilia sulcata, Phlebia 

centrifuga, Xylobolus frustulatus); 



Brachythecium reflexum, Buxbaumia viridis, Callicladium haldanianum, Calypogeia integristipula, Calypogeia suecica, 

Cephalozia lunulifolia, Cephalozia macounii, Dicranodontium denudatum, Dicranum fuscescens, Dicranum viride, 

Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, Hylocomium umbratum, Isothecium alopecuroides, 

Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, Leucodon sciuroides, Lophozia ascendens, Lophozia 

incisa, Lophozia longidens, Lophozia ventricosa, Metzgeria furcata, Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera 

pennata, Nowellia curvifolia, Odontoschisma denudatum, Oncophorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium 

latebricola, Plagiothecium ruthei, Riccardia palmata, Rhytidiadelphus subpinnatus, Scapania apiculata, Scapania irrigua, 

Scapania nemorea, Sphenolobus hellerianus, Tritomaria exectiformis, Ulota coarctata, Ulota bruchii, Ulota crispa, Zygodon 

baumgartneri); 

• vairāk kā 100 vaboĜu indikatorsugas (Acanthocinus griseus, Acantoderes clavipes, Agrilus ater, Agrilus 

angustatus, Agrilus auricollis, Agrilus betuleti, Agrilus biguttatus, Agrilus convexicollis, Agrilus cyanescens, Agrilus 

guerini, Agrilus laticornis, Agrilus mendax, Agrilus olivocolor, Agrilus sulcicollis, Agrilus suvorovi, Anisotoma humeralis, 

Arhopalus tristis, Aromia moschata, Bolitophagus reticulatus, Borus schneideri, Bostrychus capucinus, Buprestis 

novemmaculata, Buprestis octoguttata, Buprestis rustica, Ceruchus chrysomelinus, Cerylon fagi, Cerylon ferrugineus, 

Cerylon histeroides, Chrysobothris affinis, Chrysobothris chrysostigma, Cratomerus mancus, Cucujus cinnaberinus, 

Dendrophagus crenatus, Diaperis boleti, Dicerca aenea, Dicera alni, Dicerca moesta, Dorcus parallelopipedus, Endomichus 

coccineus, Epurea spp.- ap 20 sugu, Ergates faber, Ernoporus tiliae, Exocentrus lusitanus, Gnorimus nobilis, Gnorimus 

variabilis, Hololepta plana, Laemophloeus muticus, Lampra rutilans, Liocola lugubris, Littargus connexux, Lucanus cervus, 

Lytta vesicatoria, Monochamus urussovi, Mycetophagus (~ 5 sugas), Nothorhyna punctata, Oberea pupillata, Oberea 

oculata, Obrium cantharium, Orchesia fusiformis, Osmoderma eremita, Ostoma ferruginea, Oxypteris acuminata, Paromalus 

parallelopipedus, Peltis grossa, Platyceras caprea, Platyceras caraboides, Platysoma frontale, Plegaderus saucicus, 

Plegaderus vulneratus, Poecilonota variolosa, Pogonocherus decoratus, Pogonocherus hispidus, Pogonocherus hispidulus, 

Prionus coriarius, Rabocerus foveolatus, Salpingus bimaculatus, Saperda perforata, Scolytus laevis, Scolytus multistriatus, 

Sericoda quadripunctata, Silvanus bidentatus, Stenagostus rufus, Stereonychus fraxini, Synodendron cylindricum, Tachyta 

nana, Triplax aenea, Triplax russica, Tritoma bipustulata, Tritoma subassalis, Uleiota plana, Valeius dilatatus, Zilora spp.- 3 

sugas); 

• 4 tauriĦu indikatorsugas (Agnathosia mendicella, Agnathosia sandoeensis, Archimeessia irinae, Schiffermuelleria 

schaefferella); 

• 12 gliemju indikatorsugas (Balea biplicata, Bulgarica cana, Clausilia bidentata, Clausilia pumila, Isognomostoma 

isognomostoma, Laccinaria plicata, Lehmania marginata, Limax cinereoniger, Macrogastra latestriata, Macrogastra 

plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna). 

7. Lielo kritalu un sausokĦu izvākšana īpaši ietekmē sugas, kuru attīstībai ir mazāk vai vairāk 

nepieciešams palielināta diametra atmirušās koksnes paliekas. Lielāka diametra kritalas un 

sausokĦi kā substrāts spēj nodrošināt stabīlāku mikroklimatu, kas ir būtiski sēĦu micēlija un 

īpaši aknu sūnu atīstībai. Tās sadalās lēnāk un saglabājas ilgstošāk, kas ir Ĝoti nozīmīgi 

šādām, no pagaidu substrātiem atkarīgām sugām. Lielo kritalu un sausokĦu izvākšana 

Latvijas dabiskajos mežos apdraud: 

• 33 piepju un 7 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Antrodiella semisupina, Ceriporiopsis 

aneirina, Ceriporiopsis pannocincta, Climacocystis borealis, Coriolopsis trogii, Datronia mollis, Dichomitus campestris, 

Diplomitoporus lindladii, Fomitopsis rosea, Ganoderma lucidum, Hapalopilus croceus, Hapalopilus salmanicolor, Inonotus 

rheades, Junghuhnia collabens, Junghuhnia pseudozillingiana, Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Oligoporus 

leucomallellus, Oligoporus placentus, Perenniporia subacida, Phaeolus schweinitzii, Phellinus chrysoloma, Phellinus 

ferrugineofuscus, Phellinus nigrolimitatus, Physisporinus sanguinolentus, Polyporus badius, Pycnoporellus fulgens,

113 

Rigidoporus crocatus, Skeletocutis lenis, Skeletocutis nivea, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, Tyromyces fissilis, kā 

arī Asterodon ferruginosus, Clavicorona pyxidata, Dentipellis fragilis, Hericium coralloides, Laurilia sulcata, Phlebia 

centrifuga, Xylobolus frustulatus); 


viticulosus, Antitrichia curtipendula, Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata, Buxbaumia viridis, Callicladium 

haldanianum, Calypogeia suecica, Cephalozia lunulifolia, Cephalozia macounii, Dicranodontium denudatum, Dicranum 

fuscescens, Dicranum viride, Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, Hylocomium umbratum, 

Isothecium alopecuroides, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, Leucodon sciuroides, 

Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Lophozia longidens, Lophozia ventricosa, Metzgeria furcata, Mnium hornum, 

Neckera complanata, Neckera pennata, Nowellia curvifolia, Odontoschisma denudatum, Oncophorus wahlenbergii, 

Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, Plagiothecium ruthei, Riccardia palmata, Scapania apiculata, Scapania 

irrigua, Scapania nemorea, Sphenolobus hellerianus, Tritomaria exectiformis, Zygodon baumgartneri); 

• vairāk kā 100 vaboĜu indikatorsugas (Acanthocinus griseus, Acantoderes clavipes, Agrilus ater, Agrilus 

angustatus, Agrilus auricollis, Agrilus betuleti, Agrilus biguttatus, Agrilus convexicollis, Agrilus cyanescens, Agrilus 

guerini, Agrilus laticornis, Agrilus mendax, Agrilus olivocolor, Agrilus sulcicollis, Agrilus suvorovi, Anisotoma humeralis, 

Arhopalus tristis, Aromia moschata, Bolitophagus reticulatus, Borus schneideri, Bostrychus capucinus, Buprestis 

novemmaculata, Buprestis octoguttata, Buprestis rustica, Ceruchus chrysomelinus, Cerylon fagi, Cerylon ferrugineus, 

Cerylon histeroides, Chrysobothris affinis, Chrysobothris chrysostigma, Cratomerus mancus, Cucujus cinnaberinus, 

Dendrophagus crenatus, Diaperis boleti, Dicerca aenea, Dicera alni, Dicerca moesta, Dorcus parallelopipedus, Endomichus 

coccineus, Epurea spp.- ap 20 sugu, Ergates faber, Ernoporus tiliae, Exocentrus lusitanus, Gnorimus nobilis, Gnorimus 

variabilis, Hololepta plana, Laemophloeus muticus, Lampra rutilans, Liocola lugubris, Littargus connexux, Lucanus cervus, 

Lytta vesicatoria, Monochamus urussovi, Mycetophagus (~ 5 sugas), Nothorhyna punctata, Oberea pupillata, Oberea 

oculata, Obrium cantharium, Orchesia fusiformis, Osmoderma eremita, Ostoma ferruginea, Oxypteris acuminata, Paromalus 

parallelopipedus, Peltis grossa, Platyceras caprea, Platyceras caraboides, Platysoma frontale, Plegaderus saucicus, 

Plegaderus vulneratus, Poecilonota variolosa, Pogonocherus decoratus, Pogonocherus hispidus, Pogonocherus hispidulus, 

Prionus coriarius, Rabocerus foveolatus, Salpingus bimaculatus, Saperda perforata, Scolytus laevis, Scolytus multistriatus, 

Sericoda quadripunctata, Silvanus bidentatus, Stenagostus rufus, Stereonychus fraxini, Synodendron cylindricum, Tachyta 

nana, Triplax aenea, Triplax russica, Tritoma bipustulata, Tritoma subassalis, Uleiota plana, Valeius dilatatus, Zilora spp.- 3 

sugas); 

• 4 tauriĦu indikatorsugas (Agnathosia mendicella, Agnathosia sandoeensis, Archimeessia irinae, Schiffermuelleria 

schaefferella); 

• 12 gliemju indikatorsugas (Balea biplicata, Bulgarica cana, Clausilia bidentata, Clausilia pumila, Isognomostoma 


plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna). 

8. Veco celmu izvākšana rada substrāta trūkumu piepju un sūnaugu sugām, savukārt, jūtīgām 

gliemju sugām izzūd dzīves, olu dēšanas un barības ieguves vietas, kā arī slēptuves. Veco 

celmu izvākšana Latvijas dabiskajos mežos apdraud: 

• 2 piepju indikatorsugas (Ganoderma lucidum, Ischnoderma benzoinum); 

• 17 sūnaugu indikatorsugas (Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata, Callicladium haldanianum, Calypogeia 

integristipula, Dicranum fuscescens, Geocalyx graveolens, Isothecium alopecuroides, Lejeunea cavifolia, Lophozia incisa, 

Lophozia longidens, Lophozia ventricosa, Mnium hornum, Neckera complanata, Odontoschisma denudatum, Plagiothecium 

latebricola, Scapania irrigua, Scapania nemorea); 

• 10 gliemju indikatorsugas (Acicula polita, Balea biplicata, Bulgarica cana, Clausilia bidentata, Clausilia cruciata, 

Clausilia dubia, Clausilia pumila, Laccinaria plicata, Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa). 

9. Veco koku izciršana izraisa substrāta trūkumu piepju, ėērpju, sūnaugu, vaboĜu un tauriĦu 

sugām. Tiek ietekmētas vaboĜu, tauriĦu un gliemju sugas, kas ir atkarā no vēl dzīvu koku 

piepēm, ėērpjiem un sūnām. Veci koki parasti tiek izgāzti vējgāzēs, kā dēĜ rodas dabiski 

atsegta augsne, kas ir nozīmīga vairākām sūnaugu un vaskulāro augu indikatorsugām. Vecu 

koku trūkums apdraud vējgāžu traucējumu nepārtrauktību. Vecu dobumainu koku trūkums 

apdraud zīdītāju sugas, kuras izmanto tos par slēptuvēm un mājokĜiem. Veco koku izciršana 

Latvijas dabiskajos mežos apdraud: 

• 7 piepju un 1 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Fistulina hepatica, Grifola frondosa, 

Inonotus dryadeus, Inonotus dryophilus, Phaeolus schweinitzii, Phellinus chrysoloma, Tyromyces fissilis un Xylobolus 

frustulatus); 


capillaris, Bryoria subcana, Cetrelia cetrarioides, Evernia divaricata, Hypogymnia tubulosa, Lecanactis abietina, Lecanora 

glabrata, Lecanora leptyrodes, Lobaria pulmonaria, Lobaria scrobiculata, Melanelia elengantula, Menegazzia terebrata, 

Mycoblastus sanguinarius, Nephroma laevigatum, Nephroma parile, Ochrolechia androgyna, Parmeliella triptophylla, 

Pertusaria leioplaca, Pertusaria pertusa, Phaeophyscia ciliata, Ramalina thrausta, Thelotrema lepadinum, Usnea florida, 

Usnea scabrata);

114 


viticulosus, Antitrichia curtipendula, Brachythecium reflexum, Dicranum fuscescens, Dicranum viride, Frullania tamarisci, 

Homalothecium sericeum, Isothecium alopecuroides, Lejeunea cavifolia, Leucodon sciuroides, Lophozia longidens, 

Metzgeria furcata, Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Plagiothecium latebricola, 

Plagiothecium ruthei, Schistostega pennata, Ulota coarctata, Ulota bruchii, Ulota crispa, Zygodon baumgartneri); 

• 9 vaskulāro augu indikatorsugas (Bromopsis benekenii, Cinna latifolia, Cypripedium calceolus, Festuca 

altissima, Glyceria lithuanica, Hedera helix, Hordelymus europaeus, Poa remota, Taxus baccata); 

• ap 100 vaboĜu indikatorsugas (Acantoderas clavipes, Agrilus auricollis, Agrilus biguttatus, Agrilus convexicollis, 

Agrilus guerini, Agrilus laticornis, Agrilus mendax, Agrilus olivocolor, Agrilus sulcicollis, Agrilus suvorovi, Anisotoma 

humeralis, Arhopalus tristis, Aromia moschata, Bolitophagus reticulatus, Bostrychus capucinus, Buprestis novemmaculata, 

Buprestis octoguttata, Buprestis rustica, Cerylon fagi, Cerylon ferrugineus, Cerylon histeroides, Chrysobothris affinis, 

Chrysobothris chrysostigma, Cratomerus mancus, Cucujus cinnaberinus, Dendrophagus crenatus, Diaperis boleti, Dicerca 

aenea, Dicera alni, Dicerca moesta, Dorcus parallelopipedus, Endomichus coccineus, Epurea spp.- ap 20 sugu, Ergates 

faber, Ernoporus tiliae, Exocentrus lusitanus, Gnorimus nobilis, Gnorimus variabilis, Laemophloeus muticus, Lampra 

rutilans, Liocola lugubris, Lucanus cervus, Lytta vesicatoria, Monochamus urussovi, Mycetophagus spp.- ap 5 sugām, 

Nothorhyna punctata, Oberea oculata, Obrium cantharium, Orchesia fusiformis, Osmoderma eremita, Ostoma ferruginea, 

Paromalus parallelopipedus, Platyceras caprea, Platyceras caraboides, Platysoma frontale, Plegaderus saucicus, Plegaderus 

vulneratus, Poecilonota variolosa, Pogonocherus decoratus, Pogonocherus hispidus, Pogonocherus hispidulus, Prionus 

coriarius, Rabocerus foveolatus, Salpingus bimaculatus, Saperda perforata, Scolytus laevis, Scolytus multistriatus, Silvanus 

bidentatus, Stereonychus fraxini, Synodendron cylindricum, Tachyta nana, Triplax aenea, Triplax russica, Tritoma 

bipustulata, Tritoma subassalis, Uleiota plana, Valeius dilatatus); 

• 15 tauriĦu indikatorsugas (Aplota kadeniella, Apomyelois bistriatella, Argyresthia glaucinella, Chionodes 

luctuella, Decantha borkhauseni, Dichomeris alacella, Elatobia fuliginosella, Lamellocossus terebra, Niditinea truncicolella, 

Olethreutes aurofasciana, Scardia polypori, Schiffermuelleria stroemella, Synanthedon mesiaeformis, Synanthedon 

scoliaeformis , Tichonia tinctella); 

• 7 gliemju indikatorsugas (Balea biplicata, Bulgarica cana, Cochlodina orthostoma, Ena montana, Lehmania 

marginata, Macrogastra latestriata, Macrogastra ventricosa); 

• 9 zīdītāju sugas (Dryomys nitedula, Eliomys quercinus, Martes martes, Muscardinus avellanarius, Myotis daubentoni, 

Myotis nattereri, Myoxus glis, Nyctalus noctula, Pteromys volans). 

10. Vecu lazdu izciršana izraisa substrāta trūkumu piepju sugām, kas Latvijas dabiskajos 


• 2 piepju un 1 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugu (Dichomitus campestris, Junghuhnia 

nitida, kā arī Dentipellis fragilis). 

11. ěoti lielu koku izciršana rada substrāta trūkumu dažām piepju un vaboĜu (arī sūnaugu) 

sugām, kuru attīstībai, acīmredzot, ir nepieciešama īpaši ilgstoša substrāta ilglaicība un 

pastāvīgs mikroklimats, ko nodrošina šādi koki. ěoti lielu koku izciršana Latvijas dabiskajos 

mežos tiešā veidā īpaši apdraud: 

• 2 piepju indikatorsugas (Fistulina hepatica, Hapalopilus croceus); 

• 1 sūnaugu indikatorsugu (Neckera crispa); 

• 1 vaboĜu indikatorsugu (Lucanus cervus). 

12. Platlapju aizvietošana ar bērzu vai egli izraisa substrātu izzušanu piepju, ėērpju, sūnaugu, 

tauriĦu indikatorsugām, kuras ir ekoloăiskā atkarā no tiem. Tas apdraud arī zemsedzes sugas, 

kuras ir atkarīgas no platlapju kā kokaudzes edifikatoru piedalīšanos platlapju mežiem 

raksturīgā humusa veidošanā. Platlapju aizvietošana ar bērzu vai egli Latvijas dabiskajos 


• 14 piepju indikatorsugas (Datronia mollis, Dichomitus campestris, Fistulina hepatica, Ganoderma lucidum, Grifola 

frondosa, Hapalopilus croceus, Hapalopilus nidulans, Inonotus dryadeus, Inonotus dryophilus, Junghuhnia nitida, Phellinus 

ferruginosus, Polyporus badius, Polyporus umbellatus, Skeletocutis nivea); 

• 12 ėērpju indikatorsugas (Cetrelia cetrarioides, Lobaria pulmonaria, Lobaria scrobiculata, Melanelia elengantula, 

Nephroma laevigatum, Nephroma parile, Ochrolechia androgyna, Parmeliella triptophylla, Pertusaria leioplaca, Pertusaria 

pertusa, Phaeophyscia ciliata, Thelotrema lepadinum); 


viticulosus, Antitrichia curtipendula, Brachythecium reflexum, Dicranum viride, Frullania tamarisci, Homalothecium 

sericeum, Isothecium alopecuroides, Lejeunea cavifolia, Leucodon sciuroides, Lophozia longidens, Metzgeria furcata, 

Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Zygodon baumgartneri);

115 

• 15 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Circaea lutetiana, Corydalis cava, 

Dentaria bulbifera, Festuca altissima, Galium schultesii, Hordelymus europaeus, Hypericum hirsutum, Lunaria rediviva, Poa 

remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Ranunculus lanuginosus, Veronica montana); 

• 2 tauriĦu indikatorsugas (Dichomeris latipenella, Selenia lunularia); 


cana, Clausilia bidentata, Clausilia dubia, Cochlodina orthostoma, Ena montana, Isognomostoma isognomostoma, 

Laccinaria plicata, Lehmania marginata, Limax cinereoniger, Macrogastra latestriata, Macrogastra plicatula, Macrogastra 

ventricosa, Ruthenica filograna). 

13. Apšu aizvietošana ar bērzu vai egli izraisa substrāta izzušanu piepju, ėērpju, sūnaugu un 

tauriĦu sugām, kas ekoloăiski saistītas ar vecām apsēm vai to liela diametra koksnes 

paliekām. Vecas apses ir nozīmīgākā koku suga, kas pēc savām mizas īpašībām līdzinās 

platlapju sugām un var kompensēt to trūkumu teritorijās, kur jau agrāk apsaimniekošanas 

rezultātā platlapji izzuduši vai ievērojami samazinājušies savā izplatībā. Šādā veidā uz apsēm 

piemērotos apstākĜos sastopamas epifītiskas sūnaugu sugas, kas ir raksturīgas platlapjiem. 

Apšu aizvietošana ar bērzu vai egli Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 4 piepju indikatorsugas (Ceriporiopsis pannocincta, Coriolopsis trogii, Inonotus rheades, Tyromyces fissilis); 

• 1 ėērpju indikatorsugu (Lecanora leptyrodes); 

• 9 sūnaugu indikatorsugas (Amblystegium subtile, Anomodon longifolius, Dicranum viride, Isothecium 

alopecuroides, Lejeunea cavifolia, Metzgeria furcata, Neckera complanata, Neckera pennata, Ulota crispa); 

• 1 tauriĦu sugu (Lamellocossus terebra). 

14. MelnalkšĦu aizvietošana ar bērzu vai egli parasti seko pēc nosusināšanas un/vai egĜu 

kultūru ierīkošanas. Tas izraisa substrāta izzušanu ėērpju, sūnaugu, tauriĦu un gliemju 

indikatorsugām, kuras ir saistītas ar liela diametra melnalkšĦiem vai to koksnes paliekām. 

MelnalkšĦu aizvietošana ar bērzu vai egli Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 1 ėērpju indikatorsugu (Menegazzia terebrata); 

• 10 sūnaugu indikatorsugas (Dicranum viride, Frullania tamarisci, Isothecium alopecuroides, Lejeunea cavifolia, 

Leucodon sciuroides, Lophozia longidens, Metzgeria furcata, Plagiothecium latebricola, Scapania irrigua, Ulota crispa); 

• 1 tauriĦu sugu (Synanthedon mesiaeformis); 

• 1 gliemju indikatorsugu (Clausilia pumila). 

15. Gravas un nogāzes apgrūtinātas apsaimniekošanas dēĜ ir viens no svarīgākajiem dabisko 

mežu fragmentu patvērumiem mūsdienu apstākĜos. Dabisku apstākĜu dēĜ tajās daudzviet ir 

saglabājušies platlapji, veci koki un liela diametra koksnes paliekas, kā arī stabils 

mikroklimats un pastāvīgs noēnojums. Gravu un nogāžu izciršana Latvijas dabiskajos mežos 

apdraud: 

• 14 piepju un 3 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Antrodiella semisupina, 

Climacocystis borealis, Hapalopilus nidulans, Junghuhnia collabens, Leptoporus mollis, Phellinus ferrugineofuscus, 

Phellinus ferruginosus, Phellinus nigrolimitatus, Polyporus badius, Polyporus umbellatus, Pycnoporellus fulgens, 

Rigidoporus crocatus, Skeletocutis carneogrisea, Skeletocutis nivea, kā arī Hericium coralloides, Laurilia sulcata, Phlebia 

centrifuga); 

• 7 ėērpju indikatorsugas (Lecanora glabrata, Lobaria pulmonaria, Lobaria scrobiculata, Nephroma laevigatum, 

Pertusaria leioplaca, Pertusaria pertusa, Thelotrema lepadinum); 


viticulosus, Antitrichia curtipendula, Aulacomnium androgynum, Brachythecium reflexum, Buxbaumia viridis, Calypogeia 

integristipula, Calypogeia suecica, Cephalozia macounii, Dicranum viride, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, 

Isothecium alopecuroides, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, Leucodon sciuroides, 

Lophozia incisa, Lophozia longidens, Metzgeria furcata, Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera 

pennata, Plagiothecium ruthei, Riccardia palmata, Scapania apiculata, Scapania nemorea, Sphenolobus hellerianus, 

Trichocolea tomentella, Tritomaria exectiformis); 

• 23 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Bromopsis benekenii, Carex brizoides, Carex rhizina, 

Cinna latifolia, Circaea lutetiana, Corydalis cava, Cypripedium calceolus, Dentaria bulbifera, Festuca altissima, Galium 

schultesii, Glyceria lithuanica, Hedera helix, Hordelymus europaeus, Hypericum hirsutum, Lunaria rediviva, Phegopteris 

connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, Ranunculus lanuginosus, Taxus baccata, Veronica 

montana);

• 1 tauriĦu indikatorsugas (Baptria tibiale); 

116 

• 17 gliemju indikatorsugas (Acicula polita, Arion circumscriptus, Balea biplicata, Bulgarica cana, Clausilia 

bidentata, Clausilia cruciata, Clausilia dubia, Clausilia pumila, Cochlodina orthostoma, Ena montana, Isognomostoma 


ventricosa, Ruthenica filograna). 

16. Dabiski veidojušās atsegtas augsnes trūkums izraisa substrāta trūkumu zemsedzes 

sūnaugu un vaskulāro augu sugām, kas mazāk vai vairāk saistītas ar vējgāžu traucējumos 

veidojošos atsegtu augsni kā citām sugām vēl nekolonizētu dzīves telpu. Dabiski veidojušās 

atsegtas augsnes trūkums Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 5 sūnaugu indikatorsugas (Aulacomnium androgynum, Dicranum drummondii, Dicranum spurium, Mnium 

hornum, Schistostega pennata); 

• 6 vaskulāro augu indikatorsugas (Bromopis benekenii, Cinna latifolia, Festuca altissima, Glyceria lithuanica, 

Hordelymus europaeus, Poa remota) . 

17. Dabisku lauču trūkums izraisa piemērotu biotopu izzušanu vaskulāro augu sugām, kurām 

mežā ir nepieciešamas vairāk apgaismotas vietas vai vēl neaizĦemta dzīves telpa. Lauču 

veidošanās ir ciešā saistījumā ar vējgāžu traucējumiem, veco koku izkrišanu (gap 

disturbance) un atsegtas augsnes veidošanos. Dabisku lauču trūkums Latvijas dabiskajos 

mežos tiešā veidā apdraud: 

• 3 vaskulāro augu indikatorsugas (Cypripedium calceolus, Hypericum hirsutum, Taxus baccata). 

18. Koku kontinuitātes pārtraukšana rada apdraudējumu ēnu un mitrumu mīlošām piepju, 

ėērpju, sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju sugām, kas nespēj panest ilgstošu apgaismojumu 

un sausumu, kā arī radikālas mikroklimata pārmaiĦas. Līdzīgā veidā tā ietekmē arī tādas 

piepju, ėērpju un sūnaugu sugas, kuru vienīgais substrāts ir veci koki. Koku kontinuitātes 

pārtraukšana Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 13 piepju un 2 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Climacocystis borealis, Fistulina 

hepatica, Fomitopsis rosea, Hapalopilus croceus, Inonotus dryophilus, Junghuhnia collabens, Junghuhnia pseudozillingiana, 

Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus nigrolimitatus, Skeletocutis odora, 

Tyromyces fissilis, kā arī Laurilia sulcata, Phlebia centrifuga); 







• 11 sūnaugu indikatorsugas (Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata- valsts austrumos, Buxbaumia viridis, 

Harpanthus scuttatus, Lophozia ascendens, Mnium hornum- valsts austrumos, Neckera crispa, Riccardia palmata- valsts 

austrumos, Scapania apiculata, Sphenolobus hellerianus, Zygodon baumgartneri); 

• 20 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Cinna latifolia, Circaea lutetiana, Corydalis cava, Dentaria 

bulbifera, Epipogium aphyllum, Festuca altissima, Galium shultesii, Galium triflorum, Glyceria lithuanica, Hedera helix, 

Listera cordata, Lunaria rediviva, Phegiopteri connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, 

Ranunculus lanuginosus, Taxus baccata, Veronica montana); 

• 5 gliemju indikatorsugas (Clausilia bidentata, Clausilia dubia, Ena montana, Isognomostoma isognomostoma, 

Macrogastra ventricosa). 

19. Kritalu kontinuitātes pārtraukšana rada apdraudējumu tām piepju, sūnaugu un vaboĜu 

indikatorsugām, kam vienīgais substrāts ir liela diametra atmirušas koksnes paliekas. Kritalu 

kontinuitātes pārtraukšana Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 10 piepju un 2 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Climacocystis borealis, Fomitopsis 

rosea, Junghuhunia collabens, Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus 

nigrolimitatus, Pycnoporellus fulgens, Skeletocutis odora, Skeletocutis stellae, kā arī Asteodon ferruginosus, Phlebia 

centrifuga); 

• 7 sūnaugu indikatorsugas (Buxbaumia viridis, Calypogeia suecica, Harpanthus scuttatus, Lophozia ascendens, 

Odontoschisma denudatum, Scapania apiculata, Spnenolobus hellerianus);

• vismaz 1 vaboĜu indikatorsugu (Ceruchus chrysomelinus). 

117 

20. Augtenes/biotopa mikroklimata pārmainīšana rada apdraudējumu ēnu, mitrumu un 

stabilu mikroklimatu mīlošām piepju, ėērpju, sūnaugu, vaskulāro augu un gliemju 

indikatorsugām, kuras nepanes ilgstošu apgaismojumu, sausumu, kā arī radikālas 

mikroklimata pārmaiĦas. Augtenes/biotopa mikroklimata pārmainīšana Latvijas dabiskajos 


• 13 piepju un 2 neporaino afiloforu rindas sēĦu indikatorsugas (Climacocystis borealis, Fomitopsis 

rosea, Hapalopilus nidulans, Junghuhnia collabens, Leptoporus mollis, Oligoporus gutullatus, Oligoporus leucomallellus, 

Phellinus ferrugineofuscus, Phellinus nigrolimitatus, Pycnoporellus fulgens, Skeletocutis carneogrisea, Skeletocutis odora, 

Skeletocutis stellae, kā arī Laurilia sulcata, Phlebia centrifuga, Xylobolus frustulatus); 








viticulosus, Antitrichia curtipendula, Aulacomnium androgynum, Barbilophozia attenuata, Bazzania trilobata, Buxbaumia 

viridis, Calypogeia integristipula, Calypogeia suecica, Cephalozia macounii, Dicranodontium denudatum, Dicranum viride, 

Frullania tamarisci, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, Hylocomium umbratum, Hypnum pratense, Jamesoniella 

autumnalis, Jungermannia leiantha, Lejeunea cavifolia, Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Lophozia longidens, 

Lophozia ventricosa, Metzgeria furcata, Mnium hornum, Neckera complanata, Neckera crispa, Neckera pennata, Nowellia 

curvifolia, Odontoschisma denudatum, Oncopohorus wahlenbergii, Plagiomnium medium, Plagiothecium latebricola, 

Plagiothecium ruthei, Pseudobryum cinclidioides, Rhizomnium pseudopunctatum, Riccardia palmata, Rhytidiadelphus 

subpinnatus, Scapania apiculata, Scapania irrigua, Scapania nemorea, Schistostega pennata, Sphenolobus hellerianus, 

Trichocolea tomentella, Tritomaria exectiformis, Ulota bruchii, Ulota coarctata, Ulota crispa, Zygodon baumgartneri); 

• 11 vaskulāro augu indikatorsugas (Allium ursinum, Cinna latifolia, Corydalis cava, Epipogium aphyllum, 

Galium triflorum, Glyceria lithuanica, Phegopteris connectilis, Poa remota, Polystichum aculeatum, Polystichum braunii, 

Veronica montana); 




Macrogastra plicatula, Macrogastra ventricosa, Ruthenica filograna). 

21. Ugunsgrēku kontinuitātes pārtraukšana rada piemērotu biotopu trūkumu dažām sūnaugu 

un vaskulāro augu indikatorsugām, kas ir saistītas ar smilšainiem un barības vielām trūcīgiem 

priežu mežiem, kur ugusgrēku dēĜ nevar ieviesties eitrofikāciju veicinošā egle. Līdzīgā veidā 

tiek ietekmētas vaboĜu sugas, kam ir nepieciešama degusi koksne. Ugunsgrēku kontinuitātes 

pārtraukšana Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 2 sūnaugu indikatorsugas (Dicranum drummondii, Dicranum spurium); 

• 2 vaskulāro augu indikatorsugas (Diphasium tristachyum, Pyrola media); 

• 2 vaboĜu indikatorsugas (Oxypteris acuminata, Sericoda quadripunctata). 

22. Avotu nosusināšana rada biotopu trūkumu sūnaugu un gliemju indikatorsugām, kurām ir 

svarīgs gruntsūdeĦu izplūdes nodrošinātais patāvīgais mikroklimats un vēsums. Avotu 

nosusināšana Latvijas dabiskajos mežos tiešā veidā apdraud: 

• 11 jūtīgas sūnaugu indikatorsugas (Calypogeia integristipula, Geocalyx graveolens, Harpanthus scuttatus, 

Hylocomium umbratum, Jamesoniella autumnalis, Jungermannia leiantha, Lophozia ascendens, Lophozia incisa, Neckera 

pennata, Riccardia palmata, Trichocolea tomentella); 

• 1 gliemju indikatorsugu (Acicula polita). 

23. Gaisa piesārĦošana rada nepiemērotus apstākĜus jūtīgām epifītiskām ėērpju un sūnaugu 

sugām. Gaisa piesārĦošana Latvijas dabiskajos mežos apdraud: 

• 5 sūnaugu sugas (Antitrichia curtipendula, Dicranum viride, Ulota bruchii, Ulota coarctata, Ulota crispa);

118 






Thelotrema lepadinum, Usnea florida, Usnea scabrata). 

24. Piepju trūkums rada apdraudējumu vaboĜu un tauriĦu sugām, kā kāpuri barojas ar piepēm. 

Piepju trūkums Latvijas dabiskajos mežos apdraud: 

• vairāk kā 30 vaboĜu indikatorsugas (Bolitophagus reticulatus, Diaperis boleti, Endomichus coccineus, Epurea 

spp.- ap 20 sugu, Littargus connexux, Mycetophagus spp.- ap 5 sugām, Orchesia fusiformis, Triplax aenea, Triplax russica, 

Tritoma bipustulata, Tritoma subassalis); 

• 5 tauriĦu indikatorsugas (Agnathosia mendiacella, Apomyelois bistriatella, Archimeessia irinae, Decantha 

borhauseni, Scardia polypori). 

25. Pārvietošanās koridoru trūkums fragmentētā meža ainavā apdraud galvenokārt zīdītāju 

sugas ar arboreālu dzīves veidu, ierobežojot to izplatīšanās iespējas: 

• susurus (Dryomys nitedula, Eliomys quercinus, Muscardinus avellanarius, Myoxus glis); 

• lidvāveri (Pteromys volans); 

• sikspārĦus (Barbastella barbastella, Eptesicus nilssoni, Myotis brantii, Myotis dasycneme, Myotis daubentoni, Myotis 

mystacinus, Myotis nattereri, Nyctalus leisleri, Nyctalus noctula, Pipistrella nathusii, Pipistrellus pipistrellus, Plecotus 

auritus, Vespertilio murinus). 

26. Lielu, neskartu meža masīvu trūkums apdraud zīdītāju sugas, kam cilvēka klātbūtne ir 

nevēlams traucējošais faktors vai lielākā platībā nepieciešami neskarti, vecām apsēm un 

eglēm bagāti dabiskie meži: 

• 2 zīdītāju sugas (Lynx lynx, Pteromys volans). 

DABISKO MEŽU STATUSS LATVIJĀ 

DABISKO MEŽU NOZĪME LATVIJĀ 

Dabiskie meži Latvijā pārstāv ilgstošā laika periodā vietēju apstākĜu ietekmē radušos dabisku 

veăetāciju, kuras īpatnību un īpašu starptautisko vērtību nosaka to atrašanās boreālo un 

nemorālo mežu saskares un pakāpeniskas pārejas joslā no piejūras uz kontinentālo klimatu. 

Dabiskais mežs, būdams strukturāli bagāts un ilglaicīgs, ir galvenais meža bioloăiskās 

daudzveidības patvērums Latvijā. Īpaši nozīmīgs tas ir tām sugām (vērtīgu dabisko mežu 

indikatoriem), kuras ir atkarā no pastāvīga noēnojuma, stabila mikroklimata, pārmitrām 

platībām, vecu koku, liela diametra kritalu un sausokĦu pastāvīgas klātbūtnes un krājumu 

atjaunošanās, dabisku lauču veidošanās, kā arī ekosistēmas, koku, kritalu vai ugunsgrēku 

kontinuitātēm. 

Šādā veidā Latvijas dabiskie meži sniedz neaizstājamu dzīvesvidi aptuveni 25 ekoloăiski 

prasīgām un apdraudētām piepju, 62 sūnaugu, 30 vaskulāro augu, aptuveni 50 tauriĦu, 

20 gliemju, aptuveni 10 sauszemes zīdītāju, kā arī vismaz 25 ėērpju un vismaz 100 vaboĜu 

sugām. Daudzas no tām ir apdraudētas ne vien Latvijā, bet arī citās Baltijas reăiona valstīs un 

pat Eiropā. 

Bioloăiski daudzveidīgākie Latvijā saglabājušies boreālie egĜu, nemorālie platlapju un slapjie 

lapu koku meži, kuru lielākā daĜa ir saistīta ar plašām pārmitrām un gruntsūdens izplūdes 

teritorijām, upju gravām un purvu masīviem.

119 

DABISKO MEŽU PLATĪBA UN IZPLATĪBA 

Lai gan mežs ir valdošais veăetācijas tips Latvijā, neskartā veidā tas ir saglabājies Ĝoti nelielā, 

tomēr, salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm vēl joprojām visai būtiskā teritorijā. 

Dabisko mežu aizĦemtā platība Latvijā precīzi nav zināma. Dabiskie meži meklējami to mežu 

vidū, kuri atrodas uz ilglaicīgas meža zemes un veido mazāk kā 20% no visiem mežiem 

[Sarma 1959]. 

Šādu mežu lielākie masīvi vēsturiski saistīti ar lauksaimnieciski mazāk ietekmētiem 

reăioniem Piejūras zemienē Latvijas rietumdaĜā, Rīgas zemienē, Ventas ielejā un Usmas 

ieplakā, Austrumlatvijas zemienē un daĜēji arī Vidusgaujas ieplakā. Latvijas augstienes klāj 

galvenokārt sekundāras izcelsmes meži bijušo lauksaimniecības zemju vietā, bet meži uz 

ilglaicīgām meža zemēm ir Ĝoti mazā platībā un ir cieši saistīti ar stāvākiem reljefa 

elementiem un purvainām ieplakām [Sarma, 1959.]. 

JāĦem vērā arī tas, ka teritorijas lielums, kuru var identificēt kā dabisko mežu, daĜēji ir atkarā 

arī no Latvijas aptākĜos pieĦemtā dabiskā meža definīcijas ietilpīguma. Šajā sakarā varētu būt 

diskutējama ilglaicīgu, bet nosusinātu mežu uzskatīšana par dabiskiem, kaut gan daĜa to 

mežu, kas mežsaimnieciskā izpratnē atzīti par “nepilnīgi nosusinātiem”, mūsu apstākĜos var 

tikt uzskatīti par dabiskiem. 

DABISKO MEŽU UN TO BIOLOĂISKĀS DAUDZVEIDĪBAS 

APDRAUDĒJUMS LATVIJĀ 

Tā kā lielākā daĜa Latvijas dabisko mežu ir pakĜauta vienveidīgai un vispārējai intensīvās 

mežsaimniecības ietekmei, ko raksturo šo mežu izciršana, nosusināšana, pārveidošana par 

monokultūrām, atmirušās koksnes izvākšana, veco koku izciršana un platlapju, melnalkšĦa 

aizstāšana ar egli vai bērzu, šie meži un bioloăiskā daudzveidība tajos ir stipri apdraudēta. 

Apsaimniekošanas principi ir vieni un tie paši mākslīgās plantācijās un dabisko mežu 

etalonos. 

Minēto apsaimniekošanas pasākumu dēĜ izzūd gan dažādiem Latvijas reăioniem raksturīga 

dabisko mežu veăetācija, gan tiek apdraudēta bioloăiskās daudzveidības struktūru 

kontinuitāte un no tām atkarīgu vērtīgu dabisko mežu apdraudētas augu, dzīvnieku un sēĦu 

indikatorsugas. DaĜa šo sugu izzūd jebkuras mežsaimnieciskās ietekmes rezultātā, citas daĜēji 

var paciest saudzīgu apsaimniekošanu. 

Daudziem substrātiem, piemēram, atmirušai koksnei dažādās sadalīšanās stadijās, veciem 

kokiem, dabiskas izveides atsegtai augsnei, laucēm, no kuru pastāvīgas klātbūtnes un 

dabiskas veidošanās ir atkarā daudzas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas, ir pagaidu 

raksturs. Šādu struktūru pastāvīga radīšana mākslīgā ceĜā, lai tās būtu piemērotas vērtīgu 

dabisko mežu indikatorsugu ekoloăiskajām prasībām, lielākoties nav iespējama. 

Katra mežsaimnieciskā aprite arvien vairāk noplicina šo struktūru krājumus, vienlaikus 

pavājinot procesus, kas nodrošina šo struktūru veidošanos (vienādvecuma audžu veidošana). 

Lielākajai vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu daĜai nepietiek ar vienreizēju konkrētās 

struktūras klātbūtni, bet nepieciešama to kontinuitāte. 

Mežu apsaimniekošana ir bijusi īpaši intensīva pēdējo 75 gadu laikā kopš Latvijas 

Republikas izveidošanas. Domājams, ka šajā laika posmā dabisko mežu platība var būt

120 

samazinājusies vismaz 3 reizes. Mūsdienās ne vairāk kā 1/3 dabisko mežu varētu būt 

saglabājušies struktūrām bagāti un joprojām sniegt patvērumu daudzām jūtīgām struktūrām 

un sugām. Šādus mežus pārstāv tikai tās audzes, kas izveidojušās pirms Pirmā pasaules kara 

un nejaušības pēc nav intensīvi apsaimniekotas. Ievērojama šo audžu daĜa jau ir izcirsta 

kailcirtēs. Tuvāko desmitgadu laikā arī pārējās sasniegs cirtmetu un tiks izcirstas kailcirtē. 

Ja tuvāko gadu laikā Latvijā netiks izstrādāta un ieviesta visaptveroša meža politika, kas 

noteiktu dabisko mežu statusu, aizsardzību un pakāpenisku līdzšinējās mežsaimniecības 

pāreju uz videi draudzīgiem principiem, dabisko mežu platība apskatāmajā laika posmā 

(nākošie 5-30 gadi) var samazināties vismaz uz pusi un ne mazāk kā 2/3 šo mežu var izzust 

jūtīgām sugām nepieciešamo bioloăiskās daudzveidības struktūru klātbūtne un kontinuitāte. 

DABISKO MEŽU PATIESĀ AIZSARGĀTĪBA LATVIJĀ 

Vērtīgu dabisko mežu un bioloăiskās daudzveidības saglabāšana nav savienojama ar 

tradicionālo apsaimniekošanu. Īpaši vērtīgos un mazskartos iecirkĦos ir vēlams saglabāt 

rezervāta režīmu. Pašlaik šāds statuss saskaĦā ar pastāvošo dabas aizsardzības likumdošanu ir 

nodrošināts vienīgi Ĝoti nelielai dabisko mežu daĜai, kas atrodas rezervātos. 

Kaut gan deklaratīvā līmenī Latvijā ir aizsargāti 9,6% mežu [Latvijas Dabas enciklopēdija, 

1995.], reālai aizsardzībai ir pakĜauts tikai nepilns 1% mežu, kas atrodas rezervātu stingra 

režīma zonās. JāĦem vērā, ka ne visi rezervātos aizsargātie meži ir dabiski un ilglaicīgi, jo 

daĜa no tiem atrodas kādreizējās lauksaimniecības zemēs un tāpēc nereprezentē dabisko 

mežu. 

Neskaidrs ir saudzes kvartālu statuss un apsaimniekošanas režīms ilglaicīgā periodā līdzīgi kā 

tas ir arī dažādos liegumos. Lielākā daĜa lieguma mežu tik un tā ir paredzēta eventuālai 

nociršanai, tikai tas noris dažus desmitus gadu vēlāk. 

Reāli aizsargāto dabisko mežu izvietojums ir Ĝoti nevienmērīgs, jo aizsargāti ir gandrīz tikai 

piejūras reăiona ilglaicīgie platlapju meži Moricsalas rezervātā, kā arī ilglaicīgie platlapju un 

slapjie lapu koku meži Slīteres rezervātā, bet lielākā un vērtīgākā Latvijas dabisko mežu daĜa 

atrodas ārpus rezervātiem un ir pilnā apjomā pakĜauta valstī vispārpieĦemtajai mežu 

apsaimniekošanai. 

Jau 1993. gadā tika paveikts WWF projekts “Latvijas purvainie meži un to aizsardzība” 

[Priedītis, 1993.], kura rezultātā fitosocioloăisku pētījumu gaitā tika noskaidroti purvaino 

mežu etaloni Latvijā. Tika izstrādāti sabalansēti priekšlikumi par minēto etalonmežu 

aizsardzību un dažu likumdošanas nepilnību novēršanu saistībā ar meža liegumiem. 

Priekšlikumi tika savlaicīgi iesniegti izvērtei konkrētajās valsts instancēs (Vides aizsardzības 

un Meža ministrija ), taču līdz pat šim brīdim nav pienācīgi ievēroti, tāpēc daĜa no 

izvēlētajiem etaloniem jau ir izcirsta. 

Dabisko mežu dažādības un bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijā var nodrošināt 

vienīgi sociāli taisnīga, ekonomiski izdevīga un ekoloăiski atbilstoša mežsaimniecība, kā arī 

praktiska dabas aizsardzība. 

LATVIJAS DABISKO MEŽU NOZĪME EIROPAS IETVAROS 

Latvijas dabiskie meži ir starptautiski nozīmīgi ar to, ka, salīdzinot ar Eiropas attīstītajām 

valstīm, sastopami vēl visai lielā platībā un ir etaloni dabiskai veăetācijai, kāda veidojusies 

daudzu tūkstošu gadu gaitā Baltijas reăionam raksturīgu dabas apstākĜu ietekmē. Daudzas

pārmitro mežu sabiedrības, kas Latvijā vēl sastopamas salīdzinoši ievērojamā platībā, Eiropas 

valstīs jau sen kā izzudušas. Šie ir nozīmīgi arī kā etaloni zinātnisku pētījumu veikšanai. 

Tie ir kā pārejas posms starp gadsimtiem ilgi apsaimniekotiem mežiem attīstītajās Eiropas 

valstīs un vēl neskartiem mežiem Krievijas ziemeĜos. 

121 

Īpašu Latvijas dabisko mežu vērtību nosaka to atrašanās hemiboreālās zonas vidū un Baltijas 

jūras piekrastē, kas nodrošina īpaši izteiktu boreālo un nemorālo, kā arī piejūras un 

kontinentālo elementu līdzāspastāvēšanu. 

Latvijas dabiskajos mežos vēl joprojām sastopamas daudzu visā Eiropā apdraudētu sugu 

populācijas. Tās ir, piemēram, 13 Eiropas Sarkanās grāmatas [Red Data Book of European 

Bryophytes 1995] sūnaugu sugas, no kurām vismaz 6- Buxbaumia viridis, Callicladium 

haldanianum, Cephalozia macounii, Dicranum viride, Lophozia ascendens, Neckera pennata, 

Ulota bruchii, Ulota coarctata raksturīgas tikai dabiskiem mežiem. 

Latvijas dabiskajos mežos sastopamas 3 no 5 Latvijā zināmajām apdraudētajām sūnaugu 

sugām (Buxbaumia viridis, Cephalozia macounii, Dicranum viride), kas ir iekĜautas 

1979. gada Bernes konvencijā “Par Eiropas savvaĜas augu, dzīvnieku un dabiskās dzīvesvides 

saglabāšanu” [Red Data Book of European Bryophytes 1995]. Sevišėi bagātīgas Latvijā ir 

epifītiskās Dicranum viride atradnes dabiskajos platlapju un slapjos lapu koku mežos uz vecu 

melnalkšĦu un liepu stumbriem. 

IETEIKUMI 

1. Izstrādāt un ieviest tādu Latvijas meža politiku, kas panāktu: 

• sertificētas, sociāli taisnīgas, ekonomiski izdevīgas un ekoloăiski atbilstošas 

mežsaimniecības principu ieviešanu; 

• ekoloăiski atbilstošu meža apsaimniekošanas metožu veicināšanu un ieviešanu valsts un 

privātajos mežos; 

• ainavu ekoloăisko plānu izstrādi; 

• meža ekoloăiskās inventarizācijas veikšanu pirms lēmuma pieĦemšanas par noteiktu 

apsaimniekošanas pasākumu veikšanas; 

• vērtīgu dabisko mežu un to bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu visā Latvijā; 

• jau agrāk WWF projektos izstrādāto priekšlikumu par Latvijas purvaino mežu etalonu 

aizsardzību izpildi; 

• izglītības veicināšanu par dabisko mežu struktūru, dinamiku, vēsturi un dzīvo dabu. 

2. Pirms aptverošu likumu pieĦemšanas valsts meža institūcijām nodrošināt bioloăiskajai 

daudzveidībai īpaši nozīmīgu un neaizsargātu dabisko mežu neizciršanu. 

3. Respektēt “Latvijas dabisko mežu” projekta pētījumu rezultātus Latvijas meža politikas 

izstrādē un ekoloăiski atbilstošu meža apsaimniekošanas metožu izstrādē un pilnveidošanā. 

4. Turpināt dabisko mežu vēstures, veăetācijas un dzīvās dabas izpēti, kas pilnveidotu 

zināšanas par Latvijas dabisko mežu un palīdzētu attīstīt ekoloăiski atbilstošas dabisko mežu 

apsaimniekošanas metodes. ĥemot vērā Latvijas mežu dabisko stāvokli, pētījumu 

intensificēšanas nolūkos iekĜaut izpētē arī citu valstu ekspertus. 

5. Ekoloăiskās inventarizācijās noskaidrot dabisko mežu izplatību visā Latvijā un dažādos 

reăionos ar mērėi identificēt vēl saglabājušos vērtīgu dabisko mežu iecirkĦus.

122 

6. Vispusīgi analizēt intensīvās mežsaimniecbas ietekmi uz Latvijas dabiskajiem mežiem 

pēdējo 100 gadu apritē. Noskaidrot, kuri vērtīgu dabisko mežu iecirkĦi šajā periodā ir 

zaudējuši savu dabisko vērtību un kā to varētu atjaunot. 

7. Darīt vietējai un starptautiskajai sabiedrībai pieejamus WWF “Latvijas dabisko mežu" 

projekta pētījumu rezultātus publikāciju veidā latviešu un angĜu valodā. 

8. Sagatavot izglītības materiālus par dabiskajiem mežiem un to bioloăisko daudzveidību, kas 

būtu nepieciešami meža darbiniekiem (Vides aizsardzības un reăionālās attīstības ministrija, 

Valsts Meža dienests, mežziĦi, mežsargi, mežizstrādātāji, zinātnieki, studenti, skolēni, 

skolotāji, augstskolu mācībspēki, privātie meža īpašnieki u.c.). 

PRAKTISKI IETEIKUMI EKOLOĂISKI ATBILSTOŠAI MEŽSAIMNIECĪBAI 

Zināšanu trūkums par dabisko mežu nozīmi bioloăiskās daudzveidības uzturēšanā pēdējo 150 

gadu laikā kopš intensīvas mežu apsaimniekošanas ieviešanas Latvijā ir viennozīmīgi 

izraisījis pārāk strauju šo mežu platības samazināšanos un bioloăiskās daudzveidības 

noplicināšanos. Bioloăiskās daudzveidības noplicināšanās, savukārt, izraisa pie ekosistēmas 

vienkāršošanu un nestabilitāti, kā sekas vienas paaudzes acīm parasti ir netveramas. Rezultātā 

tos procesus, kurus dabiskais mežs var uzturēt pats, arvien vairāk ir jāuztur mākslīgā veidā, 

un ilgstošā periodā tas var radīt drīzāk zaudējumus nekā peĜĦu. Turpinot līdzšinējo 

mežsaimniecisko praksi, kas nerespektē dabiskā meža bioloăisko daudzveidību uzturošās 

struktūras un procesus, Latvija var "sasniegt" rietumu mežu noplicinātības līmeni tuvākos 50- 

100 gados. 

Pētījumi 4 Latvijas dabisko mežu etalonobjektos sniedz pamatzināšanas par dabiskajiem 

mežiem un to bioloăiskajai daudzveidībai īpaši būtiskām struktūrām. Šo atziĦu ieviešana 

meža apsaimniekošanā var jūtami samazināt bioloăiskās daudzveidības zudumu un novērst 

daudzu apdraudēto sugu izzušanu. 

Kopējie ieteikumi 

Līdzšinējās meža apsaimniekošanas dēĜ mežos iztrūkst veci, liela diametra koki, liela 

diametra sausokĦi, augstie celmi un kritalas. Tie ir neaizstājams substrāts daudzām jūtīgām 

piepju, ėērpju un sūnaugu sugām, kā arī dzīves un uzturēšanās vieta daudzām apdraudētām 

vaboĜu, tauriĦu, gliemju un zīdītāju sugām, nodrošina koku kontinuitātes saglabāšanos un 

audzes dažādvecuma struktūras veidošanos, kas ir svarīga dabisko traucējumu režīma 

nepārtrauktībai. Lai nodrošinātu bioloăiskās daudzveidības saglabāšanos, nepieciešams pēc 

iespējas katrā cirsmā atstāt neizcirstus vismaz vairākus vecus, liela diametra, izpuvušus, 

sūnaugiem bagātīgi apaugušus vai dobumainus kokus, saglabāt neskartus liela diametra 

sausokĦus, augstos celmus, kritalas, kā arī vecus celmus. Šādas struktūras cilvēks pats nevar 

izveidot, jo to izveidei dabiskos apstākĜos ir nepieciešami vismaz 100-200 gadi. 

Kultūru ierīkošana, kas ietver arī meža izciršanu, atmirušās koksnes izvākšanu, augsnes 

sagatavošanu un mākslīgo atjaunošanu, ir visradikālākais dabiskā meža iznīcināšanas veids 

un tā rezultātā parasti izzūd gandrīz visas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas. Šā iemesla 

dēĜ kultūru ierīkošanu ir pēc iespējas jāaprobežo ar pamestām lauksaimniecības zemēm. 

Mākslīgās atjaunošanās vietā būtu jāveicina dabiskā un pēc iespējas jāizvairās no augsnes 

izvērtes. 

ěoti liela vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu daĜa, īpaši ėērpji, sūnaugi un daži vaskulārie 

augi ir jūtīgi pret pastāvīga noēnojuma izzušanu, biotopa atklāšanu tiešam apgaismojumam 

un izžūšanai, kas rodas pēc kokaudzes izciršanas. Izcērtot ne tikai visus cirtmetu sasniegušos, 

bet arī pāraugušos, izpuvušos kokus, sausokĦus un augstos celmus, izzūd jebkāda iespēja 

saglabāties sugām, kurām minētās struktūras ir vienīgais piemērotais substrāts. Izcērtot

123 

pamežu (vecās lazdas, pīlādžus, blīgznas utt.), izzūd iespēja saglabāties vairākām monofāgām 

vaboĜu un tauriĦu sugām. Lielākajai daĜai ėērpju un sūnaugu indikatorsugu ir nepieciešams 

pastāvīgs mikroklimats, ko nevar nodrošināt šauras nogabalu slejas. Lai no tā izvairītos, 

nepieciešams: 

• nogabalu izstrādi veikt, pēc iespējas vairāk Ħemot vērā ekosistēmas dabiskās nevis 

ăeometriski izplānotās šauro nogabalu robežas, un vienu ekosistēmas daĜu jācenšas 

apsaimniekot līdzīgā veidā; 

• izvairīties no kailciršu veikšanas mežos, kuri dabisku apstākĜu dēĜ nekad nav bijuši 

pakĜauti degšanai (ēnaini, mitri un slapji meži), to vietā izmantojot meža izstrādi zem 

kokaudzes aizsega. 

Upju, strautu un avotu gravas laika gaitā arvien ir bijušas grūtāk apsaimniekojamas, kas 

daudzos gadījumos ir Ĝāvis šeit saglabāties mazāk pārveidotiem dabiskajiem mežiem. Stabils 

mikroklimats, pastāvīgs noēnojums, daudzveidīgi reljefa apstākĜi un platlapju klātbūtne 

nodrošina labvēlīgus apstākĜus lielai daĜai vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu. Mūsdienu 

situācijā gravas ir galvenā paglābtuve daudzām (taču ne visām) apdraudētajām meža sugām 

intensīvi apsaimniekotā meža ainavā. Tās kalpo arī kā pārvietošanās koridors apdraudētām 

zīdītāju sugām ar arboreālu dzīves veidu. Ilgus gadus dabisko mežu un to bioloăiskās 

daudzveidības saglabāšanos gravās nodrošināja ciršanas aizliegums, kas pēdējos gados 

nepamatotā kārtā ir atcelts. Lai nodrošinātu bioloăiskās daudzveidības saglabāšanos, dabiskie 

meži upju, strautu un avotu gravās jāatstāj neskarti. Līdzīgā veidā jāapsver iespējas saglabāt 

neskartību īpaši vērtīgākajiem un bioloăiskās daudzveidības ziĦā izcilākajiem dabisko mežu 

nogabaliem , kas turpmāk varētu kalpot par dažādu Latvijas reăionu dabisko mežu etaloniem 

un bioloăiskās daudzveidības paglābtuvēm. 

ěoti liela vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu daĜa ir ekoloăiskā atkarā no pārmitrām mežu 

platībām. Nosusinot pārmitros mežus, to vietā ieviešas citas ekoloăiski mazāk izvēlīgas 

sugas. Nosusināšana izraisa dabiskās veăetācijas pārmainīšanos, kas var izraisīt dabiskā meža 

izzušanu. Pētījumi liecina, ka nosusinātie nogabali ir vismaz 3 reizes trūcīgāki dabisko mežu 

indikatorsugu bagātības ziĦā un nav vairs sastopamas īpaši jūtīgās indikatorsugas. Lai 

novērstu bioloăiskās daudzveidības noplicināšanos, nav pieĜaujama ilglaicīgu dabisko mežu 


Pēdējo 150 gadu laikā mežsaimniecība ir nodarījusi lielu zaudējumu bioloăiskajai 

daudzveidībai, ko galvenokārt raksturo vecu koku un liela diametra atmirušas koksnes 

trūkums mežā. Šādā sakarā strukturāli noplicinātos nogabalos ir ieteicams dažus no šiem 

trūkstošajiem elementiem, piemēram, sausokĦus, augstos celmus, liela diametra kritalas un 

lauces veidot mākslīgi. Meža apsaimniekošanā kopumā ir jācenšas ieviest elementus, kuri 

atdarina dabiskos traucējumu režīmus. 


Lapu koku pionierfāzēs, kas radušās pēc egĜu, platlapju vai melnalkšĦu izciršanas, jāveicina 

attiecīgo pamatsugu saglabāšana kokaudzes stāvā un attiecīgās sugas atmirušas koksnes 

veidošanā. Vējgāžu gadījumā katrā nogabalā ir jāsaglabā vismaz daĜa radīto struktūru: vairāki 

sausokĦi, augstie celmi un liela diametra kritalas. Tajās lapu koku pionierfāzēs, kas pārstāv 

mežsaimnieciski degradētus platlapju mežus, obligāti jānodrošina apšu piemistrojums. 

Priežu mežs 

Priežu mežos bioloăiskās daudzveidības struktūru radīšanai (sausokĦi, augstie celmi un 

kritalas) ir jāpievērš īpaši liela vērība, jo šie mežu laika gaitā ir tikuši visvairāk noplicināti. 

EgĜu mežs

124 

Kā boreālajos, tā nemorālajos egĜu mežos jācenšas saglabāt īpaši platlapju un apses, kā arī 

citu sugu piemistrojumu. Slapjajos egĜu mežos ciršanas darbi obligāti jāveic zem kokaudzes 

aizsega un vēlams ziemas periodā, kā arī jānodrošina dažādu sadalīšanās pakāpju egĜu un 

priežu liela diametra kritalu klātbūtne un to potenciālie krājumi vismaz dažu cirtmetu 

sasniegušu vai pāraugušu koku veidā. Jāapsver iespēja atstāt neskartus vērtīgākos un 

struktūrām bagātākos slapjos egĜu mežus. 


Slapjajos lapu koku mežos vismaz dažu koku veidā jāsaglabā platlapju (ošu) un egles 

klātbūtne. Jāapsver iespēja atstāt neskartus vērtīgākos un struktūrām bagātākos slapjos lapu 

koku mežus. 


Apzinoties šo mežu Ĝoti lielo nozīmi bioloăiskās daudzveidības uzturēšanā, kā arī niecīgo 

platību, kādā tie gadu tūkstošiem ilgās nesaudzīgās izmantošanas dēĜ saglabājušies līdz 

mūsdienām, jāapsver iespēja nodrošināt strukturāli bagātāko un bioloăiskās daudzveidības 

ziĦā izcilāko platlapju meža nogabalu neskartību. Bioloăiskās daudzveidības struktūru ziĦā 

nabadzīgās platlapju audzēs jāveicina to veidošana. 

BŪTISKĀKIE LITERATŪRAS AVOTI 

Ahti, T., Halmet-Ahtu, L., & Jalas, J., 1968: Vegetation zones and their sections in 

northwestern Europe. Ann. Bot. Fennici 5: 169-211. 

Andersson, L.I., Hytterborn, H., 1991: Bryophytes and decaying wood- a comparison 

between managed and natural forest. Holarctic Ecology 14: 121-130. Copenhagen. 

Andersson P. 1987. An ecological approach to Polyporaceae species decomposing Norway 

spruce and Scotch pine - in Norra Kvills National Park and neighbouring areas. Final thesis, 

Univ. of Gothenourgh, Sweden. 1-31. 

Angelstam, P. and Rosenberg, P., 1993: Aldrig Sällan Ibland Ofta. - Skog & Forskning, (1): 

34- 41. 

Apals J., Atgāzis M., Dauge J., DeĦisova R., Graudonis J., Loze I., Mugurēvičs Ē., Stubavs 

Ā., ŠĦore E., Zagorskis F., ZariĦa A., 1974: Latvijas PSR arheoloăija.- Rīga. 

Aronsson, M., Hallingbäck, T. & Mattsson, J.-E. (eds.), 1995: Rödlistade växter i Sverige 

1995 [Swedish Red Data Book of Plants 1995]. ArtDatabanken, Uppsala.- 273 pp. 

ĀboliĦa A., 1968: Die Laubmoose der Lettischen SSR. - Rīga, - 329 pp. (in Russian with 

German summary) 

ĀboliĦa A., 1994: Latvijas retās un aizsargājamās sūnu sugas. Vides aizsardzība Latvijā, 6. 

Rīga: Latvijas Vides aizsardzības un reăionālās attīstības ministrija, Vides problēmu analīzes 

centrs.- 24 lpp. 

Bedeutung historisch alter Wälder für den Naturschutz. NNA-Berichte, 7. Jg., H. 3, 159 S.- 

Schneverdingen1994 

Bieber C., 1995: Dispersal behaviour of the Edible dormouse (Myoxus glis L.) in a 

fragmented landscape in central Germany. Hystrix, (n.s.) 6 (1-2) (1994): 257-263.

Biodiversity, temperate ecosystems, and global change (eds. T.J.B.Boyle, C.E.B.Boyle). 

Berlin-Heidelberg, 1994. pp.123-144. 

Boddy L. 1983. Microclimate and Moisture Dynamics of Wood Decomposition in Terrestrial 

Ecosystems. In: Soil Biology and Biochemistry. 15(2): 149-157. 

ter Braak, C.J.F. 1990: Update notes: CANOCO version 3.10. - 35 pp. Agricult. Mathem. 

group, Wageningen. 

125 

Brandt F., 1942. Lepidopterologische Sammelerinnerungen aus dem Gebiet der Ammat 

(Livland) mit einem Verzeichnis der dort gesammelten Arten.- Korr.-Bl. d. Naturf.-Ver. Riga, 

64: 231-245. 

Brauna I. 1992: Sīko zīdītaju monitorings Slīteres rezervātā. Diplomdarbs. LU. 

Bright P.W., Morris P.A. 1992: Ranging and nesting behaviour of the dormouse Muscardinus 

avellanarius in coppice-with-standards woodland. J.Zool., Lond. 226:589-600. 

Bright P.W., Morris P.A., 1993: A practical guide to dormouse conservation. An occasional 

publication of the Mammal Society: No. 11: 31 pp. 

Bright P.W., Morris P.A., 1995: A review of the dormouse (Muscardinus avellanarius) in 

England and a conservation programme to safeguard its future. Hystrix, (n.s.) 6 (1-2) (1994): 

295-302. 

Bušs K. 1964. Latvijas PSR meža augšanas apstākĜu un purvu tipu noteicējs.- Jaunākais 

Mežsaimniecībā.- Rīga.- VI/VII.- 72.- 93. lpp. 

Bušs K. 1976: Latvijas meža tipoloăijas pamati.- Rīga.- 24 lpp. 

Charte bestehend in drei Folien von den im livlaendischen Gouvernement Rigaschen Kreise 

und Ascheradenschen Kirchspiele belegenen Majoratsgute Schloss-Ascheraden. Gemessen, 

eingetheilt und zur Charte gerbacht in den Jahren 1872 bis 1875 durch den livlaend. 

Ritterschafts Landmesser Constantin Beckmann. 

Chetnicki W., Mazurkiewicz M., 1994: Dispersion of the bank vole in fine- and coarsegrained 

mosaics of deciduous and mixed coniferous forests. Acta Theriologica 39 (2): 127- 

142. 

Day, S.P. 1993: Woodland origin and ‘ancient woodland indicators’: a case-study from 

Sidlings Copse, Oxfordshire, UK. The Holocene, 3,1, 45-53. 

Delin A., 1992: Karlvaxter i taigan i Halsinglanderas anpassningar till kontinuitet eller 

storning. [Vascular plants of the taiga- adaptions to continuity or to disturbances.] Svensk 

Bot. Tidskr. 86 (3): 147-176. 

Düll R., 1992: Zeigerwerte von Laub- und Lebermoosen. Scripta Geobotanica 18:175-214. 

Ehnström B., Waldén W. H., 1986: Faunavård i skogsbruket. - Del 2. Den lägre faunan.- 

Jönköping.- 352 pp. 

Eiche V., 1936: Latvijas meži.- Latvijas zeme, daba un tauta.- Rīga.- 2.sēj.- 153- 258.lpp.

Ellenberg, H., Weber, H.E., Düll, R., Wirth, V., Werner, W., Paulißen, D., 1992: Zeigerwerte 

von Pflanzen in Mitteleuropa. 2. verb. u. erw. Aufl. Scripta Geobotanica 18.- 257 S. 

Ericsson J, Strid Å. 1969. Studies in tha Aphyllophorales (Basidiomycetes) of Northern 

Finland. Ann. Univ. Turku A., II:40. 112-158. 

Fjodorov V.D., GiĜmanov T.G. 1980. Ekologija. Moskva. 464 pp. 

Flora of the Baltic Countries. Compendium of vascular plants. Tartu 1993. 

Franklin, J.F., Shugart, H.H., Harmon, M.E. 1987: Tree death as an ecological process. The 

causes, sequences, and variability of tree mortality. BioScience, Vol.37, No.8, pp.550-556. 

From, J., Delin, A. (eds.), 1995: Art- och biotopbevarande i skogen med utgångspunkt från 

Gävleborgs län. Skogsstyrelsen i Gävleborgs län, Gävle. - 288 pp. 

Gauch Jr.,H.G. 1982: Multivariate analysis in community ecology. - 298 pp. Cambr. Univ. 

Press, Cambridge. 

Gustaffson, L., Hallingbäck, T., 1988: Bryophyte flora and vegetation of managed and virgin 

coniferous forests in South-West Sweden. Biological Conservation: 44, 283-300. 

126 

Gustaffson, L., Fiskesjö, A., Hallingbäck, T., Ingehölg, T., Pettersson, B., 1992: Semi-natural 

deciduous broadleaved woods in southern Sweden- habitat factors of importance to some 

bryophyte species. Biological Conservation: 59, 175-181. 

Hair J.D. 1980. Measurement of ecological diversity. In: Schemnitz S.D. (ed.) Wildlife 

management techniques manual. The Wildlife Society: 269-275. 

Hallingbäck T., 1991: Mossor som indikerar skydsvärd skog.- Svensk. Bot. Tidskr. 85: 321- 

332. 

Halingbäck, T., 1992: Svensk boreala mossflora i ett internationellt perspektiv. [The boreal 

bryophyte flora of Sweden in an international perspective]. Lund, Svensk. Bot. Tidskr. 86: 

177-184. 

Hallingbäck T., Holmåsen I., 1991: Mossor. En fälthandbok. Stockholm, Sweden.- 288. 

Hallingbäck T., Nilsson S.G., Norén M., Rudqvist L. 1993: Swamp forests and woodland 

key-habitats in Latvia. Report from a field study tour in Latvia 1993.- National Board of 

Forestry, Sweden. 

Hayes J.P., Cross S.P. 1987: Characteristics of logs used by western red-backed voles, 

Clethrionomys californicus, and deer mice, Peromyscus maniculatus. Canadian Field Nat. 

101: 543-546. 

Hill, M.O. 1979: TWINSPAN - a FORTRAN program for arranging multivariate data in an 

ordered two-way table by classification of individuals and attributes. - 48 pp. Cornell Univ., 

Ithaca, NY. 

Hofgaard, A., 1993: 50 years change in a Swedish boreal old-growth Picea abies forest. 

Journal of Vegetation Science 4:773-782. Uppsala, Sweden.

Hokkanen H., Tormala T., Vuorinen H. 1982: Decline of the flying squirrel Pteromys volans 

L. populations in Finland. Biological Conservation 23 (4): 273- 284. 

127 

Jedrzejewska B., Okarma H., Jedrzejewski W. and Milkowski L., 1994: Effects of 

exploitation and protection on forest structure, ungulate density and wolf predation in 

Bialowieza Primewal Forest, Poland. Journal of Applied Ecology 31: 664-676. 

de Jong J., 1994: Distribution patterns and habitat use by bats in relation to landscape 

heterogeneity, and consequences for conservation. Doctoral dissertation, Institution for 

Viltekology, Rapport 26: 130 pp. 

Jongman, R.H.G., ter Braak, C.F.R. & van Tongeren, O.F.R. (eds.), 1987: Data analysis in 

community and landscape ecology. - 299 pp. Pudoc, Wageningen. 

Karstrom M., 1992a: Steget före- en presentation. [The project One step ahead- a 

presentation.] Svensk Bot. Tidskr. 86 (3): 103- 114. Lund. 

Karstrom M., 1992b: Steget före i det glömda landet. [Habitats and rare species in virgin 

forests of northernmost Sweden]. Svensk Bot. Tidskr. 86 (3): 115- 146. Lund. 

Kerney M.P.,Cameron R.A.D.,Jungbluth J.H. Die Landschnecken Nord- und Mitteleuropas.- 

Hamburg, Berlin ; Paul Parey, 1983. - S.384 

Kirkland G.L., Jr., 1988: Meadow voles (Microtus pennsylvanicus) on forest clearcuts: the 

role of long-distance dispersal. Journal of the Pennsylvania Academy of Science 62 (2): 83- 

85. 

Kirkland G.L., Jr.. 1990: Patterns of initial small mammal community change after 

clearcutting of temperate North American forests. Oikos 59 (3): 313-320. 

Kokneses apgabals un Aizkraukles zemnieki, 1682. (LVCVA 7404. fonds, 1. apraksts, 725. 

lieta). 

Kokneses apgabals un Krapes muižas zemnieki, 1683. (LVCVA 7404. fonds, 1. apraksts, 

660. lieta). 

Kokneses apgabals ar dažām muižām un zemniekiem, 1683. (LVCVA 7404. fonds, 1. 

apraksts, 728. lieta). 

Kotiranta H., Niemelä T. 1981. Composition of the polypore communities of four forest areas 

in southern Central Finland. Karstenia 21: 31-48. 

Krebs C.J., 1985. Ecology: the experimental analysis of distribution and abundance. New 

York, 800 pp. 

Laaka, S., 1992: The threatened epixylic bryophytes in old primeval forests in Finland. 

Biological Conservation, 59, 151-154. 

LaiviĦš M., LaiviĦa S., 1991: Forest synanthropization in Jūrmala.- Jaunākais 

Mežsaimniecībā.- Nr.33.- pp.67.- 83. (in Latvian with summary in English) 

Latvijas Padomju enciklopēdija, 1984.- 5/2 sēj. Rīga.

Latvijas PSR ăeogrāfija, 1975. Rīga.- 672 lpp. 

Latvijas zeme, daba un tauta.- Rīga, 1936. 1., 2. sēj. 

Lienig F., 1846. Lepidopterologische Fauna von Livland und Kurland, mit Anmerkungen von 

P.Zeller.- Isis (Leipzig), 3: 175- 302. 

Liepa I., MauriĦš A., Vimba E., 1991. Ekoloăija un dabas aizsardzība. Rīga, 301 lpp. 

Malta N., 1926: Übersicht der Mossflora des Ostbaltischen Gebietes I. (Allgemeine 

Bemerkungen und Lebermoose).- Acta Horti Botanici Universitatis Latviensis.- Vol.1.- Nr. 2. 

Malta N., 1930: Übersicht der Mossflora des Ostbaltischen Gebietes I. (Laubmoose).- Acta 

Horti Botanici Universitatis Latviensis.- Vol.5.- Nr. 1/3.- S. 75- 184. 

Maran T., 1991: Distribution of the European mink, Mustela lutreola, in Estonia: an 

historical review. Folia Theriologica Estonica, Tartu: 1-17. 

Markuss, R., 1923: Slīteres “dabas pieminekĜa” mežaudžu tipoloăiskais apraksts sakarā ar 

zemes apstākĜiem.- Mežsaimniecības rakstu krāj.- LMSI, 1.sēj., 135.- 143. lpp. 

Maser C., Trappe J.M., Nussbaum R.A., 1978: Fungal small mammal interrelationships with 

emphasis on Oregon coniferous forests. Ecology 59: 799- 809. 

Mazurkiewicz M., 1994: Factors influencing the distribution of the bank vole in forest 

habitats. Acta Theriologica 39 (2): 113- 126. 

McCullough, H., 1948: Plant succession on fallen logs in a virgin spruce-fir forest. Ecology, 

Vol.29, No.4, pp. 508-513. 

MisiĦa M., Priednieks J. (sast.) 1986. Bioloăijas fakultātes dienas un neklātienes nodaĜu 

studentu mācību prakses instrukcija mugurkaulnieku zooloăijā. Rīga. 40 lpp. 

128 

M¸ller P.F. 1997: Biologisk mangfoldighed i dansk naturskov. En sammenligning mellem 

¸stdanske natur- og kulturskove. Udarbejdet for WWF Verdennaturfonden. Danmarks og 

Gr¸nlands Geologiske Unders¸gelse Rapport 1997/41.- 209 pp. 

Mueller-Dombois, D. & Ellenberg H., 1974: Aims and methods of vegetation ecology. - 547 

pp. Wiley & Sons, New York et al. 

Naturskogar i Norden: Nord 1994: 7.- 112 pp. 

Niemelä T., Renvall P., Penttilä R. 1995. Interactions of fungi at late stages of wood 

decomposition. Ann. Bot. Fennici.32: 141-152. 

Nilsson C., Dynesius M., 1994: Ecological efects of river regulation on mammals and birds: 

a review. Regulated Rivers: Research and Management 9: 45-53. 

Nilsson, S.G., Baranowski, R., 1993: Species composition of wood beetles in an unmanaged, 

mixed forest in relation to forest history.- Ent. Tidskr. 114 (4): 133-146. Uppsala in Swedish 

with English summary).

129 

Nitare J., Noren M., 1992: Nyckelbiotoper kartlaggs i nytt projekt vid Skogsstyrelsen. 

[Woodland key-habitats of rare and endangered species will be mapped in a new project of 

the Swedish National Board of Forestry.] Svensk Bot. Tidskr. 86 (3): 219- 226. 

Nolcken J.H.W., 1870. Lepidopterologische Fauna von Estland, Livland und Kurland.- Arb. 

d. Naturf.-Ver. Riga, 2: 1-296. 

Odum J. 1975. Osnovi ekologii. Moskva, 740 c. 

Peterken, G.F., 1974: A method for assessing woodland flora for conservation using indicator 

species. Biological Conservation, Vol.6, No.4, 239- 245. 

Peterken G.F., 1994: The definition, evaluation and management of ancient woods in Great 

Britain. NNA- Berichte 7 (3): 102- 114. 

Peterken, G.F., Game, M., 1984: Historical factors affecting the number and distribution of 

vascular plant species in the woodlands of Central Lincolnshire. Journ. Ecol., 72, 155-182. 

Pfleger V. Weichtiere. - Prag : Artia, 1984. - S.192 

Pilāte D., Rudzīte M., Svilāns A. 1994: Jaunas gliemežu sugas Latvijas faunā. DPU DIVIC 

IB 7. 7-8. 

Pilāts V., 1995: Dormice- their present status in Latvia. Hystrix, (n.s.) 6 (1-2) (1994): 185- 

194. 

Prieditis N., 1993a: Black alder swamps on forested peatlands in Latvia. Folia Geobot. 

Phytotax., Praha, 28:261-277. 

Priedītis N., 1993b: Swamp forests of Latvia: status and conservation. Riga.- 74 pp. (in 

Latvian and English). 

Red Data Book of the Baltic Region, 1993.- Part 1.- Lists of threatened vascular plants and 

vertebrates. - Uppsala: Swedish threatened species unit.- 95 pp. 

Red Data Book of European bryophythes 1995.- European Comittee fo Conservation of 

Bryophytes.- Trondheim.- 291 pp. 

Renvall P. 1995. Community structure and dynamics of wood-rotting Basidiomycetes on 

decomposing conifer trunks in northern Finland. Karstenia. 35: 1-51. 

[Ripaček 1976] ŠčĜà÷åê ě. 1976. Áčīëīãčÿ äåšåāīšàēšóøàžùčõ ãščáīā. Ăīñêāà. Ėàóêà. 1-270. 

Ryvarden L., Gilbertson R.L. 1993, 1994. European Polypores. Parts 1,2. Fungiflora. Olso. 1- 

774. 

Samuelsson J., Gustafsson L., Ingelog T., 1994: Dying and dead trees- a review of their 

importance for biodiversity. SEPA Report 4306. 

[Sarma P.E., 1959] Ñàšăà ě.Ý., 1959: Äčėàăčêà ëåñėūõ ôčĦīöåėīēīā ā ËàĦāčéñêīé ÑÑŠ. 

ŠàñĦčĦåëüėīñĦü ËàĦāčéñêīé ÑÑŠ, II, Ščãà, ñ. 17- 28.

Savenkov N., 1984. Some data on the fauna and ecology of Lepidoptera in Latvia.- Latvijas 

Entomologs, 27:46-63. (in Russian). 

130 

Schlesch H. 1942: Die Land- und Süsswassermollusken Lettlands mit Berücksichtigung der 

in den Nachbargebieten vorkommenden Arten. / Korr.- Bl. d.Naturf.-Ver.z.Riga,LXIV. - 

Posen.-S.246-360 

Schwartz, K., 1996: The politics of sustainable forestry in Latvia: property, enterprise and the 

state in transition from Communism. Riga: WWF.- 50 pp. 

Sjögren E., 1961: Epiphytische Moosvegetation in Laubwälder der Insel Öland (Schweden).- 

Acta Phytogeogr. Suecica, 44. Uppsala. 

Sjörs, H., 1965: Forest regions. Acta Phytogeogr. Suecica 50: 48-53. 

Slevogt F., 1910. Die Grossfalter (Macrolepidoptera) Kurlands, Livlands, Estlands und 

Ostpreussens.- Arb. d. Naturf.-Ver. Riga, 12:1-237. 

Ssymank A., 1994: Indikatorarten der fauna für historisch alte Wälder. NNA- Berichte 7 (3): 

134- 141. 

[Stepanova, Muhin 1979] ÑĦåĜàėīāà Ė.ĥ., Ăóõčė Ā.À. 1979. Īñėīāū ýêīëīãčč 

äåšåāīšàēšóøàžùčõ ãščáīā. Ăīñêāà. Ėàóêà.1-99. 

Strategy for natural forests and other types of high conservation value in Denmark, 1994. 

Ministry of the Environment, the National Forest and Nature Agency. 

Söderström, L., 1988: Sequence of bryophytes and lichens in relation to substrate variables of 

decaying coniferous wood in Northern Sweden.- Nord.J.Bot. 8:89-97. Copenhagen. 

Söderström L., Jonsson B.G., 1992: Naturskogarnas fragmentering och mossor på temporära 

substrat. [Fragmentation of old-growth forests and bryophytes on temporary substrates]. 

Svensk Bot. Tidskr. 86: 185- 198. Lund. 

Šulcs A., 1961. Neue und wenig bekannte Arten der Lepidopteren-Fauna Lettlands, II.- Die 

Fauna der Lettischen SSR, Riga, 3:165-176. (in Russian). 

Tabaka, L., Gavrilova, Ă., Fatare, I., 1988: Flora of vascular plants of the Latvian SSR. Riga: 

Zinātne (in Russian). 

TauriĦš E., 1982: Latvijas zīdītājdzīvnieki. Rīga, 255 lpp. 

Teich K., 1889. Baltische Lepidopteren-Fauna.- Arb. d. Naturf.-Ver. Riga, 6: 1-162. 

Urtāns J., 1990: PēdakmeĦi, robežakmeĦi, muldakmeĦi. - Rīga.- 96 lpp. 

WWF project 4568: Conservation plan for Latvia, 1992. Riga (in Latvian). 

Zacharias, D., Brandes, D., 1990: Species area-relationships and frequency- floristical data 

analyses of 44 isolated woods in northwestern Germany. Vegetatio 88: 21-29. 

Zavala M.A., Oria J.A., 1995: Preserving biological diversity in managed forests: a meeting 

point for ecology and forestry. Landscape and Urban Planning 31: 363-378.

Zālītis P., 1994: Evapotranspirācija nosusinātā mežā un izcirtumā.- Mežzinātne.- Nr. 4 (37).- 

3-20. lpp. 

ZiĦojums Hercogavairāk parmežzinim par nokaltušiem un kalstošiem ozoliem Dobeles un 

Pienavas mežos, 1764. (LVCVA 554.f., 1628.l., 33. lapa) 

131

1.PIELIKUMS 

Bioloăiskās daudzveidības elementu uzskaites kartīte latviešu un angĜu valodās 

KVARTĀLS NOGABALS DATUMS AUTORS 

Zemes kategorija Augšanas apstākĜu tips Audzes sastāvs Piezīmes 

BIOTOPU GRUPAS 

NTRB - NESEN TRAUCĒTS BIOTOPS 

LKPF- LAPU KOKU PIONIERFĀZE 

PM - PRIEŽU MEŽS 

EM - EGěU MEŽS 

SLKM - SLAPJAIS LAPU KOKU MEŽS 

PLM - PLATLAPJU (CIETO LAPU KOKU) MEŽS 

AUDZES RAKSTURS NTRB LKPF PM EM SLKM PLM 

1. Galvenās koku sugas caurmēru dažādība 

2. Vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru un vecumu 

3. Daudz pāraugušu koku 

4. Pašizretināšanās 

5. EgĜu paaugas grupas 

6. Daudz lauču 

7. Lauces lielākas par 0,01 ha 

8. Egle mazāk kā 10% no koksnes krājas 

9. Saulainā vietā augoši atsevišėi koki 

10. Vairākstāvu audze 

SKUJU KOKI 

11. Pārsvarā priedes diametrāvairāk par 40 cm 

12. Pārsvarā egles diametrāvairāk par 40 cm 

13. Daudz skujkoku diametrāvairāk par 40 cm 

14. Vairākas priedes ar resniem zariem 

15. Egles ar lieliem un retiem apakšējiem zariem 

16. Galvenokārt dabiskie skujkoki diametrāvairāk par 15 cm 

17. Daudz dabiskās egles diametrāvairāk par 15 cm 

LAPU KOKI 

18. Galvenokārt lapkoki diametrāvairāk par 15 cm 

19. Lapkoki vairāk kā 50% no koksnes krājas 

20. Dažādu lapkoku sugu koki diametrāvairāk par 15 cm 

21. Galvenokārt melnalkšĦi diametrāvairāk par 15 cm 

22. Vairākas blīgznas diametrāvairāk par 15 cm 

23. Vairāki pīlādži/ievas diametrāvairāk par 15 cm 

24. Daudz lapkoku diametrāvairāk par 30 cm 

25. Daudz krūmveidīgu lapkoku 

26. Ievērojams lazdu daudzums 

27. Cieto lapkoku klātbūtne 

28. Cietie lapkoki vairāk kā 50% no koksnes krājas 

29. Dažādu platlapju sugu koki diametrāvairāk par 15 cm 

30. Goba/vīksna/kĜava/liepa/osis/ieva diametrāvairāk par 15 cm 

31. Bagāta gobu/vīksnu/kĜavu/liepu paauga 

32. Vairāki lieli platlapju koki diametrāvairāk par 50 cm 

33. Vairāki Ĝoti lieli platlapju koki diametrāvairāk par 80 cm 

34. Atklātā saulē augoši platlapju koki diametrāvairāk par 50 cm 

35. Izpuvuši platlapju koki saulainā vietā 

ATMIRUŠIE KOKI UN KOKSNE 

36.vairākumā atmiruši koki/augsti celmi 

37. Vairāki atmiruši koki/augsti celmi piesaulē 

38.Vairākumā atmirstošas/nesen atmirušas priedes 

132

39.Vairākumā atmirstošas/nesen atmirušas egles 

40.Vairākumā mirstoši/nesen atmiruši bērzi 

41.Vairākumāatmirstošas/nesen atmirušas apses 

42.Vairākumā citi mirstoši/nesen atmiruši koki/augsti celmi 

43. Vairāki izgāzti koki (valdošā suga) 

44. Galvenokārt satrunējuši vējgāžu koki 

45. Daudz galvenās koku sugas vējgāžu koki 

46. Daudz vējgāžu koku diametrāvairāk par 30 cm (galvenā suga) 

47. Daudz nedzīvas lapu koku koksnes 

48. Vairāki piesaulē guloši vējgāžu koki diametrā vairāk par 30cm 

49. Vairāki vecāki ar sūnām klāti vējgāžu koki 

50. Vējgāžu koki dažādās sadalīšanās fāzēs (galvenā suga) 

51. Vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās fāzēs (galvenā suga) 

52. Daudz piepju 

53. Sugām bagāta koksnes sēĦu flora 

SŪNAS, ĖĒRPJI UZ KOKIEM 

54. Vairākumā lapu koki ar sūnainiem stumbriem 

55. Daudz nokareno ėērpju 

56. Daudz citu ėērpju 

57. Lieli akmeĦi vai to grupas 

KRŪMI UN ZEMSEDZE 

58. Vairāki ozoli diametrā pie pamatnesvairāk par 5 cm 

59. Vērenes/sausserdis/irbenes/zalktenes 

60. Robežojas ar pĜavām un skrajiem krūmājiem lielākiem par 

0,1 ha 

61. Galvenokārt mežmalas ar krūmiem/maziem kokiem 

TRAUCĒJUMU DINAMIKA 

62. Ugunsgrēka pēdas kokos/celmos 

63. Koki/celmi ar acīmredzami pārogĜojušos mizu 

64. Mazāk kā 5 gadi pēc ugunsgrēka/degšanas 

65. Acīmredzama pēdējā ugunsgrēka neskarta vieta lielāka par 0,1 

ha 

66. Daudz koku, meža dzīvnieku bojātu 

67. Galvenokārt svaigas/vecākas snieglauzes 

68. Acīmredzama erozija krastmalās/nogāzēs 

69. DaĜēji applūdis koku apvidus lielāks par 0,1 ha 

70. Bebru darbības pēdas 

71. Skudru pūznis 

72. Liela ligzda 

73. Alas 

74. DzeĦveidīgo sakaltie koki 

75. Dobumaini koki 

ŪDENS 

76. Mitrs/slapjš apvidus ar kokiem lielāks par 0,1 ha 

77. Plūstošivairāk parūdeĦi 

78. Ārēja pārpurvošanās/avoksnājs 

79. Avots 

80. Strauts vai upīte 

81. Strauts vai upīte ar līkumainu gultni 

82. Strauts vai upīte ar sērēm un kritalu pārgāzēm 

83. Dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta 

84. Robežojas ar atklātām slapjām vietām lielākām par 0,1 ha 

85. Robežojas ar pastāvīgu ūdentilpi 

86. Applūstoši starpciĦu laukumi 

ZEMSEDZE 

133

87. Nav monodominējošu sugu zemsedzē 

88. Acīmredzama ciĦainība 

89. Atklāta augsne mežā 

90. Kāpas vai kāpu veidojumi 

91. Gravas un nogāzes 

PUNKTU VĒRTĪBU SUMMA 

Checklist of elements supporting biodiversity 

COMPARTMENT SITE DATE AUTHOR 

Land category Forest site type Stand composition Notes 

BIOTOPE GROUPS 

NTRB - RECENTLY DISTURBED BIOTOPE 

LKPF- PIONIER PHASE OF DECIDUOUS TREES 

PM - PINE FOREST 

EM - SPRUCE FOREST 

SLKM - WET DECIDUOUS FOREST 

PLM - BROAD-LEAVED FOREST 

STAND CHARACTER NTRB LKPF PM EM SLKM PLM 

1. Obvious difference of main species diametres 

2. Several trees with different diameter and age 

3. Many overmature trees 

4. Self-thinning 

5. Presence of spruce undergrowth 

6. Many open spaces 

7. Open spaces larger than 0.01 ha 

8. Spruce less than 10% of timber volume 

9. Separate trees growing in sunny place 

10. Multi-storey tree stand 

CONIFEROUS TREES 

11. Mainly pine with DBH larger than 40 cm 

12. Mainly spruce with DBH larger than 40 cm 

13. Many coniferous trees with DBH larger than 40 cm 

14. Several pines with thick branches 

15. Spruce with big, scarce branches at the bottom 

16. Mainly natural coniferous trees with DBH larger than 15 cm 

17. Many natural spruces with DBH larger than 15 cm 

DECIDUOUS TREES 

18. Mainly deciduous trees with DBH larger than 15 cm 

19. Deciduous trees more than 50% from the timber volume 

20. Several species of deciduous trees with DBH larger than 15 cm 

21. Mainly Alnus glutinosa with DBH larger than 15 cm 

22. Several Salix caprea trees with DBH larger than 15 cm 

23. Several Sorbus/Padus trees with DBH larger than 15 cm 

24. Many deciduous trees with DBH larger than 30 cm 

25. Many shrub-like deciduous trees 

26. Considerable number of hazel 

27. Presence of noble hardwoods (broad-leaved trees) 

28. Broad-leaved species more than 50% from the timber volume 

29. Different broad-leaved species with DBH larger than 15 cm 

30. Ulmus/Acer/Tilia/Fraxinus/Padus with DBH larger than 15 cm 

31. Rich Ulmus/Acer/Tilia undergrowth 

32. Several broad-leaved trees with DBH larger than 50 cm 

33. Several very big broad-leaved trees with DBH larger than 80 cm 

134

34. Broadl-leaved trees with DBH larger than 50 cm growing in 

sunny place 

35. Rotten broad-leaved trees in sunny place 

DEAD TREES AND WOOD 

36. Lots of dead trees/high stumps 

37. Several dead trees/high stumps in sunny place 

38. Lots of dying/recently dead pine 

39. Lots of dying/recently dead spruce 

40. Lots of dying/recently dead birch 

41. Lots of dying/recently dead aspen 

42. Lots of other dying/recently dead trees/high stumps of other 

species 

43. Several windthrown trees (main species) 

44. Mainly rotten windfallen trees 

45. Many main species windfallen trees 

46. Many windfallen trees with DBH larger than 30 cm (main 

species) 

47. Lots of dead deciduous tree wood 

48. Several windfallen trees with DBH larger than 30 cm in sunny 

place 

49. Several older windfallen trees with moss flora 

50. Windfallen trees in different stages of decomposition (main 

species) 

51. Windfallen trees in any of decomposition stages (main species) 

52. Lots of conks 

53. Richness in wood-inhabiting-fungi 

MOSSES, LICHENS ON TREES 

54. Mainly deciduous trees covered with mosses 

55. Many pendulous lichens 

56. Many other lichens 

57. Big stones or their groups 

BUSHES AND GROUND LAYER 

58. Several oaks with DBH larger than 5 cm at the bottom 

59. Ribes/Lonicera/Viburnum/Daphne 

60. Bordering on meadows and sparse shrubland larger than 0.1 ha 

61. Mainly forest edges with bushes/small trees 

DISTURBANCE DYNAMICS 

62. Forest fire signs on trees and stumps 

63. Trees and stumps with obviously coaled bark 

64. Less than 5 years after forest fire 

65. Obvious fire refugia of the last forest fire larger than 0.1 ha 

66. Several alive trees with damages made by animals 

67. Mainly new/older snow damages 

68. Obvious erosion on banks and slopes 

69. Partly flooded forest area larger than 0.1 ha 

70. Beaver activity signs 

71. Ant-house 

72. Big nest 

73. Holes in the ground 

74. Woodpecker signs on trees 

75. Several trees with holes 

WATER 

76. Moist/wet area with trees larger than 0.1 ha 

77. Permanently moving ground-streams 

78. Paludification/marshy sites 

135

79. Spring 

80. Rivulet or river 

81. Rivulet or river with meandering bed 

82. Rivulet or river with sands and windfall debris 

83. Occasionally overflooded area 

84. Bordering on open wet places larger than 0.1 ha 

85. Bordering on permanent water-body 

86. Temporarily flooded spaces between hummocks 

GROUND COVER 

87. No monodominant species in ground cover 

88. Hummocky relief 

89. Bare soil in forest 

90. Dunes or dune-like formations 

91. Ravines and slopes 

TOTAL SUM OF ELEMENTS 

2. PIELIKUMS 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru saīsinājumu paskaidrojumi latviešu un 

angĜu valodā 

Abbreviature and its number Latvian English 

aci cin (88.) acīmredzama ciĦainība hummocky relief 

akm gru (57.) lieli akmeĦi vai to grupas big stones or their groups 

apa zar (15.) egles ar lieliem un retiem spruce with big, scarce branches 

apakšējiem zariem 

at the bottom 

app apv (69.) daĜēji applūdis koku apvidus partly flooded forest area larger 

lielāks par 0,1 ha 

than 0.1 ha 

app cin (86.) applūstoši starpciĦu laukumi temporarily flooded spaces 

between hummocks 

are pur (78.) ārēja pārpurvošanās/avoksnājs paludification/marshy sites 

atk aug (89.) atklāta augsne mežā bare soil in forest 

atk sla (84.) robežojas ar atklātām slapjām bordering on open wet places 

vietām, lielākām par 0,1 ha larger than 0.1 ha 

avo ots (79.) avots spring 

beb dar (70.) bebru darbības pēdas beaver activity signs 

cau vec (2.) vairāki koki ar atšėirīgu caurmēru several trees with different 

un vecumu 

diameter and age 

cie lap (27.) cieto lapu koku klātbūtne presence of noble hardwoods 

(broad-leaved trees) 

cit ker (56.) daudz citu (ne nokareno) ėērpju many other (not pendulous) 

lichens 

cit mir (42.) vairākumā citi atmirstoši/nesen lots of other dying/recently dead 

atmiruši koki/augsti celmi trees/high stumps of other species 

dab egl (17.) daudz dabiskās egles diametrā many natural spruces with DBH 

vairāk par 15 cm 

larger than 15 cm 

dab sku (16.) galvenokārt dabiskie skujkoki mainly natural coniferous trees 

diametrā vairāk par 15 cm with DBH larger than 15 cm 

dau cie (28.) cietie lapu koki vairāk kā 50% no broad-leaved species more than 

koksnes krājas 

50% from the timber volume 

dau kri (47.) daudz nedzīvas lapu koku 

koksnes 

lots of dead deciduous tree wood 

dau lau (6.) daudz lauču many open spaces 

dau pie (52.) daudz piepju lots of conks 

dau vej (46.) daudz vējgāžu koku diametrā many windfallen trees with DBH 

vairāk par 30 cm (galvenā suga) larger than 30 cm (main species) 

136

daz lap (20.) dažādu sugu lapu koki diametrā several species of deciduous trees 


with DBH larger than 15 cm 

daz pla (29.) dažādu platlapju sugu koki different broad-leaved species 

diametrā vairāk par 15 cm with DBH larger than 15 cm 

daz sad (50.) vējgāžu koki dažādās sadalīšanās windfallen trees in different 

fāzēs (galvenā suga) 

stages of decomposition (main 

species) 

dob kok (75.) dobumaini koki several trees with holes 

dze sak (74.) dzeĦveidīgo sakaltie koki woodpecker signs on trees 

dzi boj (66.) daudz koku, meža dzīvnieku several alive trees with damages 

bojātu 

made by animals 

egl maz (8.) egle mazāk kā 10% no koksnes spruce less than 10% of timber 

krājas 

volume 

egl paa (5.) egĜu paaugas grupas presence of spruce undergrowth 

ero kra (68.) acīmredzama erozija 

obvious erosion on banks and 

krastmalās/nogāzēs 

slopes 

gal vej (45.) daudz galvenās koku sugas many main species windfallen 

vējgāžu koki 

trees 

gob osi (30.) goba/vīksna/kĜava/ liepa/ Ulmus/Acer/Tilia/Fraxinus/Padus 

osis/ieva diametrā vairāk par 15 

cm 

with DBH larger than 15 cm 

gob paa (31.) bagāta gobu/vīksnu/kĜavu/ liepu rich Ulmus/Acer/Tilia 

paauga 

undergrowth 

gra nog (91.) gravas un nogāzes ravines and slopes 

irb zal (59.) vērene/sausserdis/ irbene/ Ribes/Lonicera/Viburnum/ 

zalktene 

Daphne 

izg kok (43.) vairāki izgāzti koki (valdošā several windthrown trees (main 

suga) 

species) 

izp pla (35.) izpuvuši platlapju koki saulainā rotten broad-leaved trees in sunny 

vietā 

place 

jeb sad (51.) vējgāžu koki jebkurās sadalīšanās windfallen trees in any of 

fāzēs (galvenā suga) 

decomposition stages (main 

species) 

kap vei (90.) kāpas vai kāpu veidojumi dunes or dune-like formations 

kok cau (1.) galvenās koku sugas caurmēru obvious difference of main 

dažādība 

species diametres 

kok sen (53.) sugām bagāta koksnes sēĦu flora richness in wood-inhabiting-fungi 

kru lap (25.) daudz krūmveidīgu lapu koku many shrub-like deciduous trees 

lap dau (19.) lapu koki vairāk kā 50% no deciduous trees more than 50% 

koksnes krājas 

from the timber volume 

lap kok (18.) galvenokārt lapu koki diametrā mainly deciduous trees with DBH 



lau lie (7.) lauces lielākas par 0,01 ha open spaces larger than 0.01 ha 

laz dau (26.) ievērojams lazdu daudzums considerable number of hazel 

lie lig (72.) liela ligzda big nest 

lie pla (32.) vairāki lieli platlapju koki several broad-leaved trees with 

diametrā vairāk par 50 cm DBH larger than 50 cm 

lik gul (81.) strauts vai upīte ar līkumainu rivulet or river with meandering 

gultni 

bed 

mel alk (21.) galvenokārt melnalkšĦi diametrā mainly Alnus glutinosa with DBH 



mez mal (61.) galvenokārt mežmalas ar mainly forest edges with 

krūmiem/maziem kokiem bushes/small trees 

mil pla (33.) vairāki Ĝoti lieli platlapju koki several very big broad-leaved 

diametrā vairāk par 80 cm trees with DBH larger than 80 cm 

mir aps (41.) vairumā atmirstošas/nesen 

atmirušas apses 

lots of dying/recently dead aspen 

137

138 

mir ber (40.) vairumā atmirstoši/nesen atmiruši 

bērzi 

lots of dying/recently dead birch 

mir egl (39.) vairumā atmirstošas/nesen 

atmirušas egles 

lots of dying/recently dead spruce 

mir kok (36.) vairumā atmiruši koki/ augsti 

celmi 

lots of dead trees/high stumps 

mir pri (38.) vairumā atmirstošas/ nesen 

atmirušas priedes 

lots of dying/recently dead pine 

mir sau (37.) vairāki atmiruši koki/ augsti celmi several dead trees/high stumps in 

piesaulē 

sunny place 

mon sug (87.) nav monodominējošu sugu no monodominant species in 

zemsedzē 

ground cover 

nok ker (55.) daudz nokareno ėērpju many pendulous lichens 

ogl miz (63.) koki/celmi ar acīmredzami trees and stumps with obviously 

pārogĜojušos mizu 

coaled bark 

par kok (3.) daudz pāraugušu koku many overmature trees 

pas izr (4.) pašizretināšanās self-thinning 

pec ugu (64.) mazāk kā 5 gadi pēc 

ugunsgrēka/degšanas 

less than 5 years after forest fire 

pil iev (23.) vairāki pīlādži/ievas 

several Sorbus/Padus trees with 

diametrāvairāk par 15 cm DBH larger than 15 cm 

plu vir (77.) plūstošivairāk parūdeĦi permanently moving groundstreams 

res zar (14.) vairākas priedes ar resniem 

zariem 

several pines with thick branches 

rob kru (60.) robežojas ar pĜavām un skrajiem bordering on meadows and sparse 

krūmājiem, lielākiem par 0,1 ha shrubland larger than 0.1 ha 

rob ude (85.) robežojas ar pastāvīgu ūdenstilpi bordering on permanent waterbody 

sat kok (44.) galvenokārt satrunējuši vējgāžu 

koki 

mainly rotten windfallen trees 

sau kok (9.) saulainā vietā augoši atsevišėi separate trees growing in sunny 

koki 

place 

sau pla (34.) atklātā saulē augoši platlapju koki broadl-leaved trees with DBH 

diametrā vairāk par 50 cm larger than 50 cm growing in 

sunny place 

sik ozo (58.) vairāki ozoli diametrā pie several oaks with DBH larger 

pamatne vairāk par 5 cm than 5 cm at the bottom 

sku puz (71.) skudru pūznis ant-house 

sla apv (76.) mitrs/slapjš apvidus ar kokiem, moist/wet area with trees larger 

lielāks par 0,1 ha 

than 0.1 ha 

sni lau (67.) galvenokārt svaigas/ vecākas 

snieglauzes 

mainly new/older snow damages 

sta aud (10.) vairākstāvu audze multi-storey tree stand 

str upi (80.) strauts vai upīte rivulet or river 

sun stu (54.) vairākumā lapu koki ar sūnainiem mainly deciduous trees covered 

stumbriem 

with mosses 

ude vie (83.) dažreiz ar ūdeni pārplūdusi vieta occasionally overflooded area 

ugu ped (62.) ugunsgrēka pēdas kokos/ celmos forest fire signs on trees and 

stumps 

ugu nes (65.) acīmredzama pēdējā ugunsgrēka obvious fire refugia of the last 

neskarta vieta, lielāka par 0,1 ha forest fire larger than 0.1 ha 

upi ser (82.) strauts vai upīte ar sērēm un rivulet or river with sands and 

kritalu pārgāzēm 

windfall debris 

vai bli (22.) vairākas blīgznas diametrā vairāk several Salix caprea trees with 

par 15 cm 

DBH larger than 15 cm 

vec egl (12.) pārsvarā egles diametrā vairāk par mainly spruce with DBH larger

139 

40 cm than 40 cm 

vec lap (24.) daudz lapu koku diametrā vairāk many deciduous trees with DBH 

par 30 cm 


vec pri (11.) pārsvarā priedes diametrā vairāk mainly pine with DBH larger than 

par 40 cm 

40 cm 

vec sku (13.) daudz skujkoku diametrā vairāk many coniferous trees with DBH 

par 40 cm 


vej sau (48.) vairāki piesaulē guloši vējgāžu several windfallen trees with 

koki diametrā vairāk par 30 cm DBH larger than 30 cm in sunny 

place 

vej sun (49.) vairāki vecāki ar sūnām klāti several older windfallen trees 

vējgāžu koki 

with moss flora 

zve ala (73.) alas holes in the ground 

3.PIELIKUMS 

Bioloăiski pētīto parauglaukumu apraksts 

Aprakstā norādīta katra parauglaukuma atrašanās, meža augšanas apstākĜu tips, kokaudzes 

sastāvs, īpatnības (reljefs, hidroloăija, aizsardzība, utt.), meža vēsture (kokaudzes sastāvs, 

meža ugunsgrēki, zemes lietojuma pārmaiĦas, vējgāzes, utt.) un visu tajā konstatēto 

bioloăiskās daudzveidības struktūru numuri. Iekavās sniegti to struktūru numuri, kuras 

saskaĦā ar kartīti nebija paredzēts uzskaitīt konkrētajā biotopa grupā, bet kuras tika 

uzskaitītas kā bioloăiskajai daudzveidībai acīmredzami būtiskas. Parauglaukumi ir numurēti 

un šie numuri ir izmantoti visā ziĦojumā. 

Slīteres objekts 

1.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 197/9.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Hylocomiosa (Dm) 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 100% E (32),

140 

Īpatnības: viegli slīpa nogāze, gruntsūdens izplūdes zona, vējgāze, nelieli strauti, daudz lauču, valsts 

aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 75% E audze (30- 50), 8% P audze (10), 4% Ma 

audze (5), 13% platības (DA daĜa) pĜava. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 70% E (55- 100), 10% B (55- 100), 10% P (55-90), 

9% Os (70- 100) un 2% Ma (70- 80). 

Biotops 1973.gadā: E ir izgāzta 1969.g. vētrā, nogabals atjaunojas ar B; ap 80-100 g. veci B, Ma, Os, 

kā arī dažas īves saglabājas; egĜu mežs ir pārveidojies par nesen traucētu biotopu. 

Biotops 1995.gadā: lapu koku pionierfāze. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits: 17 (22). 

Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 6, 8, 19, 20, 22, 25, 27, 28, 36, 37, (43), 44, (45), (46), (48), 

50, 80, 83, 89, 91. 

4.paraugl. 


Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Oxalidosa (Vr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 50% B (33), 30% Os (33), 20% Ma (33). 

Īpatnības: viegli slīpa nogāze, platlapju meža fragmenti, valsts aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 90% E audze (70), 5% Ma audze (15) dienvidu daĜā, 

5% platības ziemeĜrietumu daĜā ir pĜava. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 100% E audze (90-110) ar Os, B, Ma, A 

piemistrojumā. 

Biotops 1973.gadā: E ir izgāzta 1969.g. vētrā, platība atjaunojas ar B; egĜu mežs ir pārveidojies par 

nesen traucētu biotopu. 


Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits: 22 (27). 


Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 6, 8, 14, 19, 20, 24, 25, 27, 29, 36, 37, 40, (43), 44, (45), (46), 

47, (48), 50, 52, 54, 57, 66, 83, 89. 

5.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 198/1., 2., 3., 4.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: oligotrofs Cladinoso-callunosa (Sl). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 100% P (39- 78). 

Īpatnības: kāpas ar vairākām pārpurvotām ieplakām. 

Biotops 1922.gadā: 70%- degums, 30%- ap 50 g. veca P audze. 

Biotops 1973.gadā: 1935., 1949., 1952., 1964. un 1968.g. P kultūras. 

Biotops 1995.gadā: priežu mežs. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits: 12. 

Bioloăiskās daudzveidības vērtība: zema un vidēja. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 4, 8, 14, 68, 73, 74, 76, 84, 90, 91. 

6.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 207/15. un 221/3.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: oligotrofs Vaccinioso-sphagnosa (Mrs). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 90% P (73- 203), 5% E (113) un 5% B (113). 

Īpatnības: daudz Ĝoti vecu priežu, valsts aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops pirms 1922.gada: sena deguma vieta. 

Biotops 1922.gadā: ap 90 g. veca skraja P audze. 

Biotops 1965.gadā: ap 150- 180 g. veca P audze. 

Biotops 1973.gadā: ap 160- 170 g. veca 1969.g. vētras mazskarta P audze. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 3, 4, 6, 7, 8, 9, 10, 13, 14, 16, 36, 37, 44, 45, 46, 48, 50, 51, 

53, 74, 89. 

7.paraugl.

141 


Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Myrtilloso-sphagnosa (Dms). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 46% B (103), 30% E (103), 20% P (103), 2% Ma (103) un 2% A (103). 

Īpatnības: viegli slīpa nogāze, pārejas joslas starp mitru biotopu un gruntsūdens izplūdes zonu, daudz 

vējgāžu koku kaudžu un daudz izrauto sakĦu vietā radušos pārplūdušu ieplaku, valsts aizsardzībā kopš 

1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: ap 70 g. veca E audze. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 80% E (80), 10% P (80) un 10% B (80). 

Biotops 1973.gadā: E ir izgāzta 1969.g. vētrā, platība atjaunojas ar B; vētras neskartas saglabājas ap 90 

g. vecas P, B un Os; egĜu mežs ir pārveidojies par nesen traucētu biotopu. 

Biotops 1995.gadā: egĜu mežs. 


Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidēja. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 5, 6, 17, 36, 37, 45, 46, 48, 49, 50, 74. 

8.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 210/11;12.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Myrtilloso-polytrichosa (Vrs). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 75% E (43- 58), 15% E (33- 58), 5% Ma (58) un 5% A (33). 

Īpatnības: cieša E audze ar atsevišėiem platlapju kokiem (kĜava), kas saglabājušies 1969.g. vētras 

neskarti, valsts aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: austrumu daĜa (61%)- 70-90 g. veca E audze, rietumu daĜa (35%)- 40 g. veca Ma 

audze, ziemeĜaustrumu daĜa (4%) ir pĜava. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 65% E (80- 120), 20% Ma (100- 110), 13% B (100- 

110) un 2% A (100). 

Biotops 1973.gadā: E ir izgāzta 1969.g. vētrā, platība atjaunojas ar B; ap 80 g. veci B, Ma, Os, kā arī 

dažas E saglabājas vētras neskartas; egĜu mežs ir pārveidojies par nesen traucētu biotopu. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 3, 4, 5, 10, 15, 17, 21, 26, 30, 36, 39, 43, 45, 49, 50, 51, 52, 

67, 74, 75, 76, 83. 

9.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 208/4., 6., 10., 15., 16.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopterioso-caricosa (Db). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 50% Ma (33-113), 30% B (33- 113), 10% E (33- 103), 5 Os (73- 113), 

5% A (33). 

Īpatnības: ciĦains mikroreljefs, augsts gruntsūdens līmenis, gruntsūdens izplūdes zona, valsts 

aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: 68% E audze (30- 90), 25% Ma audze (5-15), 2% P audze (30) un 5% platības- 

2 pĜavas. 

Biotops 1965.gadā: 75% E audze (50- 110), 22% B un Ma slapjais lapu koku mežs (50) un 3% 

platības- kādreizējās 2 pĜavas, kas aizaug ar Ma (20- 30) un B (20). 

Biotops 1973.gadā: gandrīz visa E audze- 75% platībā ir izgāzta 1969.g. vētrā, 62% izgāztā meža 

aizĦem nesen traucēti biotopi, kas atjaunojas ar B un 13% platības- slapjais lapu koku mežs; 35% 

platības aizĦem Ma, B (30- 100) un Os (60-100) slapjais lapu koku mežs, 3% aizĦem bijuši pĜava, kas 

aizaug ar Ma un B (30); Ma, B un Os saglabājas vētras gandrīz neskarti. 

Biotops 1995.gadā: slapjais lapu koku mežs. 




52, 54, 56, 58, 59, 74, 75, 78, 86, 87, 88. 

10.paraugl. 


Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopteriosa (Grs) 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 40% Os (133), 40% Ma (103), 20% B (103). 

Īpatnības: liela diametra platlapji, gruntsūdens izplūdes zona, valsts aizsardzībā kopš 1922.gada.

142 

Biotops pirms 1922.gada: degums. 

Biotops 1922.gadā: pĜava. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 30% Os (100- 120), 30% E (100- 120), 30% Ma 

(100), 10% B (100). 

Biotops 1973.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 40% Os (100), 40% Ma (70), 20% B (70), 

piemistrojumā E (100). 

Biotops 1995.gadā: platlapju mežs. 



Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 3, 4, 6, 7, 8, 9, 10, 19, 24, 26, 28, 29, 30, 32, 33, 34, 35, 37, 

46, 47, 48, 50, 53, 54, 57, 74, 75, 76, 78, 83. 

11.paraugl. 


Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopterioso-caricosa (Dms). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 40% Os (33), 40% Ma (33), 20% B (33), piemistrojumā E (33) un L (33). 

Īpatnības: Ĝoti biezs humusa slānis, gruntsūdens izplūdes zona, viegli slīpa nogāze, valsts aizsardzībā 

kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: 90 g. veca E audze. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 80% E (100- 120), 20% Ma (100), piemistrojumā Os 

(100- 120). 

Biotops 1973.gadā: E ir izgāzta 1969.g. vētrā, platība atjaunojas ar Os; ap 80 g. veci Ma un Os 

saglabājušies vētras neskarti; egĜu mežs ir pārveidojies par nesen traucētu biotopu. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 8, 10, 19, 26, 29, 30, 31, 36, 37, 46, 47, 50, 51, 53, 59, 60, 

61, 74, 75, 83, 87. 

12.paraugl. 

Atrašanās: Slītere, 235/, 11.kv. (Zilokalnu Krauja). 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Aegopodiosa (Gr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 60% Os (153), 10% E (153), 10% B (133), 10% Ma (133), 10% L (133), 

piemistrojumā A (133), G (133), Oz (133) un Kl. 

Īpatnības: stāva krauja , gruntsūdens izplūdes zona, Ĝoti liela diametra Os (>1m) un citu sugu platlapji, 

valsts aizsardzībā kopš 1922.gada. 

Biotops 1922.gadā: ap 70 g. veca Os audze. 

Biotops 1965.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 50% Os (100- 120), 30% E (100- 120), 10% B (100), 

10% Ma (100), piemistrojumā A (100), L (100), G (100) un Kl (100). 

Biotops 1973.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% Os (120), 10% E (120), 10% B (100), 10% Ma 

(100), piemistrojumā A (100), L (100), G (100) un Kl (100). 





47, 48, 50, 51, 53, 54, 57, 59, 60, 68, 74, 75, 76, 80, 82, 91. 

Līvbērzes objekts 

13.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 101/9., 10., 11., 12., 14.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Filipendulosa (Lk). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): dabiskā atjaunošanās ar E, Os, Ma un A pēc nesenas kailcirtes. 

Īpatnības: platību šėērso ap 1985.g. izrakti 4 iespaidīgi 2 m dziĜi un 5 m plati nosusināšanas grāvji, 

līdzena platība, biezs krūmājs. 

Biotops 1820.gadā: mistrots platlapju (Oz) mežs. 


Biotops 1874.gadā: mistrots platlapju (Oz) mežs ir izcirsts, tā vietā izveidojušās E, B un A audzes mitrā 

apvidū. 

Biotops 1910.gadā (vecums): lapu koku pionierfāze (ap 40).

143 

Biotops 1927.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 80% B (35- 40), 10% Ma (35- 40), 10% E (35- 40), 

piemistrojumā Os (35- 40). 

Biotops 1938.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums)- 80% B (40- 55), 10% Ma (40- 55) un 10% E (40- 55), 

piemistrojumā Os (40- 55) un A (40- 55). 


Biotops 1995.gadā: nesen traucēts biotops. 



Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 20, 25, 37, 47, 48, 52, 59, 66, 78. 

14.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 86/1., 2., 6.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopteriosa (Grs) and Aegopodiosa (Gr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 60% B (60- 80), 10% Ma (60- 80), 10% A (60- 80), 10% Os (60- 80) un 

10% E (60- 80). 

Īpatnības: ciĦains mikroreljefs un mitrs apvidus austrumdaĜā, nosusināta rietumu daĜa. 




apvidū. 

Biotops 1910.gadā (vecums): austrumu daĜa (70% platības)- E mežs (ap 70), rietumu daĜa (30% 

platības)- nesen traucēts biotops. 

Biotops 1927.gadā: austrumu daĜa- lapu koku pionierfāze, lielāka platība rietumu daĜā- nesen traucēts 

biotops; kokaudzes sastāvs (vecums) lapu koku pionierfāze- 70% B (80- 90), 20% E (80- 90), Ma (80- 

90). 

Biotops 1938.gadā: lielākā (rietumu) daĜa- nesen traucēts biotops, austrumu daĜa- slapjais lapu koku 

mežs; kokaudzes sastāvs (vecums) slapjajā lapu koku mežā- 70% B (20- 25), 20% Ma (20- 25), 10% A, 

Os, Ba (visi 20- 25). 

Biotops 1956.gadā: lielākā (rietumu) daĜa- nesen traucēts biotops, austrumu daĜa- slapjais lapu koku 

mežs. 



Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidēja un augsta. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 4, 8, 19, 20, 24, 27, 36, 40, 44, 47, 50, 59, 83, 88, 89. 

15.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 103/1., 2., 3.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Filipendulosa (Lk) un Dryopteriosa (Grs). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 45% B (60- 75), 40% A (60- 75), 10% Ma (60- 75) un 5% Os (60- 75). 

Īpatnības: mitrs apvidus, ciĦains mikroreljefs, nosusināta rietumu daĜa, A vējgāzes dienviddaĜā. 




apvidū. 

Biotops 1910.gadā (vecums): lapu koku pionierfāze (ap 40). 

Biotops 1927.gadā: ap 60% platības- lapu koku pionierfāze (rietumu daĜā), 35% platības- nesen traucēts 

biotops (austrumu daĜā) un 5%- egĜu mežs (dienvid - austrumu daĜā); kokaudzes sastāvs (vecums): lapu 

koku pionierfāze- 90% B (40- 60), 5% E (40- 60), 3% Os (55) un 2% Ma (50- 60), egĜu mežs- 80% E 

(40- 60), 20% Os (40- 60), piemistrojumā A (40 60). 

Biotops 1938.gadā: kailcirtē izcirsts mežs, nesen traucēts biotops. 






58, 59, 69, 74, 83, 84, 85, 86, 87, 89.

144 

16.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 85/2.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopteriosa (Grs) 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 40% B (50), 30% A (50), 20% Ma (50), 10% Os (50). 

Īpatnības: ciĦains mikroreljefs, mitrs apvidus. 




apvidū. 


Biotops 1927.gadā: kokaudzes sastāvs (vecums): 80% A (35- 40) un 20% B (35- 40). 

Biotops 1938.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 70% A (45- 55) un 30% B (45- 

55), piemistrojumā Ma un Os (abi 45- 55). 

Biotops 1956.gadā: kailcirtē izcirsts mežs, nesen traucēts biotops. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 8, 19, 20, 25, 27, 59, 60, 83, 87. 

17.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 87/1., 2.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopteriosa (Grs) and Aegopodiosa (Gr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 45% Os (110- 150), 20% A (110- 150), 15% B (110- 150), 15% Ma 

(110- 150), 5% Oz (140- 270). 

Īpatnības: ap 270 g. veci Oz ziemeĜu daĜā, daudzas Os grupas atjaunojušās no atvasājiem, veca Slampes 

atteka ziemeĜu daĜā, platlapju kritalas un sausokĦi. 



Biotops 1874.gadā: mistrots platlapju (Oz) mežs ir izcirsts, tā vietā izveidojušās E, B un A audzes ar 

Ma piemistrojumu mitrā apvidū. 

Biotops 1910.gadā: nesen traucēts biotops (pēc kailcirtes). 

Biotops 1927.gadā: paraugl. ziemeĜu daĜā (30% platības)- platlapju mežs, dienvidu daĜā (70% platības)- 

lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 35% A (30- 40), 20% Os (30- 40), 20% B (30- 40), 

20% Ba (30- 40) un 5% Ma (30- 40). 

Biotops 1938.gadā: paraugl. ziemeĜu daĜa (30% platības)- platlapju mežs, dienvidu daĜa (70% platības)- 

lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 30% A (30- 40), 25% Os (30- 40), 20% B (35- 50), 

20% Ba (35- 50) un 5% Ma (35- 50), piemistrojumā Oz (80- 140). 

Biotops 1956.gadā: paraugl. ziemeĜu daĜa (30% platības)- platlapju mežs, dienvidu daĜa (70% platības)- 

lapu koku pionierfāze. 





51, 53, 54, 59, 60, 61, 74, 75, 76, 83, 84. 

18.paraugl. 

Atrašanās: Līvbērze, 110/1.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopteriosa (Grs). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 50% Os (64), 40% A (64), 10% B (64). 

Īpatnības: jaunu Oz koku klātbūtne. 



Biotops 1874.gadā: mistrots platlapju (Oz) mežs ir izcirsts, tā vietā izveidojušās E, B un A audzes ar 

Ma piemistrojumu mitrā apvidū. 


Biotops 1927.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums): 90% B (40- 50), 10% A (40- 

50). 

Biotops 1938.gadā: kailcirtē izcirsts mežs- nesen traucēts biotops. 

Biotops 1956.gadā: nesen traucēts biotops.



Bioloăiskās daudzveidības vērtība: zema. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 4, 8, 19, 24, 26, 28, 29, 30, 59. 

145 

Aizkraukles objekts 

19.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 175/7., 8., 9., 10.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 100% E (7- 15), piemistrojumā Os (15). 

Īpatnības: ilglaicīgs platlapju mežs ir ticis izcirsts kailcirtē un tā vietā ierīkotas egĜu kultūras. 

Biotops 1683.gadā: “purvaina zemiene ar vecu mežu”. 

Biotops 1872.gadā: ziemeĜu daĜa: egĜu-platlapju mežs, dienvidu daĜa, nesen traucēts biotops. 

Biotops 1927.gadā: ziemeĜu daĜa: egĜu-platlapju mežs, vidusdaĜa, platlapju meža audze iznīcināta Pirmā 

pasaules kara laikā- nesen traucēts biotops, centrālā daĜa- platlapju mežs, dienvidu daĜa- lapu koku 

pionierfāze ar platlapju piemistrojumu; kokaudzes sastāvs (vecums): egĜu-platlapju mežs- 50% E (50), 

20% B (25), 20% Os (50), 10% Ba (14), piemistrojumā Kl un L, audzes iznīcinātas Pirmā pasaules kara 

laikā- Kl, Ma, Ba, E, A, Oz, L, G ar 40- 80 g. vecu Oz piemistrojumu, platlapju mežs- 20% Os (40- 

50), 20% E (40- 50), 20% G (40- 50), 20% Ba (25), 20% A (40- 50), lapu koku pionierfāze- 40% B 

(30- 40), 30% Ma (30- 40) un Ba, 20% E (30- 40), 10% A (30- 40) ar L un La piemistrojumu. 

Biotops 1936.gadā: egĜu-platlapju mežs, dienvidu daĜa- lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs 

(vecums): egĜu-platlapju mežs- 55% E (40- 60), 15% Os (50- 60), 10% B (40- 50), 10% A (40), 5% L 

(50), 5% Ba (40), lapu koku pionierfāze- 90% Ba (30), 10% B (30) ar 80 g. veca Oz piemistrojumu. 

Biotops 1956.gadā: 70% platības- platlapju mežs, centrālā un austrumu daĜa- nesen traucēts biotops pēc 

kailcirtes. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 25, 26, 27, 36, 37, 47, 57, 59. 

20.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 173/11., 12.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): platlapju mežs 173/11, lapu koku pionierfāze: 173/12; kokaudzes sastāvs 

(vecums): platlapju mežs- 50% A (100), 20% B (100), 20% Os (100), 10 E (100) ar L (100) un Oz 

(170) piemistrojumu, lapu koku pionierfāze- 90% B (45), 10% Ba (45) ar Os (45) un Oz (>100) 

piemistrojumu. 

Īpatnības: daudzi liela diametra platlapji (Os, Oz, L, G). 


Biotops 1872.gadā: netraucēts vecs egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: Pirmā pasaules kara laikā iznīcināta platlapju meža audze- nesen traucēts biotops, 

kokaudzes sastāvs- Kl, Os, E, A, Oz, L, G, saglabājušies arī daži 40 un 80 g. veci koki. 

Biotops 1936.gadā: nesen taucēts biotops un egĜu-platlapju mežs; kokaudzes sastāvs (vecums): egĜuplatlapju 

mežs- 55% E (30- 70), 25% A (70), 10% B (70), 10% L (20- 30) ar Os (50) un La 

piemistrojumu. 

Biotops 1956.gadā: 60% platības (173/11)- platlapju mežs, 40% platības (173/12)- nesen traucēts 

biotops pēc kailcirtes. 



Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta un vidēja. 


83. 

21.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 176/2.kv. (Liepu Sala). 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% A (60), 20% L, 10% Ma (60) 

Īpatnības: palielināts apses daudzums kā mežsaimnieciskās ietekmes rezultāts uz egĜu un platlapju mežu 

pēdējo 100 gadu laikā.

146 


Biotops 1822.gadā: E mežs ar L, B, A un Ma piemistrojumu. 

Biotops 1872.gadā: daĜēji traucēts egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: platlapju mežs; kokaudzes sastāvs (vecums)- 40% Os (80), 30% L (80), 20% Kl 

(80), 10% E (80), lapu koku pionierfāze- 50% B (50- 60), 40% E (50- 60), 10% A (50- 60). 

Biotops 1936.gadā: nesen taucēts biotops pēc kailcirtes. 

Biotops 1956.gadā: nesen taucēts biotops pēc kailcirtes. 





22.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 157/8., 10.kv. (LūžĦu sala). 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Aegopodiosa (Gr) un Dryopteriosa (Grs). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 65% A (90), 35% B (90) ar Kl, Ma, E, Oz un L piemistrojumu. 

Īpatnības: biezs humusa slānis, liels daudzums atmirušās koksnes dažādās sadalīšanās stadijās, līdzens 

apvidus, grūti piekĜūstama nomaĜa vieta. 


Biotops 1822.gadā: E mežs ar B un L piemistrojumu. 

Biotops 1872.gadā: netraucēts egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: retināms nesen traucēts biotops; kokaudzes sastāvs (vecums)- B, E (40), L un Ma. 

Biotops 1936.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 70% B (30), 30% A (30) ar E 

(30- 40), L, Os un Ma piemistrojumu. 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta un vidēja. 


83, 84, 89. 

23.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 146/6., 7., 8., 9., 10.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Caricoso-phragmitosa (Nd). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 80% P (90- 110), 20% B (90- 110) ar E (90) un A (110) piemistrojumu. 

Īpatnības: nosusināšana ap 1920.g., apmežojusies purva mala. 

Biotops 1683.gadā: “dziĜš, līdzens purvs”. 

Biotops 1822.gadā: “līdzens purvs, dažās vietās apaudzis ar pundurpriedēm”. 

Biotops 1872.gadā: līdzens purvs ar pundurpriedēm centrālajā daĜā. 

Biotops 1927.gadā (vecums): ziemeĜu daĜa (60% platības)- P audze (20-30), dienvidu daĜā (40% 

platības)- P un B mežs (10-60) pēc nosusināšanas. 

Biotops 1936.gadā: P mežs uz kūdras augsnes; kokaudzes sastāvs (vecums): 55% P (20- 70), 45% B 

(15- 70). 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidēja un zema. 


83. 

24.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 172/7.kv. (Garās salas mala). 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% E (90), 30% B (90) ar Kl, Os, P (1908.g. kultūras ietekme), A (90), 

Oz, L un G piemistrojumu. 

Īpatnības: kādreizējais egĜu-platlapju mežs, akmeĦu grupas. 


Biotops 1872.gadā: netraucēts egĜu-platlapju mežs.

Biotops 1927.gadā: nesen traucēts biotops; kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% B (15- 20), 30% Ba (15- 

20), 10% A (15- 20); 1908.g. E un P kultūra. 

Biotops 1936.gadā: nesen traucēts biotops; kokaudzes sastāvs (vecums)- 80% E (20- 30), 20% B (30). 






147 

25.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle174/12.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: Myrtillosa turf. mel. (Ks). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 100% E (29) ar Os (29) un B (29) piemistrojumu. 

Īpatnības: E kultūra. 


Biotops 1872.gadā: traucēts egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: egĜu mežs pēc nosusināšanas; kokaudzes sastāvs (vecums)- 40% E (50- 60), 30% B 

(50- 60), 20% A (50- 60), 10% Ma (50- 60) ar Os (50- 60) piemistrojumu. 

Biotops 1936.gadā: E audze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 50% E (35- 50), 30% Ba (35), 20% Os (35- 

50). 


Biotops 1995.gadā: stādīts egĜu mežs. 


Bioloăiskās daudzveidības vērtība: zema. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 4, 30, 50, 59, 80. 

26.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 172/6.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 60% Ma (65), 40% B (65) ar E (90) piemistrojumu. 

Īpatnības: gruntsūdens izplūdes zona, augsta gruntsūdens līmenis, daudzas retas un apdraudētas 

sūnaugu sugas, kas norāda uz mitrām kritalām un augstu gaisa mitrumu. 


Biotops 1872.gadā: melnalkšĦu slapjais lapu koku mežs. 

Biotops 1927.gadā: Ma slapjais lapu koku mežs starp SalmiĦu purvu un Garo salu; kokaudzes sastāvs 

(vecums)- 60% Ma (50- 60), 30% B (50- 60), 10% E (50- 60) ar A (50- 60) piemistrojumu. 

Biotops 1936.gadā: nesen traucēts biotops, 1929.g. kailcirte. 






49, 52, 54, 59, 69, 83, 86, 87, 88. 

27.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 40% B (50), 30% Ma (50), 20% Ba (50), 10% A (50). 

Īpatnības: gruntsūdens izplūdes zona, augsta gruntsūdens līmenis. 


Biotops 1872.gadā: melnalkšĦu slapjais lapu koku mežs. 

Biotops 1927.gadā: Ma slapjais lapu koku mežs starp Aizkraukles purvu un Garo salu; kokaudzes 

sastāvs (vecums)- 80% Ma (40- 50), 20% B (40- 50). 

Biotops 1936.gadā: Ma slapjais lapu koku mežs; kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% Ma (60), 40% B 

(60). 

Biotops 1956.gadā: nesen traucēts biotops pēc kailcirtes. 



Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidēja.


148 

28.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 155/13., 156/8., 174/2., 175/2., 176/5.kv. (Liepu sala). 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 65% Ma (45- 90), 35% B (45- 90) ar E (120) un B (120) piemistrojumu. 

Īpatnības: tikai 10% platības kopš 1900.g. nav tikusi izcirsta kailcirtē (174/2), gruntsūdens izplūdes 

zona, augsts gruntsūdens līmenis, daudzas retas un apdraudētas sūnaugu sugas, kas norāda uz mitrām 

kritalām un augstu gaisa mitrumu. 



Biotops 1872.gadā: netraucēts slapjais lapu koku mežs. 

Biotops 1927.gadā: slapjais lapu koku mežs; kokaudzes sastāvs (vecums)- 80% Ma (50- 60), 20% B 

(50- 60) ar E (50- 60) piemistrojumu. 

Biotops 1936.gadā: 65% platības- Ma slapjais lapu koku mežs, 35% platības (175/2, 176/3) nesen 

traucēts biotops- 1934.g. kailcirte; kokaudzes sastāvs (vecums)- 70% Ma (60- 70), 30% B (60- 70). 

Biotops 1956.gadā: nesen traucēti biotopi pēc kailcirtēm (155/13, 156/8, 175/2, 176/3), slapjais lapu 

koku mežs (174/2). 



Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidēja (155/13, 156/8, 175/2, 176/5) un augsta (174/2). 


74, 75, 78, 83, 84, 86, 87, 88. 

29.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 60% B (80), 30% Ma (80), 10% A (80). 

Īpatnības: netraucēts slapjais lapu koku mežs, īpaši pārmirs apvidus, gruntsūdens izplūdes zona, augsts 

gruntsūdens līmenis, ciĦains mikroreljefs. 


Biotops 1822.gadā: E mežs ar B un L piemistrojumu. 

Biotops 1872.gadā: netraucēts melnalkšĦu slapjais lapu koku mežs. 


(30- 40) ar E (30- 40) piemistrojumu. 


(40- 50). 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: vidējs. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 4, 8, 19, 21, 24, 37, 52, 74, 84, 86, 87, 88. 

30.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 174/6., 11.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 40% Os (80- 110), 30% B (80- 110), 20% A (80), 5% E (110), 5% Ma 

(110) ar Oz (110), L (80) un G (80) piemistrojumu. 

Īpatnības: veca platlapju meža elementi. 


Biotops 1872.gadā: egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: 1.Pasaules kara laikā iznīcināta platlapju meža audze- nesen traucēts biotops, 

kokaudzes sastāvs- Kl, Os, E, Oz, L, G. 

Biotops 1936.gadā: austrumu daĜa- nesen traucēts biotops, rietumu daĜa- egĜu-platlapju mežs, 

kokaudzes sastāvs (vecums)- 50% E (50- 60), 30% A (50), 20% B (50) ar Os un Oz piemistrojumu. 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta un vidēja.


72, 74, 76, 78, 80, 83. 

149 

31.paraugl. 

Atrašanās: Aizkraukle, 155/14., 156/9., 174/3., 175/1.kv. (Liepu sala). 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 55% L (100), 13% Os (100), 10% A (100), 10% B (100), 10% E (100), 

2% G (100) ar Oz (220) piemistrojumu. 

Īpatnības: vecs platlapju mežs, izcirsts iespējams tikai 1 reizi (ap 1920) kopš 1683.g. 


Biotops 1822.gadā: E mežs ar L, B, A un Ma piemistrojumu. 

Biotops 1872.gadā: egĜu-platlapju mežs. 

Biotops 1927.gadā: 85% platības Pirmā pasaules kara laikā iznīcināta audze- nesen traucēts biotops, 

kokaudzes sastāvs- Kl, Os, E, Oz, L, G. 

Biotops 1936.gadā: 70% platības- nesen traucēts biotops, 30% platības- platlapju mežs, kokaudzes 

sastāvs (vecums)- 40% Os (60- 80), 35% L (50- 80), 15% E (60- 80), 5% Kl (60- 80), 5% A un B. 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta (175/1) un vidēja. 


54, 57, 59, 72, 74, 75, 87. 

Mežoles objekts 

32.paraugl. 

Atrašanās: Mežole, 78/10.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 100% E (20). 

Īpatnības: E kultūra, Lipsas ieleja ar platlapjiem, vairāki bebru uzpludinājumi. 

Biotops 1934.gadā: E mežs; kokaudzes sastāvs (vecums)- 95% E (70- 120), 5% B (40). 

Biotops 1952.gadā: E mežs. 





33.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% B (95), 20% E (95- 115), 10% P (95) ar Ma (95) piemistrojumu. 

Īpatnības: gruntsūdens izplūdes zona, augsts gruntsūdens līmenis, daudzatmirušas koksnes, veci B un 

liela diametra (60 cm) veci E celmi. 

Biotops 1934.gadā: lapu koku pionierfāze pēc izlases cirtes 1927.gadā; kokaudzes sastāvs (vecums)- 

60% B (100), 30% E 10% Ma. 





Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 4, 6, 19, 20, 27, 37, 44, 47, 50, 52, 53, 59, 77, 78. 

34.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 90% B (85), 10% E (85) ar P (85) un A (85) piemistrojumu. 

Īpatnības: lieli laukakmeĦi, līdzens apvidus. 

Biotops 1934.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% B (30), 40% E. 



Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits:11.


Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 2, 4, 6, 19, 20, 37, 44, 47, 50, 57, 59. 

150 

35.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 50% B (90), 30% E (110), 10% Ma (90), 10% A (90). 

Īpatnības: pauguri ar stāvām nogāzēm, nelīdzens reljefs, platlapju sugas. 

Biotops 1926.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% B (30), 20% L, 10% E, 

10% A. 

Biotops 1938.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- 60% B (40), 20% E, 10% L, 

10% A. 






78, 83, 89, 91. 

36.paraugl. 

Atrašanās: Mežole, 88/25.;27., 89/23., 101/1.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Myrtillosa (Ln), Hylocomiosa (Dm), oligotrofs Vacciniosa 

(Mr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 90% P (65- 90), 5% E (90- 115), 5% B (65- 90). 

Īpatnības: P kultūras pēc izlases cirtēm, paugurains, sauss un smilšains apvidus. 

Biotops 1934.gadā: nesen traucēts biotops- 1925- 1934.g. P kultūras; kokaudzes sastāvs (vecums)- P 

(10- 30), E, B. 

Biotops 1952.gadā: priežu mežs un nesen traucēts biotops. 




Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 4, 6 (88/27), 7, 8, 9, 14, (88/27), 20 (88/27), 25, 37, 50, 51, 

74 (101/1), 83 (88/27), 84 (88/27). 

37.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 80% P (75- 210), 20% B (75). 

Īpatnības: nogabalu šėērso sekls nosusināšanas grāvis, augsts gruntsūdes līmenis, Ĝoti vecas P, sevišėi 

retas sūnu sugas. 

Biotops 1934.gadā: ap 170 g. veca priežu-egĜu audze un nosusināšanai paredzēts pārejas purvs ar 150 

g. vecām priedēm. 

Biotops 1952.gadā: nosusināts purvs-priežu mežs. 





84, 89. 

38.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% P (90- 125), 20% E (90), 10% B (90). 

Īpatnības: gruntsūdens izplūdes zona, augsts gruntsūdens līmenis, retas sugas. 

Biotops 1926.gadā: pārejas purvs ar 100-150 g. vecām priedēm. 

Biotops 1938.gadā: pārejas purvs ar 100-150 g. vecām priedēm. 

Biotops 1952gadā: priežu mežs- pārejas purvs. 

Biotope in 1995: priežu mežs- pārejas purvs. 

Bioloăiskās daudzveidības struktūru skaits: 14.


Bioloăiskās daudzveidības struktūras: 1, 2, 3, 4, 7, 14, 16, 37, 50, 53, 55, 75, 76, 84. 

151 

39.paraugl. 

Atrašanās: Mežole, 88/1., 10., 11., 21.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: eitrofs Dryopterioso-caricosa (Db), dienvidu daĜa- mezotrofs Oxalidosa 

(Vr). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% E (95- 140), 20% B (85- 105), 5% P (95- 135), 5% Ma (95- 105) ar 

Os piemistrojumu. 

Īpatnības: nelīdzens reljefs, gruntsūdens izplūdes zona, augsts gruntsūdens līmenis, avota izplūdes cirks, 

vecas egles. 

Biotops 1934.gadā: egĜu mežs, nesen traucēts biotops, slapjais lapu koku mežs; kokaudzes sastāvs 

(vecums)- 70% E (70- 130), 20% Ma, 8% B, 2% P. 

Biotops 1952.gadā: egĜu un slapjais lapu koku mežs. 





74, 75, 76, 77, 78, 79, 83, 84, 87. 

40.paraugl. 

Atrašanās: Mežole, 101/10., 17., 18., 19., 20.kv. 

Meža augšanas apstākĜu tips: mezotrofs Hylocomiosa (Dm) un Oxalidosa (Vr), eitrofs Dryopteriosocaricosa 

(Db). 

Kokaudzes sastāvs (vecums): 70% E (40- 145), 20% B (40- 105), 5% Ma (40- 115), 2% A (105), 2% P 

(90- 105), 1% L (40- 75) ar Os un G piemistrojumu. 

Īpatnības: paugurains un nelīdzens reljefs, gruntsūdens un izplūdes zona, avoti un avotu izplūdes cirki, 

saldūdens kaĜėa izgulsnēšanās avota cirkā, vecas egles. 

Biotops 1926.gadā: 55% platības- egĜu mežs, 25% platības- slapjais lapu koku mežs, 10% platības- 

lapu koku pionierfāze, 10% platības- nesen traucēts biotops pēc kailcirtes; kokaudzes sastāvs (vecums)- 

E (50- 130), B (30), Ma, L, A, Os, P (130). 

Biotops 1938.gadā: 60% platības- egĜu mežs, 15% platības- slapjais lapu koku mežs, 15% platības- 

nesen traucēts biotops, 10% platības- lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums)- E (50- 140), 

B (40- 90), L (30- 40), P (140). 




Bioloăiskās daudzveidības vērtība: augsta, nelielā platībā (101/19)- vidēja. 


53, 56, 59, 67, 71, 74, 75, 76, 78, 79, 83, 91. 

41.paraugl. 

Atrašanās: Mežole, 101/11., 21., 102/14.kv. 


Kokaudzes sastāvs (vecums): 55% Ma (70- 105), 25% E (70- 105), 15% B (70- 105), 5% L (70). 

Īpatnības: gruntsūdens izplūdes zona, augsts gruntsūdens līmenis, nogabalu šėērso spēcīgs avots. 

Biotops 1926.gadā: 60% platības- slapjais lapu koku mežs, 20% platības- egĜu mežs, 20% platības- 

nesen traucēts biotops; kokaudzes sastāvs (vecums)- Ma (95- 120), E (120), B, A. 

Biotops 1938.gadā: 50% platības- slapjais lapu koku mežs, 25% platības- egĜu mežs, 25% platības- 

nesen traucēts biotops pēc kailcirtes; kokaudzes sastāvs (vecums)- Ma (120), E (120- 135), B, A, L, Kl. 

Biotops 1952.gadā: slapjais lapu koku mežs un nesen traucēts biotops pēc kailcirtes. 





74, 78, 79, 87, 88.

152 

42.paraugl. 



Kokaudzes sastāvs (vecums): 60% L (80), 20% E (100), 10% B (80), 10% A (80). 

Īpatnības: platlapji, paugurains reljefs, stāvas nogāzes. 

Biotops 1926.gadā: lapu koku pionierfāze; kokaudzes sastāvs (vecums): 60% B (30), 20% L, 10% E, 

10% A. 

Biotops 1938.gadā: platlapju mežs; kokaudzes sastāvs (vecums): 40% L (35), 30% E (70), 20% A (40), 

10% B (40). 






83, 91. 

4.PIELIKUMS 

Arcyria denudata 

Arcyria incarnata 

Arcyria insignis 

Arcyria nutans 

Arcyria glauca 

Ceratiomyxa fruticulosa 

Comatricha typhoides 

Cribraria ferruginea 

Cribraria macrocarpa 

Cribraria purpurea 

Dictydium cancellatum 

Diderma cinereum 

Didymium difforme 

5.PIELIKUMS 

Slīteres objekta gĜotsēĦu sugas 

Didymium nigripes 

Didymium squamulosum 

Fuligo muscorum 

Fuligo septica 

Hemitrichia leiotricha 

Hemitrichia serpula 

Hemitrichia vesparium 

Lachnobolus incarnatus 

Leocarpus fragilis 

Lycogala epidendrum 

Lycogala exigium 

Physarum cinereum 

Physarum contextum 

Physarum compressum 

Physarum leucopus 

Physarum nutans 

Physarum viride 

Reticularia lucoperdon 

Stemonitis ferruginea 

Stemonitis smithii 

Trichia botrytis 

Trichia contorta 

Trichia decipiens 

Trichia favoginea 

Trichia scabra 

Trichia varia 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta cepurīšu sēĦu sugas 

Latvijā pirmo reizi atzīmētās sugas uzsvērtas pustrekniem burtiem. 

Suga Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 

Agaricus silvaticus x - x x 

Agaricus silvicola x - - x 

Agrocybe paludosa - - - x 

Agrocybe pusiola - - x - 

Agrocybe sphaleromorpha - - x - 

Amanita alba - - x - 

Amanita citrina x x x x 

Amanita fulva x x x x 

Amanita muscaria x x x x 

Amanita pantherina x 

Amanita porphyria x - x x 

Amanita rubescens x x x x 

Amanita vaginata - - x x 

Amanita virosa x - x -

Armillaria mellea 

x x x x 

Boletus betulicola x x x x 

Boletus edulis (f. edulis, f.quercicola) x - x x 

Boletus pinicola x - x x 

Calocybe gambosa 

- - x - 

Camarophyllus niveus x - - - 

Cantharellula umbonata x - - x 

Suillus piperatus x x x x 

Chroogomphus rutilus 

x - - x 

Clitocybe cerussata x x x x 

Clitocybe clavipes x x x x 

Clitocybe geotropa x x - - 

Clitocybe gibba x x x x 

Clitocybe lignatilis x - - - 

Clitocybe metachroa x x - x 

Clitocybe odora 

x - - - 

Clitocybe phyllophila x x x x 

Clitocybe pithyophila - - x - 

Clitocybe suvaeolens 

- x - - 

Clitopilus intermedius - x - - 

Clitopilus prunulus 

x x x - 

Collybia butyracea (incl.var.asema) 

x x x x 

Collybia confluens 

x - x x 

Collybia dryophila 

x x x x 

Collybia peronata 

x x x x 

Collybia tuberosa 

x x - x 

Conocybe sienophylla - - - x 

Coprinus atramentarius x x x - 

Coprinus comatus - x - - 

Coprinus disseminatus 

x x x - 

Coprinus micaceus x x - - 

Cortinarius alboviolaceus x - x x 

Cortinarius armillatus x - x x 

Cortinarius brunneus x - x x 

Cortinarius collinitus x - - x 

Cortinarius delibutus x x x x 

Cortinarius elegantior - - x - 

Cortinarius hemitrichus x x x x 

Cortinarius mucosus x - - x 

Cortinarius pholideus x x x x 

Cortinarius speciosissimus - - - x 

Cortinarius traganus - - x x 

Cortinarius trivialis x x x x 

Cortinarius variecolor - - - x 

Cortinarius violaceus - - x - 

Crepidotus aplanatus x x x x 

Crepidotus crocophyllus - - x - 

Crepidotus mollis x x x x 

Crepidotus pubescens x x - x 

Cystoderma amianthinum 

x - - x 

Cystoderma carcharias 

x - x x 

Cystolepiota seminuda x x x x 

153

Delicatula integrella - x x - 

Dermocybe cinnamomea x - - x 

Dermocybe palustris x x x x 

Dermocybe sanguinea x - x x 

Dermocybe semisanguinea 

x - - x 

Entoloma araneosum - x - - 

Entoloma cucullatus 

x - - - 

Entoloma exile - - - x 

Entoloma icterinum x - - - 

Entoloma lampropus - - - x 

Entoloma leptonipes x - - - 

Entoloma minutum - x - - 

Entoloma nidorosum 

- x - x 

Entoloma nigrellum - x - - 

Entoloma rhodocylix - - x - 

Entoloma rhodopolium x - - - 

Entoloma sericellum x - x - 

Entoloma sericeum 

- x - - 

Entoloma sodale - x - - 

Entoloma turbidum x - - - 

Flammulaster limulata - - x - 

Flammulaster muricata - - x - 

Flammulina velutipes - x x - 

Galerina hypnorum x - - x 

Galerina marginata x x x x 

Galerina mniophila x x x 

Galerina paludosa - x x - 

Galerina sphagnorum - - - x 

Galerina triscopa x x x x 

Galerina unicolor x - x - 

Gomphidius glutinosus 

x - x x 

Gomphidius roseus x - - x 

Gymnopilus penetrans x - - x 

Gymnopilus sapineus x x x x 

Gyrodon lividus - x - - 

Hebeloma crustuliniforme 

x x x - 

Hebeloma mesophaeum x x x x 

Hebeloma radicosum - x - - 

Hemimycena cucullata 

- - - x 

Hemimycena delicatella 

x - - x 

Hygrocybe cantharellus - x - - 

Hygrocybe insipida x - - - 

Hygrocybe intermedia - - - x 

Hygrocybe tristis x - - - 

Hygrophoropsis aurantiaca x x - x 

Hygrophorus agathosmus 

x - - - 

Hygrophorus hypothejus 

x - - - 

Hygrophorus olivaceoalbus x - x x 

Hypholoma capnoides 

x - x x 

Hypholoma elongatum - - - x 

Hypholoma ericaceoides x - - - 

Hypholoma fasciculare 

x x x x 

154

Hypholoma subericaceum - - x - 

Hypholoma sublateritium 

x x x x 

Hypholoma udum - - x x 

Inocybe asterospora - - x - 

Inocybe cincinata - x - - 

Inocybe cookei - x - - 

Inocybe fastigiata x x x x 

Inocybe friesii - x - - 

Inocybe geophylla (incl.var.lilacina) 

x x x x 

Inocybe lanuginosa - - x - 

Inocybe maculata - x - - 

Inocybe paludinella - - x - 

Inocybe phaeodisca - x - - 

Inocybe scabella x - - - 

Inocybe umbrina - - x - 

Kuehneromyces mutabilis x x x x 

Laccaria amethystina - x x - 

Laccaria laccata x x x x 

Lactarius camphoratus x x x 

Lactarius deliciosus x - - x 

Lactarius deterrimus x - x x 

Lactarius flexosus - - x - 

Lactarius glyciosmus x x - x 

Lactarius helvus x - x x 

Lactarius mitissimus 

x - - x 

Lactarius necator x - x x 

Lactarius omphaliaformis x - - - 

Lactarius pubescens x x x x 

Lactarius pyrogalus 

- - x - 

Lactarius quietus - x x - 

Lactarius rufus x x x x 

Lactarius theiogalus 

x x x x 

Lactarius torminosus x x x x 

Lactarius trivialis x x x x 

Lactarius uvidus x x x x 

Lactarius vietus x x x x 

Leccinum aurantiacum x x x x 

Leccinum holopus x x x x 

Leccinum melaneum x x x - 

Leccinum percandidum - - x - 

Leccinum scabrum x x x x 

Leccinum testaceoscabrum x x x x 

Leccinum variicolor x x x x 

Lentinellus cochleatus - x - - 

Lentinellus omphalodes - - x - 

Lentinus lepideus x x - - 

Lepista gilva x - x - 

Lepista inversa x - x - 

Lepista nebularis x - - - 

Lepista nuda x - - - 

Lyophyllum connatum 

x - - - 

Macrocystidia cucumis 

x - - - 

155

Macrolepiota excoriata x - - - 

Macrolepiota procera 

- x - x 

Marasmiellus ramealis 

x x - x 

Marasmius androsaceus 

x x x x 

Marasmius epiphyllus 

x x x x 

Marasmius limosus 

- x - - 

Marasmius rotula 

x x x x 

Marasmius scorodonius 

x - - x 

Melanoleuca strictipes 

- x - - 

Micromphale perforans 

x - x x 

Mycena acicula x x x x 

Mycena alcalina 

x x x x 

Mycena epipterygia 

x x x x 

Mycena filopes x x x x 

Mycena flavoalba 

x - x x 

Mycena galericulata 

x x x x 

Mycena galopoda 

x x x x 

Mycena haemotopoda 

x x x x 

Mycena hiemalis 

x x x - 

Mycena inclinata - - - x 

Mycena metata x x x x 

Mycena polygramma 

- - x - 

Mycena pseudocorticola 

- x x - 

Mycena pura 

x x x x 

Mycena rosella 

x - x - 

Mycena sanguinolenta 

x x x x 

Mycena stylobates 

- - x - 

Mycena viscosa 

x - x x 

Mycena vitilis - - x - 

Mycena vulgaris 

- - x x 

Myxomphalia maura 

- - - x 

Naucoria escharoides x x x x 

Naucoria scolecina x x x - 

Naucoria sphagneti - - - x 

Naucoria subconspersa x - x - 

Omphalina sphagnicola x - x x 

Oudemansiella platyphylla 

- - x x 

Oudemansiella radicata 

- - x - 

Panaeolus sphingtrinus x - - - 

Panellus mitis - x x x 

Panellus serotinus 

x - - - 

Panus conchatus x x - 

Paxillus filamentosus x x - - 

Paxillus involutus x x x x 

Pholiota astragalina - - - x 

Pholiota aurivella - - x - 

Pholiota carbonaria - - - x 

Pholiota flammans - x x - 

Pholiota heteroclita x - - x 

Pholiota lubrica - x - - 

Pholiota squarrosa x x - x 

Pholiota squarrosoides - - - x 

156

Pholiota tuberculosa - x - - 

Phyllotopsis nidulans x x - x 

Pleurotus cornucopiae x - x - 

Pleurotus dryinus x x x - 

Pleurotus ostreatus x x x 

Pleurotus pulmonarius - x x - 

Pluteus atricapillus x x x x 

Pluteus atromarginatus - x - - 

Pluteus depauperatus - x - - 

Pluteus exiquus x - - - 

Pluteus leoninus x - - - 

Pluteus nanus x x x x 

Pluteus petassatus - - x - 

Pluteus phlebophorus - x - - 

Pluteus romellii x x x - 

Pluteus salicinus - x x - 

Psathyrella candoleana x x x - 

Psathyrella cystidiosa x - - - 

Psathyrella hydrophyla x x - - 

Psathyrella panaeoloides x - - - 

Psathyrella spintrigera - x - - 

Psathyrella subatrata - - x - 

Psathyrella velutina x x x - 

Pseudoclitocybe cyathiformis x - - - 

Pseudoclitocybe obbata x - - - 

Psilocybe merdaria - x - - 

Rhodotus palmatus 

- - x - 

Rickinella fibula - x x - 

Rickinella setipes - x x - 

Rozites caperata x x x x 

Russula adusta x - - - 

Russula aeruginea x x x - 

Russula aurata - - x - 

Russula chamaeleontina v. lutea - x - - 

Russula cyanoxantha - - x - 

Russula decolorans x - x x 

Russula delica - - x - 

Russula emetica x x x x 

Russula flava - - x x 

Russula foetens - - x - 

Russula fragilis x x x x 

Russula gracillima x x x x 

Russula lundelli - - x - 

Russula nigricans - x - - 

Russula ochroleuca x - x - 

Russula paludosa x x x x 

Russula queletii x - - - 

Russula vesca - - x x 

Russula vinosa x x x x 

Russula xerampelina x - x x 

Simocybe centunculus - x x - 

Strobilurus esculentus 

- - - x 

157

Strobilurus tenacellus 

x - - x 

Stropharia aeruginosa x x x x 

Stropharia hornemanii - - - x 

Stropharia semiglobata - - - x 

Suillus bovinus x - - - 

Suillus flavidus x - x x 

Suillus granulatus x - - x 

Suillus luteus x - - - 

Suillus variegatus x - - x 

Tricholoma album 

x x - - 

Tricholoma argyraceum 

x - - - 

Tricholoma flavobrunneum 

x x x - 

Tricholoma flavovirens 

x - - - 

Tricholoma focale 

x - - - 

Tricholoma pseudoalbum 

x x - x 

Tricholoma terreum x - - - 

Tricholoma virgatum 

- - - x 

Tricholomopsis decora 

x - - - 

Tricholomopsis rutilans 

x - x x 

Tubaria conspersa x x x x 

Tubaria furfuracea x x x x 

Tylopilus felleus x - x - 

Xerocomus badius x x x x 

Xerocomus chrysenteron - x x - 

Xerocomus subtomentosus x x x x 

Xeromphalina campanella 

x x x x 

Xeromphalina cornui 

- - x - 

6.PIELIKUMS 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta piepju sugas 

158 

Latvijā pirmo reizi atrastās sugas norādītas ar “*”. Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas ir 

uzsvērtas ar pustrekniem burtiem, citas afiloforu rindas neporainās indikatorsugas uzsvērtas 

pustrekniem burtiem kursīvā. Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugu atradumi tiešā 

parauglaukumu tuvumā sniegti iekavās. Nomenklatūra pēc Ryvarden un Gilbertson (1993, 

1994). 

Suga Substrāts Slītere Līvbērze Aizkraukle Mežole 

Albatrellus ovinus augsne - - - x 

*Antrodia macra A - - - x 

*Antrodia malicola A - x - 

Antrodia serialis SK x x x x 

Antrodia sinuosa SK x - x x 

Antrodia xantha SK x - x x 

Antrodiella hoehnelii LK x - - - 

Antrodiella semisupina LK - x x x 

Bjerkandera adusta LK x x x x 

Ceriporiopis aneirina A (x) x - - 

*Ceriporiopsis pannocincta A x x - x 

Cerrena unicolor B - x x x 

Climacocystis borealis SK x - - - 

Coltricia perennis augsne x - - x

Daedaleopsis confragosa LK x x x x 

Datronia mollis LK - x x x 

*Dichomitus campestris La x - - - 

Diplomitoporus lindbladii P x - - - 

Fomes fomentarius LK x x x x 

Fomitopsis pinicola LK,SK x x x x 

Fomitopsis rosea E x - x (x) 

Ganoderma applanatum LK x x x x 

Ganoderma lucidum PL - x - - 

Gloeophyllum odoratum E x x x x 

Gloeophyllum sepiarium SK, A x x x x 

Gloeoporus dichrous B - x - - 

Hapalopilus nidulans LK x x x x 

Heterobasidion annosum SK x - - x 

Inonotus obliquus B, Ma x x - x 

Inonotus radiatus Ma x x x x 

Ischnoderma benzoinum SK x - - x 

*Junghuhnia collabens E x - - (x) 

Junghuhnia nitida LK x - - - 

*Junghuhnia pseudozillingiana A (Phellinus 

tremulae) 

- - - x 

Laetiporus sulphureus LK x x x - 

Lenzites betulina B - x x x 

Leptoporus mollis E (x) - - x 

Oligoporus caesius SK x - x x 

Oligoporus floriformis E - - x - 

Oligoporus fragilis SK - - - x 

Oligoporus guttulatus E - - - x 

Oligoporus leucomallellus P - - - x 

*Oligoporus placentus E - x - x 

Oligoporus stipticus SK x - - x 

*Oligoporus subcaesius LK x x x - 

Oligoporus tephroleucus LK - - - x 

Oxyporus populinus Kl, LK x x x x 

Perenniporia subacida E, B x - - - 

Phaeolus schweinitzii P x - - - 

Phellinus chrysoloma E x - - x 

Phellinus conchatus Bl x x x x 

Phellinus ferrugineofuscus SK - - - x 

Phellinus ferruginosus LK, PL x x - - 

Phellinus igniarius LK x x x x 

Phellinus laevigatus B x - - x 

Phellinus nigrolimitatus E x - - x 

Phellinus pini P x - x x 

Phellinus punctatus LK x x x - 

Phellinus robustus Oz - x - - 

Phellinus tremulae A x x x x 

*Physisporinus sanguinolentus LK x - - - 

Physisporinus vitreus LK, SK x x - - 

Piptoporus betulinus B x x x x 

Polyporus badius LK, PL x - - - 

Polyporus squamosus LK x - - - 

Polyporus umbellatus augsne, Oz - - - x 

Polyporus varius LK x x x x 

Pycnoporellus fulgens E x x x x 

159

Pycnoporus cinnabarinus B, LK - x x - 

*Rigidoporus crocatus E, LK x x - x 

Schizopora paradoxa Oz, LK - x x - 

Skeletocutis amorpha P - - - x 

*Skeletocutis carneogrisea E - - - x 

Skeletocutis lenis E x x - - 

Skeletocutis nivea LK, PL x x - - 

Skeletocutis odora E x - - x 

Skeletocutis stellae E x - - x 

Skeletocutis subincarnata SK - - x - 

Stromatoscypha fimbriata LK x - - - 

Trametes hirsuta LK - x x x 

Trametes ochracea LK x x x x 

Trametes pubescens LK - x - - 

Trametes versicolor LK - x x x 

Trichaptum abietinum SK x x x x 

Trichaptum biformis B x - - - 

Trichaptum fusco-violaceum P x - - - 

Tyromyces chioneus LK x x - - 

Tyromyces fissilis A - x - - 

Citas, neporainās afiloforu rindas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas 

Asterodon ferruginosus E - - - x 

Clavicorona pyxidata A x - x - 

Dentipellis fragilis La x - - - 

Hericium coralloides A x - - - 

Phlebia centrifuga E - - - x 

7.PIELIKUMS 

Aizkraukles un Mežoles objelktu ėērpju sugas 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas uzsvērtas pustrekniem burtiem. 

Suga Aizkraukle Mežole 

Alectoria sarmentosa - x 

Anaptychia ciliaris x - 

Arthonia cinereopruinosa - x 

Arthonia radiata x - 

Arthothelium ruanum x - 

Bryoria capillaris - x 

Bryoria fuscescens - x 

Bacidia arceutina - x 

Buellia disciformis x - 

Calicium viride x x 

Caloplaca cerina x - 

Caloplaca flavorubescens x - 

Cetraria islandica - x 

Cetraria chlorophylla x x 

Chaenotheca brunneola x - 

Chaenotheca ferruginea x x 

Chaenotheca furfuracea x - 

Cladina arbuscula x x 

Cladina rangiferina - x 

Cladina stellaris - x 

160

Cladonia botrytes - x 

Cladonia cenotea x x 

Cladonia chlorophaea x x 

Cladonia coniocraea x x 

Cladonia cornuta - x 

Cladonia digitata x x 

Cladonia fimbriata x x 

Cladonia gracilis - x 

Cladonia macilenta - x 

Cladonia pyxidata x - 

Evernia divaricata - x 

Evernia prunastri x x 

Graphis scripta x x 

Hypocenomyce scalaris x x 

Imschaugia aleurites x x 

Lecanactis abietina - x 

Lecanora albella x - 

Lecanora allophana x - 

Lecanora argentata x - 

Lecanora carpinea x - 

Lecanora pulicaris - x 

Lecanora subrugosa x - 

Lecanora varia - x 

Lecidella euphorea x - 

Lepraria incana x x 

Lobaria pulmonaria - x 

Melanelia exasperatula x - 

Melanelia exasperata x - 

Melanelia glabratula x - 

Melanelia olivacea x x 

Menegazzia terebrata - x 

Mycoblastus sanguinarius - x 

Ochrolechia androgyna - x 

Opegrapha varia - x 

Parmelia sulcata x x 

Parmeliella triptophylla - x 

Parmeliopsis ambigua x x 

Parmeliopsis hyperopta - x 

Peltigera canina x x 

Peltigera polydactyla x x 

Peltigera praetextata x x 

Peltigera rufescens x - 

Pertusaria amara x x 

Pertusaria albescens x x 

Pertusaria coccodes x x 

Pertusaria hemisphaerica x - 

Pertusaria leioplaca x - 

Pertusaria pertusa x - 

Phlyctis argena x x 

Phlyctis agelea x x 

Physcia aipolia x - 

Physcia tenella x - 

Platismatia glauca x x 

Pseudevernia furfuracea x x 

Ramalina farinacea x x 

161

Thelotrema lepadinum x x 

Usnea filipendula x x 

Usnea hirta x x 

Usnea subfloridana x x 

Vulpicidia pinastri - x 

Xanthoria parietina x - 

Xanthoria polycarpa x - 

8.PIELIKUMS 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta sūnaugu sugas 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas uzsvērtas pustrekniem burtiem. Vērtīgu dabisko mežu 

indikatorsugu atradumi tiešā parauglaukumu tuvumā sniegti iekavās. 


Amblystegium riparium x x x - 

Amblystegium serpens x x x - 

Amblystegium subtile - x - x 

Aneura pinguis x - - x 

Anomodon attenuatus - x x - 

Anomodon longifolius x x x x 

Anomodon viticulosus x - x - 

Antitrichia curtipendula x - - - 

Atrichum undulatum x x x x 

Aulacomnium androgynum x - - (x) 

Aulacomnium palustre x - x x 

Barbilophozia attenuata - - - x 

Barbula unguiculata x x x x 

Bazzania trilobata (x) x x x 

Blepharostoma trichophyllum x x x x 

Brachythecium curtum x x x x 

Brachythecium populeum x - x - 

Brachythecium reflexum - x x - 

Brachythecium rivulare x x - x 

Brachythecium rutabulum x x x x 

Brachythecium salebrosum x x x - 

Brachythecium velutinum x x x x 

Bryoerythrophyllum recurvirostre x - - - 

Bryum caespiticum - - - x 

Bryum capillare x x x x 

Bryum flaccidum x x x x 

Bryum pseudotriquetrum x x x x 

Buxbaumia viridis (x) - - - 

Callicladium haldanianum x x x x 

Calliergon cordifolium x x x x 

Calliergon giganteum - - - x 

Calliergon stramineum x - x x 

Calliergonella cuspidata x x x x 

Calypogeia integristipula - - - x 

Calypogeia muelleriana x x - x 

Calypogeia neesiana x x - x 

Calypogeia suecica x - - x 

Campylium chrysophyllum - x - - 

162

Campylium polygamum x - - x 

Campylium sommerfeltii x x - - 

Campylium stellatum - - x x 

Cephalozia bicuspidata x x x x 

Cephalozia connivens - - x x 

Cephalozia lunulifolia x - x x 

Cephalozia macounii x x - x 

Cephaloziella rubella x - - - 

Ceratodon purpureus x x x x 

Chiloscyphus pallescens x x x x 

Chiloscyphus polyanthos - - x - 

Cirriphyllum piliferum x x x x 

Climacium dendroides x x x x 

Conocephalum conicum x - x x 

Cratoneuron commutatum - - - x 

Cratoneuron filicinum x - - x 

Dichodontium pellucidum x - - - 

Dicranella cerviculata - - x - 

Dicranella heteromalla x x x x 

Dicranum flagellare x - x x 

Dicranum fuscescens - - - x 

Dicranum majus x x x x 

Dicranum montanum x x x x 

Dicranum polysetum x - x x 

Dicranum scoparium x x x x 

Dicranum spurium x - - - 

Dicranum viride x x x x 

Drepanocladus uncinatus x x x x 

Drepanocladus vernicosus x - - x 

Eurhynchium angustirete x x x x 

Eurhynchium hians x x x - 

Fissidens adianthoides x x x x 

Fissidens bryoides x - x - 

Fissidens osmundoides - x x x 

Fissidens pusillus x - - - 

Fissidens taxifolius x x x - 

Fontinalis antipyretica x - - x 

Frullania dilatata x x x x 

Frullania tamarisci x - - - 

Funaria hygrometrica - x x x 

Geocalyx graveolens x x x x 

Gyroweisia tenuis x - - - 

Hedwigia ciliata x - - - 

Helodium blandowii - - - x 

Herzogiella seligeri x x x x 

Homalia trichomanoides x x x x 

Homalothecium nitens - - - x 

Homalothecium sericeum x - x - 

Hylocomium splendens x x x x 

Hylocomium umbratum - - - x 

Hypnum cupressiforme x x x x 

Hypnum lindbergii - - - x 

Hypnum pallescens - x x - 

Hypnum pratense - - - x 

Isothecium alopecuroides x x x x 

163

Jamesoniella autumnalis x x x x 

Jungermannia leiantha x x x x 

Lejeunea cavifolia x x x x 

Lepidozia reptans x x x x 

Leptobryum pyriforme - - x x 

Leucobryum glaucum - x - - 

Leucodon sciuroides x x x - 

Lophocolea heterophylla x x x x 

Lophozia ascendens x - - x 

Lophozia bantriensis - - - x 

Lophozia bicrenata x - - - 

Lophozia incisa - - - x 

Lophozia longidens - - - x 

Lophozia ventricosa x - - x 

Marschantia polymorpha - - x x 

Metzgeria furcata x x x x 

Mnium hornum x x x - 

Mnium stellare x - - x 

Mylia anomala - - - x 

Neckera complanata x x x - 

Neckera crispa x - - - 

Neckera pennata x x x x 

Nowellia curvifolia x x x x 

Odontoschisma denudatum x - - - 

Orthotrichum obtusifolium - - x - 

Orthotrichum speciosum - x - - 

Paludella squarrosa - - - x 

Paraleucobryum longifolium - - - x 

Pellia endiviifolia - - x x 

Pellia epiphylla x - x x 

Philonotis fontana - - - x 

Plagiochila asplenioides x x x x 

Plagiochila porelloides x x x x 

Plagiomnium affine x x x x 

Plagiomnium cuspidatum x x x x 

Plagiomnium elatum x x x x 

Plagiomnium ellipticum x x - x 

Plagiomnium medium x - - x 

Plagiomnium undulatum x x x x 

Plagiothecium cavifolium x - - - 

Plagiothecium denticulatum - - x x 

Plagiothecium laetum x x x x 

Plagiothecium latebricola x x x - 

Plagiothecium nemorale - - x - 

Plagiothecium ruthei x x - - 

Plagiothecium succulentum x - - - 

Platygyrium repens x x x x 

Pleurozium schreberi x x x x 

Pogonatum urnigerum - - x - 

Pohlia cruda x - - - 

Pohlia nutans x x x x 

Pohlia wahlenbergii x - - x 

Polytrichum commune x - x x 

Polytrichum formosum x x x x 

Polytrichum juniperinum x x x x 

164

Polytrichum longisetum x x x x 

Polytrichum piliferum x - - - 

Pseudobryum cinclidioides - x x x 

Ptilidium ciliare x - - - 

Ptilidium pulcherrimum x x x x 

Ptilium crista-castrensis x - x x 

Pylaisia polyantha x x x x 

Radula complanata x x x x 

Rhizomnium pseudopunctatum - - - x 

Rhizomnium punctatum x x x x 

Rhodobryum roseum x x x x 

Rhytidiadelphus squarrosus x - - x 

Rhytidiadelphus subpinnatus - - x - 

Rhytidiadelphus triquetrus x x x x 

Riccardia latifrons - x x x 

Riccardia palmata x - - x 

Scapania apiculata - - - x 

Scapania irrigua (x) - x - 

Scapania nemorea x - - - 

Schistidium apocarpum x - - - 

Schistostega pennata - - x (x) 

Scleropodium purum x - - - 

Seligeria campylopoda x - - - 

Sphagnum angustifolium x - x x 

Sphagnum capillifolium x - x x 

Sphagnum centrale - - x - 

Sphagnum fallax x - x - 

Sphagnum fimbriatum x x x x 

Sphagnum fuscum - - x x 

Sphagnum girgensohnii x - x x 

Sphagnum magellanicum x - x x 

Sphagnum palustre x - x x 

Sphagnum quinquefarium - - x x 

Sphagnum russowii x - x x 

Sphagnum squarrosum x x x x 

Sphagnum teres - - x x 

Sphagnum warnstorfii - - - x 

Sphagnum wulfianum - - - x 

Sphenolobus hellerianus x - - x 

Splachnum ampullaceum x - x x 

Tetraphia pellucida x x x x 

Thamnobryum alopecurum x - - - 

Thuidium philibertii - x - - 

Thuidium tamariscinum x x x x 

Tortella tortuosa x - - - 

Tortula lingulata x - - - 

Trichocolea tomentella (x) - - x 

Ulota crispa x x x x 

Zygodon baumgartneri x - - - 

9.PIELIKUMS 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta vaskulāro augu sugas 

165

166 

Kursīvā uzsvērtas adventīvas naturalizējušās sugas, naturalizējušies kultūrbēgĜi, nezāles, 

ruderālas sugas, sugas ar plašu ekoloăisko amplitūdu, kā arī mežiem mazāk raksturīgas sugas. 

Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas uzsvērtas pustrekniem burtiem. Ar “x” atzīmētas sugas, 

kas kādā no izpētes objektiem atrastas vairāk kā vienā biotopa grupā. Biotopu grupas ir 

norādītas vērtīgu dabisko mežu indikatorsugām, kursīvā sniegtajām sugām un sugām ar plašu 

ekoloăisko amplitūdu. 


Acer platanoides x x x x 

Achillea millefolium LKPF NTRB NTRB - 

Actaea spicata x PLM x x 

Adoxa moschatellina PLM - - - 

Aegopodium podagraria NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

NTRB, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM 

Agrostis canina PM - - - 

Agrostis gigantea - - NTRB - 

Agrostis stolonifera NTRB, LKPF, NTRB NTRB, PM, NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

SLKM PM, EM 

Agrostis tenuis NTRB, LKPF, 

PLM 

NTRB, SLKM NTRB, EM NTRB, PM 

Alisma plantago-aquatica - NTRB, LKPF NTRB - 

Allium ursinum NTRB, LKPF, 

PLM 

- PLM - 

Alnus glutinosa x x x x 

Alnus incana PLM NTRB, LKPF, PLM NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, PLM 

NTRB, PM 

Alopecurus aequalis - - NTRB - 

Andromeda polifolia PM - PM - 

Anemone nemorosa x x x x 

Anemone ranunculoides PLM - - - 

Angelica archangelica - PLM - - 

Angelica sylvestris x x x x 

Anthriscus sylvestris NTRB, LKPF PLM PLM PM 

Arctostaphylos uva-ursi PM - - - 

Artemisia vulgaris - NTRB, PLM NTRB - 

Asarum europaeum - SLKM NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

- 

Athyrium filix-femina x x x x 

Batrachium trichophyllum - - - NTRB 

Betula pendula x x x x 

Betula pubescens x x x x 

Bidens tripartita - - NTRB - 

Botrychium virginianum NTRB, LKPF NTRB - - 

Brachypodium sylvaticum NTRB, LKPF, LKPF, SLKM, EM x 

SLKM, PLM PLM 

Bromopsis benekenii PLM - - - 

Calamagrostis arundinacea x x x x 

Calamagrostis canescens x x x x 

Calamagrostis epigeois LKPF, PM, 

SLKM 

NTRB NTRB NTRB 

Calla palustris - - LKPF, SLKM, -

167 

Callitriche cophocarpa - - 

PLM 

PM, EM, SLKM LKPF 

Callitriche palustris - - - EM 

Calluna vulgaris x - - PM 

Caltha palustris NTRB, LKPF, LKPF, SLKM, PLM EM, SLKM LKPF, PM, 

SLKM, PLM 

EM, SLKM 

Campanula cervicaria - NTRB - - 

Campanula glomerata - - NTRB - 

Campanula latifolia PLM PLM - NTRB 

Campanula patula - NTRB NTRB, EM NTRB 

Campanula persicifolia PLM - - PLM 

Campanula trachelium - - EM - 

Cardamine amara NTRB, LKPF, 

PLM 

LKPF EM, SLKM EM, SLKM 

Cardamine dentata - SLKM - - 

Cardamine flexuosa PLM - - - 

Cardamine pratensis SLKM SLKM, PLM EM NTRB, PM 

Carduus crispus - - - PM, PLM 

Carex acuta - PLM - - 

Carex acutiformis LKPF, SLKM NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

SLKM PM 

Carex appropinquata - LKPF SLKM EM 

Carex arenaria PM - - - 

Carex brunnescens LKPF - SLKM - 

Carex caespitosa LKPF, PLM - SLKM EM 

Carex chordorhiza - - PM PM 

Carex cinerea LKPF, PM, LKPF, SLKM, PLM LKPF, PM, LKPF, EM 

EM, SLKM 

SLKM, PLM 

Carex digitata x x x x 

Carex disperma - - SLKM - 

Carex echinata NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

- PM EM 

Carex elata PM, SLKM - - - 

Carex elongata LKPF, EM, 

SLKM, PLM 

LKPF, SLKM SLKM LKPF, PM, EM 

Carex ericetorum PM - - - 

Carex flacca LKPF NTRB - - 

Carex flava NTRB, LKPF, 

EM, SLKM 

NTRB, SLKM NTRB, SLKM NTRB 

Carex globularis NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

- EM - 

Carex lasiocarpa PM - PM, SLKM - 

Carex leporina NTRB, LKPF, 

EM 

- NTRB, LKPF - 

Carex limosa - - PM PM 

Carex loliacea LKPF - - - 

Carex nigra NTRB, LKPF, - LKPF, PM, EM, NTRB, LKPF, 

PM, EM 

SLKM 

EM 

Carex pallescens NTRB, LKPF, 

SLKM 

NTRB NTRB NTRB 

Carex panicea LKPF, PM NTRB - NTRB, LKPF, 

PM

168 

Carex paniculata LKPF - - - 

Carex pseudocyperus LKPF, SLKM NTRB, SLKM NTRB, PM, 

SLKM 

LKPF, EM 

Carex remota x x x x 

Carex riparia - SLKM, PLM SLKM - 

Carex rostrata - - EM, SLKM NTRB 

Carex sylvatica x x x - 

Carex vaginata x x - - 

Carex vesicaria SLKM - SLKM - 

Carex vulpina - NTRB - LKPF 

Cerastium holosteoides - NTRB NTRB EM 

Cerasus avium LKPF - - - 

Chaerophyllum aromaticum - - NTRB, PLM - 

Chamaenerion angustifolium NTRB, LKPF, NTRB NTRB NTRB, PM, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

EM, PLM 

Chimaphila umbellata PM - - - 

Chrysosplenium alternifolium x x x x 

Cicuta virosa - - SLKM - 

Circaea alpina x NTRB x x 

Circaea lutetiana NTRB, PLM - - - 

Cirsium arvense NTRB, LKPF NTRB NTRB, LKPF NTRB, EM 

Cirsium heterophyllum - - - NTRB, LKPF, 

PM, EM 

Cirsium oleraceum NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM SLKM, PLM EM, SLKM, PLM PM, EM 

Cirsium palustre NTRB, LKPF, NTRB, SLKM LKPF NTRB, PM, 

PM, EM, 

SLKM 

EM, SLKM 

Cirsium vulgare - NTRB, LKPF NTRB, LKPF PM 

Clinopodium vulgare - - NTRB, PLM - 

Comarum palustre PM, SLKM SLKM PM, SLKM LKPF, PM, EM 

Convallaria majalis x x x x 

Corallorhiza trifida - - - PM 

Coronaria flos-cuculi PLM - NTRB, PLM NTRB, LKPF, 

PM, EM 

Corydalis solida PLM - - - 

Corylus avellana x x x x 

Crataegus curvisepala PLM - - - 

Crepis paludosa x x x x 

Crepis tectorum - - - PM 

Cypripedium calceolus LKPF - - - 

Dactylis glomerata LKPF - NTRB - 

Dactylorhiza fuchsii x x x x 

Dactylorhiza maculata x - - PM 

Daphne mezereum x x x x 

Dentaria bulbifera NTRB, LKPF, 

EM, PLM 

- LKPF, PLM - 

Deschampsia caespitosa NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, SLKM, PLM PM, EM, SLKM, PM, PLM 

PLM 

PLM 

Drosera rotundifolia PM - PM PM 

Dryopteris carthusiana x x x x 

Dryopteris cristata PM LKPF SLKM x

169 

Dryopteris expansa x LKPF x x 

Dryopteris filix-mas x x x x 

Elymus caninus x x PLM x 

Empetrum nigrum x - - PM 

Epilobium adenocaulon LKPF NTRB NTRB, EM NTRB, PM, EM 

Epilobium hirsutum - NTRB, LKPF, 

SLKM 

NTRB - 

Epilobium montanum x x x x 

Epilobium palustre NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, SLKM - PM 

Epilobium parviflorum - NTRB, PLM - - 

Epipactis helleborine x x - x 

Epipactis palustris - - PLM PM 

Equisetum arvense NTRB, LKPF, 

PM, SLKM, 

PLM 

- NTRB PM 

Equisetum fluviatile LKPF, SLKM - SLKM LKPF, PM, 

EM, SLKM 

Equisetum hyemale LKPF, PM, 

PLM 

LKPF, PLM - - 

Equisetum palustre LKPF, SLKM - - LKPF, EM 

Equisetum pratense x x x x 

Equisetum sylvaticum x x x x 

Eriophorum polystachyon PM - PM PM 

Eriophorum vaginatum x - x - 

Euonymus europaea - x x - 

Eupatorium cannabinum NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, SLKM NTRB - 

Euphrasia fennica - - NTRB - 

Euphrasia rostkoviana - - NTRB - 

Festuca altissima NTRB, LKPF, - LKPF, EM, PM, EM 

SLKM, PLM 

PLM 

Festuca gigantea x x x NTRB 

Festuca ovina PM 

SLKM 

- - PM 

Festuca rubra - NTRB NTRB - 

Festuca sabulosa PM - - - 

Ficaria verna PLM - - - 

Filipendula ulmaria NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

Fragaria vesca x x x x 

Frangula alnus x x x x 

Fraxinus excelsior x x x x 

Gagea lutea PLM - - - 

Galeobdolon luteum x x x x 

Galeopsis bifida LKPF, PLM NTRB, LKPF NTRB, PLM NTRB 

Galeopsis tetrahit - NTRB, SLKM NTRB - 

Galium album - - - NTRB 

Galium boreale NTRB, LKPF, 

PM 

- - - 

Galium elongatum - SLKM SLKM x 

Galium odoratum x - x x 

Galium palustre NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF,

170 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM EM, SLKM PM, EM, SLKM 

Galium uliginosum SLKM - - NTRB, PM 

Geranium robertianum x - - x 

Geranium sylvaticum PLM - - - 

Geum rivale LKPF, SLKM, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, LKPF, PM, 

PLM SLKM, PLM EM, SLKM, PLM EM, SLKM 

Geum urbanum PLM - NTRB - 

Glechoma hederacea - PLM - - 

Glyceria fluitans NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, EM, PM 

EM, SLKM, 

PLM 

SLKM, PLM SLKM 

Glyceria lithuanica - - - PM 

Gnaphalium sylvaticum LKPF - NTRB - 

Gnaphalium uliginosum - - NTRB - 

Goodyera repens - - - x 

Gymnadenia conopsea - - - PM 

Gymnocarpium dryopteris x x x x 

Hammarbya paludosa - - - PM 

Hedera helix LKPF - - - 

Hepatica nobilis x x x x 

Hieracium laevicaule x - - - 

Hieracium murorum LKPF - - - 

Hieracium pilosella PM - - - 

Hieracium umbellatum PM - - - 

Hordelymus europaeus LKPF, PLM - - - 

Hottonia palustris - LKPF, PLM - - 

Huperzia selago x x x x 

Hypericum hirsutum - SLKM, PLM - - 

Hypericum maculatum - NTRB NTRB NTRB, EM 

Hypericum perforatum - - NTRB - 

Impatiens noli-tangere x x x x 

Iris pseudacorus SLKM, PLM NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

EM, SLKM - 

Juncus alpinus - - - NTRB 

Juncus articulatus LKPF - NTRB, PM - 

Juncus bufonius - - NTRB - 

Juncus conglomeratus LKPF NTRB NTRB - 

Juncus effusus NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, PM, EM, NTRB, EM 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM 

SLKM 

Juncus filiformis NTRB, PM - - - 

Juncus tenuis - - NTRB - 

Juniperus communis x - SLKM x 

Koeleria glauca PM - - - 

Lapsana communis NTRB, PLM - - - 

Lathraea squamaria PLM - - - 

Lathyrus pratensis LKPF - - - 

Lathyrus vernus x x x x 

Ledum palustre x - - PM 

Lemna minor - - PM, SLKM - 

Lerchenfeldia flexuosa NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

- - -

Leucanthemum vulgare - - NTRB - 

Linaria vulgaris - - NTRB - 

Linnaea borealis - - - x 

Listera cordata LKPF, SLKM - - PM, EM 

Listera ovata LKPF, SLKM, 

PLM 

- NTRB, PLM EM 

Lonicera xylosteum x x x x 

Lunaria rediviva PLM - - - 

Luzula campestris - - - PM 

Luzula multiflora NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

- - - 

Luzula pilosa x NTRB x x 

Lycopodium annotinum x - x x 

Lycopodium clavatum - - - x 

Lycopus europaeus NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, PLM 

Lysimachia nummularia - LKPF, SLKM - - 

Lysimachia vulgaris NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

Lythrum salicaria PM, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, PLM 

- 

171 

NTRB, LKPF, 

PM, EM, SLKM 

NTRB, PLM NTRB - 

Maianthemum bifolium x x x x 

Malaxis monophyllos - - - SLKM 

Malus sylvestris PLM - - - 

Matricaria peforata - - NTRB - 

Matteuccia struthiopteris x - - - 

Melampyrum polonicum - - - x 

Melampyrum pratense x - - x 

Melampyrum sylvaticum x - - - 

Melandrium dioicum - - EM, PLM - 

Melica nutans x x x x 

Mentha aquatica NTRB - - NTRB 

Mentha arvensis NTRB, SLKM SLKM, PLM - - 

Menyanthes trifoliata SLKM - PM, SLKM PM 

Mercurialis perennis x x x x 

Milium effusum x x x x 

Moehringia trinervia x x - NTRB 

Molinia caerulea x - x x 

Moneses uniflora - - - PM 

Monotropa hypopitys PLM LKPF - PM 

Mycelis muralis x x x x 

Myosotis arvensis - - - EM 

Myosotis caespitosa - - - NTRB 

Myosotis palustris NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

Naumburgia thyrsiflora NTRB, PM, 

SLKM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, EM, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

LKPF, SLKM PM, EM, SLKM LKPF, PM, 

EM, SLKM 

Neottia nidus-avis LKPF, PLM PLM EM LKPF, PLM 

Odontites vulgaris - - NTRB - 

Oenanthe aquatica - LKPF - -

172 

Orthilia secunda x x - x 

Oxalis acetosella x x x x 

Oxycoccus palustris PM - PM PM 

Padus avium x x x x 

Paris quadrifolia x x x x 

Parnassia palustris - - - PM 

Peucedanum palustre PM SLKM PM, SLKM PM 

Phalaroides arundinacea NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, PLM - NTRB 

Phegopteris connectilis NTRB, LKPF, - LKPF, EM, NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM PM, EM 

Phleum pratense - - NTRB NTRB, PM 

Phragmites australis NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

Phyteuma spicatum NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, SLKM NTRB, PM, EM, 

SLKM 

- EM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM, SLKM 

Picea abies x x x x 

Pinus sylvestris x - x x 

Plantago major NTRB NTRB NTRB PM, EM 

Plantago media - - NTRB - 

Platanthera bifolia NTRB, LKPF, 

PM, PLM 

NTRB, PLM - - 

Platanthera chlorantha - - LKPF, EM, PLM - 

Poa nemoralis x x x x 

Poa palustris x - - x 

Poa pratensis - - NTRB NTRB, PM 

Poa remota EM - LKPF, PLM - 

Poa trivialis NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

- - PM 

Polygonatum multiflorum x x x NTRB 

Polygonatum odoratum - PLM x PM 

Polygonum hydropiper NTRB, LKPF - - - 

Polypodium vulgare x - - - 

Polystichum aculeatum PLM - - - 

Populus tremula x x x x 

Potamogeton alpinus - - - NTRB 

Potentilla anserina - NTRB NTRB - 

Potentilla erecta x - EM x 

Primula veris PLM - - - 

Prunella vulgaris NTRB, LKPF, NTRB NTRB, LKPF, NTRB, EM 

EM 

EM, PLM 

Pteridium aquilinum x - - x 

Pulmonaria obscura x PLM x x 

Pyrola chlorantha PM - - - 

Pyrola minor x - - x 

Pyrola rotundifolia PM - NTRB, SLKM x 

Quercus robur x x x NTRB 

Ranunculus acris - NTRB, SLKM NTRB NTRB 

Ranunculus auricomus PLM SLKM - - 

Ranunculus cassubicus x x x - 

Ranunculus fallax PLM NTRB, LKPF, 

SLKM 

- - 

Ranunculus flammula NTRB, LKPF, SLKM - - 

-

SLKM, PLM 

Ranunculus repens NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, PLM NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, PLM 

173 

NTRB, 

LKPF, PM, EM 

Rhamnus cathartica x x - - 

Rhinanthus minor - - - NTRB 

Rhinanthus serotinus - - - NTRB 

Ribes alpinum x x - x 

Ribes nigrum x x - x 

Ribes rubrum - NTRB, PLM - - 

Ribes spicatum PLM PLM - - 

Rorippa amphibia - PLM - NTRB 

Rorippa palustris - NTRB NTRB - 

Rosa majalis - - - PM 

Rosa subcanina PLM - - - 

Rubus caesius - NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB - 

Rubus chamaemorus - - - EM 

Rubus idaeus x x x x 

Rubus nessensis NTRB, LKPF, 

PM 

- - - 

Rubus saxatilis x x x x 

Rumex acetosa - - - NTRB, PM 

Rumex acetosella PM - - NTRB, PM 

Rumex hydrolapathum - - - NTRB 

Rumex obtusifolius - - - SLKM 

Salix aurita NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM 

- - LKPF, PM, EM 

Salix caprea NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

Salix cinerea LKPF, EM, 

PLM 

NTRB NTRB, EM, 

SLKM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM 

NTRB NTRB, PM, EM, NTRB, LKPF, 

SLKM PM, SLKM 

Salix myrsinifolia - NTRB NTRB NTRB, PM, EM 

Salix pentandra - NTRB NTRB PM 

Salix purpurea - NTRB NTRB - 

Salix rosmarinifolia - - - PM 

Salix triandra - NTRB NTRB - 

Salix viminalis - - NTRB - 

Sanicula europaea NTRB, LKPF, 

PLM 

SLKM EM, PLM - 

Scirpus lacustris - - SLKM - 

Scirpus sylvaticus x x x x 

Scorzonera humilis PM - - PM 

Scrophularia nodosa NTRB, LKPF, 

PLM 

PLM NTRB, EM PM 

Scutellaria galericulata NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, EM, SLKM LKPF, EM 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM 

Sium latifolium - LKPF, PLM - - 

Solanum dulcamara x x x x 

Solidago virgaurea NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, 

PM, EM, SLKM, PLM EM, SLKM, PLM PM, EM, PLM

174 

Sonchus arvensis 

SLKM, PLM 

- NTRB NTRB, LKPF - 

Sorbus aucuparia x x x x 

Sparganium microcarpum SLKM - - - 

Sparganium minimum - - PM, SLKM NTRB 

Stachys palustris - NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

- - 

Stachys sylvatica x x x NTRB 

Stellaria graminea - NTRB NTRB NTRB 

Stellaria holostea - - x - 

Stellaria longifolia x - - x 

Stellaria media NTRB NTRB, SLKM, PLM NTRB - 

Stellaria nemorum x - x x 

Succisa pratensis - - - LKPF, PM, EM 

Taraxacum officinale - - - PM, EM, PLM 

Taxus baccata PLM - - - 

Thalictrum aquilegifolium - - EM NTRB, PLM 

Thelypteris palustris SLKM SLKM SLKM NTRB, PM, EM 

Tilia cordata x x x x 

Trientalis europaea x x x x 

Trifolium hybridum - - NTRB - 

Trifolium repens - NTRB NTRB - 

Trollius europaeus - NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB NTRB 

Trommsdorfia maculata - - - PM 

Tussilago farfara NTRB, LKPF, NTRB, LKPF NTRB, EM NTRB, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM 

Typha latifolia - - NTRB, SLKM - 

Ulmus glabra x x x x 

Urtica dioica NTRB, LKPF, NTRB, SLKM, PLM NTRB, LKPF, NTRB, PM, 

EM, PLM 

EM, SLKM, PLM EM, PLM 

Utricularia intermedia PM - SLKM - 

Vaccinium myrtillus x x x x 

Vaccinium uliginosum x - - PM 

Vaccinium vitis-idaea x - x x 

Valeriana officinalis EM NTRB NTRB, EM NTRB, EM 

Veronica anagallis-aquatica - - SLKM - 

Veronica beccabunga NTRB, LKPF, 

SLKM 

- - - 

Veronica chamaedrys NTRB, LKPF NTRB - NTRB, 

LKPF 

Veronica longifolia - NTRB - - 

Veronica montana PLM - - - 

Veronica officinalis NTRB, 

- NTRB, EM NTRB, EM, 

LKPF 

PLM 

Veronica scutellata - NTRB, LKPF, 

SLKM 

NTRB - 

Viburnum opulus x x x x 

Vicia cracca LKPF - NTRB NTRB, LKPF 

Vicia sepium PLM NTRB, SLKM NTRB PLM 

Vicia sylvatica x - x x 

Vincetoxicum hirundinaria LKPF - - - 

Viola canina PLM - - - 

Viola epipsila SLKM SLKM x x

Viola mirabilis x x x x 

Viola palustris x x x x 

Viola riviniana x x x x 

10.PIELIKUMS 

Slīteres objekta tauriĦu sugas 

Vērtīgu dabisko mežu indikatori uzsvērti pustrekniem burtiem. 

Abrostola trigemina Wrnb. Abrostola triplasia L. Acanthophila alacella Z. 

Acasis viretata Hb. Acentria ephemerella D.et S. Achlya flavicornis L. 

Acleris abietana Hb. Acleris aspersana Hb. Acleris comariana Lg.et Z. 

Acleris emargana F. Acleris hastiana L. Acleris hyemana Hw. 

Acleris laterana F. Acleris lipsiana D.et S. Acleris notana Don. 

Acleris rhombana D.et S. Acleris roscidana Hb. Acleris sparsana D.et S. 

Acleris variegana D.et S. Acompsia cinerella Cl. Acrolepia autumnitella Curt. 

Acrolepiopsis betulella Curt. Acronicta auricoma D.et S. Acronicta cuspis Hb. 

Acronicta leporina L. Acronicta megacephala D.et S. Acronicta menyanthidis Esp. 

Acronicta psi L. Acronicta rumicis L. Acronicta strigosa D.et S. 

Actinotia polyodon Cl. Actobia praecox L. Adaina microdactyla Hb. 

Adoxophyes orana F.R. Adscita statices L. Aethalura punctulata D.et S. 

Aethes cnicana Westw. Aethes fennicana M.Her. Aethes hartmanniana Cl. 

Aethes margaritana Hw. Aethes rubigana Tr. Aethes smeathmanniana F. 

Agapeta hamana L. Aglais urticae L. Aglia tau L. 

Agnathosia mendicella Hb. Agnathosia sandoeensis Jon. Agonopterix angelicella Hb. 

Agonopterix arenella D.et S. Agonopterix astrantiae Hein. Agonopterix capreolella Z. 

Agonopterix ciliella Stt. Agonopterix conterminella Z. Agonopterix heracliana L. 

Agonopterix kaekeritziana L. Agonopterix liturosa Hw. Agonopterix ocellana F. 

Agonopterix propinquella Tr. Agonopterix quadripunctata Wck. Agriopis aurantiari Hb. 

Agriopis marginaria F. Agriphila inquinatella D.et S. Agriphila selasella Hb. 

Agriphila straminella D.et S. Agriphila tristella D.et S. Agrochola circellaris Hufn. 

Agrochola helvola L. Agrochola litura L. Agrochola lota Cl. 

Agrochola macilenta Hb. Agrotis clavis Hufn. Agrotis exclamationis L. 

Agrotis ipsilon Hufn. Agrotis segetum D.et S. Agrotis vestigialis Hufn. 

Alcis jubatus Thnbg. Alcis repandatus L. Aleimma loeflingiana L. 

Allophyes oxyacanthae L. Alsophila aescularia D.et S. Amblyptilia punctidactyla Hw. 

Ammoconia caecimacula D.et S. Amphipoea fucosa Frr. Amphipoea lucens Frr. 

Amphipoea oculea L. Amphipyra perflua F. Amphipyra pyramidea L. 

Amphipyra tragopogonis Cl. Anacampsis blattariella Hb. Anacampsis populella Cl. 

Anania funebris Strom. Anaplectoides prasina D.et S. Anarta cordigera Thnbg. 

Anarta myrtilli L. Anchinia daphnella Hb. Ancylis apicella D.et S. 

Ancylis badiana D.et S. Ancylis diminutana Hw. Ancylis geminana Don. 

Ancylis laetana F. Ancylis myrtillana Tr. Ancylis uncella D.et S. 

Ancylis unculana Hw. Ancylis unguicella L. Anerastia lotella Hb. 

Angerona prunaria L. Anthocharis cardamines L. Anthophila fabriciana L. 

Anticollix sparsata Tr. Antitype chi L. Apamea crenata Hufn. 

Apamea epomidion Hw. Apamea furva D.et S. Apamea illyria Frr. 

Apamea lateritia Hufn. Apamea monoglypha Hufn. Apamea ophiogramma Esp. 

Apamea remissa Hb. Apamea scolopacina Esp. Apamea sordens Hufn. 

Apamea sublustris Esp. Apamea unanimis Hb. Apatura iris L. 

Aphantopus hyperanthus L. Aphelia paleana Hb. Aphelia viburnana D.et S. 

Aphomia sociella L. Apocheima pilosaria D.et S. Aporia crataegi L. 

Aporophyla lutulenta D.et S. Apotomis betuletana Hw. Apotomis capreana Hb. 

Apotomis infida Heinr. Apotomis inundana D.et S. Apotomis sauciana Frol. 

Apotomis semifasciana Hw. Apotomis sororculana Zett. Apotomis turbidana Hb. 

Aproaerema anthyllidella Hb. Araschnia levana L. Archiearis parthenias L. 

Archimeesia irinae Savenkov. Archinemapogon yildizae Kocak. Archips crataegana Hb. 

Archips oporana L. Archips podana Sc. Archips rosana L. 

Archips xylosteana L. Arctia caja L. Arenostola phragmitidis Hb. 

Argynnis paphia L. Argyresthia albistria Hw. Argyresthia arcella F. 

Argyresthia arceuthina Z. Argyresthia aurulentella Stt. Argyresthia bergiella Ratz. 

Argyresthia bonnetella L. Argyresthia brockeella Hb. Argyresthia conjugella Z. 

Argyresthia dilectella Z. Argyresthia glabratella Z. Argyresthia glaucinella Z. 

Argyresthia goedartella L. Argyresthia pruniella Cl. Argyresthia pygmaeella Hb. 

Argyresthia retinella Z. Argyresthia semifusca Hw. Argyresthia spinosella Stt. 

175

Argyresthia submontana Frey. Arichanna melanaria L. Aristotelia ericinella Z. 

Aroga velocella Z. Aspilapteryx tringipennella Z. Assara terebrella Zck. 

Asthena albulata Hufn. Athetis pallustris Hb. Athrips mouffetella L. 

Athrips pruinosella Lg.et Z. Athrips tetrapunctella Thnbg. Atolmis rubricollis L. 

Autographa bractea D.et S. Autographa gamma L. Autographa jota L. 

Autographa mandarina Frr. Autographa pulchrina Hw. Axylia putris L. 

Bactra furfurana Hw. Bactra lacteana Car. Bactra lancealana Hb. 

Batrachedra pinicolella Z. Batrachedra praeangusta Hw. Biselachista albidella Nyl. 

Biselachista cinereopunctella Hw. Biselachista juliensis Frey. Biselachista utonella Frey. 

Biston betularia L. Biston strataria Hufn. Blastesthia posticana Zett. 

Blastesthia turionella L. Blastodacna atra Hw. Boloria aquilonaris Stich. 

Brachionycha nubeculosa Esp. Brachmia blandella F. Brachmia rufescens Hw. 

Brachylomia viminalis F. Brenthis ino Rott. Bryotropha plantariella Tgstr. 

Bryotropha senectella Z. Bryotropha similis Stt. Bryotropha terrella D.et S. 

Bucculatrix albedinella Z. Bucculatrix artemisiella H.-S. Bucculatrix bechsteinella D.et S. 

Bucculatrix cidarella Z. Bucculatrix demaryella Dup. Bucculatrix frangulella Gz. 

Bucculatrix nigricomella Z. Bucculatrix thoracella Thnbg. Buckleria paludum Z. 

Bupalus piniarius L. Cabera exanthemata Sc. Cabera pusaria L. 

Calamotropha paludella Hb. Callimorpha dominula L. Callistege mi Cl. 

Callisto denticulella Thnbg. Calliteara abietis D.et S. Calliteara pudibunda L. 

Callophrys rubi L. Calophasia lunula Hufn. Caloptilia betulicola M.Her. 

Caloptilia cuculipennella Hb. Caloptilia elongella L. Caloptilia falconipennella Hb. 

Caloptilia hemidactylella D.et S. Caloptilia populetorum Z. Caloptilia stigmatella F. 

Calospilos sylvata Sc. Calybites phasianipennella Hb. Camptogramma bilineata L. 

Canephora hirsuta Poda. Capua vulgana Frol. Caradrina clavipalpis Sc. 

Caradrina morpheus Hufn. Caradrina selini B. Carsia sororiata Hb. 

Carterocephalus palaemon Pall. Carterocephalus silvicolus Meig. Caryocolum alsinella Z. 

Caryocolum cassella Walk. Caryocolum fischerella Tr. Caryocolum schleichi Chr. 

Cataclysta lemnata L. Catarhoe cuculata Hufn. Catocala fraxini L. 

Catocala nupta L. Catocala pacta L. Catoptria falsella D.et S. 

Catoptria margaritella D.et S. Catoptria permiaca W.Pet. Catoptria permutatella H.-S. 

Catoptria pinella L. Catoptria verella Zck. Cauchas fibulella D.et S. 

Cedestis gysseleniella Z. Cedestis subfasciella Stph. Celaena haworthi Curt. 

Celaena leucostigma Hb. Celastrina argiolus L. Celypha cespitana Hb. 

Celypha rufana Sc. Celypha striana D.et S. Cepphis advenaria Hb. 

Cerapteryx graminis L. Cerastis leucographa D.et S. Cerastis rubricosa D.et S. 

Cerura vinula L. Charanyca trigrammica Hufn. Chersotis cuprea D.et S. 

Chilo phragmitellus Hb. Chilodes maritimus Tausch. Chionodes distinctella Z. 

Chionodes electella Z. Chionodes fumatella Dgl. Chionodes luctuellus Hb. 

Chloroclysta citrata L. Chloroclysta latefasciata Stgr. Chloroclysta miata L. 

Chloroclysta siterata Hufn. Chloroclysta truncata Hufn. Chloroclystis debiliata Hb. 

Chloroclystis rectangulata L. Chloroclystis v-ata Hw. Choreutis pariana Cl. 

Choristoneura diversana Hb. Chrysoclista razowskii Riedl. Chrysoteuchia culmella L. 

Cidaria fulvata Forst. Cleora cinctaria D.et S. Cleorodes lichenaria Hufn. 

Clepsis pallidana F. Clepsis rurinana L. Clepsis senecionana Hb. 

Clepsis spectrana Tr. Clossiana euphrosyne L. Clossiana selene D.et S. 

Clostera anachoreta F. Clostera curtula L. Clostera pigra Hufn. 

Cnephasia asseclana D.et S. Cnephasia incertana Tr. Cnephasia stephensiana Dbld. 

Cochylidia implicitana Wck. Cochylidia rupicola Curt. Cochylimorpha alternana Stph. 

Cochylis dubitana Hb. Cochylis flaviciliana Westw. Cochylis nana Hw. 

Coenonympha arcania L. Coenonympha glycerion Bkh. Coenonympha pamphilus L. 

Coenonympha tullia Mull. Coleophora absinthii Hein.et Wck. Coleophora adelogrammella Z. 

Coleophora albidella D.et S. Coleophora albitarsella Z. Coleophora alcyonipennella Koll. 

Coleophora alnifoliae Bar. Coleophora alticolella Z. Coleophora antennariella H.-S. 

Coleophora arctostaphyli Med. Coleophora argentula Stph. Coleophora badiipennella Dup. 

Coleophora betulella Hein.et Wck. Coleophora binderella Koll. Coleophora caelebipennella Z. 

Coleophora caespititiella Z. Coleophora deauratella Lg.et Z. Coleophora dianthi H.-S. 

Coleophora directella Z. Coleophora discordella Z. Coleophora expressella Klem. 

Coleophora fuscocuprella H.-S. Coleophora glaucicolella Wood. Coleophora glitzella Hofm. 

Coleophora hackmani Toll. Coleophora ibipennella Z. Coleophora idaeella Hofm. 

Coleophora juncicolella Stt. Coleophora ledi Stt. Coleophora limosipennella Dup. 

Coleophora lithargyrinella Z. Coleophora lusciniaepennella Tr. Coleophora milvipennis Z. 

Coleophora nutantella Muhl.et Frey. Coleophora obscenella H.-S. Coleophora orbitella Z. 

Coleophora otidipennella Hb. Coleophora paripennella Z. Coleophora potentillae Elisha. 

Coleophora pyrrhulipennella Z. Coleophora serratella L. Coleophora siccifolia Stt. 

Coleophora spinella Schr. Coleophora squalorella Z. Coleophora squamosella Stt. 

Coleophora sternipennella Zett. Coleophora striatipennella Tgstr. Coleophora taenipennella H.-S. 

Coleophora tamesis Waters. Coleophora tanaceti Muhl. Coleophora therinella Tgstr. 

176

177 

Coleophora trifolii Curt. Coleophora trigeminella Fuchs. Coleophora trochilella Dup. 

Coleophora uliginosella Glitz. Coleophora vacciniella H.-S. Coleophora versurella Z. 

Coleophora vestianella L. Coleophora violacea Strom. Coleophora vitisella Gregs. 

Colias crocea Fourcr. Colias hyale L. Colias palaeno L. 

Colobochyla salicalis D.et S. Colocasia coryli L. Colostygia olivata D.et S. 

Colostygia pectinataria Kn. Colotois pennaria L. Comibaena bajularia D.et S. 

Conistra rubiginea D.et S. Conistra vaccinii L. Coscinia cribraria L. 

Cosmia pyralina D.et S. Cosmia trapezina L. Cosmiotes freyerella Hb. 

Cosmorhoe ocellata L. Cosmotriche lunigera Esp. Cossus cossus L. 

Crambus alienellus Gm.et Kfs. Crambus heringiellus H.-S. Crambus lathoniellus Zck. 

Crambus pascuellus L. Crambus perlellus Sc. Crambus pratellus L. 

Crambus silvellus Hb. Crambus uliginosellus Z. Craniophora ligustri D.et S. 

Crocallis elinguaria L. Croesia bergmanniana L. Croesia forscaleana L. 

Croesia holmiana L. Cryptoblabes bistriga Hb. Cucullia lactucae D.et S. 

Cucullia umbratica L. Cupido minimus Fssl. Cyaniris semiargus Rott. 

Cybosia mesomella L. Cyclophora albipunctata Hufn. Cyclophora annulata Schulze. 

Cyclophora pendularia Cl. Cydia compositella F. Cydia jungiella L. 

Cydia pomonella L. Cydia splendana Hb. Cydia strobilella L. 

Cymolomia hartigiana Sax. Cynthia cardui L. Dahlica charlottae Meier. 

Dahlica lazuri Cl. Dahlica triquetrella Hb. Deilephila elpenor L. 

Deilephila porcellus L. Deileptenia ribeata Cl. Deltote bankiana F. 

Deltote uncula Cl. Dendrolimus pini L. Denisia stipella L. 

Depressaria artemisiae Nick. Depressaria olerella Z. Depressaria pastinacella Dup. 

Depressaria pimpinellae Z. Depressaria pulcherrimella Stt. Depressaria silesiaca Hein. 

Depressaria weirella Stt. Diachrysia chrysitis L. Diacrisia sannio L. 

Diarsia brunnea D.et S. Diarsia dahlii Hb. Diarsia mendica F. 

Diarsia rubi View. Dichonia aprilina L. Dichrorampha acuminatana Lg.et Z. 

Dichrorampha agilana Tgstr. Dichrorampha heegerana Dup. Dichrorampha obscuratana Wolff. 

Dichrorampha petiverella L. Dichrorampha plumbagana Tr. Dichrorampha plumbana Sc. 

Dichrorampha simpliciana Hw. Diloba caeruleocephala L. Dioryctria abietella D.et S. 

Dioryctria mutatella Fuchs. Dioryctria schuetzeella Fuchs. Dioryctria sylvestrella Ratz. 

Dipleurina lacustrata Pz. Diplodoma laichartingella Gz. Dipterygia scabriuscula L. 

Discestra trifolii Hufn. Discoloxia blomeri Curt. Diurnea fagella D.et S. 

Diurnea lipsiella D.et S. Donacaula mucronella D.et S. Drepana binaria Hufn. 

Drepana curvatula Bkh. Drepana falcataria L. Dryobotodes eremita F. 

Dyseriocrania subpurpurella Hw. Eana incanana Stph. Eana osseana Sc. 

Earias chlorana L. Ecliptopera capitata H.-S. Ecliptopera silaceata D.et S. 

Ectoedemia albifasciella Hein. Ectoedemia argyropeza Z. Ectoedemia atricollis Stt. 

Ectoedemia occultella L. Ectoedemia rubivora Wck. Ectoedemia septembrella Stt. 

Ectoedemia subbimaculella Hw. Ectoedemia woolhopiella Stt. Ectropis crepuscularia D.et S. 

Eidophasia messingiella F.R. Eilema complana L. Eilema deplana Esp. 

Eilema griseola Hb. Eilema lurideola Zck. Eilema lutarella L. 

Elachista adscitella Stt. Elachista albifrontella Hb. Elachista alpinella Stt. 

Elachista apicipunctella Stt. Elachista argentella Cl. Elachista bisulcella Dup. 

Elachista bruuni Tr.-O. Elachista canapennella Hb. Elachista cerusella Hb. 

Elachista gleichenella F. Elachista gregori Tr.-O. Elachista humilis Z. 

Elachista pollinariella Z. Elachista regificella Sirc. Elachista subalbidella Schl. 

Elachista subnigrella Dgl. Electrophaes corylata Thnbg. Eligmodonta ziczac L. 

Elophila nymphaeata L. Ematurga atomaria L. Enargia paleacea Esp. 

Endothenia marginana Hw. Endothenia quadrimaculana Hw. Endothenia trifoliana H.-S. 

Endromis versicolora L. Ennomos alniaria L. Ennomos autumnaria Wrnb. 

Ennomos erosaria D.et S. Ennomos fuscantaria Stph. Epagoge grotiana F. 

Epermenia illigerella Hb. Ephestia elutella Hb. Epiblema cirsiana Z. 

Epiblema cynosbatella L. Epiblema foenella L. Epiblema grandaevana Lg.et Z. 

Epiblema graphana Tr. Epiblema incarnatana Hb. Epiblema roborana D.et S. 

Epiblema sticticana F. Epiblema uddmanniana L. Epinotia abbreviana F. 

Epinotia bilunana Hw. Epinotia brunnichiana L. Epinotia caprana F. 

Epinotia cruciana L. Epinotia demarniana F.R. Epinotia granitana H.-S. 

Epinotia immundana F.R. Epinotia maculana F. Epinotia nanana Tr. 

Epinotia nemorivaga Tgstr. Epinotia nisella Cl. Epinotia pygmaeana Hb. 

Epinotia ramella L. Epinotia signatana Dgl. Epinotia solandriana L. 

Epinotia sordidana Hb. Epinotia subocellana Don. Epinotia tedella Cl. 

Epinotia tenerana D.et S. Epinotia tetraquetrana Hw. Epinotia trigonella L. 

Epione parallelaria D.et S. Epione repandaria Hufn. Epirhoe alternata Mull. 

Epirhoe galiata D.et S. Epirhoe tristata L. Epirrita autumnata Bkh. 

Epirrita christyi Allen. Epirrita dilutata D.et S. Erannis defoliaria Cl. 

Erebia ligea L. Eriocrania cicatricella Zett.. Eriocrania salopiella Stt. 

Eriocrania sangii Wood. Eriocrania semipurpurella Stph. Eriogaster lanestris L.

Eriopsela quadrana Hb. Ethmia funerella F. Eucalybites auroguttella Stph. 

Euchoeca nebulata Sc. Euclidia glyphica L. Eucosma aemulana Schl. 

Eucosma aspidiscana Hb. Eucosma cana Hw. Eucosma hohenwartiana D.et S. 

Eucosma maritima H.et Westw. Eucosma obumbratana Lg.et Z. Eucosma pupillana Cl. 

Eudemis porphyrana Hb. Eudemis profundana D.et S. Eudonia laetella Z. 

Eudonia murana Curt. Eudonia pallida Curt. Eudonia sudetica Z. 

Eudonia truncicolella Stt. Eugraphe sigma D.et S. Eugraphe subrosea Stph. 

Eulamprotes atrella D.et S. Eulamprotes unicolorella Dup. Eulamprotes wilkella L. 

Eulia ministrana L. Eulithis mellinata F. Eulithis populata L. 

Eulithis prunata L. Eulithis pyraliata D.et S. Eulithis pyropata Hb. 

Eulithis testata L. Euphyia unangulata Hw. Eupithecia abietaria Gz. 

Eupithecia absinthiata Cl. Eupithecia actaeata Wald. Eupithecia assimilata Dbld. 

Eupithecia centaureata D.et S. Eupithecia denotata Hb. Eupithecia egenaria H.-S. 

Eupithecia exiguata Hb. Eupithecia gelidata Moschl. Eupithecia goossensiata Mab. 

Eupithecia icterata Vill. Eupithecia immundata Lg.et Z. Eupithecia indigata Hb. 

Eupithecia intricata Zett. Eupithecia inturbata Hb. Eupithecia lanceata Hb. 

Eupithecia linariata D.et S. Eupithecia nanata Hb. Eupithecia pimpinellata Hb. 

Eupithecia plumbeolata Hw. Eupithecia pusillata D.et S. Eupithecia pygmaeata Hb. 

Eupithecia satyrata Hb. Eupithecia subfuscata Hw. Eupithecia subumbrata D.et S. 

Eupithecia succenturiata L. Eupithecia tantillaria B. Eupithecia tenuiata Hb. 

Eupithecia trisignaria H.-S. Eupithecia valerianata Hb. Eupithecia virgaureata Dbld. 

Eupithecia vulgata Hw. Euplexia lucipara L. Eupoecilia angustana Hb. 

Eupsilia transversa Hufn. Eurois occulta L. Eurrhypara hortulata L. 

Eustroma reticulata D.et S. Euthrix potatoria L. Euxoa cursoria Hufn. 

Euxoa nigricans L. Euxoa obelisca D.et S. Euxoa tritici L. 

Euzophera pinguis Hw. Evergestis aenealis D.et S. Evergestis extimalis Sc. 

Evergestis forficalis L. Evergestis pallidata Hufn. Exaeretia allisella Stt. 

Exapate congelatella Cl. Exoteleia dodecella L. Fabriciana adippe D.et S. 

Falcaria lacertinaria L. Falseuncaria ruficiliana Hw. Filatima incomptella H.-S. 

Furcula bicuspis Bkh. Furcula bifida Brahm. Furcula furcula Cl. 

Galleria mellonella L. Gastropacha populifolia Esp. Gastropacha quercifolia L. 

Geina didactyla L. Gelechia muscosella Z. Gelechia rhombella D.et S. 

Gelechia sestertiella H.-S. Gelechia sororculella Hb. Geometra papilionaria L. 

Gluphisia crenata Esp. Glyphipterix bergstraesserella F. Glyphipterix equitella Sc. 

Glyphipterix forsterella F. Glyphipterix simpliciella Stph. Glyphipterix thrasonella Sc. 

Gnophos obscurata D.et S. Gonepteryx rhamni L. Gortyna flavago D.et S. 

Gracillaria syringella F. Graphiphora augur F. Gymnoscelis rufifasciata Hw. 

Gypsonoma dealbana Frol. Habrosyne pyritoides Hufn. Hada nana Hufn. 

Hada proxima Hb. Hadena rivularis F. Hamearis lucina L. 

Haplotinea insectella F. Harpella forficella Sc. Hedya dimidiana Cl. 

Hedya dimidioalba Retz. Hedya pruniana Hb. Hedya salicella L. 

Heliophobus reticulata Gz. Heliothis viriplaca Hufn. Hepialus fusconebulosa DeG. 

Hepialus hecta L. Hepialus humuli L. Hepialus sylvina L. 

Herminia grisealis D.et S. Herminia tarsicrinalis Kn. Herminia tarsipennalis Tr. 

Heterogenea asella D.et S. Hipparchia semele L. Homoeosoma sinuella F. 

Hoplodrina blanda D.et S. Hoplodrina octogenaria Gz. Hoplodrina respersa D.et S. 

Horisme tersata D.et S. Hydraecia micacea Esp. Hydrelia flammeolaria Hufn. 

Hydrelia sylvata D.et S. Hydriomena furcata Thnbg. Hydriomena impluviata D.et S. 

Hylaea fasciaria L. Hyles gallii Rott. Hyloicus pinastri L. 

Hypatima rhomboidella L. Hypatopa binotella Thnbg. Hypena crassalis F. 

Hypena proboscidalis L. Hypena rostralis L. Hypenodes humidalis Dbld. 

Hypercallia citrinalis Sc. Hypodrias maturna L. Hypomecis punctinalis Sc. 

Hypomecis roboraria D.et S. Hyponephele lycaon Kuhn. Hyppa rectilinea Esp. 

Hypsopygia costalis F. Idaea aversata L. Idaea biselata Hufn. 

Idaea dimidiata Hufn. Idaea pallidata D.et S. Idaea seriata Schr. 

Idaea serpentata Hufn. Idaea straminata Bkh. Idaea sylvestraria Hb. 

Inachis io L. Incurvaria oehlmanniella Hb. Incurvaria pectinea Hw. 

Incurvaria praelatella D.et S. Ipimorpha retusa L. Ipimorpha subtusa D.et S. 

Isophrictis striatella D.et S. Issoria lathonia L. Itame brunneata Thnbg. 

Itame wauaria L. Jodis lactearia L. Jodis putata L. 

Lacanobia contigua D.et S. Lacanobia oleracea L. Lacanobia suasa D.et S. 

Lacanobia thalassina Hufn. Lamellocossus terebra D.et S. Lampronia corticella L. 

Lampronia flavimitrella Hb. Lampronia redimitella Z. Lampropteryx suffumata D.et S. 

Laothoe amurensis Stgr. Laothoe populi L. Lasiocampa quercus L. 

Lasiommata maera L. Laspeyria flexula D.et S. Lathronympha strigana F. 

Leioptilus distinctus H.-S. Leioptilus osteodactylus Z. Leioptilus scarodactylus Hb. 

Leioptilus tephradactylus Hb. Leptidea sinapis L. Leucania comma L. 

Leucodonta bicoloria D.et S. Leucoma salicis L. Limenitis populi L. 

178

Limnaecia phragmitella Stt. Lita sexpunctella F. Lithomoia solidaginis Hb. 

Lithophane consocia Bkh. Lithophane hepatica Cl. Lobesia abscisana Dbld. 

Lobesia reliquana Hb. Lobophora halterata Hufn. Lomaspilis marginata L. 

Lomographa bimaculata F. Lomographa temerata D.et S. Lozotaenia forsterana F. 

Lycaeides idas L. Lycaena dispar Hw. Lycaena hippothoe L. 

Lycaena phlaeas L. Lycaena virgaureae L. Lycia hirtaria Cl. 

Lycophotia porphyrea D.et S. Lygephila pastinum Tr. Lymantria dispar L. 

Lymantria monacha L. Lyonetia clerkella L. Lyonetia ledi Wck. 

Lypusa maurella D.et S. Macdunnoughia confusa Stph. Macrochilo cribrumalis Hb. 

Macrothylacia rubi L. Malacosoma castrensis L. Maniola jurtina L. 

Mecyna flavalis D.et S. Meganola strigula D.et S. Melanchra persicariae L. 

Melanchra pisi L. Melitaea cinxia L. Mellicta athalia Rott. 

Mesapamea didyma Esp. Mesapamea secalis L. Mesoleuca albicillata L. 

Mesoligia furuncula D.et S. Metriostola betulae Gz. Metzneria aprilella H.-S. 

Metzneria lappella L. Metzneria metzneriella Stt. Metzneria neuropterella Z. 

Micropterix aruncella Sc. Micropterix aureatella Sc. Micropterix calthella L. 

Microstega pandalis Hb. Miltochrista miniata Forst. Mimas tiliae L. 

Mniotype adusta Esp. Mniotype bathensis Lutz. Mniotype satura D.et S. 

Moma alpium Osb. Mompha epilobiella D.et S. Mompha langiella Hb. 

Mompha locupletella D.et S. Mompha nodicolella Fuchs. Mompha raschkiella Z. 

Mompha terminella Hum.et Westw. Monochroa elongella Hein. Monochroa ferrea Frey. 

Monochroa lutulentella Z. Monopis laevigella D.et S. Monopis monachella Hb. 

Monopis spilotella Tgstr. Monopis weaverella Scott. Montescardia tessulatella Lg.et Z. 

Morophaga choragella D.et S. Mythimna conigera D.et S. Mythimna ferrago F. 

Mythimna impura Hb. Mythimna pallens L. Mythimna straminea Tr. 

Mythimna turca L. Nascia cilialis Hb. Nemapogon clematella F. 

Nemapogon cloacella Hw. Nemapogon nigralbella Z. Nemapogon picarella Cl. 

Nematopogon metaxella Hb. Nematopogon pilella D.et S. Nematopogon robertella Cl. 

Nematopogon schwarziella Z. Nematopogon swammerdamella L. Nemaxera betulinella Payk. 

Nemophora degeerella L. Neofaculta ericetella Gr. Neofaculta infernella H.-S. 

Neofriseria peliella Tr. Neofriseria singula Stgr. Neustrotia candidula D.et S. 

Niditinea fuscella L. Niditinea piercella Bent. Noctua chardinyi B. 

Noctua fimbriata Schreb. Noctua orbona Hufn. Noctua pronuba L. 

Nola aerugula Hb. Nola confusalis H.-S. Nola cucullatella L. 

Nonagria typhae Thnbg. Notodonta dromedarius L. Notodonta torva Hb. 

Numonia advenella Zck. Nycteola degenerana Hb. Nymphalis antiopa L. 

Nymphula stagnata Don. Ochlodes venatus Br.et Grey. Ochropacha duplaris L. 

Ochropleura plecta L. Ochsenheimeria urella F.R. Ochsenheimeria vacculella F.R. 

Ocnerostoma friesei Svens. Odezia atrata L. Odonestis pruni L. 

Odontopera bidentata Cl. Odontosia carmelita L. Odontosia sieversi Men. 

Olethreutes arbutella L. Olethreutes aurofasciana Hw. Olethreutes bifasciana Hw. 

Olethreutes bipunctana F. Olethreutes lacunana D.et S. Olethreutes lediana L. 

Olethreutes mygindiana D.et S. Olethreutes olivana Tr. Olethreutes palustrana Lg.et Z. 

Olethreutes rivulana Sc. Olethreutes schulziana F. Olethreutes turfosana H.-S. 

Olethreutes umbrosana Frr. Oligia fasciuncula Hw. Oligia latruncula D.et S. 

Oligia strigilis L. Olindia schumacherana F. Oncocera semirubella Sc. 

Operophthera brumata L. Operophthera fagata Scharf. Opigena polygona D.et S. 

Opisthograptis luteolata L. Opostega salaciella Tr. Opsibotys fuscalis D.et S. 

Orgyia antiqua L. Orophia ferrugella D.et S. Orthopygia glaucinalis L. 

Orthosia cerasi F. Orthosia cruda D.et S. Orthosia gothica L. 

Orthosia gracilis D.et S. Orthosia incerta Hufn. Orthosia miniosa D.et S. 

Orthosia munda D.et S. Orthosia opima Hb. Orthosia populeti F. 

Orthotaenia undulana D.et S. Ostrinia nubilalis Hb. Ourapteryx sambucaria L. 

Oxyptilus ericetorum Z. Oxyptilus parvidactylus Hw. Oxyptilus pilosellae Z. 

Pammene insulana Gn. Pammene obscurana Stph. Pammene populana F. 

Pandemis cerasana Hb. Pandemis cinnamomeana Tr. Pandemis corylana F. 

Pandemis dumetana Tr. Pandemis heparana D.et S. Panolis flammea D.et S. 

Panthea coenobita Esp. Papilio machaon L. Paracolax tristalis F. 

Paradarsia consonaria Hb. Paradiarsia sobrina Dup. Paraleucoptera sinuella Reutti. 

Paramesia gnomana Cl. Parapoynx stratiotata L. Pararge aegeria L. 

Parascotia fuliginaria L. Parasemia plantaginis L. Parastichtis suspecta Hb. 

Paraswammerdamia conspersella Tgstr. Paraswammerdamia nebulella Gz. Parectopa ononidis Z. 

Parornix betulae Stt. Parornix devoniella Stt. Pechipogo strigilata L. 

Pediasia contaminella Hb. Pediasia fascelinella Hb. Pelochrista infidana Hb. 

Pelosia muscerda Hufn.. Pelurga comitata L. Pempelia formosa Hw. 

Pempelia palumbella D.et S. Perconia strigillaria Hb. Peridea anceps Gz. 

Perinephela lancealis D.et S. Perittia herrichiella H.-S. Perizoma affinitata Stph. 

Perizoma albulata D.et S. Perizoma alchemillata L. Perizoma bifaciata Hw. 

179

Perizoma blandiata D.et S. Perizoma didymata L. Perizoma flavofasciata Thnbg. 

Perizoma parallelolineata Retz. Perizoma taeniata Stph. Petrophora chlorosata Sc. 

Phalera bucephala L. Phalonidia alismana Rag. Phalonidia curvistrigana Stt. 

Phalonidia manniana F.R. Phalonidia minimana Car. Phalonidia permixtana D.et S. 

Phaulernis dentella Z. Phaulernis fulviguttella Z. Pheosia gnoma F. 

Pheosia tremula Cl. Philedone gerningana D.et S. Philedonides lunana Thnbg. 

Philereme transversata Hufn. Philereme vetulata D.et S. Phlogophora meticulosa L. 

Phlyctaenia coronata Hufn. Phlyctaenia perlucidalis Hb. Phlyctaenia stachydalis Gm.et Zck. 

Photedes extrema Hb. Photedes fluxa Hb. Photedes minima Hw. 

Photedes pygmina Hw. Phragmatobia fuliginosa L. Phycitodes binaevella Hb. 

Phycitodes saxicola Vaugh. Phyllonorycter apparella H.-S. Phyllonorycter blancardella F. 

Phyllonorycter cavella Lg.et Z. Phyllonorycter coryli Nic. Phyllonorycter dubitella H.-S. 

Phyllonorycter emberizaepennella Bch. Phyllonorycter hilarella Zett. Phyllonorycter insignitella Lg.et Z. 

Phyllonorycter junoniella Lg.et Z. Phyllonorycter klemannella F. Phyllonorycter nicellii Stt. 

Phyllonorycter platanoidella Joan. Phyllonorycter quercifoliella Z. Phyllonorycter rajella L. 

Phyllonorycter salictella Lg.et Z. Phyllonorycter sorbi Frey. Phyllonorycter stettinensis Nic. 

Phyllonorycter strigulatella Lg.et Z. Phyllonorycter tristrigella Hw. Phyllonorycter ulmifoliella Hb. 

Phylloporia bistrigella Hw. Phytometra viridaria Cl. Pieris brassicae L. 

Pieris napi L. Pieris rapae L. Pima boisduvaliella Gn. 

Plagodis dolabraria L. Plagodis pulveraria L. Platyptilia gonodactyla D.et S. 

Platyptilia ochrodactyla Hb. Platyptilia pallidactyla Hw. Platyptilia tesseradactyla L. 

Platytes alpinella Hb. Platytes cerusella D.et S. Plebejus argus L. 

Plebicula amanda Schn. Plemyria rubiginata D.et S. Pleuroptya ruralis Sc. 

Pleurota bicostella Cl. Pleurota kadeniella H.-S. Plusia festucae L. 

Plusia putnami Grote. Plutella xylostella L. Poecilocampa populi L. 

Polia bombycina Hufn. Polia nebulosa Hufn. Polia tincta Brahm. 

Polychrysia moneta F. Polygonia c-album L. Polymixis gemmea Tr. 

Polyommatus icarus Rott. Polypogon tentacularia L. Pontia daplidice L. 

Prays fraxinella Bjerk. Prays ruficeps Hein. Prochoreutis sehestediana F. 

Protodeltote pygarga Hufn. Psammotis pulveralis Hb. Pseudargyrotoza conwagana F. 

Pseudatemelia elsae Svens. Pseudatemelia josephinae Toll. Pseudohermenias abietana F. 

Pseudoips fagana F. Pseudopanthera macularia L. Pseudopostega crepusculella Z. 

Pseudosciaphila branderiana L. Psoricoptera gibbosella Z. Psyche casta Pall. 

Pterapherapteryx sexalata Retz. Pterophorus pentadactylus L. Pterostoma palpina Cl. 

Ptilodon capucina L. Ptilophora plumigera D.et S. Ptycholoma lecheana L. 

Pyla fusca Hw. Pyralis farinalis L. Pyralis regalis D.et S. 

Pyrausta despicata Sc. Pyrausta ostrinalis Hb. Pyrausta purpuralis L. 

Pyrgus malvae L. Pyrrhia umbra Hufn. Recurvaria leucatella Cl. 

Retinia resinella L. Rhagades pruni D.et S. Rheumaptera undulata L. 

Rhigognostis incarnatella Steud. Rhigognostis schmaltzella Zett. Rhopobota naevana Hb. 

Rhopobota stagnana D.et S. Rhopobota ustomaculana Curt. Rhyacia simulans Hufn. 

Rhyacionia buoliana D.et S. Rhyacionia duplana Hb. Rhyacionia pinicolana Dbld. 

Rhyacionia pinivorana Lg.et Z. Rhyparia purpurata L. Rivula sericealis Sc. 

Roeslerstammia erxlebella F. Rusina ferruginea Esp. Sabra harpagula Esp. 

Saturnia pavonia L. Satyrium w-album Kn. Scardia boletella F. 

Schiffermuelleria schaefferella L. Schiffermuelleria similella Hb. Schrankia costaestrigalis Stph. 

Sciota hostilis Stph. Sciota rhenella Gm.et Zck. Scoliopteryx libatrix L. 

Scoparia ambigualis Tr. Scoparia ancipitella LaHarpe. Scoparia basistrigalis Knaggs. 

Scoparia pyralella D.et S. Scopula floslactata Hw. Scopula immorata L. 

Scopula immutata L. Scopula ternata Schr. Scotopteryx chenopodiata L. 

Scrobipalpa acuminatella Sirc. Scrobipalpa atriplicella F.R. Scythris emichi Anker. 

Scythris inspersella Hb. Sedina buettneri E.Her. Selenia dentaria F. 

Selenia lunularia Hb. Selenia tetralunaria Hufn. Semioscopis avellanella Hb. 

Semioscopis oculella Thnbg. Semioscopis steinkellneriana D.et S. Semioscopis strigulana F. 

Semiothisa alternaria Hb. Semiothisa clathrata L. Semiothisa liturata Cl. 

Semiothisa notata L. Semiothisa signaria Hb. Setina irrorella L. 

Siederia rupicolella Sauter. Simyra albovenosa Gz. Sitochroa palealis D.et S. 

Sitochroa verticalis L. Smerinthus ocellatus L. Sophronia semicostella Hb. 

Spargania luctuata D.et S. Spatalistis bifasciana Hb. Speyeria aglaja L. 

Sphinx ligustri L. Spilonota ocellana D.et S. Spilosoma lubricipeda L. 

Spilosoma luteum Hufn. Staurophora celsia L. Stauropus fagi L. 

Stenoptilia bipunctidactyla Sc. Stenoptilia pterodactyla L. Sterrhopterix fusca Hw. 

Stigmella aeneofasciella H.-S. Stigmella anomalella Gz. Stigmella assimilella Z. 

Stigmella floslactella Hw. Stigmella glutinosae Stt. Stigmella lapponica Wck. 

Stigmella lediella Schleich. Stigmella lemniscella Z. Stigmella magdalenae Klim. 

Stigmella malella Stt. Stigmella microtheriella Stt. Stigmella myrtillella Stt. 

Stigmella oxyacanthella Stt. Stigmella poterii Stt. Stigmella salicis Stt. 

Stigmella sorbi Stt. Stigmella splendidissimella H.-S. Stigmella tiliae Frey. 

180

Swammerdamia compunctella H.-S. Swammerdamia pyrella Vill. Synanthedon scoliaeformis Bkh. 

Synanthedon spheciformis D.et S. Syncopacma cinctella Cl. Syndemis musculana Hb. 

Syngrapha interrogationis L. Syngrapha microgamma Hb. Taleporia tubulosa Retz. 

Talpophila matura Hufn. Telechrysis tripuncta Hw. Teleiodes alburnella Z. 

Teleiodes epomidella Tgstr. Teleiodes fugitivella Z. Teleiodes luculella Hb. 

Teleiodes notatella Hb. Teleiodes paripunctella Thnbg. Teleiodes proximella Hb. 

Teleiopsis diffinis Hw. Tethea ocularis L. Tethea or D.et S. 

Tetheella fluctuosa Hb. Th. decimalis Poda. Thalera fimbrialis Sc. 

Thera cognata Thnbg. Thera firmata Hb. Thera juniperata L. 

Thera obeliscata Hb. Thera serraria Lg.et Z. Thera variata D.et S. 

Thiodia citrana Hb. Tholera cespitis D.et S. Thumatha senex Hb. 

Thyatira batis L. Thymelicus lineolus O. Thymelicus sylvestris Poda. 

Tichonia tinctella Hb. Timandra comai Schmidt. Tinea pellionella L. 

Tinea semifulvella Hw. Tinea trinotella Thnbg. Tischeria ekebladella Bjerk. 

Tortrix viridana L. Trachea atriplicis L. Trachysmia schreibersiana Frol. 

Triaxomera fulvimitrella Sod. Trichiura crataegi L. Trichopteryx carpinata Bkh. 

Trichopteryx polycommata D.et S. Trichosea ludifica L. Triphosa dubitata L. 

Trisateles emortualis D.et S. Tritophia tritophus D.et S. Tyta luctuosa D.et S. 

Udea accolalis Z. Udea decrepitalis Hb. Udea lutealis Hb. 

Udea olivalis D.et S. Udea prunalis D.et S. Vacciniina optilete Kn. 

Vanessa atalanta L. Xanthia aurago D.et S. Xanthia citrago L. 

Xanthia icteritia Hufn. Xanthia togata Esp. Xanthorhoe biriviata Bkh. 

Xanthorhoe designata Hufn. Xanthorhoe ferrugata Cl. Xanthorhoe fluctuata L. 

Xanthorhoe montanata D.et S. Xanthorhoe quadrifasciata Cl. Xanthorhoe spadicearia D.et S. 

Xesthia alpicola Zett. Xesthia baja D.et S. Xesthia c-nigrum L. 

Xesthia sexstrigata Hw. Xesthia triangulum Hufn. Xesthia xanthographa D.et S. 

Xylena vetusta Hb. Yponomeuta evonymella L. Yponomeuta malinella Z. 

Yponomeuta padella L. Ypsolopha asperella L. Ypsolopha dentella F. 

Ypsolopha falcella D.et S. Ypsolopha nemorella L. Ypsolopha parenthesella L. 

Ypsolopha scabrella L. Ypsolopha sequella Cl. Ypsolopha sylvella L. 

Ypsolopha ustella L. Ypsolopha vittella L. Zeiraphera diniana Gn. 

Zeiraphera isertana F. Zeiraphera ratzeburgiana Sax. Zelleria hepariella Stt. 

Zygaena filipendulae L. Zygaena lonicerae Schev. Zygaena viciae D.et S. 

11.PIELIKUMS 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta gliemju sugas 

Sugas ar plašu ekoloăisko amplitūdu, mazāk raksturīgās mežiem un ūdensgliemji sniegti 

kursīvā. Vērtīgu dabisko mežu indikatorsugas uzsvērtas ar pustrekniem burtiem. Sugas, kas 

kādā no izpētes objektiem konstatētas vairāk kā 1 biotopu grupā, atzīmētas ar “x”. Vērtīgu 

dabisko mežu indikatorsugām un kursīvā uzsvērtajām ir norādītas visas biotopu grupas, 

kādās tās atrastas izpētes objektos. 


Acanthynula aculeata x 

x 

x 

x 

Acicula polita LKPF, PLM NTRB, SLKM, LKPF, EM, NTRB, EM, 

PLM 

SLKM, PLM SLKM, PLM 

Aegopinella nitens - - LKPF, PLM - 

Aegopinella nitidula NTRB, PLM - LKPF,SLKM, 

PLM 

- 

Aegopinella pura x x x 

x 

Amesoda solida - - - 

Arion circumscriptus PLM - - 

Arion subfuscus LKPF, EM, SLKM, PLM LKPF, EM, EM, SLKM, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM PLM 

Bradybaena fruticum LKPF, PLM NTRB, SLKM, LKPF, SLKM, NTRB, LKPF, 

x 

- 

181

PLM PLM PM, EM, 

SLKM 

Bulgarica cana PLM - NTRB, LKPF, EM, 

LKPF, EM, 

PLM 

PLM 

Carychium minimum NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, LKPF, EM, NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM SLKM, PLM SLKM, PLM PM, EM, 

SLKM 

C.tridentatum x x x x 

Cepaea hortensis LKPF, PM, 

EM, PLM 

Clausilia bidentata NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

- NTRB,LKPF, 

PLM 

Clausilia cruciata - - NTRB, 

LKPF, EM, 

PLM 

Clausilia dubia PLM NTRB, LKPF NTRB, 

LKPF, 

SLKM, PLM 

Clausilia pumila - SLKM, PLM NTRB, 

LKPF, 

SLKM, PLM 

Cochlicopa lubrica NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

LKPF, PLM 

EM 

182 

LKPF, EM, 

SLKM, PLM 

EM, PLM 

- 

NTRB, LKPF, 

EM, PLM 

Cochlicopa lubricella - - LKPF, PLM - 

Cochlicopa nitens - - - EM, SLKM 

Cochlodina laminata x x x x 

Cochlodina orthostoma - - NTRB, 

LKPF, EM, 

PLM 

EM 

Columella aspera PM x x - 

Columella edentula NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

NTRB, LKPF, 

EM, SLKM, 

PLM 

NTRB, LKPF, 

PM, EM, 

SLKM, PLM 

Discus ruderatus x x x x 

Ena obscura PLM - - - 

Euconulus fulvus NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, 

PM, EM, SLKM, PLM EM, SLKM, PM, EM, 

SLKM, PLM 

PLM 

SLKM, PLM 

Galba truncatula - - - EM 

Limax cinereoniger PLM - LKPF, SLKM PLM 

Macrogastra plicatula NTRB, LKPF, - NTRB, LKPF, EM, 

PLM 

LKPF, EM, 

SLKM, PLM 

SLKM, PLM 

Macrogastra latestriata PLM - - LKPF, EM, 

PLM 

Macrogastra ventricosa NTRB, LKPF, NTRB, PLM NTRB, LKPF, EM, 

PM, PLM 

LKPF, EM, 

PLM 

SLKM, PLM 

Margaritifera margaritifera - - - x 

Nesovitrea hammonis NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, 

PM, EM, SLKM, PLM PM, EM, PM, EM,

SLKM, PLM SLKM, PLM SLKM, PLM 

Nesovitrea petronella x x x x 

Oxychilus cellarius x - - - 

Perforatella bidentata x x x x 

Perforatella rubiginosa - - PLM - 

Punctum pygmaeum x x x x 

Ruthenica filograna - - LKPF, NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM PLM 

Sphaerium corneum - - x - 

Sphaerium sp. - x x - 

Succinea oblonga - x x x 

Succinea putris NTRB, PLM NTRB, SLKM, 

PLM 

NTRB, SLKM, 

PLM 

183 

NTRB, LKPF, 

PM 

Stagnicola palustris - x - - 

Trichia hispida LKPF, PLM LKPF, SLKM, 

PLM 

- - 

Vallonia costata LKPF, PLM NTRB, LKPF, 

SLKM, PLM 

LKPF, PLM EM, PLM 

Vertigo alpestris x - x x 

Vertigo antivertigo - NTRB SLKM - 

Vertigo pusilla x x x x 

Vertigo geyeri - - SLKM - 

Vertigo ronnebyensis PM PLM - PM, EM 

Vertigo substriata x x x x 

Vitrea crystallina x x x x 

Vitrina pellucida NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, NTRB, LKPF, LKPF, EM, 

SLKM, PLM SLKM, PLM SLKM, PLM PLM 

Zonitoides nitidus - - NTRB, SLKM EM 

12.PIELIKUMS 

Slīteres, Līvbērzes, Aizkraukles un Mežoles objekta zīdītāju sugas 

Saīsinājumi: S- slazdā noėerta suga; K- ėeramajā konusā noėerta suga; D- suga konstatēta 

pēc darbības pēdām; P- suga konstatēta pēc vairākiem pēdu nospiedumiem; E- suga 

konstatēta pēc ekskrementiem; L- ziĦas no literatūras. 


Alces alces P,E D E,P P 

Apodemus agrarius - S S - 

Apodemus flavicollis S S S S 

Apodemus uralensis S - - S 

Arvicola terrestris - K - - 

Canis lupus - P - - 

Capreola capreolus P N P P 

Castor fiber - D D D 

Cervus elaphus D,E P E,P 

Clethrionomys glareolus S S S S 

Lutra lutra - E - - 

Martes martes - - E E 

Meles meles - - - D 

Micromys minutus - - D - 

Microtus agrestis S - - -

Microtus arvalis S S S S 

Mus musculus S - - - 

Muscardinus avellanarius L - - - 

Mustella nivalis - S - - 

Neomys fodiens S - S - 

Nyctereutes procyonoides P P - - 

Sciurus vulgaris D D - N 

Sicista betulina L - - K 

Sorex araneus S S S S 

Sorex minutus S K S K 

Sus scrofa D D,P D,E D,E 

Talpa europea D D D - 

184

LATVIJAS DABISKIE MEŽI - Pasaules Dabas Fonds

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?