Ceturtdiena, 2. maijs
Vārda dienas: Zigmunds, Sigmunds, Zigismunds

Sliktie sapņi un lietuvēns

Monika Sproģe
23:00
07.08.2017
105
Murgubilde Indarsfoto 1

Nespēja pakustēties un paelpot, smagums uz krūtīm, neskaidri notikumi, pat panika, tad pēkšņa pamošanās, strauji sirdspuksti un auksti sviedri. Paiet dažas sekundes, līdz saproti – esi savā istabā, savā mājā, gultā, un tas bija tikai murgs.

Psihoterapeite Mārīte Prie­kule skaidro: “Murgs no psihiatrijas viedokļa ir cilvēka neadekvāta reakcija uz to, kas notiek realitātē. Taču cilvēki par murgiem sauc sliktus sapņus, kuros ir kas nepatīkams, nepieņemams vai biedējošs. Murga laikā cilvēks nespēj uztvert realitāti tādu, kāda tā ir, pie tam tas notiek nomodā.” Lai cik dažādi arī netiktu aprakstīti gan murgi, gan slikti sapņi, tiem visiem kopīgais ir bailes.

“Sapņi atspoguļo to, kas notiek zemapziņā, ar sapņiem zemapziņa mums sūta vēstījumus. Ja, piemēram, cilvēks pirms gulētiešanas ir noskatījies šausminošu raidījumu vai lasījis grāmatu, tad šie tēli nonāk viņa zemapziņā un naktī sapņa veidā dod informāciju par citiem zemapziņā notiekošajiem procesiem. Līdz ar to var apgalvot, ka mēs paši esam atbildīgi par tiem tēliem, kurus redzam sapnī,” saka psihoterapeite.

M. Priekule pārliecināta, ka, šiem procesiem darbojoties vienā virzienā, iespējams tos pagriezt arī pretējā, proti: “Jo mazāk mēs pievērsīsimies negācijām un šaus­mu stāstiem, jo lielāka ticamība, ka cilvēks gulēs mierīgi un ar baudu. Arī simboli, kurus zem­apziņa sūtīs sapnī, būs daudz tīkamāki. Tomēr sapņa biedējošā daļa jebkurā gadījumā signalizē par iekšēju konfliktu.

Klienti mēdz stāstīt par sapņiem, kuros kāds mirst vai izbeidz attiecības, taču es arvien pārliecinos, ka sapnis aktualizē dzīves posmus un atgadījumus, no kuriem pienācis laiks atvadīties. Tomēr cilvēki ne vienmēr saprot, ka atvadas no pagātnes nāks par labu, un turpina pārdzīvojumu nēsāt kā lielu dārgumu, kā kaut ko svarīgu. Cilvēka personības veidošanās procesā mēs atsakāmies no iepriekšējā, un sapņi sūta signālus par to, kā tas notiek vai nenotiek.”

Psihoterapeites praksē klienti nāk ar saviem sapņiem, baidoties no to nozīmes, taču, atšifrējot sapni kopā ar speciālistu, izrādās, tas var izrādīties arī labā vēstījums.

Jebkura mamma pazīst bailes par bērniem, ome par mazbērniem, un dažkārt redzēts sapnis liek sirdij sažņaugties, ja nu tā ir zīme, ka kaut kas slikts atgadījies? Arī šīs situācijas dzirdētas M. Priekules praksē: “Protams, reizēm var gadīties, ka uztraukumam un sliktiem sapņiem ir iemesls, taču, ja realitātē uztraukumam nav iemesla, tad jāskatās, kas notiek ar mums pašiem, varbūt tās ir mūsu pašu bailes! Šādās situācijās, it īpaši, ja sliktie sapņi atkārtojas, jāiet pie speciālista. Pāris konsultāciju laikā šīs problēmas ir viegli atrisināmas.

Ja par sliktiem sapņiem uztraucas bērns, tad jāņem vērā viņa vecums, attīstības posms un sociālā situācija, jo, sīki atstāstot sapni, bērns atklāj, kas ar viņu notiek. Taču te jāpiekodina, ja vienādu sapni redzētu piecgadīgs bērns un 15 gadus vecs pusaudzis, katram no viņiem šī informācija būtu jā­analizē pilnīgi atšķirīgi.”

Terapijas rezultātā cilvēks izanalizē slikto sapni un izmaina skatu punktu uz konkrēto problēmu, citu izmaiņu arī nav. Tur­pretī, ja cilvēks saprot, ka viņam šis skaidrojums atklāj problēmas, ar kurām viņš negrib turpmāk samierināties, sākas ilgstoša terapija, līdz parādās pozitīvs iznākums.

“Vienu gan gribētos uzsvērt. Ir kaitīgi lasīt sapņu tulkus. Protams, grāmatu un literatūras netrūkst, taču tās ir pat bīstamas, jo skaidrojumi piesūcināti ar brīdinājumiem un negācijām. Kāds nomirs, kāds saslims, tad būs karsts laiks, tad auksts – un cilvēks sevi nevajadzīgi iedzen stresā. Nav brīnums, ka rādās slikti sapņi. Sapņu tulkos sarakstītas tādas lietas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Tas ir bizness, kas pelna uz cilvēku lētticību. Bieži izrādās, ka šo grāmatu autori paši sirgst ar nopietnām psihiskām slimībām un, protams, tic tam, ko saka, ko dara. Taču nav izslēgts, ka viņi patiešām murgo, bet murgs, kā runājām, var šķist pavisam reāls. Te jābūt ārkārtīgi uzmanīgam.”

Ir vēl kāds fenomens, ko, šķiet, par sliktu sapni vis nenosauksi, jo tā izpausme guļošo paralizē un nobiedē teju līdz nāvei, turklāt notiekošais šķiet pavisam īsts. Šo fenomenu cilvēce centusies izprast gadsimtiem ilgi, senos laikos saistot ar dēmonu, mirušo garu un pat citplanētiešu klātbūtni. Miega paralīzes dēļ radušās dažādas leģendas un mīti. Arī latviešu folklorā ir kāda mitoloģiska būtne – lietuvēns, kas naktīs žņaudz vai nospiež guļošos. Miega paralīze ilgst no dažām sekundēm līdz vienai minūtei, bet retos gadījumos var turpināties pat stundu. Šīs sajūtas visbiežāk izjūt pusaudži un veci cilvēki.

Par miega paralīzi liecina nespēja pakustēties, spiediens uz krūtīm, rīkli vai vēderu, neizskaidrojamas bailes, sirdsdarbības paātrināšanās, skaņas, čuksti, balsis, grūtības elpot, doma, ka telpā kāds atrodas, visbiežāk tas ir baiss tēls, sajūta, ka baisais tēls pieskaras vai pat nodara kaitējumu, pārdabiskas jūtas, piemēram, “iziešana” no sava ķermeņa, lidošana, rezultātā rodas sajūta, ka iepriekš pieredzētais bijis īstenība.

Miega laikā cilvēka smadzenes izraisa muskuļu tonusa zudumu. Miega paralīze notiek tad, kad cilvēks ir pamodies, bet muskuļu tonusa zudums nav “izslēgts”. Miegam ir cikli, katrs cikls sastāv no dziļākām un seklākām miega fāzēm un visbeidzot REM fāzes jeb paradoksālā miega.

Psihiatrs un miega speciālists Jevgeņijs Iznovs skaidrojis: “REM fāzē organisms aktivizējas, izdalās hormoni, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kļūst biežāka elpošana, paātrinās sirdsdarbība un parādās sapņi. Kad beidzas REM fāze, cilvēkam jāmostas, bet nav iespējams to izdarīt, ja vēl joprojām darbojas muskuļu tonusa zudums. Gluži vienkārši nav iespējams pakustēties.

Tad var rasties baisu izjūtu buķete, ko var salīdzināt ar šausminošu bezpalīdzību, jo nevar pakustināt locekļus, ne parunāt vai saukt palīgā. Iespējams, tāpēc cilvēks šajā brīdī redz halucinācijas, nereti savu baiļu lielāko iemiesojumu. Un vienlaikus ir sajūta, ka acis ir vaļā, lai gan miega paralīzes laikā cilvēks acis nevar atvērt.”

M. Priekule saka, ka laba miega pamatā ir pašdisciplīna un pareiza izvēle par to, kas mums der un no kā jāatsakās, kas mums nāk par labu un kas kaitē. Sākot sevi mīlēt, mēs arī mierīgāk guļam.

“Der duša, silta vanna, pastaigas, jaukas sarunas, patīkama mūzika un izvēdinātas telpas. Jo mierīgāk jau laikus sevi sagatavojam gulētiešanai, jo labāks un saldāks būs miegs,” uzsver M. Priekule.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
260

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
79
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
85

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Patīk darbi, kurus darot nav jāsteidzas

06:02
25.04.2024
47

Jānis Vagulis dienas piepilda ar darbu, rodot arī laiku paslinkošanai, nekā nedarīšanai. “Laukos vienmēr ir, ko darīt, vienmēr kādam vajag piepalīdzēšanu,” viņš saka un piebilst, ka māk visus laukos ikdienā nepieciešamos darbus. Savulaik strādājis dažādās zāģētavās, to sen vairs nav gluži tāpat kā daudzos citos mazos pagastos. Jānis Kaivē dzīvo jau 25 gadus. Pats ir […]

Bērnības vietai atdota sirds

05:45
24.04.2024
140

Daces Kārkliņas dzimtas saknes ir Kaivē. Pati dzīvo Cēsīs, strādā Rīgā, bet par savu vietu sauc Kaivi. Kad vien brīvs laiks, viņa mēro ceļu, lai būtu pie krustdēla, draugiem. “Man bērnība saistās tikai ar Kaivi. Vasaras pavadīju pie krustmātes. Te vienmēr bija, ko darīt un ik dienu notika kas interesants. Bija, protams, jāravē, jāvāc siens, […]

Iedzīvoties un būt savējai

05:34
23.04.2024
129

Evita Petrova ar ģimeni Kaivē nokļuva nejauši.  “Vasarā, braucot pa Piebalgu, ieraudzījām aizaugušu viensētu. Tā iepatikās, izdevās vienoties ar saimniekiem, un nopirkām “Lapsas”,” stāsta Evita. “Tas bija pirms 12 gadiem. Gadus trīs ģimene šurp brauca vien brīvdienās, tad pārcēlās pavisam. Tā rīdzinieki kļuva par kaivēniešiem. Evita piebilst, ka mājas ir tikai nepilnus divus kilometrus no pagasta centra. […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
25
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
36
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
24
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
61
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
50
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi