/nginx/o/2018/07/13/8879763t1h3b31.jpg)
Ar zemgaļu un krustnešu cīņu imitācijām un citām aktivitātēm nedēļas nogalē Tērvetē jau piekto reizi aizvadīti gadskārtējie Zemgaļu svētki, kuru devīze šoreiz «Šalc zaļais mežs». Šāds akcents svētkiem šogad likts tādēļ, ka Tērvetes meža ainavu parkam, kur sastopamas Eiropā vienas no garākajām un staltākajām masta priedēm, šis ir 60.jubilejas gads.
Svētku pasākuma laikā pie Tērvetes pilskalna tika iekārtota seno laiku apmetne, kurā apmeklētāji varēja iepazīties ar seno latviešu ikdienu, darbiem un to, kā agrāk cilvēki priecājušies, kā arī satikt dzīvus pasaku tēlus - Sila raganiņu, Sīkstuli, Meža māti, kā arī pieaugušus rūķus un pavisam mazus rūķu bērnus. Mežā apmeklētājiem bija iespējams noskatīties dažādus uzvedumus, kā arī piedalīties konkursos un atrakcijās un nopelnīt balvas.
Zemgaļu svētku apmeklētāji varēja noraudzīties zemgaļu un krustnešu dažādu gadsimtu cīņu turnīros, kā arī apskatīt tērpus un bruņojumu. Meitenes sacentās kājautu siešanā, bet naktī notika pārgājiens uz priežu silu. Seno amatnieku tirdziņā bija iespējams iegādāties rotas, audumus un citus darinājumus. Rīts tika sagaidīts, dziedot dziesmas latviešu, igauņu, un somu valodā.
Normunds Jērums, Tērvetes vēstures muzeja vadītājs un viens no pasākuma organizatoriem «Ziņām» pastāstīja, ka gadu gaitā, strādājot muzejā un vērojot skolēnus, nācies secināt, ka Latvijas vēstures zināšanas skolēniem ir ļoti vājas. Arī valsts atbalsts vēstures izpētei ir pavisam bēdīgs - ja Lietuvā ir 300 arheologi, tad Latvijā - tikai aptuveni 30. Muzeja vadītājs vērtē, ka šie svētki ir labs veids, kā jaunatni ieinteresēt un iepazīstināt ar seno latviešu ikdienu un dzīvesveidu, ieaudzināt savas dzimtenes mīlestību. Tomēr noorganizēt šādu pasākumu ir diezgan sarežģīti, jo tas prasa daudz darba un līdzekļu.
Uz svētkiem bija ieradušies dažādu paaudžu ļaudis. Viena no dalībniecēm Līga Eglīte atzinās, ka šie svētki dod iespēju izdzīvot pagātni un pamēģināt, kā dzīvē darbojas senā pieredze. Tā ir iespēja restaurēt senās tehnoloģijas. Līga darbojas Cēsu klubā «Gerdena» un ir saistīta ar folkloru un seno latviešu dzīves izzināšanu jau kopš 1981.gada.
Savukārt Jānis Švirkts ir 12.klases skolnieks un klubā «Senzeme» darbojas tikai pusgadu. Jānis pastāstīja, ka viņa vecāki strādājuši Brīvdabas muzejā, un jau bērnībā viņš bijis saistīts ar vēsturiskām lietām. Viņam pašam vēsture ļoti interesē, turklāt šis ir veids kā daudz ko «izdzīvot» pašam. Vidusskolnieks arī trenējas cīņu klubā, un savu prasmi viņš demonstrēja arī Zemgaļu svētkos. Lai šādi cīnītāju turnīri izdotos, nepieciešami ilgi un nopietni treniņi. Turklāt cīnītājiem jābūt apveltītiem ar lielu izturību - piemēram, Jāņa senatnīgais tērps vien sver 20 kilogramus.
Pavisam svētkos piedalījās 170 dalībnieki no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Somijas, un par apmeklētāju interesi liecināja arī garās automašīnu rindas. Svētkus organizēja Tērvetes novada dome sadarbībā ar Dobeles rajona padomi, SIA «Lielķēniņš» un Tērvetes attīstības apvienību.