Gatavojoties labdarības maratonam “Dod pieci”, turpinām iepazīstināt ar dažādām vardarbības sejām. Šodien stāstīsim par vardarbību pret vecāka gadagājuma cilvēkiem. Kopš augusta, kad Valsts policijai, konstatējot vardarbību ģimenē, ir jāraksta speciāls ziņojums, kļuvis skaidrs, ka liela vardarbībā cietušo grupa ir seniori. Piemēram, Rīgā trīs mēnešu laikā aptuveni katrs trešais no 233 ziņojumiem bijis saistīts ar vardarbību pret senioriem.
Video
Aiii,taa gribeetos pamalkot salda un veesa sidra bundzinju siltaa anglju pievakaree. ta4u miiljais saka- nedriikst! pat ne kvasu 😀 … Jo ilgak te dzivoju, jo trakak sirds raujas uz majam, reizem gribas aizbegt,ne par ko nedomajot.elpot citu gaisu,redzeet citus cilvekus… vienreiz izrauties no visa,lai nav jaadomaa,vispaar!kaut diennakti… tagad es saprotu savu mammu,kura kadreiz man stastiija cik gruti ir dzivot sveshuma,kad tev neviena nav. Un katru reizi,kad dzirdeju shos vardus,domaju pie sevis- nu kas par muljkibam,karteja cikstesana. Tikai tagad,kad reizem sirds saapes jau skrien paari malaam,saprotu,cik gruti vinai bija! Laikam mees sievietes tadas esam- gatavas pamest visu,visu deelj viena cilveka. jo taj bridi nemaz nedomaajam,par tiem,kuriem pietruuksim… Sasodiits,ticiet,es katru riitu lasu Lv zinjas,katru dienu sausminos,par-ak sausmas, cik debiilo valdiibu,par kaarteejiem cenu un nodoklu paaugstinaajumiem,bet bljaaviens,ta4u taapat sapnoju par laimigu dzivi tur kaadreiz.Kaut gan, kaada no manis latviete. Bet kaa sheit jau viss zied! (l) Pasaka!Un zaljas zaales smarzha,putnu civinaasana,saulainie riiti manaa logaa,Jeezinj,es priecaajos par to,kam agraak nepieveersu nekaadas uzmaniibas!Kaa cilveeki mainaas. uz maiju nopirktas biletes uz lv un atpakalj.Smiekliigi,dziivoju 10 min no lidostas un tik ilgi nevaru aizlidot uz maajaam. laikam taas ir bailes..
Mēnesi, bet, ja vajadzēs, arī divus vai trīs, atsevišķas Latvijas skolas, atsevišķas pilsētas vai pat visi valsts skolēni mācību vielu varēs apgūt, skolu neapmeklējot. To šodien paziņoja Izglītības un zinātnes ministrija.
Kā rīkoties, atbildīgie sola lemt pēc skolēnu brīvlaika. Bet skolās plānu par mācībām attālināti uztver atšķirīgi. No vienas puses – jau tagad daudzi uzdevumi un pārbaudes darbi ir pieejami e-vidē. Skolēni to prot un dara. No otras puses – lai mācītu un mācītos tiešsaistē, ir jābūt jaudīgam interneta pieslēgumam un datoram. Taču ne visās ģimenēs Latvijā tā ir. No Siguldas turpina Aija Kinca.
Video
Autors: Panorāma/Dieviete.lv
11.03.2020.
Varbūt.. es Tev stāstišu… Varbūt klusēšu.. bet varbūt..tikai skatīšos un smaidīšu Un Tu..? Ko Tu darisi..? Iesi prom.. un Visiem teiksi.. esmu jukusi.. Ko tu teiksi ko tu dariisi…?? Ja tu iesi.. prom.. es smiesos..raudasu..kliegsu.. Ko es darisu.. varbut es dzivoju fantazijas… Ka lai es zinu.. kas ir isteniba… un kas iluzija… Nebeidzamu vardu kaujas Tu dursi ar vardiem..Tik sapigi.. es luksos lai tu nedari ta.. bet tu smiesies.. un tad ir jajauta kurs ir jucis…. Es Vai tu…? es skatiisos tevi.. bet tu man siitisi…sitisi… lidz es noasinjosu.. dvesele.. leni un klusi… Es tev neteiksu neko.. vien skatiisos.. bet tu smaiidisi un smiesies.. Varbut. aiziesi..bet varbut..ne… un ja aiziesi.. tad es smiesos.. un tad… bus ta..ka.. mes tie jukusie.. Nesaprotamie Bet es smiesos.. par to.. Ka tu nesaproti…. kas tie mes.. dzives Jukusie
2020.-2021.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā varētu būt tikai vienu vai divus grādus augstāka par normu, liecina Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra publiskotā prognoze.
Ja šī prognoze piepildīsies, gaidāmā ziema būs aptuveni četrus grādus vēsāka par pagājušo ziemu, kas kļuva par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. 2019.-2020.gada kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra sasniedza +2,7 grādus, par 1,7 grādiem pārspējot iepriekšējās siltākās – 1924.-1925.gada – ziemas rekordu.
Jaunākās sezonālās prognozes, kas balstītas uz Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, liecina, ka visu tuvāko mēnešu – septembra, oktobra, novembra, decembra, janvāra, februāra un marta – vidējā gaisa temperatūra gaidāma pusgrādu līdz divus grādus virs normas.
Iepriekš prognozes vēstīja, ka gaidāmā ziema būs kādus divus grādus vēsāka par 2019.-2020.gada ziemu.
Nokrišņu daudzums caurmērā tiek prognozēts atbilstošs daudzu gadu vidējam lielumam. Siltās jūras un valdošo rietumu vēju ietekmē Kurzemē, īpaši atklātas jūras piekrastē, tiek prognozēts lielāks nokrišņu daudzums. Novembris visā valstī varētu būt sausāks nekā parasti.
Atšķirībā no iepriekšējās ziemas, kad laikapstākļus Ziemeļeiropā teju nepārtraukti noteica Atlantijas cikloni, 2020.-2021.gada ziemā palaikam tiek prognozēti anticikloni, kas periodiski apturēs silta un mitra gaisa ieplūšanu no Atlantijas okeāna.
1. Nevajag uzbāzties cilvēkiem, tad tu sapratīsi, vai esi viņiem vajadzīgs.
2. Nevajag ticēt vārdiem – mūsu dienās tie nav nekā vērti.
3. Cieni tos, kuriem tu esi dārgs un nenoturi tos, kuriem tu neesi vajadzīgs.
4. Netici atrunām, ja cilvēkam ir vēlēšanās, tad viņš to izdarīs pie jebkuriem apstākļiem.
5. Nespried par cilvēkiem pēc sevis, viņi nav spējīgi izdarīt to ko tu būtu gatavs izdarīt viņu dēļ.
kā lai saņemas? kur lai iegūst dzīvesprieku..? liekas, ka esmu iztukšota. pēdējā laikā liela apetīte parādījusies, seja drūma, vss slikti. pa darbu ar neiet kā gribētos. ir apnicis knapināties, gribas normāli dzīvot, bet saprotu, ja nedarīšu to ko daru ar prieku, tad neko nesasniegšu. gandarījuma nekāda.. gribu pārliecību par sevīm; gribu mīlestību; gribu draudzību; gribu pārticību; šodien vnk eju gulēt. centīšos rītdienu iesākt ar smaidu.
http://kalorijas.lv/2/?7240 apkaro problēmas sakni – ēšanas paradumus. Ar tās palīdzību Jūs ātri iemācīsieties pareizi sastādīt savu ēdienkarti, kas ir sabalansēta un veselīga, iekļaujot tajā arī savus mīļākos ēdienus. Mūsu programma piedāvā vienīgo pareizo liekā svara zaudēšanas veidu – lēni un pakāpeniski. Tikai tad rezultāts būs noturīgs, jo organismam ir iespēja pakāpeniski pierast pie jaunā ēšanas režīma, neizsaucot pretreakciju.
Brīžiem liekas, ka dzīve mums ik pa brīdim uzkrauj kādu smagu nastu un smagi stradajot, mēs to pamazām noveļam no pleciem. Attiecības ir sarežģīta nasta, ja abiem nav vienādi stipras jūtas.
Kādu laiku atpakaļ, izklaidējoties iepazinos ar puisi, no tā vakara bijām nešķirami, viss lieliski, un pat paši nespējām nobrīnīties cik ātri mums viss notiek,viss saskan, viss tik labi…
Pagāja kāds laiks un jūtu-kaut kas nav kārtībā, laikam jau mums sievietēm tomēr ir iekšējā intuīcija. Manas aizdomas apstiprinājās- puisim vajagot padomāt… Man punķi un asaras, negulētas naktis un jau skaidrs ka attiecībām gals klāt! Izrunājāmies, mierīgi izbeidzām attiecības, tikai tādēļ, ka ka viņam nav tik stipru jūtu kā man, tikai tāpēc, ka viņš pats nezin ko vēlas…
Tā nu aizritēja pāris dienas, visu šo laiku bijām kontaktējušies, un solis pa solim atkal viss jaukais atpakaļ-atkal esam kopā! Man tauriņi vēderā un liekas ka laime staro man pa visiem galiem arā, pat aiz prieka raudiens nāca!
Nepagāja ne ilgs laiciņš, ka vienu dienu jūtu, nav viņš tik mīļš, tāds atturīgs, domīgs. Baidījos par to , ka tas atkārtosies, un tas notika atkal…
Viņš nezin ko grib, viņam laikam patīkot labāk būt vienam, tā viņš esot pieradis…Kad pajautāju par jūtām, viņš atbildēja, lai neuzdodot tik grūtus jautājumus! Mēs satikāmies, runājām, viņš teica, ka jūtas neesot tik stipras, ka viņš nezinot, kas ar viņu notiekot, nezin ko pats grib… Tajās pašās minūtēs viņš apskauj un noskūpsta mani, bet nē, tomēr viss…
Tā arī viss ir beidzies…
Tikai mana neizpratne, simtiem neatbildētu jautājumu! Nav jau kam jautāt un nav kas atbildēs!
Kāpēc viņš runāja par nākotni?Kāpēc viņš iepazīstināja mani ar savu ģimeni? Kāpēc šķiroties vēl skūpsta un apskauj? Kāpēc viņš vēl uztur ar mani kontaktus? Varbūt viņš baidās no manis,no mana patiesuma? Vai no attiecībām? Bet varbūt viņam tā bija tikai izklaide? Bet viss likās tik īsti un patiesi…
Varbūt tiešām nebija lemts…Varbūt liktenis nav tā lēmis…
Esmu optimiste, dzīve turpinās, sāpes dziedē laiks, nekas nepazūd, bet ar laiku tomēr norimstas un ar to ir jāsamierinās…
Šis nav pirmais gadījums, kad ar mani tā notiek, tas notiek regulāri, draudzenes saka ka varbūt man ir uzlikts bezlaulības vainags vai lāsts. Bet te man atkal rodas jautājums vai tādi ir…?
Nevar jau tā būt, ka dzīvē vienmēr iet slikti,tam es neticu.Noteikti dzīvē viss iegrozīsies savās sliedēs un notiks, tas kam ir jānotiek!
Laikam tiešam liktenis nebija lēmis šo reizīti un visas iepriekšējās arī nē…Nebija lemts!
Sveikas meitenes…Taatad saaksu ar to ka,dziivoju ar puisi,es dziivoju pie vina…un vienmeer kad sastridamies,vins saka lai es eju projaam..mums ir divi beerni kopiigi..esu izmisuma,jo nevelos lai vinas dzivotu bez teva..ari vinu nevaru pamest jo milu,bet vina attieksme pret mani ir neizturama..kaa kautko neizdaru ka vinam vajag,ta man esot jaiet citur dzivot,man viss aiz vina jaaizvaac un vis jadara ka vins grib es pat nevaru pa telefonu normali parunaat,kad prasa kas man zvana,nedo Dievs ja kads puisis uzzvaniss…kopa dzivojam jau 4gadus…bet man neliekas ka vins mani miileetu,liekas ka vinam mani vajag lai es vinam majau tiiriitu un zekes mazgaatu,,varbuut varat kko ieteikt?
Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.
Nepieciešamība pēc redzes korekcijas gan tuvumā, gan tālumā rodas apmēram ap 40 gadu vecumu, tāpēc brilles ar progresīvām lēcām pamatā iegādājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Šādas brilles noteikti izvēlēsies cilvēki, kuriem dienas laikā bieži jāmaina skatīšanās attālums un nav vēlmes visu laiku mainīt vai ņemt nost brilles. Pārsvarā tās ir sievietes, kuras brilles uztver arī kā skaistu aksesuāru. Nereti tie ir ārsti un citu profesiju pārstāvji, kuru ikdiena sastāv no komunikācijas ar cilvēkiem, biežas pārvietošanās un redzes piepūles tuvumā.
Optometriste stāsta: “Cilvēki biežāk sākuši lietot progresīvās lēcas brillēs, kļuvuši izglītotāki šajā jautājumā. Klienti aizvien vairāk novērtē šo lēcu priekšrocību. Acīm šādās brillēs ir iespēja izvēlēties mazāko nepieciešamo stiprumu caur kuru skatīties un to var izdarīt tikai nedaudz pakustinot galvu uz augšu vai uz leju.”
Vision Express dati liecina, ka Ventspilī, trešdaļa pacientu, kuriem ir atšķirīga redze tuvumā un tālumā, lieto progresīvās brilles.
Runājot par cenas atšķirību, iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, optometriste Jeļena Stūriška paskaidro: “Izvēloties progresīvās brilles ir jārēķinās ar sākotnēji lielākām izmaksām, salīdzinot ar viena attāluma brillēm. Tas gan nenozīmē, ka tas būs dārgāk par divām atsevišķām brillēm, jo viss ir atkarīgs arī no izvēlēto briļļu ietvaru cenas. Reizēm cilvēkam ir jāpieņem lēmums trīs dažādas brilles vai brilles ar progresīvajām lēcām, kas ilgtermiņā skatoties ir finansiāls ietaupījums un ikdiena kļūst ērtāka.”
Brilles ar progresīvām lēcām vizuāli neatšķiras no brillēm kurām ir viena attāluma lēcas. Jeļena Stūriška skaidro: “Brillēs ar progresīvajām lēcām vairs nevar redzēt pāreju, tās izskatās kā viena attāluma brilles. Vizuāli no malas nevar pateikt, ka briļļu lietotājam tuvumā un tālumā ir jālieto atšķirīgi stiprumi. Šobrīd pieejamās progresīvās briļļu lēcas nodrošina ērtu, lēzenu stipruma maiņu. Progresīvo lēcu ražotāji nepārtraukti strādā pie to uzlabojumiem, lai klientam nodrošinātu maksimāli ērtāku lietošanu.”
Klientos bieži rodas šaubas par jaunu produktu kvalitāti un to efektivitāti, tāpēc dodoties uz vizīti pie optometrista, speciālistam tiek uzdoti dažādi mītiski jautājumi. Dažus no populārākajiem komentē Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.
Mīts:Uzsākot lietot brilles pastāvīgi, redze pasliktināsies.
Optometristes komentārs:No briļļu lietošanas redze nepasliktināsies. Tā ir fizioloģija, ka noteiktā periodā rodas atšķirība starp tāluma un tuvuma redzi. Brilles ar progresīvajām lēcām šādā gadījumā ir ļoti laba izvēle, jo ļauj izmantot katrai situācijai atbilstošo stiprumu. Nevajadzēs datorā piespiedu kārtā skatīties caur stiprākām, lasīšanai paredzētajām brillēm. Iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, ar tām drīkst staigāt visu dienu, bet var lietot arī tikai noteiktos brīžos, kad ir vēlme labāk redzēt. Redze var mainīties neatkarīgi no briļļu lietošanas. Atšķirība ir tāda, ka lietojot brilles, būs nodrošināta skaidra redze, savukārt, nelietojot brilles, acis būs saspringumā, bet galu galā tuvumā redze mainīsies abos gadījumos.
Mīts:Kaimiņš / radinieks iegādājās brilles ar progresīvajām lēcām un nevarēja pierast. Ar progresīvajām brillēm viss griežotiesun izplūst.
Optometristes komentārs:Iegādājoties šīs brilles ir ļoti būtiska atbilstoša ietvara izvēle un precīza briļļu recepte. Ja klients ievēro redzes speciālista norādes un pareizi sapratis, kā jālieto brilles, tad sarežģījumu nebūs. Ja tomēr ir grūtības pierast, tad jādodas uz optiku, bieži vien visu var atrisināt ar ietvara pieregulēšanu.
Mīts:Kolēģei bija brilles ar progresīvajām lēcām, es uzlaikoju, man bija slikti, nepatika.
Optometristes komentārs: Svešas brilles lietot nedrīkst, tas ir ļoti individuāli, tajās redzes kvalitāte var izpalikt.
Autors: Vision Express
Interneta dzīlēs var atrast visādus brīnumus, kas saistīti ar nagu, apģērba vai grima modi. Šoreiz tās ir varavīksnes uzacis – vasarai piemērota tendence vai kaut kas pilnīgi lieks? Varbūt piemēroti festivālu laikam?
Sievietes sāka pievērst uzmanību varavīksnes krāsas uzacīm pēc tam, kad tādas uzzīmēja blogere un Instagram lietotāja (kurai ir 10,2 miljoni sekotāju!) @nikkietutorials.
Kāpēc viņa vispār to darīja? Tāpēc, ka dažas dienas pirms fotogrāfijas un pamācību video publicēšanas viņa zaudēja savu brāli, kurš ļoti lepojās ar to, ko viņa dara. Tāpēc viņa gribēja uztaisīt krāsainu video, lai liktu apkārtējiem pasmaidīt. Viņa pat nenojauta, ka citas sievietes izdomās atkārtot viņas paveikto.
Citas sievietes atzīst, ka šis noteikti nav sliktākais veids, kā izcelt savas uzacis (ja salīdzina ar citām uzacu tendencēm, kas ir bijušas). Tā kā, ja vēlies izcelties un palikt citiem atmiņā, izveido sev varavīksnes uzacis!
https://www.instagram.com/p/BkLijdoB6TX/?tagged=rainbowbrows
Pie tam, daži izmanto šīs uzacis kā iespēju izteikt savu atbalstu praida mēnesim.
Ko Tu domā par šādu „rotaļāšanos” ar uzacīm?
Autors: Dieviete.lv
Veselīga ēdienkarte nav iedomājama bez dažādiem sezonas dārzeņiem un augļiem. Tie satur ievērojamu daudzumu vērtīgu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kas labvēlīgi ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību, sniedz ikdienā nepieciešamo enerģiju un samazina iespējamo saslimšanu risku. Lai pirms ziemas sezonas būtu iespējams uzņemt pēc iespējas daudzveidīgākas uzturvielas, ir svarīgi, lai maltītē iekļautie produkti būtu ne vien sezonāli, bet arī dažādām krāsām bagāti. Kādas īpašības piemīt atšķirīgu krāsu augļiem un dārzeņiem, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
„Dārzeņi, augļi un ogas ir viena no svarīgākajām ēdienkartes sastāvdaļām – saskaņā ar speciālistu rekomendācijām ik dienas nepieciešams apēst vismaz piecas saujas jeb 500 gramu dārzeņu un augļu. Ieturot maltīti, dārzeņiem jāatvēl puse šķīvja, savukārt augļi un ogas kalpos kā lielisks aizvietotājs neveselīgiem našķiem. Veselībai vērtīgāki ir sezonālie produkti, jo tie satur ievērojami vairāk vitamīnu un minerālvielu, tāpēc rudens ir īstais laiks, kad ne vien ēst tos svaigā veidā, bet arī sagatavot gardus un veselīgus krājumus ziemai. Lai gan itin visi dārzeņi un augļi satur dažādus vitamīnus, minerālvielas, šķiedrvielas un antioksidantus, atšķirīgu krāsu produktiem ir specifisks sastāvs un līdz ar to – atšķirīgi ieguvumi veselībai. Dārzeņu un augļu krāsu nosaka to sastāvā esošie fitoelementi – dabīgi savienojumi, kas darbojas kā antioksidanti. Lai nodrošinātu organismu ar iespējami daudzveidīgākām uzturvielām, ēdienkartē jāiekļauj visu krāsu dārzeņi un augļi,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Sarkans
Sarkanās krāsas augļi un dārzeņi ir vērtīgs C un A vitamīna, kālija un antioksidantu avots. Tie rūpējas par sirds veselību un profilaksi, samazina onkoloģisko saslimšanu risku, uzlabo muskuļu tonusu un smadzeņu darbību, kā arī labvēlīgi iedarbojas uz ādas veselību. Sarkano nokrāsu piešķir likopēns – spēcīgs antioksidants, kas samazina prostatas un krūts vēža risku un mazina sirds un plaušu slimību iespējamību.
Rudens ēdienkartē vērts iekļaut tomātus, kas satur 13 dažādus vitamīnus un 17 minerālvielas. Gardo tomātu iespējams lietot gan svaigā veidā, piegriežot maltītei vai pievienojot salātiem, gan termiski apstrādātu. Turklāt apstrāde nebūt nekaitēs tomāta uzturvērtībai, tieši otrādi – vārot tomātus 15 minūtes, likopēna daudzums var palielināties pat pusotru reizi.
Gardais redīss var būt gan piedeva maltītei, gan veselīga uzkoda. Tas ir bagāts ar C vitamīnu, kāliju un šķiedrvielām, un labvēlīgi iedarbojas uz imunitāti, gremošanas sistēmu un sirds un elpceļu veselību. Redīsam piemīt interesanta garša, kas variē starp asu un saldenu, padarot šo nelielo dārzeni par lielisku piedevu zupām, salātiem un sviestmaizēm.
Vērtīgs ēdienkartes papildinājums būs arī rudens ogu karalienes – dzērvenes un brūklenes. Šīs meža ogas palīdz stiprināt imunitāti, tādējādi noderot saaukstēšanās un citu vīrusu slimību profilaksei. Dzērvenes normalizē sirdsdarbību un asinsspiedienu, uzlabo vielmaiņu, mazina iekaisuma procesus un noder urīnceļu saslimšanu profilaksei, savukārt brūklenes veicina kuņģa darbību un pazemina asinsspiedienu. Ogu sezonas laikā dzērvenes un brūklenes ieteicams ēst svaigā veidā, taču tās var spiest sulā, izmantot morsa pagatavošanai vai sasaldēt, lai ēstu visas ziemas garumā.
Dzeltens un oranžs
Dzeltenās un oranžās krāsas dārza veltes stiprina imunitāti un nervu sistēmu, palīdz novērst iekaisumus un sirds saslimšanas, labvēlīgi iedarbojas uz redzi un var samazināt onkoloģisko slimību risku. Šīs krāsas dārzeņi un augļi ir īpaši bagātīgs C vitamīna avots un satur fitoelementu beta karotīnu, kas organismā pārveidojas par A vitamīnu. A vitamīns palēnina novecošanās procesus un stiprina imunitāti, uzlabo plaušu veselību un vielmaiņu, kā arī mazina onkoloģisko saslimšanu un sirds un asinsvadu slimību risku.
Oranžā milzu oga ķirbis satur varu, magniju, kāliju, dzelzi, C, E, P un B grupas vitamīnus, kā arī citas vērtīgas uzturvielas, kas palīdzēs kā stiprināt imunitāti, tā uzlabot sirds un asinsvadu, ādas, gremošanas sistēmas un redzes veselību. Ķirbja mīkstumu var izmantot, lai pagatavotu zupas, sautējumus, sacepumus un pat konditorejas izstrādājumus, savukārt mizas var sakaltēt, bet sēklas izmantot kā veselīgu uzkodu. Termiski apstrādājot ķirbi, vērtīgo vielu daudzums samazinās, tāpēc to var izmantot, spiežot sulas, tomēr jāņem vērā, ka tās nav paredzēts uzglabāt – svaigā sula jāizdzer uzreiz.
Burkāns nodrošinās organismu ar kāliju, dzelzi, kalciju, mangānu, A, C, K un B vitamīniem, stiprinot sirds, kaulu un acu veselību, rūpējoties par skaistu ādu un aizkavējot novecošanos. Pateicoties tā saldajai garšai un pagatavošanas veidu daudzveidībai, burkāns būs gan gards našķis, gan noderīga piedeva teju katrai maltītei. Spiežot burkānu sulu, noteikti jāpievieno neliels daudzums olīveļļas, linsēklu vai citas dabīgās eļļas, tā veicinot vērtīgo vielu uzsūkšanos organismā.
Viens no Latvijas senākajiem sakņaugiem kālis satur C un PP vitamīnus, ievērojamu daudzumu šķiedrvielu, olbaltumvielas un ēteriskās eļļas. Kālis veicina gremošanas sistēmas darbību, uzlabo asinsriti un stiprina imunitāti, to var ēst gan svaigā veidā, gan cept, sautēt un vārīt. Tiesa, pēc apstrādes kālis jāapēd trīs stundu laikā, pretējā gadījumā noārdīsies vērtīgais C vitamīns.
Zaļš
Zaļie augļi un dārzeņi rūpējas par sirds un asinsvadu veselību, stiprina kaulus un zobus, noder dažādu saslimšanu profilaksei, kā arī mazina iekaisuma procesus un aizsargā acu veselību. Zaļie lapu dārzeņi tāpat satur arī folskābi, kas īpaši noderīga sievietēm grūtniecības laikā. To sastāvā atrodams arī hlorofils, kas paaugstina dzelzs rezerves organismā, aizsargā šūnas un palīdz atjaunot to bojājumus.
Krustziežu dzimtas dārzeņi, piemēram, kāposti, brokoļi, rukola un puķkāposti, ir lielisks C vitamīna, mangāna, kālija un šķiedrvielu avots. Tajos atrodami ķīmiski savienojumi, kas palīdz onkoloģisko saslimšanu profilaksei, pasargā šūnas un spēcina imunitāti. Kāpostus vislabāk lietot svaigā veidā, salātos vai skābētus, savukārt puķkāposti un brokoļi saglabā savas vērtīgās īpašības, arī tos cepot, vārot, tvaicējot vai blanšējot.
Pākšaugi – dažāda veida zirņi un pupas – samazina sliktā holesterīna līmeni, stiprina sirds un asinsvadu veselību, turklāt satur daudz olbaltumvielu, tādējādi tie ir īpaši vērtīgi tiem, kuri ikdienā nelieto gaļu. Ja, ēdot pākšaugus, novērojami gremošanas sistēmas darbības traucējumi, tie jāsāk lietot uzturā pakāpeniski, bet pirms pagatavošanas tos nepieciešams izmērcēt.
Zilajiem, violetajiem un purpursarkanajiem augļiem un dārzeņiem to specifisko toni piešķir spēcīgs antioksidants anticionīns, kas palīdz novērst sirds slimības, uzlabo atmiņu, aizsargā urīnceļu veselību, aizkavē šūnu novecošanos un veicina gremošanas sistēmas darbību.
Bietes satur betaīnu, kas palīdz organismam veidot organisko vielu holīnu, kas uzlabo aknu šūnu darbību un samazina iekaisumu. Bietēs esošie nitrāti nodrošina organismu ar enerģiju, bet folskābe veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. Bietes iespējams vārīt, tvaicēt un marinēt, tomēr vislabāk tās lietot svaigi spiestas sulā. Lai mazinātu sulas specifisko garšu, to var atšķaidīt ar ūdeni vai pievienot tai citu augļu vai dārzeņu sulu.
Piesātināti violetais baklažāns satur dzelzi, kāliju, mangānu, B vitamīnu un citas vērtīgas vielas, kas palēnina novecošanos, mazina sirds slimību risku un palīdz izvadīt no organisma kaitīgās vielas. Tā kā svaigā veidā baklažānam piemīt specifiski rūgta garša, to nepieciešams cept vai grilēt, pirms pagatavošanas nomizojot.
Mellenes noder redzes un sirds veselībai, aizkavē novecošanos un normalizē vielmaiņu, turklāt tām ir izteikti salda garša, kas padara tās kā par gardu našķi, tā veselīgu piedevu dažādiem desertiem. Sezonas laikā mellenes vislabāk ēst svaigas, bet ziemai tās iespējams uzglabāt, vārot ievārījumu, saldējot vai žāvējot.
Kā uzturā iekļaut vairāk augļu un dārzeņu?
„Latvijā ir daudz pašmāju augļu un dārzeņu, kas nereti nepelnīti tiek atstāti novārtā, taču, iekļaujot tos ēdienkartē, iespējams būtiski uzlabot veselību un pašsajūtu. Nav jābaidās no eksperimentiem, bet jāatrod tie produkti, kas patiešām garšo, tādējādi tos būs vieglāk iekļaut ikdienas uzturā. Katrā ēdienreizē centies apēst vismaz vienu augli vai dārzeni. Brokastu omletei iespējams pievienot zaļumus, bet jogurtam vai putrai – augļus. Vienmēr pievieno dārzeņus pusdienu un vakariņu pamatēdienam, bet desertā vai uzkodām starp ēdienreizēm dod priekšroku augļiem. Bagātini maltītes ar garšaugiem un sagatavo augļus un ogas ziemai. Rūpējoties par veselīgu ēdienkarti, ātri vien uzlabosies pašsajūta un ārējais izskats, turklāt sabalansēts uzturs – tas ir ilgtermiņa ieguldījums veselībā,” norāda Apotheka farmaceite Laila Zālīte.
Rudens pārsteidz ar ražas daudzkrāsainību. Atliek iziet cauri tirgum, kad gribas visu un uzreiz – dzeltenas pupiņas, rozā un svītrainus tomātus, tumši sarkanus kāpostus, oranžus burkānus.
Ēdienkartē ik dienu nepieciešams iekļaut vismaz 500 g vai trīs porcijas dārzeņu, piemēram, brokastīs svaigu tomātu un kādu salātlapu ar gardu maizīti, pusdienās tradicionālos burkānu un kāpostu salātus, bet vakariņās vieglu dārzeņu sacepumu. Izklausās gardi, vai ne? Tomēr neviens pārtikas produkts nav sava veida superprodukts, ar ko iespējams nodrošināt visas organismam nepieciešamās bioloģiski aktīvās vielas. Tāpēc viens no veselīga uztura galvenajiem ieteikumiem ir dažādība.
Uzskata, ka violetās krāsas dārzeņos un augļos (baklažānos, mellenēs, upenēs, granātābolos, violetajos kāpostos un citos) atrodas vieni no spēcīgākajiem antioksidantiem – antociāni. To koncentrāciju nosaka arī krāsas intensitāte un produkta svaiguma pakāpe. Antociāni organismā uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, gan normalizējot asinsspiedienu, gan uzlabojot holesterīna līmeni organismā.
Zaļās krāsas dārzeņi un augļi (kāposti, āboli, brokoļi, kabači u.c.) satur daudz bioloģiski aktīvo pigmentu hlorofilu, karotinoīdus, kā arī K vitamīnu un folskābi. Šīs krāsas dārzeņi un augļi var uzlabot asinsriti un redzi, augstā folskābes satura dēļ tie īpaši ieteicami grūtniecības laikā.
Sarkani augļi un ogas ir bagāti ar spēcīgiem antioksidantiem – likopēnu, hesperedīnu u.c. Tie spēj samazināt organismā esošo brīvo radikāļu graujošo darbību, onkoloģisko slimību risku, iekaisumu procesus, uzlabo organisma imūnās spējas.
Dzeltenās un oranžās krāsas dārzeņi un augļi (ķirbji, cidonijas, burkāni un smiltsērkšķi) satur flavonoīdus, bēta un alfa karotīnu, kas organismā tālāk pārveidojas par A vitamīnu, uzlabojot imūno sistēmu, kā arī ādas un gļotādu veselību. Šīs krāsas dārzeņu sastāvā papildus esošās balastvielas palīdz kontrolēt cukura līmeni.
Katrai krāsai ir sava nozīme veselības uzlabošanā, un tieši tāpēc daudzveidība ikdienas ēdienkartē ir ļoti svarīga, protams, neaizmirstot arī baltos augu valsts produktus.
Avots: Veselam.la.lv
Koki ir dabas bagātība par kuru jābūt gan pateicīgiem, gan priecīgiem un, ja tāds ir arī pašu īpašumā, tad prieks ir jo lielāks, vai ne? Diemžēl citreiz nākas saskarties ar zināmām grūtībām, tā gadījās arī Sārai Sandersai no Everetas (Vašingtonā).
Blakus viņas mājai augu skaists ciedru koks. Viss jau būtu kārtībā, bet vietējās varas iestādes uzskatīja, ka šis koks neiederas pilsētvidē, tas ir vecs un pat kļuvis par draudu apkārtējajiem. Tika pieprasīts koku nocirst.
Vairākums vienkārši nodotu šo koku sazāģēšanai, bet tikai ne šī atjautīgā sieviete. Viņa sazinājās ar kādu sev zināmu kokgriezēju un piedāvāja tam īstenot interesantu projektu. Viņa vēlējās no vecā ciedru koka izveidot mazu bibliotēku.
Beigu iznākums pārsteidza un iedvesmoja daudzus. Tagad blakus Sāras mājai gandrīz vienmēr var sastapt kādu, kurš lūko pēc jaunas lasāmvielas vai ievieto mazajā bibliotēkā jaunu grāmatu. Jebkurā gadījumā – par šo projektu vienaldzīgo nav.
Lūk šādi, pateicoties sievietes entuziasmam un brīnišķīgajai idejai, koks ne tikai ieguvis iespēju jaunai dzīvei un pielietojumam, bet arī kļuvis noderīgs apkārtējajiem. Skatāmies un mācāmies!
Ir bijuši laiki, kad pāvests Romā apvienoja gan garīgo, gan laicīgo varu; ir bijuši pāvesti, kuri paši ir iesaistījušies nežēlīgos karos un intrigās; vēl citiem ir nācies izlemt, ko darīt apkārt notiekošajām zvērībām.
Jaunā dokumentālā filma “Pāvests pret Hitleru”, kas svētdien 19.februārī skatāma kanālā “National Geographic”, atklās līdz šim maz zināmas Otrā pasaules kara epizodes un meklēs atbildi uz jautājumu, vai pāvests Pijs XII darīja pietiekami ebreju aizsardzībai Romā un Eiropā. Cik daudz viņš zināja par fašistu zvērībām?
Pirms filmas “National Geographic” piedāvā atskatīties vēsturē un uzzināt par to, ar cik lielām zvērībām dažādos laikos ir nācies saskarties pāvestiem.
Sv. Pēteris (32-67)
Par pirmo pāvestu nav īpaši daudz vēsturiski ticamas informācijas, ja vien neņem vērā faktu, ka, iespējams, tāds vispār ir bijis. Taču par viņa dzīvi un nāvi stāsta leģendas. Romas imperatora Nerona vajāšanu laikā Sv. Pēteris labprātīgi nodeva sevi tiesas rokās. Kad viņu sodīja ar nāvi, sitot krustā, pāvests mierīgi lūdza, lai to dara ar galvu uz leju, lai neatdarinātu Dievu. Krustā sišana ir viena no briesmīgākajām nāves soda metodēm, un Sv.Pēteris to padarīja vēl briesmīgāku, lai apmierinātu savu mirušo labāko draugu. Jā, un kopš pāvesta Pētera nāves viens no pāvesta simboliem ir uz leju vērsts krusts.
Sv. Leo (440-461)
Iespējams, jūs esat dzirdējuši par huņņu vadoni Atilu, kuram sagādāja prieku slaktiņi visā Eiropā. Savukārt Leo I bija izglītots pāvests, kuram vairāk par ķeceru dedzināšanu patika rakstīt garlaicīgus burtus. 452.gadā Atila ar savu armiju devās uzbrukumā Romai, raisot paniku iedzīvotājos. Ko darīja pāvests? Izdzirdot, ka tuvojas asinskāri barbari, Leo I devās tiem pretī un uzrunāja ienaidnieku. Tas nostrādāja: Atila saudzēja Romu. Nav zināms, ko Leo teica, tādēļ var pieņemt pat ideju, ka Atilam spokosies Sv.Pētera gars.
Stefans VI (896–897)
Pāvestam Stefanam VI bija lielas nežēlīgas ambīcijas. Uzreiz pēc stāšanās amatā viņš lika izrakt sava priekšgājēja, pāvesta Formoza mirstīgās atliekas un nodot tiesai. Kaunpilnajā Mirušo sinodē viņš lika vēlreiz tiesāt līķi, kas tika ietērpts pāvesta drānās, to atzina par vainīgu un par sodu iemeta upē. Tiesa, pēc dažiem mēnešiem pats Stefans VI tika iemests cietumā un nožņaugts. Viņu pēc nāves reabilitēja pāvests Sergijs III.
Sergijs III (904–911)
Desmitais gadsimts bija asiņains laiks. Romu kontrolēja karojoši despoti, pāvesta institūcija bija zaudējusi labo slavu, bet likuma vara nedarbojās. Jaunais pāvests Sergijs III ar savu privāto armiju devās to iekarot, pa ceļam nogalinot ikvienu ienaidnieku. Arī divus iepriekšējos pāvestus. Vēl viņš paveda augstdzimušu romiešu piecpadsmitgadīgo meitu un pavadīja gadus, radot pēcnācējus. Sergija III ārlaulības dēls kļuva par pāvestu Jāni XI. Vēsturnieki šo vardarbības periodu, kas plosīja centrālo Itāliju, nodēvēja par “pornokrātiju”.
Jānis XII (955–964)
Šķiet, nav pāvesta, kas būtu bijis netikumīgāks par Jāni XII. Vēsturnieki min, ka viņš apsūdzēts slepkavībās, izvarošanās, dedzināšanās, sātanismā, pārvērtis Sv. Laterāna pili par prieka namu, no pāvesta kases sedzis azartspēļu parādus un kādu desmitgadīgu zēnu ordinējis par bīskapu. Jānis XII apvienoja gan Romas laicīgo, gan arī garīgo varu. Laicīgos likumus viņš parakstīja kā Oktaviāns, bet pāvesta bullas – kā Jānis XII. Runā, ka viņu nogalināja kāds greizsirdis, kas pieķēra pāvestu gultā kopā ar savu sievu.
Urbāns VI (1378-1389)
Itāļi cerēja, ka pēc Urbāna VI nokļūšanas amatā beigsies franču dominance baznīcā. Taču brutālā vadības stila dēļ viņš ātri zaudēja savus atbalstītājus, tādēļ trīspadsmit franču kardināli jau pēc dažiem mēnešiem paziņoja, ka vēlēšanas nav notikušas, un par pāvestu ievēlēja Klementu VII. Šā notikuma radītās jukas baznīcā ilga vairākas desmitgades. Urbānam VI patika iedzert. Runā, ka svinībās pēc ievēlēšanas pāvesta amatā viņš izdzēris vairāk nekā jebkurš cits. Tad Urbāns apvainojās uz vairākiem kardināliem, kas pēc viņa pavēles tika spīdzināti un nogalināti. Galu galā tika nogalināts arī pats pāvests.
Pijs II (1458–1464)
1459.gadā Osmaņu impērija klauvēja pie Eiropas durvīm un pāvests Pijs II metās cīņā, aicinot visu Eiropu apvienoties krusta karā pret Turciju. Šajā karā pāvesta intereses saskanēja ar osmaņu vasaļvalsts Valahijas gospodara Vlada III Drakulas interesēm. Ar pāvesta svētību Vlada pils tika pārvērta par īstu kautuvi, kurā robežu pārkāpušie turku kareivji tika saplosīti gabalos. Kad osmaņi iekaroja Vlada pili, viņi mežā atrada 20 000 uz mietiem uzdurtu karavīru. Tas bija pietiekami, lai turki steigtos atpakaļ.
Aleksandrs VI (1492-1503)
Pāvestu Aleksandru VI (Rodrigo Bordžu) var vērtēt dažādi. Viņš bija mecenāts, kas pasūtīja darbus, piemēram, Mikelandželo. Taču vienlaikus Aleksandrs VI bija korumpēts intrigants, kas nopirka gan savu amatu, gan arī iekārtoja savus ģimenes locekļus siltās vietiņās. Jā, izrādās, ne visi pāvesti saglabāja celibātu. Iespējams, daļa apvainojumu bija safabricēti (ir zināms par orģijām pilī, pasūtītām slepkavībām, u.t,t.), tomēr Aleksandram bija septiņi bērni no vismaz divām sievietēm. Savu meitu Lukrēciju pāvests izmantoja politiskajās intrigās, trīs reizes izprecinot cerībā izveidot spēcīgas alianses.
Pijs V (1566-1572)
Tas bija Reformācijas laikmets, kad visā Eiropā notika cīniņi ticības vārdā. Šodien vislabāk zināma pāvesta Pija V dusmu lēkme, kas noveda pie Anglijas karalienes Elizabetes I ekskomunikācijas. Pēc pievienošanās baznīcai 14 gadu vecumā viņš iesaistījās inkvizīcijā, kur “biedēja citus inkvizitorus ar savām ārprātīgajām slāpēm pēc asinīm”. Kalpojot Romā, Pijs V vienkārši nogalināja savus ienaidniekus, galu galā kļūstot par pāvestu. Tad viņš atgriezās pie savas lielās mīlestības pret inkvizīciju, līdz visi Romas ebreji bija izsūtīti, savukārt protestanti uzlūkoti ar ārkārtīgiem aizspriedumiem. Pijs V radīja priekšnoteikumus Sv. Bērtuļa nakts slaktiņam Parīzē, kad katoļi nogalināja 30 000 hugenotu.
Pijs XII (1939-1958)
Pijs XII kļuva par pāvestu īsti pirms vispostošākā kara, kāds līdz šim ir pieredzēts. Itāliju kontrolēja Musolīni fašisti, Hitlers gatavojās saplosīt Eiropu tūkstoš gabaliņos. Pāvests bija starpnieks starp britu izlūkdienestu un dažiem augstiem vācu virsniekiem, kas plānoja atentātu pret Hitleru. 1942.gadā viņš bija viens no retajiem cilvēkiem Eiropā, kas publiski (radio runā) iebilda pret nacistu īstenoto rasu tīrīšanu. Pijs XII palīdzēja dažiem simtiem ebreju aizbēgt no Vācijas. Tāpat tiek uzskatīts, ka ebreju deportācija no Romas būtu bijusi daudz ļaunāka, ja pāvests nebūtu iejaucies. Tiesa, viņš skaļi nerunāja par holokaustu un, iespējams, zināja par nacistu nelietībām jau ilgu laiku pirms sāka ko darīt šajā jomā.
Filma “Pāvests pret Hitleru” sākas ar ainu pirms Pirmā pasaules kara: divi katoļu jaunieši saņem svēto sakramentu . Viens no tiem ir Ādolfs Hitlers, bet otrs – Eižēnio Pačelli, nākamais pāvests Pijs XII. Tālāk divu stundu garumā filmas režisors Kriss Kasels ved skatītājus mežonīgā ceļojumā starp Hitlera Vāciju un Pačelli Romu, atklājot līdz šim maz zināmas Otrā pasaules kara laika epizodes. Pāvests bija dziļi iesaistīts sazvērestībā pret Hitleru, kad kļuva skaidrs, ka tas varētu novērst holokaustu un Eiropas izpostīšanu.
Nepalaid garām – dokumentālā filma “Pāvests pret Hitleru” “National Geographic” būs skatāma svētdien 19.februārī plkst. 18:00!
Sastāvdaļas: 50 g makaronu, 70 g mocarellas siera, 100 g ķiršu tomātiņu, 3-4 bazilika lapas, 2 ēdamkarotes olīveļļas, 1 ēdamkarote balzamiko etiķa.
Pagatavošana:
Makaronus izvāra (bet vāra pāris minūtes mazāk, nekā ir noteikts), atdzesē. Tomātus sagriež uz pusēm, sagriež sieru. Visu sajauc kopā, pieliek baziliku, eļļu un balzamiko etiķi.
Ātri un vienkārši!
Lai labi garšo!
Avots: Lifehacker.ru
Tavi sūtījumi var kavēties!
Video
Šī gada aprīlī LUSH pašā Londonas sirdī, Oksfordstrītā, atvēra līdz šim lielāko zīmola firmas veikalu, kurā produktu piedāvājums vairākas reizes pārsniedz citās valstīs pieejamo. Par godu šim īpašajam notikumam LUSH prezentēja arī 200 jaunus un ekskluzīvus ķermeņa kopšanas produktus, no kuriem daļa tagad ir pieejami arī Latvijā. Iepazīsties ar LUSH jaunumiem – vannas bumbām!
Frozen vannas bumba
Šis maģiskais maisījums no uzmundrinošā greipfrūta un apelsīnkoka ziediem no Tunisijas izkausēs pat visaukstākās sirdis.
Vannojies aizsalušā ezerā ar šo mirdzoši zilo ledus bumbu vairākos slāņos, kura ap tevi radīs sniegbaltas vērpetes sudrabainā starojumā un ienesīs siltumu un izkausēs pat saltākās sirdis. Kāp vannā, ieelpo dziļi un let it go (palaid to vaļā). Vegāniem draudzīgs produkts.
The Experimenter vannas bumba
Pilnmetrāžas filma tavā vannā. Galvenajās lomās spilgtas krāsas, sprakšķošas konfektes un maiga Godīgās tirdzniecības vaniļa.
Iedvesma šai bumbai gūta no zīmola veidotā Experimenter video klipa. Šī saldi smaržojošā bumba radīs īstu krāsu eksploziju un krāsainus virpuļus, kas ideāli parāda LUSH radošumu. Vegāniem draudzīgs produkts.
Intergalactic vannas bumba
Kontrolē šo bumbu no zemes. Kļūsti par galaktikas sargātāju, kamēr bumba eksplodē tavā vannā.
Kāp uz klāja un dodies dziļi kosmosā ar šo starpgalaktiku vannas bumbu. Noskaties kā zvaigžņu putekļi (sprakšķošās konfektes) griežas ap tavu orbītu, pārvēršot vannu mākoņu galaktikā, un izbaudi tās ūdeņaini samtaino smaržu, ko sniedz greipfrūts, ciedra koksne un piparmētra. Vegāniem draudzīgs produkts.
Novembris ir sarkanās un baltās krāsas laiks. Svētku sajūtu var lieliski papildināt šo krāsu kontrastu izmantojot arī ēdienu pagatavošanā, piemēram, uzmeistarojot baltsarkanu pannakotu ar granātābolu želeju.
Vaniļas un jogurta pannakotas pagatavošanai jums būs nepieciešamas sešas 200 ml glāzītes, liela paplāte, lai vieglāk ieliktu ledusskapī.
Sastāvdaļas pannakota slānim
3 želatīna lapiņas
100 ml saldā krējuma
100 ml piena
100 g pūdercukura
1 vaniļas pāksts, tikai sēklas
300 g grieķu jogurta
Sastāvdaļas želejas kārtai
135 g sausās aveņu želejas
300 ml granātābolu sulas
Dekorēšanai
1/2 granātābola, tikai sēkliņas
Ieliec želatīna plāksnītes bļodiņā ar aukstu ūdeni un atstāj uzbriest piecas minūtes. Saldo krējumu, pienu, cukuru un vaniļas pākstis ievieto mazā katliņā un uzmanīgi karsē, tikai tik ilgi, līdz cukurs ir izkusis, laiku pa laikam apmaisot.
Jogurtu ielej lielā traukā, izmaisa, lai tas kļūst vienmērīgs, un noliek malā. Krēmīgo maisījumu noņem no uguns, kad tas ir gatavs.
Želatīns jau ir kļuvis mīksts, to izņem no trauka un nospiež lieko ūdeni. Plāksnītes pievieno krēmīgajai masai, to maisa, līdz želatīns ir izšķīdis. Ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai apmēram 10 – 15 minūtes.
Sagatavo glāzītes. Jums būs nepieciešamas sešas 200 ml caurspīdīgas glāzītes. Tā kā pannakotas slāni labāk ir veidot ieslīpu, tad būs nepieciešams kaut kas, pret ko glāzītes vienā pusē atbalstīt. Šim nolūkam var izmantot olu kartonu, sagumzītus papīra dvieļus, u.t.t. Kā pamatni var izmantot lielu paplāti, tā būs vieglāk glāzītes ievietot ledusskapī.
Kad pannakota maisījums atdzisis, pārlej to pāri jogurtam un uzmanīgi samaisa. Gatavo maisījumu salej glāzītēs. Uzmanīgi ievieto paplāti ledusskapī un atstāj uz vienu vai divām stundām, vai tik ilgi, kamēr masa ir viegli sarecējusi.
Gatavo želeju – aveņu želeju ieber mērkrūzē. Aplej ar 200 ml tikko uzvārīta ūdens un maisa, līdz želeja izšķīst. Iemaisa granātābolu sulā, tad dzesē līdz istabas temperatūrai. Pārliecinieties, ka želeja patiešām ir atdzisusi, lai neizbojātu pannakotas slāni.
Izņem glāzītes ar pannakotu no ledusskapja. Pārlej pāri želeju, vienmērīgi izlīdzina. Tad ievieto glāzītes ledusskapī uz divām stundām vai tik ilgi, kamēr želeja ir sastingusi.
Pirms pasniegšanas pārkaisa ar granātābolu sēkliņām un novieto uz paplātes ar mazu karotīti. Desertu dažas dienas var glabāt ledusskapī.
Sastāvdaļas:
Olas dzeltenums 1
Piens 150 ml
Cukurs 60g
Vaniļas cukurs 1 tējkarote
Milti 1/2 tējkarotes
Pagatavošana:
Katliņa liek olas dzeltenumu,cukuru,miltus visu samaisa, atšķaida ar siltu pienu un vāra .Katlu liek uz neliela uguns visu laiku Intensīvi maisa,līdz sabiezē,pievieno vaniļas cukuru (ja mērcē izveidojas kunkuļi izkāš caur smalku sietiņu). Vaniļas mērci atdzesē. Uz šķīvja liek(pankūkas, krēmu un vel ko sirds velas) un pāri pārlej vaniļas mērci. Veiksmi gatavošanā! Lai jums labi garšo! Uz tikšanos.
Vampīri vienmēr ir intriģējuši cilvēkus. Burvīgi, eleganti, ar sava veida šarmu, tie ir kļuvuši par kultūras apsēstības objektu. Veiksmīgi pārdzīvojuši laikmeta maiņu, tie turpina piesaistīt cilvēkus. Bet kādi tad īsti ir šie psiholoģiskie faktori, kas rada šo patiku un vēlmi izzināt šīs noslēpumainās būtnes?
Par vampīru simboliku ir diskutēts jau gadsimtiem ilgi. Tā tēls var būt attēlots kā jebkas- gan kā romantisks varonis, gan kā simbols nemirstībai, bet, lai arī kas tas būtu, cilvēkus turpina valdzināt vampīri un viņu kultūra.
Tāpēc vampīru cienītājiem viennozīmīgi patiks seriāls “Dzīve ēnā”, kura 2. sezona tiks skatāma kanālā “FOX Life” no 29. jūnija. Līdzīgi kā filma ar tādu pašu nosaukumu, uz kuru tas tika balstīts, seriāls apvij vampīru ilgo kinematogrāfisko vēsturi un viņu izdzīvošanu reālajā vidē, par kuru tie dzirdējuši tikai nostāstus. “Dzīve ēnā” ir vilinoša komēdija, kura viegli ieraus savā pasaulē, ar spēcīgiem specefektiem un viegli satīrisku humoru. Šis komēdijseriāls ir viss, ko vēlas skatītājs- smieklīgi, mazliet muļķīgi un neveikli vampīri, viņu ikdienas dzīve un grūtības tikt galā ar visnotaļ vienkāršiem uzdevumiem.
Savukārt kanāls “FOX Life” ir apkopojis dažādus faktus par to, kas ir tie faktori, kas mums rada vēlmi izzināt vampīrus un tos salīdzināt ar mums.
Fascinējošais skaistums
Kamēr pārsvarā visas mistiskās parādības pārsvarā tiek uzskatītas par neglītām un briesmīgām, ar vampīriem tā nav. Vampīri neuztraucas par stilu, tie ir klasiski. Viņi pārsvarā valkā pamatkrāsas, kas nekad neiziet no modes un, lai arī ir neizsakāmi vienkārši, tie spēj piesaistīt savu uzmanību. Tie ir sveši, viedi, noslēpumaini, pieklājīgi, magnētiski un vilinoši, un ar savu šarmu spēj apburt. Nerunājot jau par nemirstību, brīnišķīgo ādu un nepiespiesti ideālo izskatu, kas mums, cilvēkiem, šķiet kaut kas neaizsniedzams un vajadzīgs.
Kāpēc tad neviens nespēj atraut acis no vampīra Edvarda Kalena sāgā “Krēsla”, kad viņš dara pavisam ikdienišķas un parastas lietas? Tā ir cilvēku neaptveramā vēlme izzināt neizzināmo un būt ideāliem.
Bezbailība un spēks
Tie ir vareni pavisam citādā veidā, bez supervaroņu spējām un cīkstoņa muskuļiem. Vampīrus varētu vērtēt zemu viņu kalsnās muskulatūras dēļ, bet fiziskais spēks viņiem ir fascinējošs. Vampīri spēj ātri sevi un citus sadziedēt, kustēties ātrāk, nekā cilvēks redz un just ļoti dedzīgas sajūtas. Viņu oža, redze un dzirde ir daudz attīstītāka un asāka nekā cilvēkiem, kas viņus padara īpašus. Viņi nepazīst galvenās cilvēka bailes: nāvi, augstumu vai asinis, jo viņiem ir ļoti augsta tolerance pret šiem elementiem. Viņi spēj nezaudēt možumu un pārciest grūtības. Arī šis fakts parāda to neaizsniedzamo, kas nepiemīt cilvēkiem. Un mēs katrs bieži vien vēlamies to, ko nevar dabūt.
Gudrība un inteliģence
Vampīri ir gudri. Viņiem piemīt telepātijas spējas, saskarsme ar prātu, domu lasīšana un objektu pārvietošana. “Vampīrs, kas sasniedzis noteiktu vecumu un spēka briedumu, var arī neapzināti sadzirdēt cilvēku domas. Šī psiholoģisko robežu izplūšana ir interesanta un intriģējoša”, apgalvo rakstniece Annas Rice. Viņiem piemīt humora izjūta un tie spēj komunicēt ar visiem. Visbiežāk vampīri ir uzkrājuši zināšanas un pieredzi cauri gadiem, un bieži vien vampīrs, kas izskatās 20 gadus vecs, īstenībā jau eksistē 200 gadus. Vampīri ir kā mūžīgās jaunības simbols, kas vijas ar izsmalcinātību un inteliģenci.
Vientulības novēršana
Bieži vien arī cilvēkiem nākas saskarties ar sajūtu, ka viņi jūtas atsvešināti, dažādi vai pārprasti. It īpaši šādas sajūtas piedzīvo bērni vai pusaudži, bieži uzdodot sev jautājumus par to, vai tiks pieņemti vai noraidīti. Toties vampīri ļoti labprāt ir vientuļnieki, un ar savu vientuļo eksistenci ir ideāli apmierināti. Cilvēkus fascinē šī pašpaļāvība un autonomā uzvedība, un tā ir vēl viena būtiska iezīme, ko būtu vērts mācīties no vampīriem.
Cilvēciskuma izpausmes
Vampīri vienmēr ir izveidojuši attiecības ar cilvēkiem, neatkarīgi no tā, vai tur spēlē iekāre, vēlme, ģimenes saites, aizsardzība vai lojalitāte; nodoms paliek viens- vampīri dziļi būtībā saglabā savu cilvēcisko būtību. Tiem piemīt ļoti cilvēciskas vajadzības, vēlmes un emocijas, un tie nebūt nav mūsu ienaidnieki. Bieži vien tie neizvēlas savu likteni un ir spiesti pielāgoties dzīvei, kas ir tikusi izvēlēta viņiem. Kā cilvēkiem, bieži vien gadās darīt lietas, ko nevēlamies un ir jāpielāgojas tam, ko dzīve ir iedevusi, tāpēc ir ļoti viegli salīdzināt mūs ar vampīriem un viņu dzīves skatījumu.
“Dzīve ēnā” nav tradicionāls vampīru seriāls. Tajā mijas vampīru brīnišķīgās spējas un izskats ar pavisam ikdienišķu pienākumu izpildi, kas viņiem ir patiešām liels pārbaudījums. Kā apgalvo vampīra Nandora atveidotājs Kajans Novaks, otrajā sezonā seriāls vairāk tiks parādīta vampīru sirreālā pasaule, iepazīstinot ar asinssūcēju attiecībām un citām pārdabiskām būtnēm.
Vēlies izzināt intriģējošo vampīru pasauli? Skaties seriālu “Dzīve ēnā” 2. televīzijas kanālā “FOX Life” plkst 22:00.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: FOX International Channels
Ziemeļkoreja, kurā ar smagu roku valda jau trešais Kimu dinastijas pārstāvis – Kims Čenuns, pasaulei sagādā aizvien lielākas galvassāpes. Taču arī šodien nav daudz ticamas informācijas par autoritāro valsti, kuras līderi ASV prezidents Donalds Tramps solīja nekad nedēvēt par “mazu un resnu”.
“Misijas laikā es atklāju valsti, kurā valda absolūta pakļaušanās valdības rīkojumiem un neiedomājamas šausmas, kuras nākas pārdzīvot cilvēkiem, kas vēlas aizbēgt,” stāsta žurnāliste Līsa Linga. Viņa pirms desmit gadiem devās uz Ziemeļkoreju, lai palīdzētu iedzīvotājiem saņemt acu ķirurgu palīdzību.
Šodien Ziemeļkoreju uzskata par visnopietnāko draudu globālajai drošībai, tādēļ “National Geographic” sestdien, 18.novembrī, būs skatāms īpašs raidījums “Ziemeļkorejas iekšienē”, kuru vadīs Linga un kurš stāstīs par izmaiņām, kas notikušas Ziemeļkorejā.
Daudzus faktus par noslēgto valsti ir grūti apstiprināt, tādēļ par to klīst ne viena vien leģenda. “National Geographic” ir apkopojis divpadsmit faktus par noslēpumaino valsti.
Lielākā armija pasaulē
Ja saskaita aktīvos karavīrus (aptuveni 0,945 miljoni cilvēku), rezervistus (5,5 miljoni cilvēku) un paramilitāristus, tad Ziemeļkoreja militāriem mērķiem var mobilizēt līdz desmit miljoniem cilvēku. Taču tā izmanto padomju laiku militārās tehnoloģijas un novecojušu bruņojumu. Lielākā daļa armijas ir dislocēta tuvu demilitarizētajai zonai pie robežas ar Dienvidkoreju, kuras armija ir daudz mazāka (ap 0,63 miljoniem), bet labāk ekipēta. Turklāt Dienvidus aktīvi atbalsta ASV. Militārie eksperti uzskata, ka tieši tādēļ Kims Čenuns attīsta kodolieročus, jo tas ir vienīgais veids, kā noturēt kaut šķietamu militāro līdzsvaru.
Kaņepes(marihuāna) ir legāli nopērkamas
Patiesībā šīs zāles statuss Ziemeļkorejā ir neskaidrs. Iespējams, ārvalstnieki jauc parastās kaņepes, kuru izmantošana tiek veicināta, ar marihuānas (cannabis) kaņepēm. Kalnu rajonos kaņepes ir brīvi nopērkamas, taču tās der vien kā lēts tabakas aizvietotājs. Taču rodas ilūzija, ka Ziemeļkorejā nav aizlieguma tirgot marihuānu, vai arī tas netiek ievērots. Marihuānu kontrolē tāpat kā kokaīnu un heroīnu. Tās smēķēšanā pieķerts ārvalstnieks īpašu pretimnākšanu sagaidīt nevarētu. Tiesa, runā, ka Ziemeļkorejas valdība ne reizi vien kaņepes pārdevusi citām valstīm, tā nopelnot tik nepieciešamo ārvalstu valūtu.
Phenjanas Maija svētku stadionā ir 150 000 sēdvietu
1989.gadā būvēto stadionu uzskata par lielāko pasaulē. Milzīgā betona celtne tapusi XIII jaunatnes un studentu festivāla vajadzībām. Rekonstruēts 2004.gadā. Tagad notiek futbola izlases mājas spēles, dažas sacensības, bet centrālais notikums ir masu pasākums – Arirans, kura laikā tūkstošiem dalībnieku godina vēsturi, bijušos un esošos valsts līderus.
Ziemeļkorejas kalendārā patlaban ir 106.gads
Kalendāra atskaite sākas ar Kima Irsena dzimšanas datumu – 1912.gada 15.aprīli. Tiesa, ikdienā paralēli tiekot lietotas abas laika skaitīšanas sistēmas – lai nesajūk.
Deviņdesmitajos gados visiem skolotājiem bija jāapgūst akordeona spēle
Akordeonu uzskata par “tautas instrumentu”, jo to ir viegli transportēt. Kaut arī šāda prasība vairs nav obligāta, daudzi ziemeļkorejieši joprojām to spēlē.
Valdība ir aicinājusi minerālmēslus aizvietot ar cilvēku un dzīvnieku izkārnījumiem
Līdz 2008.gadam Ziemeļkoreja ik gadu no Dievidkorejas saņēma 500 000 tonnu minerālmēslu. Lai kaut kā likvidētu to trūkumu, valsts uzsāka kampaņu, kurā aicināja krāt vietējos resursus: cilvēku un dzīvnieku mēslus. Ikvienam strādājošajam un katrai skolai tika noteikta izpildāmā kvota. Var vien iedomāties, kādas problēmas tas radīja ģimenēs!
Darbojas trīs televīzijas kanāli: tie skatāmi vakaros vai brīvdienās
Valsts televīzijas kanāls KCNA no trijiem pēcpusdienā ziņo par līdera jaunākajiem sasniegumiem. Tajā redzamas dokumentālās un mākslas filmas, kā arī trīs divdesmit minūšu ziņu pārraides – piecos, astoņos un desmitos vakarā. Vēl atsevišķs kanāls brīvdienās raida Phenjanā un pierobežā ar Ķīnu, kur ir vieglāk uztver ārvalstu televīzijas. Dienvidkorejiešu “ziepju operas” esot viena no populārākajām kontrabandas precēm.
Ļoti emocionālā ziņu diktore Li Čun Hī (74) televīzijā nostrādāja vairāk nekā četrdesmit gadus. Viņu darbā 1971.gadā uzaicināja pats Kims Čenirs, un tieši šī diktore ir vēstījusi par visu svarīgāko, sākot ar līderu nāvi līdz pat kodolizmēģinājumiem un draudiem Rietumiem. Li Čun Hī ir pensijā, taču atgriežas ekrānā, lai pavēstītu ko īpaši svarīgu.
Reizi piecos gados notiek vēlēšanas
Augstākās Tautas asamblejas (Ziemeļkorejas parlaments) vēlēšanās katrā apgabalā tiek izvirzīts tikai viens kandidāts. Bezalternatīvu vēlēšanās ir iespēja balsot vai nu “par”, vai nu “pret”. 2014.gada 9.martā notikušās vēlēšanas tagadējam valsts un Strādnieku partijas līderim Kimam Čenunam bija pirmās pēc viņa tēva Kima Čenira nāves. Savā apgabalā Čenuns saņēma 100% balsu. Totālas vēlēšanas ir labs instruments, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību (bēgšanu) un lojalitāti līderiem.
Sabiedrību iedala kastās
1957.gadā ieviestais dalījums balstījās uz cilvēka priekšteču politisko, sociālo un ekonomisko stāvokli, kā arī ģimenes locekļu uzvedību. Piederība konkrētai “kastai” noteica iespējas dzīvē un pat pieeju pārtikai. Zemākā šķira, kuras pārstāvji “apdraud iekārtu”, bija lemta dzīvei nabadzībā. Tiesa, pēc sociālisma sabrukuma “kastu” nozīme ir mazinājusies, taču, piemēram, utopiju atgādinošā Phenjana esat paredzēta vien elitei un “pamatšķirai”.
Ir spēkā “trīs paaudžu sodu” likums
Ja kāds cilvēks pārkāpj likumu vai tiek nosūtīts uz darba nometni, sods skar visu ģimeni. Vecvecāki, vecāki un bērni tiek nosūtīti uz nometni kopā ar pārkāpēju. Aplēses liecina, ka 16 darba nometnēs ir ieslodzīti aptuveni 200 000 cilvēku.
Zili kokvilnas džinsi ir nelegāls apģērbs
Džinsi reprezentē kapitālistisko Ameriku, tādēļ to valkāšana ir aizliegta. Ziemeļkorejas režīms stingri pretojas jebkurai Rietumu kultūras izpausmei, tādēļ laiku pa laikam nosaka jaunus “rietumu apģērbu” ierobežojumus. Zināms, ka pirms laika darbojās arī Čenunam lojālu jauniešu vienības, kuras pārbaudīja tādas “kapitālistiskas tendences” kā svārku garums, apavu forma, krekli, frizūras, u.c. Īpašā fokusā ir Ķīnas pierobeža – Ziemeļhamgena un Jangando, kur iedzīvotājiem ir vieglāk pieejama informācija no ārpasaules. Vainīgos, kas pieķerti “antisociālistiskā” uzvedībā, nosūta uz darba nometnēm. Taču Phenjanā pēdējos gados redzamas sievietes augstpapēžu apavos ar spīdīgiem lietussargiem un liela izmēra saulesbrillēm.
Gan sievietēm, gan vīriešiem ir atļauti 15 matu griezumi
Pēc citām ziņām, sievietēm ir atļauti 28 matu griezumi, kurus ir akceptējis pats valsts līderis Kims Čenuns. Tie iekļauti ilustrētā rokasgrāmatā, turklāt – pārsteidzoši – neviens no vīriešu griezumiem nelīdzinās paša Čenuna frizūrai. Līdera frizūra, kas tiek dēvēta arī par ambiciozu, plašākai publikai vēl nesen nebija pieejama. Pirms vairākiem gadiem notika pretēju kampaņu, kad vīrieši tika aicināti izvēlēties Čenuna griezumam līdzīgu frizūru.
Ja vēlaties izprast, kādēļ diktatora Kima Čenuna pārvaldīto valsti uzskata par draudu visai pasaulei, noskaties “National Geographic” īpašo raidījumu “Ziemeļkorejas iekšienē” svētdien, 18.novembrī plkst. 23:00.
Autors: Public ID
Tuvojas Latvijas dzimšanas diena! Kā saplānot gardu, latvisku un veselīgu svētku galdu? Kādu interesantu recepti izmēģināt šogad? Kā rūpēties par veselīgām svinībām? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Rudens bagātīgi mums piedāvā savu ražu – saknes, graudus, gaļas un zivju produktus. Tā ir mūsu nacionālā vērtība un virtuves tradīcijas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Lai kā mums patīk svētkos gatavot citzemju ēdienus, 18. novembris ir tā diena, kad visiederīgāk ir pagatavot pie zemniekiem nopirktos vietējos produktus. Uztura speciāliste iesaka šajos svētkos ar lepnumu celt galdā pupas, zirņus, kāļus, kāpostus un citas saknes, cept upju un ezeru zivis, kā arī nesmādēt reņģītes! Gatavosim plātsmaizes ar vietējiem āboliem, biezpienu, izmantosim rudzu rīvmaizi, brūklenes un piena produktus!
Svētku galda plānošana
Plānojot svētku mielastu, ieteicams ģimenei kopā pārrunāt vēlamos ēdienus, iesaka L. Sondore. Ja svētkos savās mājās uzņemsiet viesus, parūpējieties par pamatēdienu un vienojieties ar viesiem par cienastu. Saplānojiet laicīgi ēdienkarti, ņemot vērā reālo ēdāju skaitu. Izveidojiet nepieciešamo produktu sarakstu, lai varētu iepirkties organizēti un būtu mazāks risks nopirkt to, kas patiesībā nav nepieciešams. Rūpējieties, lai uz galda būtu zaļie salāti, saknes, dārzeņi – vairāk vērtīgu un labu produktu, nevis smalkmaizītes, kūkas un našķi! Uzkodām var izvēlēties ābolus, ogas, riekstus. Saldētās ogas var sajaukt ar riekstiem un medu – tā iegūsiet gardu našķi!
Namamātei vienmēr nedaudz izdevīgāk ir gatavot pamatmaltīti un desertu. Ja gatavosiet daudz dažādus salātus, uzkodas un našķus, tas būs finansiāli dārgāk un laikietilpīgāk, saka uztura speciāliste. Ja tas ir iespējams – vāriet uz ugunskura sātīgu zupu. Patriotiskās noskaņās varat pagatavot cepeškrāsnī ceptu cepeti, kartupeļus, saknes un piedevās pasniegt skābētus vai štovētus kāpostus. Izmantojiet meža ogas – dzērvenes, brūklenes pikanto mērču pagatavošanai! Savāriet ogas kopā ar čili, ķiplokiem, sīpoliem – iegūsiet lielisku mērci pie otrā ēdiena. Savukārt, ejot ciemos, saskaņojiet ciemakukuli ar saimniekiem.
Lai veselīgi svētki!
Svētku dienās ieteicams ievērot tos pašus veselīgas ēšanas principus kā ikdienā, uzsver L. Sondore. Noteikti nesēdieties pie svētku galda izsalkuši, tā apēdīsiet vairāk! Nevajag visu dienu badoties un atteikties no maltītēm, lai vakarā pamatīgi pieēstos!
Tāpat atcerieties par pietiekamu ūdens uzņemšanu! Padzerieties paši un piedāvājiet arī saviem viesim ūdeni! Garšu dažādībai, to var papildināt ar smiltsērkšķu, brūkleņu un dzērveņu ogām!
Vērtīgi atcerēties, ka svētkos nav visu laiku jāēd un jāsēž pie galda. Dodieties pastaigās, pārgājienā, dziediet, esiet aktīvi kopā ar saviem tuvajiem! Baudiet kopā būšanas prieku un apgūstiet ko jaunu – jautrās spēlēs un sirsnīgās sarunās!
Savukārt BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece atgādina, ka arī svētkos jāatceras par savu un tuvinieku veselību un drošību! Ja sajūtas kādas saaukstēšanās un saslimšanas pazīmes – nedodieties ciemos vai uz publiskiem pasākumiem, kā arī neaiciniet viesoties pie sevis!
Atcerieties, ka daudzas svētku aktivitātes var veikt ne vien mājās, bet arī ārā, svaigā gaisā, veselīgi kustoties un gūstot pozitīvas emocijas! Taču vēsajā rudenīgajā laikā ir jāpiedomā pie atbilstoša apģērba izvēlēs.
Ieviesiet svinībās krāsas!
Skaists, atbilstošs un vienlaikus veselīgs svētku papildinājums ar latviskām krāsām var būt dzērvenes, kas noderēs gan dzērienos, gan desertos, gan vienkārši skaisti rotās jebkuru ēdienu ar to košo krāsu! Kā stāsta farmaceite I. Priedniece, dzērvenes satur organiskās skābes, pektīnvielas, flavonoīdus, šķiedrvielas, vitamīnus – C, B1, B2, PP, E vitamīnu, karotinoīdus, minerālvielas – kāliju, nātriju, kalciju, fosforu, dzelzi, varu, mangānu. Tās satur arī benzoskābi, kas ir dabisks konservants, kuram piemīt antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība. Turklāt šīm ogām piemīt daudz vērtīgu īpašību, piemēram, tās palīdz saaukstēšanās gadījumā, kā organismu stiprinošs līdzeklis, arī kā sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanu profilaktisks līdzeklis, noder urīnizvadsistēmas veselībai.
Arī svētkos zāļu tējām var izmantot dažādas drogas, piemēram, mežrozīšu un upeņu augļus, kas bagāti ar C vitamīnu, vai ugunspuķes ziedus, kam piemīt organismu stiprinoša un relaksējoša iedarbība, savukārt kumelītes ziediem, piparmētras un melisas lapām piemīt nomierinoša iedarbība.
Svētku recepšu idejas
Uztura speciāliste L. Sondore piedāvā savas iemīļotākās svētku receptes jūsu svētku galda iedvesmai:
Grūbas ar lazdu riekstiem
Nepieciešamās sastāvdaļas: aptuveni 300 g grūbu un 200 g lazdu riekstu, 1 liels sīpols, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, garšvielas pēc izvēles, Extra Virgin eļļa cepšanai.
Pagatavošanas gaita: Grūbas uz nakti iemērc aukstā ūdenī. Riekstus izmērcē, noņem miziņu un nedaudz sasmalcina. Sīpolu un ķiplokus notīra, smalki sakapā. Pannā vai katlā, kurā gatavosiet, uzkarsē eļļu un sīpolus un ķiplokus apcep, līdz zeltaini. Pievieno nosusinātas grūbas un riekstus, pārlej ūdeni tik daudz, lai tas būtu aptuveni 3 cm virs grūbām. Vāra aptuveni 40 minūtes uz lēnas uguns. Uzmana, lai nepiedeg. Tad grūbas pārliek cepamajā traukā ar vāku, pievieno garšvielas pēc izvēles un cep cepeškrāsnī aptuveni 1 stundu 200 °C temperatūrā.
Padoms: grūbām pēc izvēles var pievienot meža sēnes.
Svētku cepetis
Nepieciešamās sastāvdaļas: 1,5 kg cūkas šķiņķa, 2-3 sīpoli, 2-3 ķiploka daiviņas, sāls, malti pipari, ķimenes, dažas krustnagliņas, sinepes, pastinaks, burkāns.
Cepeša maiss cepšanai vai karstumizturīgs trauks
Pagatavošanas gaita: Gaļu ierīvē ar garšvielām, sinepēm un iedur pāris krustnagliņas. Sīpolus, ķiplokus un citus dārzeņus notīra un sagriež gabalos. Tad uzkarsē cepeškrāsni uz 200 °C grādiem, gaļu liek maisā, pievieno saknes un gatavo aptuveni 2 stundas.
Padoms: līdzīgi var gatavot zivis.
Tradicionālais deserts – buberts
Nepieciešamās sastāvdaļas: ap ¾ glāzes mannas putraimu, 1 l piena, 3 olas, 3 ēdamkarotes cukura (saldumu variē atkarībā no vēlmēm), šķipsniņa svaigi malta kardamona, puse tējkarotes vaniļas cukura, rīvēta citrona miziņa, šķipsniņa sāls.
Pagatavošanas gaita: Olu dzeltenumus atdala no baltumiem, pievieno cukuru, vaniļas cukuru un garšvielas, sakuļ stingrās putās, līdz masa ir kļuvusi gaiša. Tad pienam pievieno citrona miziņu, karsē līdz vārīšanās brīdim un pienā lēnām ieber mannas putraimus. Nepārtraukti maisot, vāra, līdz izveidojusies bieza mannas putra. Uzmana, lai nepiedeg! Masā ieputo sakultos olu dzeltenumus, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi.
Olu baltumiem pievieno šķipsniņu sāls un sakuļ stingrās putās. Olu baltumus iecilā ar koka karoti bubertā, ļauj, lai parādās pirmie burbuļi un ņem nost no plīts.
Pasniedz ar dzērveņu ķīseli.
Smiltsērkšķu siltais dzēriens ar garšvielām
Smiltsērkšķu ogas liek katliņā, uzlej nedaudz verdoša ūdens un sablendē. Pievieno maltu kardamonu, čili, kanēli, pāris ingvera ripiņas, svaigas ābola šķēlītes, uzlej ūdeni un uzvāra. Karstu lej krūzēs, pievieno karoti medus un dzer karstu. Ja traucē ogu miziņas – izkāsiet dzērienu caur sietu! Dzēriens labi garšos arī atdzesēts.
Līdzīgi gatavo dzērienus no brūklenēm, dzērvenēm, pīlādžiem un citām ogām. Ja jums ir mājās ogu vai augļu sīrupi – gatavojiet tos kopā ar sildošajām garšvielām – kanēli, ingveru, kardamonu un čili.
Lai svinīgas noskaņas bagāti svētki!
Vairāk nekā 1000 seniori svētku nedēļā saņēma kopienu fondu sarūpētās svētku pakas. Tajās ir gan gardumi galdam, gan kartiņa ar sirsnīgiem apsveikuma vārdiem.
Šajos svētkos ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu kopienu fondi svētku paciņas nogādāja 250 senioriem Alūksnes un Apes novados, 150 – Kandavas novadā, 200 – Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novados, 300 – Talsu, Dundagas, Rojas un Mērsraga novados, kā arī 150 pensionāriem Ķekavas novadā.
Talsu novada fonds un Alūksnes un Apes novada fonds šogad senioriem sarūpēja arī īpašāku pārsteigumu – dāvanas, kas jaunās Borisa un Ināras Teterevu programmas “Iedod darbu ČAKLĀM ROKĀM” ietvaros tapa biedrībā “Cerību spārni”. Tie ir dažādi rokdarbi, kurus darināja cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Talsu novada fonds atzīst: ““Cerību spārnu” dāvana ir gan mīlestības pilna, gan čaklām rokām veidota, un svecītes liesma patiešām aizšķīla prieka dzirksti arī dāvanas saņēmējos, un seniori mājup devās ar augšup paceltiem lūpu kaktiņiem.”
Kopienu fondi regulāri rīko arī pasākumus – teātra izrādes un labestības brokastis. Tajos seniori gan bauda kopā būšanas prieku, gan saņem svētku paciņas. Vientuļajiem senioriem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar piedalīties pasākumos, paciņas mājās nogādā brīvprātīgie.
Autors: Teterevufonds.lv / 23.11.2017
Trešdien gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +6..+9 grādiem valsts austrumos un +10..+12 grādiem pārējā Latvijā, pārspējot 18.novembra siltuma rekordus, prognozē sinoptiķi.
Dienvidu, dienvidrietumu vējš brāzmās pastiprināsies līdz 12-17 metriem sekundē, naktī piekrastē gaidāmas brāzmas līdz 20 metriem sekundē.
Visā valstī gaidāms apmācies laiks, palaikam līs, daudzviet būs arī dūmaka.
Rīgā Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā gaidāms neliels lietus un dūmaka, stiprāk līs nakts otrajā pusē. Dienvidu, dienvidrietumu vēja ātrums brāzmās sasniegs 15 metrus sekundē, dienas gaitā vējš mazliet pierims. Gaisa temperatūra naktī nepazemināsies un dienā pakāpsies līdz +11..+12 grādiem.
Jau ziņots, ka līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas galvaspilsētā reģistrēta 18.novembrī, ir +10,4 grādi 1980.gadā, savukārt visas valsts rekords ir +12,2 grādi 2002.gadā Daugavpilī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Pagājušā gada 18.novembrī gaisa temperatūra pakāpās līdz +8..+11 grādiem un piecās novērojumu stacijās piekrastē tika pārspēts siltuma rekords.
Valsts svētkos, 4. maijā Rīgā būs plaša svētku programma, kur viens no vizuāli iespaidīgākajiem pasākumiem būs 12. starptautiskās mākslas uguņošanas sacensības, kas risināsies 11. novembra krastmalā, un tajā piedalīsies komandas no Somijas, Lielbritānijas un Meksikas. Sacensību noslēgumā svētku uguņošanas priekšnesumu sniegs arī pašmāju mākslinieki.
4. maija svētku programmā ir paskumi, kuros piedalās Rīgas sadraudzības pilsētu mākslinieki, kuri pārstāv valstis, kas tāpat kā Latvija gatavojas un svin savas valsts simtgadi. Tas ir koncerts “Simtgades ritmos”, kā arī 12. starptautiskās mākslas uguņošanas sacensības, kurās par uzvaru cīnīsies trīs ārvalstu komandas. Viena no tām ir Somija, kura šogad atzīmē savas valsts simtgadi. Somu uguņošanas mākslinieki atsaucās aicinājumam piedalīties Latvijas valsts svētkos, piedāvājot skatītājiem enerģisku priekšnesumu rokenrola ritmos, kas mīsies ar uguņošanu populāra somu nacionālā skaņdarba pavadībā, tādējādi atklājot savas valsts kultūras mantojumu un vērtības.
Uguņošanas sacensības sāksies plkst. 22.00 pēc pasākuma “Pavasaris. Roks. Daugava”. Skatītājiem būs iespēja vērtēt visu komandu sniegumu un balsot par sev tīkamāko priekšnesumu. Uzvarētāju noteiks summējot sacensību žūrijas un skatītāju piešķirtos punktus, taču tiks sveikta arī skatītāju simpātiju ieguvusī uguņošanas komanda.
Pēc sacensībām pasākuma apmeklētāji 4. maija svētku svinību izskaņā varēs vērot pašmāju pirotehniķu uguņošanas priekšnesumu, kuru demonstrēs SIA “PyroPower”. Priekšnesuma muzikālajam noformējumam par pamatu ņemta komponista Ulda Marhilēviča kompozīcija “Brīvības svīta”.
4. maijā sabiedriskais transports Rīgā būs bez maksas.
Svētku pasākumus atbalsta Rīgas dome. Plašāka svētku programma ar informāciju par dalībniekiem, norises laiku un vietu pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv, kā arī drukātā veidā Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centros, Rīgas kultūras centros, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālēs un tūrisma informācijas centros.
Vakcinācijai pret Covid-19 tagad ir jābūt valsts absolūtajai prioritātei, lai Latvija ātri izkļūtu no pandēmijas, tādu viedokli, tiekoties ar veselības ministru Danielu Pavļutu (AP), pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmās amatpersonas ieskatā tas ir jāņem vērā valdības darbā un lēmumos, turklāt šim mērķim ir jāpakļauj visi valsts rīcībā esošie resursi.
Tikšanās laikā veselības ministrs pastāstīja par savu vakcinācijas plāna ieceri, kas drīzumā tiks pabeigta un aktualizēta valdībai un sabiedrībai. Pavļuts akcentējis, ka tajā ir domāts par skaidru visu vakcinācijā iesaistīto institūciju un personu – gan mediķu, gan citu – iekļaušanu vienotā sistēmā ar vienotu vadību. Tādā veidā tikšot nodrošināta maksimālā ik nedēļas vakcinācijas kapacitāte. Tāpat tajā būs noteikta skaidra vakcinācijas rindas veidošanas kārtība, kā arī sistēma, kā cilvēki tiks informēti par to, kad un kur viņam ir paredzēta vakcinācija. Ministrs arī norādīja, ka drīzumā sāksies visu valsti aptveroša informatīva kampaņa, lai aicinātu cilvēkus vakcinēties.
Valsts prezidents un veselības ministrs bija vienisprātis, ka masveida brīvprātīga vakcinācija ir jāveic visīsākajā iespējamajā laikā, maksimāli efektīvi organizējot vakcinācijas procesu un nodrošinot vislielāko iespējamo vakcinācijas kapacitāti nedēļā.
Tāpat Valsts prezidents pārrunāja ar ministru citas veselības nozarē iesāktās un turpināmās reformas un vispārējo politisko situāciju valstī.
Valsts prezidents uzsvēra, ka Pavļuta līdzšinējā politiskā un administratīvā pieredze ir labs pamats viņa veiksmīgai darbībai jaunajā amatā, atzinīgi novērtēja viņa apņēmību un skaidro redzējumu par tūlīt veicamajiem uzdevumiem un vēlēja viņam panākumus visas sabiedrības interesēs.
“Ukraiņu tauta ir ļoti vienota. Tā nepadodas. Un tās spēja izturēt kaut ko tādu ir apbrīnojama,” tā, atgriezies no vizītes Kijivā, saka Latvijas prezidents Egils Levits. Viņš Ukrainā bija kopā ar pārējiem Baltijas un Polijas prezidentiem.
Krievijas agresijai Ukrainā ir genocīda pazīmes, tomēr juridiski to var izšķirt tiesa, ceturtdien, atgriežoties no ārkārtas vizītes Ukrainā, žurnālistiem sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
“No juridiskā viedokļa, to varētu konstatēt kāda no starptautiskajām tiesām, bet, redzot savām acīm, kas ir noticis ar Ukrainu, man šķiet, ka tur ir visas genocīda pazīmes. Es to sauktu par genocīdu, kaut gan juridiski to vēlāk konstatēs kāda no starptautiskajām tiesām. Izskatās, ka tas ir genocīds,” savā vērtējumā dalījās valsts pirmā persona.
Video
Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izpratnē Krievijas veiktās darbības Ukrainā atbilst genocīdam, aģentūrai LETA ar sava preses sekretāra Sandra Sabajeva starpniecību norādīja premjers.
“Pēc visām pazīmēm Krievija cenšas iznīcināt ukraiņu tautu. Manā izpratnē tas ir genocīds,” norāda premjers.
Kā ziņots, šonedēļ Krievijas rīcību Ukrainā par genocīdu nodēvējis ASV prezidents Džo Baidens. Tāpat to izdarījis arī Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Savukārt Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien atteicās Krievijas darbības Ukrainā saukt par genocīdu pret ukraiņiem.
Makrons paziņoja, ka vislabākais ir būt piesardzīgam, šādās situācijās lietojot genocīda terminu, jo īpaši tādēļ, ka “ukraiņi un krievi ir brāļu tautas”. “Brāļu tautas” ir Krievijas propagandas bieži izmantots jēdziens, lai uzsvērtu it kā ciešās saites valstu starpā.
Galvenais uzdevums ir panākt strauju vakcināciju, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš pavēstīja, ka drīzumā tas būs iespējams, jo Latvijā ienāks lielāks skaits vakcīnu devu. Prezidenta ieskatā, nepieciešams ātri vakcinēt prioritārās grupas un citus cilvēkus, lai vakcīnas pret Covid-19 sāktu darboties un lai laicīgi šo vakcinācijas procesu arī pabeigtu.
“To noorganizēt ir veselības ministra uzdevums. Mēs redzam, ka infrastruktūra ir uzbūvēta un mēs ar cerībām raugāmies, ka vakcinācija notiks ātri un strauji, ka vakcīnas nepaliks noliktavās, bet no lidostas caur noliktavu nonāks līdz cilvēkiem,” sacīja Levits.
Arī Kariņš akcentēja, ka svarīgs ir raits vakcinācijas temps, lai vakcīnas neuzkrātos nedz centrālajā noliktavā, nedz atsevišķos vakcinācijas punktos. Viņš norādīja, ka sistēma ir izveidota un, piemēram, vakcinācijas tempi pagājušajā nedēļā bija labāki nekā nedēļu iepriekš.
“Izskatās, ka šonedēļ šī tendence turpinās. Veselības ministrijai svarīgi šo tempu uzturēt un raiti virzīties uz priekšu, lai mēs sasniegtu kopīgo imunitāti un izeju no pandēmijas radītās krīzes. Patlaban šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, ir tikai jāturpina,” teica Ministru prezidents.
LETA jau rakstīja, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā kopumā pret Covid-19 saņēmuši 8564 cilvēki, otro poti saņemot līdz šim augstākajam cilvēku skaitam, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.
Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Patlaban tas ir otrais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī. Augstāks rādītājs, dienā sasniedzot 9114 vakcinētos, fiksēts 7.aprīlī.
Pirmo vakcīna devu vakar saņēma 6215 cilvēki, bet otro poti, tādējādi noslēdzot vakcinācijas procesu – 2349. Šāds otro vakcīnas devu saņēmušo iedzīvotāju skaits ir augstākais rādītājs vakcinācijas procesa gaitā. Augstāks tas ir bijis vien 2.februārī un 20.aprīlī, kad vakcinēti attiecīgi 1673 un 1672 cilvēki.
Šīs nedēļas pirmajās trīs dienās vidēji diennaktī potēti 6220 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 5502 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.
Nepilna puse vakar vakcinēto bija personas virs 60 gadu vecuma, savukārt aptuveni katrs ceturtais sapotētais bija cilvēks ar hronisku saslimšanu. Nepilns 1000 vakcinēto bija izglītības iestādēs nodarbinātie. Vakar vakcinēts arī nepilns simts operatīvo dienestu darbinieku, kā arī vairāk nekā 50 nozaro prioritāro iestāžu darbinieki.
Vakar pirmo poti saņēmusi arī kāda 100 gadus veca kundze Skultes doktorātā. Līdz ar to kopumā līdz šim vakcinēti 15 cilvēki 100 un vairāk gadu vecumā.
Aizvadītajā diennaktī cilvēki visbiežāk potēti ar “Moderna” vakcīnu, pirmajai un otrajai potei kopumā izmantojot 4919 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer”/BionTech” vakar vakcinēti kopumā 2696 cilvēki, savukārt visretāk vakar izmantota “AstraZeneca” vakcīna, to izmantojot 949 cilvēku vakcinācijai.
Līdz šim vakcīnas pirmo devu saņēma 10,45% Latvijas iedzīvotāju, savukārt abas – 1,73%.
Latvijas iedzīvotājiem nevajag bīties sapņot, bet to vajag darīt gudri, lai būtu iespējams virzīties uz sapņu piepildījumu un tas dotu labumu visai sabiedrībai, Jaungada uzrunā iedzīvotājiem mudināja Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidenta skatījumā, sapņi, kuros “ieceram savu un mūsu Latvijas nākotni”, dzīvo cerībās. Sapņi spēj saredzēt to, kā vēl nav, un iezīmēt jābūtību, kurp tiekties.
Levits aicināja sapņot gudri, lai varētu atbildēt uz 21.gadsimta lielajiem jautājumiem, piemēram, piedāvājot jaunu ekonomikas modeli, kur “pietiekamība būtu kā vērtība, nevis dzīšanās pēc patēriņa”. “Tas nozīmē jaunu uzvedību patēriņā, citu attieksmi sociālā laukā, jaunus ikdienas paradumus gan katram no mums personīgi, gan valstīm un citiem globālajiem spēlētājiem. To pieprasa solidaritāte ar veselo saprātu, ar mūsu veselību, ar paaudzēm, kas nāks pēc mums, un ar visu dzīvo dabu,” sacīja prezidents.
Prezidents atzīmēja, ka “mēs priecājamies par tehnoloģiju attīstību”, tomēr ir jāvēršas arī pret šīs attīstības blakusefektiem un manipulācijām, “kas apdraud cilvēka privātumu un brīvo gribu”. “Mēs, latvieši, attīstītas un stabilas valsts pārstāvji, esam vienlīdz atbildīgi meklēt, un esam arī vienlīdz spējīgi atrast nepieciešamos risinājumus,” sacīja Levits, “sapņiem vienmēr ir jābūt lielākiem, nekā viens cilvēks tos spētu īstenot. Tāpēc būsim draudzīgi pret līdzcilvēku sapņiem, jo kāds no tiem var ļoti noderēt nākotnē.”
Levits vēlēja Latvijas iedzīvotājiem ticību saviem spēkiem, spējai sasniegt mērķus un īstenot savus sapņus. “Es vēlu mums visiem kopā vairāk pašapziņas, domājot par savu valsti. Ne lepnību, bet to nepieciešamo pašapziņu, ar kuru droši ieiet nākamajā desmitgadē,” teica Valsts prezidents.
Politiķis aicināja novērtēt to, ko trijās desmitgadēs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir izdevies sasniegt, uzsverot, ka Latvija ir pasaules attīstīto valstu pulkā. “Mūsu zinātnieki un mākslinieki pašsaprotami un augstvērtīgi darbojas pasaules līmenī, mūsu uzņēmēji nebaidās no starptautiskas konkurences. Ticība saviem spēkiem ir nepieciešama, turpinot uzlabot savu valsti,” sacīja prezidents.
Prezidents novēlēja iedzīvotājiem pārliecību, kas nozīmē arī rīcību, lai vienu pēc otras risinātu problēmas, nevis nolaistu rokas to priekšā. Levits norādīja, ka katrs var kļūdīties, – to vajagot vienkārši atzīt un doties tālāk.
Valsts pirmā amatpersona aicināja uzturēt atvērtu demokrātisku diskusiju, lai vienotos par visiem labāko risinājumu. “Ir nepieciešama pārliecība un gatavība rīkoties, lai augstā nevienlīdzība nedalītu cilvēkus veiksminiekos un atstumtajos. Lai mēs pieņemtu saprātīgus lēmumus un atbildētu par to sekām. Lai nedotu tukšus solījumus,” teica prezidents.
Prezidents novēlēja, lai pārliecība par savu gribu un spējām pavada Latvijas iedzīvotājus 21.gadsimta trešajā desmitgadē, uzlabojot valsti un “iekārtojot to tā, lai tā būtu mājīga mums visiem”.
“Es vēlu mums cerību, ticību, pārliecību un pāri visam – mīlestību. Lai tā apņem mūsu tuvos cilvēkus, mūs visus Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, mūsu mīļajā Latvijā. Lai tā apņem visus latviešus plašajā pasaulē,” sacīja prezidents, piebilstot, ka par spīti it visam “Latvija ir un būs sekmīga, Latvija ir un būs jaudīga, Latvija ir un būs valsts ar lieliskiem cilvēkiem”.
Video
Autors: nozare.lv/Dieviete.lv
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī 80 gadu jubilejā sveicis Latvijas Nacionālā teātra aktieri un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Uldi Dumpi, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
“No sirds godinu sirsnīgu, labestīgu un humora pilnu zemgalieti, virtuozu raksturlomu meistaru, kurš ar savu talantu, cilvēcīgo siltumu un personības spēku ieguvis paliekošu tautas godu un mīlestību. Jūsu atveidotie teātra un kino varoņi ir tik leģendāri, ka vairāku paaudžu skatītāju sirdīs un atmiņās dzīvo ne tikai kā personāži, bet arī kā dzīvi cilvēki,” vēsta ieraksts prezidenta pasniegtajā Cildinājuma rakstā.
Video
Klātesot aktiera dzīvesbiedrei Dainai Dumpei, meitai Dacei un mazbērnu un mazmazbērnu pulkam, Rinkēvičs jubilāram pasniedza Cildinājuma rakstu un kopā ar visu Dumpja ģimeni Rīgas pils Sūtņu zālē pārrunāja jubilāra devumu teātra un kino mākslā.
Kā norādīts Nacionālā teātra tīmekļvietnē, Dumpis dzimis 1943.gada 3.oktobrī Bauskā. Bērnību pavadījis dzimtas mājās “Dumpjos” Īslīces pagastā, vēlāk ar māti pārcēlušies uz Rundāles pagastu un Bausku.
Skolas gaitas mākslinieks iesācis Īslīces pamatskolā, mācījies Pilsrundāles septiņgadīgajā skolā, 1961.gadā beidzis Bauskas vidusskolu. Mācījies arī mūzikas skolā klavieres, trompeti un spēlējis basketbolu sporta skolā.
1965.gadā Dumpis absolvējis Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes Aktieru nodaļu un sācis strādāt Nacionālajā teātrī. Atveidojis nozīmīgas lomas teātrī, radio un televīzijas teātrī.
Par viņu sarakstītas grāmatas – 2003.gadā klajā nāca Diānas Spertāles grāmata “Uldis Dumpis. Spoguļattēls”, savukārt 2015.gadā dienasgaismu ieraudzīja Līgas Blauas grāmata “Uldis Dumpis. Zemgalietis”.
Saeimas Prezidijs un Frakciju padome šodienas sanāksmē nemainīja Valsts prezidenta vēlēšanu datumu – tas notiks 29.maijā.
Kopumā bija divi ierosinājumi – 34 deputātu piedāvājums rīkot prezidenta vēlēšanas 5.jūnijā un 45 parlamentāriešu iesniegums, kurā rosināts izraudzīties prezidentu 29.maijā.
Prezidenta vēlēšanu rīkošanu 29.maijā par piemērotāku uzskatīja koalīcijas frakcijas – nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, “KPV LV”, “Attīstībai/Par!”, “Jaunā Vienotība” un Jaunā konservatīvā partija.
Savukārt opozīcijas deputāti no “Saskaņas” un Zaļo un zemnieku savienības pauda, ka būtu labāk ievēlēt prezidentu 5.jūnija Saeimas sēdē, nesasteidzinot šo jautājumu. Parlamentārietis Uldis Augulis (ZZS) arī uzsvēra, ka 34 deputāti ierosinājumu par 5.jūniju iesniedza pirmie, tātad par to arī būtu jālemj.
Savukārt Valērijs Agešins (S) vēlējies uzzināt, kāpēc iepriekšējā Prezidija sēdē netika skatīts šis opozīcijas deputātu ierosinājums. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) norādīja, ka būtu pāragri šo ierosinājumu pieņemt vai noraidīt. Viņa arī norādīja, ka šis iesniegums paliks aktuāls gadījumā, ja 29.maijā prezidents netiks ievēlēts.
Kā ziņots, iepriekš notikušajā sēdē partiju pārstāvji apmainījās ar pārmetumiem, bet vienojās mēģināt rast kompromisu par Valsts prezidenta vēlēšanu norises dienu.
Parlamenta spīkere jau iepriekš minēja vairākus argumentus, tajā skaitā uzsverot, ka Prezidijs ārkārtas sēdi 29.maijā sasaucis atbilstoši Satversmei un Kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Satversme garantē tiesības Prezidijam patstāvīgi izlemt jautājumus par parlamenta sēžu sasaukšanu. Mūrniece tāpat norādīja, ka arī 34 deputātiem ir tiesības aicināt sasaukt Saeimas sēdi.
Uz Valsts prezidenta posteni kopā pretendē trīs personas. Koalīcijas deputāti pieteikuši Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru. ZZS prezidenta amatam izvirzījusi virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru un daži “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputāti parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Autors: nozare.lv
Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas “Jaunā vienotība” (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).
Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī “Progresīvie”, kuriem parlamentā ir 10 deputāti.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.
Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo “Progresīvo” izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Video
Kā pirmā otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 “Progresīvo” deputāti. Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji “Apvienotais saraksts”, kuram ir 15 balsis, kā arī Aināra Šlesera “Latvija pirmajā vietā” ar deviņām balsīm un deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība (NA) (13 mandāti) un Alekseja Rosļikova “Stabilitātei” (10 mandāti) vēl pirms balsošanas sākuma bija solījuši neatbalstīt nevienu no kandidātiem. Arī trešajā balsojumā piedalījās 87 deputāti, no kuriem desmit nobalsoja pret abiem kandidātiem. Pret abiem kandidātiem trešdien balsoja “Stabilitātei”, bet NA politiķi savas balsis netika nodevuši.
Kā liecina informācija aģentūras LETA arhīvā, Rinkēvičs dzimis 1973.gadā Jūrmalā.
Rinkēvičs absolvējis Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultāti, saņēmis sertifikātu par politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijām Groningenas Universitātē, Nīderlandē. Viņam ir arī divi maģistra grādi, kas iegūti LU politikas zinātnē un ASV Nacionālās Aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālajā koledžā.
Rinkēvičs 90.gados strādājis kā Latvijas Radio žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos, pēc tam dažādos amatos sācis savu karjeru Aizsardzības ministrijā (AM), kurā kopš 1997.gada vairāk nekā desmit gadus ieņēma augstākā ierēdņa – AM valsts sekretāra – amatu.
No 2002. līdz 2003.gadam Rinkēvičs bija Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO, un no 2005.gada līdz 2007.gada janvārim ieņēma NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas biroja vadītāja posteni.
No 2008.gada oktobra līdz 2011.gada jūlijam Rinkēvičs bija Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs.
Zatleram netiekot pārvēlētam uz otro prezidentūras termiņu un iesaistoties politikā, tajā iesaistījās arī Rinkēvičs, un 2011.gadā viņš kļuva par Valda Dombrovska (V) vadītās valdības ārlietu ministru, savukārt 2012.gada sākumā iestājās bijušā prezidenta Zatlera vadītajā Reformu partijā.
Ārlietu ministra amatu Rinkēvičs saglabāja arī Laimdotas Straujumas (V), Māra Kučinska un nu jau abās Kariņa valdībās.
2014.gada pavasarī Rinkēvičs iestājās partijā “Vienotība”. 2022.gada 14.Saeimas vēlēšanās Rinkēvičs ievēlēts parlamentā no partiju apvienības “Jaunā vienotība” saraksta.
Rinkēvičs ir Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks, Viestura ordeņa lielkrusta komandieris, kā arī saņēmis NATO un vairāku Latvijas sabiedroto ārvalstu augstus apbalvojumus.
Kā ziņots, prezidenta vēlēšanas radījušas spekulācijas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu.
Tomēr gan AS, gan Nacionālā apvienība paziņojušas, ka tādā koalīcijā nestrādātu, tāpēc ir jautājums, vai JV, ZZS un “Progresīvie” paši gribētu strādāt koalīcijā, ko veidotu tik neliels vairākums jeb tikai 52 deputāti.
Turpinoties informatīvajai drošības kampaņai gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”, Valsts policija kopā ar biedrību “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) un kampaņas partneriem 8. februārī rīkoja diskusiju. Tās laikā tika pārrunāti gājēju drošības noteikumi, uzklausīti RASA biedru viedokļi un ieteikumi senioru drošībai, kā arī izteikti priekšlikumi Rīgas domes Satiksmes departamentam (RDSD) infrastruktūras pilnveidošanai. Līdzīgas tikšanās iecerētas arī citur reģionos.
Sarunā ar RASA biedriem piedalījās Valsts policijas un kampaņas partneru pārstāvji no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas, klātesot arī RDSD darbiniekiem.
Diskusijā aktīvi piedalījās gan seniori transportlīdzekļu vadītāji, gan arī gājēji, apmainoties viedokļiem un daloties pieredzes stāstos. Biedrības pārstāvji ne tikai izteica savus novērojumus, bet arī labprāt uzklausīja kritiku, aizdomājoties, cik katrs no mums rīkojas droši un ar kādu attieksmi veido ceļu satiksmes kultūru.
“Priecājamies, ka notika šāda diskusija un tika aktualizēta šī tēma. Gājēju drošības jautājumi nenoliedzami skar gan infrastruktūru, gan arī satiksmes dalībnieku attieksmi. Taču, ja infrastruktūras jautājumi ir risināmi ilgtermiņā, tad pie izpratnes un attieksmes maiņas varam strādāt jau tagad. Tāpēc jo īpaši pozitīvi vērtējams, ka seniorus klātienē uzklausīja un diskusijā iesaistījās atbildīgās institūcijas, lai kopīgi domātu, kā situāciju uzlabot un negadījumu skaitu samazināt,” skaidro Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Uzklausot senioru viedokļus, RDSD Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas vadītāja Ilze Ostaša norādīja, ka izskanējušos priekšlikumus izskatīs ne tikai institūcijas iekšienē, bet tiksies arī ar SIA “Rīgas satiksme” pārstāvjiem, lai pārrunātu tās kompetencē esošos jautājumus. I. Otaša arī paskaidroja, ka Rīgā ir vairāk nekā 400 neregulējamo gājēju pāreju, no kurām teju katra ceturtā ir neatbilstoša šābrīža valsts obligātajam standartam. Ieguldot līdzekļus, bīstamās pārejas pakāpeniski tiek uzlabotas (pārveidotas par regulējamām, izbūvēts apgaismojums u. c.) vai pārbūvētas atbilstoši gājēju ērtībām un drošībai, kā arī veidotas jaunas. Katru gadu tiek izbūvēts arī vairāk nekā 40 ātrumvaļņu un ieviesti braukšanas ātruma (30 km/h) ierobežojumi.
Savukārt RASA Mācību centra vadītāja Līvija Marcinkēviča pēc tikšanās uzsvēra: “Diskusijā un arī pēc notikušā reida kopā ar Valsts policijas pārstāvjiem redzējām, cik dažādi mēs katrs esam un cik atšķirīgi attiecamies pret drošības normu ievērošanu uz ceļa. Pārrunājot dažādas piedzīvotās situācijas, nonācām pie secinājuma, ka ļoti būtiska ir satiksmes dalībnieku savstarpējā sapratne un cieņa. Ikviens no mums veido satiksmi, tāpēc svarīgi ir skatīties uz sevi, ievērot noteikumus, lai drošu pārvietošanos veidotu kā ierastu sistēmu mūsu ikdienā. Turklāt mēs kā vecvecāki esam arī atbildīgi pret saviem mazbērniem, jau mazotnē rādot priekšzīmi un ieaudzinot pareizu attieksmi pret drošības jautājumiem.”
Diskusijas dalībnieki no Valsts policijas saņēma grāmatzīmes ar padomiem gājējiem drošākai dalībai ceļu satiksmē un gaismu atstarojošās vestes. Līdzīga tikšanās jau notikusi Zemgalē ar Dobeles pilsētas pensionāru biedrību, savukārt šonedēļ notiks Valmierā, bet nākamnedēļ – Krāslavā.
Jau ziņots, ka Valsts policijas padziļinātajā pētījumā secināts, ka seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Lai pievērstu uzmanību senioru drošībai uz ceļa un atgādinātu, ka par savu drošību jārūpējas katram pašam, janvārī uzsākta informatīva drošības kampaņa “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.
Šogad valstī līdz 10. februārim ceļu satiksmes negadījumos kopumā cietuši 88 gājēji un pieci gājuši bojā. No tiem 74 cietušie un trīs bojāgājušie, tostarp arī viens velosipēdists, bijuši vecumā virs 60 gadiem.
Autors: Valsts policija
13.02.2019.
2018. gada 18. novembrī pēc Latvijas simtgades svētku uguņošanas Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris piedāvā izbaudīt stundu neikdienišķa miera izcilu mūziķu programmā Nakts koncerti Vecrīgā”. Plkst. 22.00 deviņi kamermūzikas koncerti sāksies vēstures elpas iezīmētās vietās Vecrīgā – majestātisko Rīgas Domu ar pasaulslavenajām ērģelēm, stalto, noslēpumaino Pēterbaznīcu, skaisto Jāņa baznīcu un daudzas citas nozīmīgas Rīgas kultūras vietas. Ieeja koncertos bez maksas.
Koncertu sākums plkst. 22.00. Ieeja bez maksas. Bezmaksas ieejas kartes koncertu norises vietās varēs saņemt jau no plkst. 20.00 līdz pat koncerta noslēgumam. Koncertu garums – aptuveni viena stunda.
Koncertprogrammās dominē Latvijas labāko komponistu skaņdarbi, kas radīti no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Koncertos tiks atskaņoti Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Ērika Ešenvalda u. c. mūsu ievērojamu komponistu darbi. Tiem līdzās dzirdēsim tādu pasaules mēroga ģēniju kā Johannesa Brāmsa, Antonīna Dvoržāka, Arvo Perta un Riharda Štrausa opusus.MuzicēsLatvijas labākie solisti, no kuriem vairāki ir zināmi un pieprasīti arī aiz Latvijas robežām. Koncertsajūtu papildinās mākslinieku Ievas Jurjānes un Mārtiņa Feldmaņa krāsu un gaismu scenogrāfija.
Rīgas Domā dziedās soprāns Gunta Gelgote, spēlēs trompetists Jānis Porietis, ērģelniece Ligita Sneibe un “DD orķestris” diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā. Skanēs Marģera Zariņa Concerto innocente, kur baroka stilizācijā ērģeles saspēlējas ar nelielu orķestri un elektrisko ģitāru; būs Krievijas apcerīgā meistara Vladimira Martinova “Svētības” – ļoti skaista meditācija – un Maijas Einfeldes Gloriajeb slavinājums ar žilbu trompetes partiju; spilgta, gaismpilna Hokana Sundina mūzika ērģelēm solo; kinematogrāfiska Indras Rišes “Rudens meditācija” u. c.
Sv. Pētera baznīcā uzstāsies sitaminstrumentālistu ansamblis Perpetuum ritmico. Sitaminstrumentu ansamblis Pēterbaznīcas varenajā akustikā – gan vizuāli efektīgs piedzīvojums, gan spēcīgs skanisks pārdzīvojums. Reiha darbs ir kā mūžīgais pulss. Amerikā dzīvojošais Latvijas ģēnijs Krists Auznieks ir modernās mūzikas brīnumdaris. Ar interesi gaidām jaundarbu, ko uzrakstījusi viena no daudzsološākajām jaunajām komponistēm Madara Pētersone. Un – kā gan var atteikties no iespējas dzirdēt latviešu mūzikas superhitu Emīla Dārziņa Melanholisko valsivai igauņu ģēnija Arvo Perta pārpasaulīgi skaistās meditācijas pārlikumā sitaminstrumentiem.
Sv. Jāņa baznīcā muzicēs vijolnieks Raimonds Ozols, ērģelniece Liene Andreta Kalnciema un vokālais ansamblis Anima solla(vadītāja Mārīte Puriņa). Romantiskās mūzikas programmā skanēs brīnumskaistā meditācija no Masnē operas “Taīda”, Argentīnas tango ugunīgā meistara Astora Pjacollas Ave Maria, melodija no Zigmara Liepiņa mūzikla “Vadonis”, Riharda Dubras motetes u. c.
Reformātu baznīcā programmas centrā ir populāras latviešu autoru solodziesmas, ko dziedās Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Agnese Egliņa ir programmas mugurkauls un dzīvības avots. Piedalās arī LNSO pirmā klarnete Mārtiņš Circenis, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouworķestrī (viens no pasaules labākajiem orķestriem) spēlējošā altiste Santa Vižine un jaunais kontrabasa spēles supertalants Matīss Eisaks ar ļoti efektīgu Pētera Vaska darbu vienam pašam kontrabasam.
Anglikāņu baznīcā uzstāsies vijolniece Ilze Kirsanova, dziedātāja Irma Pavāre un ērģelnieks Jānis Karpovičs. Vijoles solo mirdzēs 20. gadsimta sākumā dzimušo vienaudžu Garūtas, Ādolfa Skultes un Ivanova mūzikā, kā arī Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” versijā vijolei un ērģelēm. Irmas Pavāres balsī skanēs Emīla Dārziņa skaniski mīlestības mirkļi un Jāņa Mediņa skaistākās muzikālās apceres.
Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā muzicēs dziedātāja Evija Martinsone, flautiste Ilze Urbāne, altiste Jevgenija Gorbunova un ērģelniece Jolanta Barinska. Programmā Latvijas komponistu mūzika cauri laikiem – no Jurjānu Andreja un Jāzepa Vītola sengadu šedevriem līdz mūslaiku populārāko klasiskās mūzikas autoru Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda meistardarbiem.
Lielās ģildes Minsteres zālē satiksim klasisku kameransambli – LNSO stīgu kvartetu, kura programmā nākošā gada lieljubilāra Tālivalda Ķeniņa “Maza svīta” un Antonīna Dvoržāka skaistais Otrais klavierkvintets, kur kvartetam pievienosies pianiste Veronika Rinkule.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē spēlēs spožs draugu ansamblis – klavierkvartets RIX un spožā flautiste Dita Krenberga. Programmā – vācu romantiķi Johanness Brāmss un Rihards Štrauss, latviešu autori Andris Balodis, Jānis Mediņš un Pēteris Vasks. Tāpat svinētājus iepriecinās grieķu kino un teātra mūzikas autora Mariosa Strofalisa it franciskais valsis “Izabella”.
Zirgu ielas koncertzālē piecu daudzkrāsainu meditāciju programmu sniegs trio NYX. Klusumam – Imanta Zemzara “Mēnessgaisma”, dabas klātbūtnei – Pētera Vaska Flautas sonāte, dzimtaskokam – Arvo Perta Fratres, pilsētas nervam – Marinas Vidmontes “Strūklaka”, pašizpausmei – Jēkaba Nīmaņa “Divertisments un tango”.
Koncertprogrammu atbalsta LV100.
Koncerti veltīti Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, norisinās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, atbalsta Kultūras ministrija.
Novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiek svinēta Latvijas valsts simtgade. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembrisun www.riga.lv
Autors: LNSO
14.11.2018.
Gandrīz puse jeb aptuveni 40% Covid-19 inficēšanās gadījumu notiek mājsaimniecībās – no citiem ģimenes locekļiem. Bieži vien tādēļ, ka ģimenē ir kāds inficētais, kuram nav vietas, kur izolēties. Lai kaut daļēji risinātu jautājumu, valdība šodien deva zaļo gaismu īpašai programmai, kas ļaus inficētajiem un kontaktpersonām pašizolācijas laiku pavadīt viesnīcās par valsts budžeta līdzekļiem.
Video
Valsts alimentu nemaksātāju vietā par 44 736 bērniem pērn izmaksājusi 49,6 miljonus eiro, liecina Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas (UGFA) publicētais 2018.gada pārskats.
Pērn par 43% audzis UGFA regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmērs, bet par 20% audzis fonda izmaksāto līdzekļu apmērs.
Attiecīgi 2018.gadā UGFA regresa kārtība atgūti 7 993 212 eiro, kas ir par 2 394 834 eiro vairāk nekā 2017.gadā, kad tika atgūti 5 598 378 eiro. Savukārt pērn izmaksāti 49 621 928 eiro, kas ir par 8 408 881 eiro vairāk nekā 2017.gadā, kad tika izmaksāti 41 213 047 eiro.
UGFA pērn saņemti nedaudz mazāk iesniegumi par uzturlīdzekļu izmaksu, proti, 2018.gadā šādi iesniegumi bijuši 10 737, bet 2017.gadā – 11 134. Taču saglabājusies augoša tendence tieši iesniedzēju, kam uzturlīdzekļi tiek izmaksāti skaitā – 2018.gadā bija 28 111 šādi iesniedzēji, bet 2017.gadā – 25 590. Kopumā uzturlīdzekļi tiek izmaksāti 44 736 bērniem.
Tāpat ievērojami audzis parādnieku skaits, ja 2017.gadā parādnieku sarakstā bija 42 661 cilvēks, tad 2018.gadā jau 49 329.
Pārskatā norādīts, ka uzturlīdzekļu parādnieks var vērsties UGFA ar iesniegumu, lūdzot noslēgt vienošanos par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus.
UGFA 2018.gadā saņemti 2 049 parādnieku iesniegumi par vienošanos par kārtību, kādā parādnieks veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus noslēgšanu. Savukārt par UGFA lēmuma nepildīšanu personu var saukt pie kriminālatbildības, kā sodu piemērojot īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Pērn UGFA nosūtījusi 269 iesniegumus kriminālprocesa uzsākšanas izvērtēšanai.
Ja uzturlīdzekļu parādnieks nepilda UGFA lēmumu, tad lēmums tiek nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam. 2018.gadā 6577 fonda administrācijas lēmumi nodoti piespiedu izpildei zvērinātiem tiesu izpildītājiem.
2018.gadā fondā saglabājies nemainīgs darbinieku skaits kā gadu pirms tam, proti, tur strādā 26 ierēdņi un 13 darbinieki.
Autors: nozare.lv
06.07.2019.
9.decembrī plkst. 19:00 Rīgas Doma baznīcā notiks pirmssvētku kormūzikas koncerts “Adventes Dziesmusvētki Rīgas Domā”, kurā piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmāvadībā. Latvijas klausītājiem būs iespēja dzirdēt unikālu muzikālo programmu, kas ir sagatavota īpaši izpildīšanai majestātiskajā Doma baznīcā. Viduslaiku baznīcā Ziemassvētku atmosfērā skanēs populāras un iecienītas garīgās un klasiskās melodijas, kā arī iecienītākie skaņdarbi visā pasaulē atzīta Latvijas kora izpildījumā.
Svētku koncertā piedalīsies izcilais pianists Daumants Liepiņš, operas solists, tenors Artjoms Safronovs, kā arī izjustā, samtainā soprāna īpašniece, operas dīva Inese Galante un konkursa “Ineses Galantes talanti” laureāts, pianists Aleksandrs Komka ar trio “Quasi serioso”.
Galerija
“Manas pirmās viesizrādes un braucieni uz ārvalstīm bija tieši kopā ar kori “Latvija”. Tāpat mēs tolaik bieži kopā uzstājāmies Dziesmu svētkos. Esmu ļoti priecīga, ka pēc tik ilga laika atkal būšu uz skatuves kopā ar šo visā pasaulē slaveno kolektīvu un ka būs vēl viena mūsu kopīga uzstāšanās,” pastāstīja Inese Galante.
Doma baznīcas velvēs skanēs Fēliksa Mendelsona, Jozefa Rainberga, kā arī izcilā latviešu komponista Emīla Dārziņa skaņdarbi; viens no labākajiem Latvijas pianistiem Daumants Liepiņš izpildīs Roberta Šūmanakompozīciju; trio “Quasi serioso”, kurā spēlē jaunais talantīgais pianists Aleksandrs Komka, vijolniece Alise Keita Driviniece un čelliste Evelīna Vitenberga, izpildīs Astora Pjacollas skaņdarbu “Ziema” no cikla “Gadalaiki”. Tāpat koncertā dzirdēsiet spožo duetu Inesi Galanti un Artjomu Safronovu, gaidāmi arī citi muzikāli pārsteigumi. Tā būs neaizmirstama tikšanās ar kordziedāšanas maģiju un visā pasaulē atzītu izpildītāju augsto meistarību un jaunajiem, talantīgajiem mūziķiem, kuriem publikas atbalsts vienmēr or ļoti svarīgs.
Biļetes nopērkamas Biļešu Paradīze tīklā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/131939
Pasākuma lapa sociālajā tīklā Facebook: https://fb.me/e/6VzPG7HR6
Tā dēvētā dzeramnaudas kultūra ir viens no jautājumiem, kas nereti mēdz nomocīt ceļotāju prātus. Ja vēlamā “tējas naudas” apjoma kalkulēšana Latvijas iedzīvotājiem vietējos restorānos, bāros, klubos un citur parasti problēmas nesagādā, var pārņemt apjukums, piemēram, vakariņojot kādā ārzemju ēstuvē.
Taču kuras ir tās pasaules valstis, kur dzeramnaudas atstāšana neietilpst nerakstītajos etiķetes likumos?
Japāna
Dzeramnaudu kultūra Japānā ir neierasta. Ja tā tomēr tiek atstāta, saņēmējs var justies apjucis, kādēļ viņam iedots vairāk naudas nekā nepieciešams. Turklāt dzeramnaudas atstāšana var būt pat apkaunojoša pakalpojuma sniedzējam, lai gan japāņi to nekad necentīsies izrādīt. Tomēr, neskatoties uz to, pēdējā laikā ekskluzīvos vai rietumu stila viesnīcu restorānos tiek ieviestas papildus nodevas par dažādiem pakalpojumiem.
Dienvidkoreja
Dzeramnaudu atstāšana arī Dienvidkorejā nav ierasta. Tomēr daži tūkstoši vonu, kas pielīdzināmi pāris ASV dolāriem, priecēs ikvienu šveicaru vai viesmīli.
Indija
Indieši parasti negaida dzeramnaudas, tomēr šāds žests tiek augstu novērtēts. Ja apkalpojošajā sfērā strādājošam indietim jautāsiet, cik daudz dzeramnaudas būtu jāatstāj, viņš pieklājīgi atbildēs, ka papildu maksa par pakalpojumu nav nepieciešama, piebilstot, ka atklāti norādīt dzeramnaudas apjomu būtu nekulturāli.
Brazīlija
Arī brazīlieši negaida, ka klients atstās dzeramnaudu, tomēr ir pateicīgi, ja to saņem. Ja runa ir par taksometru pakalpojumiem, summas noapaļošana uz augšu līdz veselam reālam ir visai ierasta vietējo iedzīvotāju vidū.
Slimību kontroles un profilakses centrs ir publicējis jaunu sarakstu, kurā norādītas valstis uz kurām nerekomendē ceļot Latvijas iedzīvotājiem, savukārt, ja nepieciešams doties ceļojumā – tad atgriežoties jāievēro 14 dienu pašizolācija. Aprēķinā tiek skatīts, cik Covid-19 slimnieku ir uz 100 000 iedzīvotāju.
Iesaka nebraukt:
Zviedrija
Portugāle
Ja nepieciešams ceļot, iesaka izvērtēt brauciena nepieciešamību:
Apvienotā Karaliste
Rumānija
Bulgārija
Luksemburga
Ja ceļo uz kādu no zemāk redzamām valstīm, tad aicina ievērot standarta piesardzību:
Polija
Beļģija
Dānija
Nīderlande
Čehija
Spānija
Francija
Vācija
Islande
Malta
Itālija
Horvātija
Austrija
Šveice
Norvēģija
Īrija
Slovēnija
Grieķija
Lietuva
Somija
Slovākija
Igaunija
Kipra
Latvija
Ungārija
Lihtenšteina
Autors: Dieviete.lv
Valstī Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, visticamāk, tiks pagarināta, izriet no otrdien pēc valdības sēdes veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā.
“Lūkojos uz kalendāru pie sienas, un ir skaidrs, ka esam krietni pāri marta pusei,” secināja politiķe. Viņa akcentēja, ka to cilvēku daudzums, kas patlaban iebrauc, izmantojot repatriācijas reisus, ir ievērojams.
Viņķele skaidroja, ka, darot visus piesardzības pasākumus, ir jāiztur izolācija un karantīna tik ilgi, kamēr pēdējais repatriantu vilnis būs atpakaļ.
“Rēķinot šo, ir diezgan droši ticams, ka tas nevarēs būt 14.aprīlis. Tas būs ilgāk,” teica politiķe, gan atsakoties prognozēt, uz cik ilgu laiku varētu tikt pagarināta ārkārtējā situācija.
Viņa atgādināja, ka pat Ķīnai, kurai ir ievērojami vairāk līdzekļu un jaudas, bija nepieciešami vairāk nekā divi mēneši. “Šaubos, ka Ķīnu apsteigsim,” pieļāva Viņķele.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu tiks pieņemts, balstoties epidemiologu ieteikumos un raugoties uz situācijas attīstības dinamiku.
“Mums iekšēji jāgatavojas tam, ka ārkārtējā situācija varētu būt ilgāka. To noteiks epidemioloģiskā situācija valstī. Sekosim ekspertu ieteikumiem. Uz daudzu valstu fona mums nav nemaz tiks slikti, bet mums jāturpina būt ļoti disciplinētiem,” teica premjers, uzsverot, ka ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšana nebūs politisks lēmums.
Patlaban ārkārtējā situācija izsludināta līdz 14.aprīlim.
Autors: nozare.lv
24.03.2020.
Es nekad nebiju domājusi, ka krāpšu. Nekad. Bet esmu bijusi precējusies divas reizes un krāpu abus vīrus. Es ar to nelepojos, es vaļsirdīgi atzīstos. Tas sākās ar emocionālām attiecībām, kad satiku kādu, kurš patiesi manī raisīja interesi, kā neviens cits. Pat tas fakts, ka es meklēju kaut ko jaunu – tas bija rezultāts tam, ka es neguvu emocionālu un fizisku baudījumu savās patreizējās attiecībās. Tas ir iemesls maniem sānsoļiem.
Pirmo reizi es apprecējos 23 gados, kas priekš manis bija pārāk agri, bet visas manas draudzenes jau bija precējušās, es biju kopā ar lielisku puisi, kas lika man smieties. Es ļoti bieži biju dzirdējusi, ka ir jāprecas ar labāko draugu, un es tā arī izdarīju. Tā bija ļoti liela kļūda. Es biju palaidusi garām to faktu, ka ir arī jāmīl un ir jābūt vismaz minimālai seksuālai tieksmei.
Pirmo reizi es piekrāpu, kad iemīlējos citā. Mana laulība nemaz nebija tāda, kādu es sev biju iedomājusies – un vispār ko nozīmē ”būt sievai”? Jau pirmajā gadadienā viss bija ļoti sarežģīti, bet vēl pēc gada mēs beidzot izšķīrāmies. Viņš nebija pie tā vainīgs un nebija izdarījis neko sliktu, viņš vienkārši nebija man piemērots. Starp mums nebija ķīmijas – es viņu nemīlēju. Kad es satiku citu vīrieti, es uzreiz sapratu, ka man pret viņu ir jūtas – tas ir tieši tas, kas vajadzīgs laulībā. Mums nebija seksa, kamēr es nebiju šķīrusies, bet emocionālās attiecības sākās burtiski uzreiz kā mēs iepazināmies.
Ar šo vīrieti es apprecējos, kad man bija 27 gadi un vairāk kā pēc 10 gadiem es izšķīros jau otro reizi.
Es viņu krāpu vairākas reizes, mēz šķīrāmies uz vairākiem mēnešiem, mēģinājām citas attiecības, atkal sagājām kopā, mums kādu laiku bija labi, bet pēc tam atkal viss beidzās ar krāpšanu. Šoreiz mūsu attiecībās viss bija lieliski – mēs lieliski satikām, mīlējām viens otru, abi viens par otru rūpējāmies, bijām labākie draugi. Bet seksuālās attiecības jau vairākus gadus bija beigušās. Tās bija nevisai jau tad, kad mēs tikko apprecējāmies, bet ar laiku tās beidzās pavisam. Mums bija dažāda seksuālā apetīte. Viņam pietika ar divām reizēm gadā, bet man vajadzēja vismaz divas reizes nedēļā. Mēs par to runājām, pat konsultējāmies pie ģimenes terapeita, bet nekas no tā nemainījās. Bija atteikums pēc atteikumu, asaru pilnas naktis, depresija, bet pēc tam es padevos.Un man palika labi.
Es paliku kopā ar viņu tikai tāpēc, ka visādi citādi mums bija ļoti labi kopā. Es taču viņu mīlu un tas nekad nemainīsies. Bet viņš neapmierināja manas vēlmes un uzskatīja tās par dīvainām un neizpildāmām. Jā, es gribēju mīlēties regulāri. Nedaudz rotaļu, ķircināšanas un spēka… Un, ja tu nespēj man to dot, tad kāpēc tu ceri, ka es tev vienmēr būšu līdzās? Kas man bija jādara?
Bet man nav vajadzīgs sekss ar ko pagadās. Es mēģināju iepazīties dažādos specializētos saitos un biju pilnīgi vīlusies. Es vēlos īstas, intīmās attiecības ar lielisku seksu. Es nevēlos tuvību, kura sākas ar īsziņu: ”Nu ko, tu šovakar esi brīva?”. Nu nē, paldies!
Tagad es zinu, ja manī iezagsies doma par sānsoli, tad kaut kas īsti nav kārtībā manās attiecībās. Es varu aprunāties ar savu otru pusīti, mēģināt atrisināt situāciju, vai arī vienkārši ļauties emocijām un tad skatīties, kas no tā visa sanāks. Man reizēm sanāk būt pieaugušai un atrisināt radušās problēmas. Bet reizēm nesanāk – it sevišķi, ja netiek apmierinātas manas vēlmes. Šādā situācijā izvēle var mainīt visu, ko tu domā par sevi, par savām attiecībām, ko tu gribi darīt un ko tu sagaidi no nākotnes. Tas viss nav domāts cilvēkiem ar vājiem nerviem.
avots: soulpost.ru
Nedēļas nogali pavadīju laukos Lietuvā pie ģimenes draugiem. Šajā ģimenē ir divi mazi bērni- septiņgadīga meitene un trīsgadīgs puisēns. Viņi, protams, pagaidām zina tikai lietuviešu valodu, tāpēc komunicēšana ar šiem bērniem man vienmēr šķiet īpaši interesanta. Varētu pat teikt, ka ar trīsgadīgo puiku mums ir izveidojusies pašiem sava valoda, kurā runājamies. Turklāt – ne tikai runājamies, bet arī saprotam viens otru! 🙂
Tā nu, pamazām runājoties ar bērniem un vārdu pa vārdam apgūstot lietuviešu valodu, pārliecinos, ka dažkārt nav īpaši nozīmīgi, kādās valodās mēs runājam. Galvenais ir, ka saprotam viens otru. Protams, mums, "pieaugušajiem" savstarpējai sapratnei gandrīz vienmēr ir vajadzīga kopīga valoda, savukārt bērns, kas pie savas mājas dīķa noķēris vardi un slēpj to cieši satvertā plaukstā, sapratīs, ka tu prasi viņam to laist vaļā, vienalga, kādā valodā tu to teiksi.
Līdzīgi jau arī ir ar došanos ceļojumos – no spāņu valodas es nezinu pilnīgi gandrīz neko, bet Venecuēlu izbraukāju par spīti tam, ka vietējie bieži vien angļu valodu zināja tikpat daudz, cik es spāņu. No tā esmu secinājusi, ka smaids, pretimnākšana un atsaucība bieži vien ir daudz nozīmīgāks kā tavas valodas zināšanas.
Vai Tev ir bijuši kādi piedzīvojumi saistībā ar valodas zināšanu vai nezināšanu?
Valmierā, pie Mākslas Galerijas Laipa, Stacijas ielā 37, 3.jūlijā no plkst.23:00 Valmieras pilsētas svētku kino vakarā demonstrēs septiņas jaunākās latviešu īsfilmas. 2,5h garā īsfilmu programma tapusi sadarbībā ar kinoteātri KINO BIZE.
“Fraktālis” / Rvīns Varde /
Arvis. Arvis šķiet ļoti aizņemts. Taču nevar īsti saprast, ar ko. Šai haotiskajā un ne tik virumā kausējas daudz konfliktējošu sastāvdaļu un tomēr neviensnevar pateikt, ka pretrunas nav dabiskas. Šis vēstījums ir par vienu cilvēku kā parādību starp citām parādībām, kuru daba ir vienāda un tomēr vizuāli atšķirīga. Ikviena detaļa iederas šai milzu hologrāfiskajā fraktālī kā vēl viens mazāks fraktālītis, tomēr neviens no tiem nav labāks vai augstāks par otru. Arvis runā par dzīvību un nāvi, par mūsdienu sabiedrības seju, par laimi un prāta dabu. Viņš ir mēs – nopietni un nenopietni, ar skabargām un bez, bet tādi mēs esam un tā ir jādzīvo.
“Zivs” / Ksenijas Zaķe /
Īsfilma stāsta par kādu vecu vīru vārdā Alberts, kurš, ilgu un vientuļa izmisuma vadīts, ir piekritis autoveikala pārdevējas Veltas vadītam spiritisma seansam – cerībā atgūt savu mirušo sievu. Seanss neizdodas, Alberts zaudē samaņu, kas aizsāk virkni sirreālu notikumu. Tie sniedz viņam tukšas ilūzijas, kurām viņš ļoti vēlas ticēt. Alberta zemapziņas radītie tēli ved viņu arvien tālāk maldu ceļos, sniedzot cerību, kuru viņš jau bija teju zaudējis.
“Līgavas atvadas” / Ineses Vēriņas /
Filma stāsta par jaunu sievieti, kura devusies naktī viena. Viņu pavada tikai dziesma. Aust rīts, un tumsa palēnām atkāpjas. Kino režisore Inese Vēriņa jau kopš 2005.gada strādājusi gan eksperimentālā, gan dokumentācijas un animācijas kino jomā.
“Trauslā sirds” / Astras Zoldneres /
Īsfilma ir absurds stāsts par neiespējamu mīlestību, kas notiek Ziemassvētku laikā, kad ikkatrs ir laimīgs un mīlēts. Divi svešinieki sastopas savdabīgā vidē – morgā…
“Pēdējais Piliens” / Viljama Timrota /
Pēdējais Piliens ir septiņpadsmit minūtes gara melnā komēdija ar Latvijā labi zināmu aktieru dalību – Baiba Broka, Lauris Subatnieks, Intars Rešetins, Artuss Kaimiņš, Gints Andžāns, Valdis Sils u.c.
Agnesi atlaiž no darba un pamet puisis. Viņa ir zaudējusi pēdējās lietas, par kurām viņa patiesi uztraucās un kas deva cerību par gaišāku nākotni. Tā kā ar darbu un draugu viņai neveicas, tad Agnese pamet esošo dzīvi un dodas prom no visa pazīstamā. Pa ceļam savā mašīnā Agnese uzņem stopētāju Artūru, kurš brauc uz Balviem ar domu bildināt savu draudzeni. Agnese diemžēl nebrauc uz Balviem, bet iesaista Artūru savā atriebības gājienā pret draugu un darba vietu, īstenojot savu plānu dažādos nelikumīgos veidos.
„Normāli cilvēki” / Alise Zariņa /
Kad konservatīvais un dzīves nogurdinātais pensionārs Arvīds attopas uz ielas, viņa vienīgais risinājums ir mēģināt iejusties kādā pagalam ekscentriskā ģimenītē un mācīties pieņemt… visas šīs “modernās izdarības”. Mazliet ironisks vēstījums par to, ko īsti mūsu uztverē nozīmē būt “normālam” cilvēkam.
Alise Zariņa studējusi reklāmu Parīzē un audiovizuālos medijus Tallinā. 2009. gadā tika publicēts viņas pirmais dzejas krājums, patlaban viņa vairāk raksta ap un par kino, filmē dažādus videodarbus un strādā pie scenārijiem. Rudenī gaidāma Alises debija dokumentālajā kino.
“Projām” / Ieva Norvele /
Krīze beigusies, tukšajos piepilsētas rajonos par pieminekļiem atstājot tukšas jaunceltnes. Projām ir nekad nepastāvējušie mājas iedzīvotāji un tāpat projām ir tie, kas šajās mājās dzīvo – Rītiņu ģimene. Rita Rītiņa kļuvusi par vienīgo ģimenes apgādnieci, padevīgi sagaida nenovēršamo – ģimenes dzīvokļa atņemšanu nenomaksāta parāda dēļ. Rita, nonākusi dzīves vietas dilemmā starp tukšo piepilsētu un tukšajiem laukiem, nolemj cīnīties par ģimenes un savu laimi. Filma „Projām” ir režisores un aktrises Ievas Norveles diplomdarbs Baltijas Filmu un Mediju skolā. Pašlaik Ieva strādā un dzīvo Centrāleiropā mūžīgā kustībā starp Latviju, Igauniju, Čehiju, Slovākiju un Ungāriju.
Patīk, kad garderobē valda minimālisms? Vienmēr esi domājusi, ka mazāk ir vairāk? Tādā gadījumā tev noteikti vajadzētu sekot šīm 10 Instagram modes blogerēm. Arī viņas domā līdzīgi, tāpēc tu noteikti varēsi viņu kontos atrast to, kas interesē tieši tevi.
Šīs sievietes Instagram kontā var atrast arī citas neitrālās krāsas. Viņa tās prasmīgi saskaņo un iedvesmo sievietes, kurām ikdienā ir jāģērbjas klasiski.
Izteiksmīgi blondi mati un prasmīgi pieskaņoti aksesuāri ir šīs Ņujorkā mītošās modes blogeres veiksmes atslēga!
Šī sieviete neatsakās no melnās, baltās un pelēkās krāsas ne dienu.
Viņa ir modes blogere no Austrālijas, kas savu minimālistes stilu ik pa laikam „atšķaida” ar interesantu rakstu, tādējādi ikdienišķu tērpu padarot acīm tīkamāku.
Kādu laiku šī Nīderlandē mītošā blogere valkāja tikai baltas krāsas apģērbu. Bet tagad viņa ir sākusi balto kombinēt arī ar džinsa audumu un pelēko krāsu.
Anna minimālismu padara tik vienkārši izpildāmu. Šajā kontā visbiežāk dominē melnā krāsa un bezpapēžu apavi.
Tā vien šķiet, ka visa viņas dzīve sastāv no melnas, baltas, pelēkas un tumši zaļas krāsas…
Šī blogere zina, kā neitrālas krāsas padarīt romantiskas un sievišķīgas. Tas lieliski parādās viņas tēlos ar kleitām un augstpapēžu kurpēm.
Viņa ģērbjas vienkārši. Tik vienkārši, ka to var atļauties darīt arī visas citas sievietes, kurām patīk viņas stils.
Šī Sidnejā mītošā blogere zina, kā minimālismu apvienot ar grunge stilu. Ja tu vairs nespēj iedomāties, kādā veidā uzvilkt to vienkāršo, balto krekliņu, smelies idejas Petras blogā.
Valio piedāvā unikālu produktu Latvijas tirgū – Valio ZeroLactose 100% bezlaktozes piena dzērienu, kas satur visas vērtīgās uzturvielas, kas ir pienā un pēc garšas neatšķiras no piena, kas satur laktozi. Valio Zero Lactose ir lietojams uzturā gluži tāpat kā piens, kas satur laktozi – dzeršanai, pie kafijas, ēdienu pagatavošanā un kulinārijā.
Valio Zero Lactose – pirmais piena produkts Latvijā bez laktozes. Tas ir radīts, lai ikviens varētu izbaudīt piena garšu bez nepatīkamām sekām.
Sēžu viena pati istabā uz loga palodzes, malkoju Chateau Bel Mont un domāju, nu jau par aizgājušo dienu. Tik daudz domu, vienkāršu savārstījumu par to, kas dienā redzēts un dzirdēts. Visur kur eju, vienas vienīgas rozes, šokolādes, zemenes, salkanums, mīlestība, skūpsti un staigāšana rociņās. Un kam tas viss? Padižoties, ka ir tāda diena? Kas tur ir tik mežonīgs? Kas šajā dienā spēj aizraut elpu? Viss klišejiskais? Rozes, šampanieties, dimanta gredzens? Mani tas neaizrauj, tas nespēj satricināt mani, tam nav varas pār mani, jo es stāvu pāri tam visam. Jā, tā man likās līdz šim…
Es uzvilku savu melno mēteli, savas perfektās kurpes, sarkanu Chanel lūpu krāsu un izgāju ielās. Viena un ar vienaldzīgu skatienu uz visu, kas notiek man apkārt. Es biju atšķirīga, nekas, kas man bija apkārt nespēja mani satricināt. Ne tie tīņi, kas bija kā apmāti viens ar otru, jo ir taču Valentīndiena, ne arī tie, kas stāvēja sarkaniem deguniem un nosalušām rozēm pie Laimas pulksteņa. Es biju es, tā biju tikai es, kas gāja pa to ielu un neviens nespēja mani satricināt, līdz es ieraudzīju kādu vecu vīru, kas pirka pa dažiem latiem pavisam necilu rozi. Tas būtu grēks teikt, ka roze ir necila, bet tāda tā izskatījās, tāpat kā šis vīrs. Necils. Nekas dižs mūsu sabiedrībā. Viņš ietina rozi avīzē un aizgāja.
Un tā es sēžu uz loga palodzes. Domāju. Mana valentīndienas politika bija nīst šo dienu, kā neko sevišķu, kā mārketinga triku, bet tas viens vīrs mainīja manu uztveri. Varbūt nemainīja to pilnībā, bet mainīja kaut kādu daļu. Daļu arī manā sirdī. Es nezinu, varbūt šis vīrs pirka ziedus, lai ietu uz kādām svinībām, bet varbūt vienkārši viņš vēlējās parādīt savai mīļotajai, ka par viņu domā, ka viņa mīlestība ir kas tīrs, nesavtīgs, brīnišķīgs. Varbūt, viņa sieva jau vairs nav šai saulē, un viņš pirka šo rozi, lai spētu atcerēties jaunību, mīlestību, jūtas, kaisli? Un manā Valentīndienas nicināšanas epizodēs, šī epizode ar vīru un rozi, šī epizode ienesa šarmu, kas man parādīja īsto Valentīndienas brīnumu. Ne jau to, kas notiek apkārt un veikalu stendos, ne jau to. Šis vīrs man parādīja mīlestību. Tīru, skaistu mīlestību, kas ir zelts. Zelts, kuru citi nespēj kopt.
Manas domas raisās par šo vīru, par to, ko viņš darīja tālāk, un man ir kaut kur skumji. Sirdī vai domās, es īsti nezinu. Es neskumstu pēc rozēm vai dārga šampanieša, es varu atļauties to pati. Es laikam skumstu pēc tā skaistuma, ko sniedz mīlestība, ko tā sniedz pat pēc 70 gadu vecuma… Tās jūtas.
Laikā pirms un pēc Valentīndienas gaisā virmo ne tikai sirsnīgas un romantiskas, bet arī seksuālas noskaņas. Veikalu plaukti pilni ar specifisku preču klāstu, vīna un saldumu nodaļas izceļ romantiskiem mirkļiem piemērotu produkciju. Tas ir jauki, jo tieši svētku un tuvības pandēmijas laikā daudziem varētu pietrūkt, tomēr ir vērts padomāt arī par drošību. „Labs sekss ir drošs sekss,” universālo patiesību atgādina „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
„Lai seksa laikā sevi pasargātu, kautrībai nav vietas. Labāk pārvarēt īsu neomulības brīdi, nekā vēlāk cīnīties ar sekām,” saka „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs. Par seksuālo drošību noteikti mazāk jāraizējas tiem, kuriem ir pastāvīgas attiecības, taču arī tādas neizveidojas no zila gaisa, un visiem stabilajiem pāriem kaut kad ir bijusi pirmā tuvības reize. Nav šaubu, daudzu ilgtermiņa attiecību un, iespējams, pat ģimeņu pamati tiks ielikti arī šā gada Valentīndienā. Taču, ja viss nenotiek kā nākas, iespējams, būs jārisina smagas problēmas.
Farmaceits uzskaita biežākās kļūdas un jautājumus, kādi netiek uzdoti pirms seksuālām attiecībām.
Kā ar STS?
“Seksuāli transmisīvās slimības ir infekcijas slimības, kurām mēdz būt arī viegli vai pat nepamanāmi simptomi. Ja esi seksuāli aktīvs, konsultējies ar ārstu par nepieciešamo testēšanu un pārbaudēm – asins vai urīna analīzēm. Un atceries, ka vienīgais drošais veids, kā no STS izvairīties, ir prezervatīva lietošana. Lielākā daļa dzimstības kontroles veidu, piemēram, tabletes vai intrauterīnās ierīces neaizsargās no STS,” norāda farmaceits.
Sekss bez prezervatīva
Tā ir rupja kļūda. Lietojot prezervatīvu, samazinās ne tikai infekcijas risks, bet arī neplānotas grūtniecības iestāšanās iespēja. “Aptiekās pieejami dažādu veidu prezervatīvi – lielāki un mazāki, biezāki un plānāki, ar reljefu vai smaržu. Tomēr vissvarīgākā prezervatīva funkcija ir aizsardzība. Labākai prezervatīva slīdēšanai ieteicams izmantot lubrikantu, lai berzes rezultātā prezervatīvs netiktu sabojāts. Tiesa, ir pieejami arī tādi prezervatīvi, kas jau satur īpaši iestrādātu lubrikantu.
Nepareiza prezervatīva lietošana
“Prezervatīvi palīdz pasargāt no STS un grūtniecības, bet tikai tad, ja tos lieto pareizi. Prezervatīvs jāliek uz piebrieduša dzimumlocekļa, pārliecinoties, ka prezervatīva galā nav palicis gaiss, un tikai tad tas jāritina uz leju. Pēc dzimumakta jāpietur prezervatīva pamatni un tas jānovelk. Pirms prezervatīva lietošanas vajadzētu pārbaudīt derīguma termiņu. Ja, izņemot no iepakojuma, prezervatīvs ir sauss, lipīgs vai pārlieku stingrs, tas nav drošs lietošanai,” saka farmaceits un piebilst, ka dažkārt, stājoties seksuālās attiecībās, tiek pieļauta muļķīga kļūda – neizmantot prezervatīvu, jo partneriem nav STS simptomu. “Vienmēr vajag paturēt prātā, ka simptomu neesamība neizslēdz STS, un tas nozīmē, ka seksa laikā pastāv risks inficēties.”
Pieņēmums, ka anālais sekss pasargā no grūtniecības
Izredzes palikt stāvoklī no anālā seksa ir mazas, taču tas ir iespējams – sperma var pārvietoties no tūpļa uz maksts zonu. Tomēr galvenā problēma, piekopjot anālo seksu, ir STS – taisnās zarnas audi ir plāni un var viegli plīst, palielinot inficēšanās risku. Tādēļ arī anālā seksa laikā ir jālieto prezervatīvs un noteikti arī lubrikants. Bez tā berzes rezultāta prezervatīvs var pārplīst.
Pārliecība, ka mēnešreižu laikā sekss ir drošs
Grūtniecība visbiežāk iestājas tad, kad olnīcas izdala olšūnu jeb ovulācija laikā, kas ir aptuveni menstruālā cikla vidū. Šajās 5-7 dienās (skaitot ovulācijas dienu un 3-5 dienas pirms tam) sievietes organisms ir visauglīgākais. Ja ir īsāks menstruālais cikls un dzimumattiecības notiek tuvu mēnešreižu beigām, olšūnai pastāv iespēja tikt apaugļotai arī dažas dienas vēlāk.
Pirmajā seksa reizē nevar palikt stāvoklī
Daži joprojām tic mītam, ka pirmajā seksa reizē sieviete nevar palikt stāvoklī, taču tā nav taisnība. Ikreiz, kad sperma atrodas makstī vai vulvas apvidū, pastāv grūtniecības iespēja. Tādēļ arī pirmajā dzimumaktā noteikti vajadzētu lietot prezervatīvu vai citu pretapaugļošanās līdzekli.
Pārtrauktais dzimumakts garantē aizsardzību
Pārtrauktais akts nozīmē, ka vīrietis dzimumlocekli izņem no maksts pirms ejakulācijas. Tomēr risks pastāv vairāku iemeslu dēļ. Lai to savlaicīgi izdarītu, ir nepieciešama paškontrole, turklāt spermatozoīdi var nokļūt makstī ar preejakulātu – šķidrumu, ko izdala dzimumloceklis pirms ejakulācijas. Šī metode nepasargā arī no STS.
Visu atrisina maksts skalošana pēc seksa
Maksts skalošana ar ūdeni vai īpašu šķīdumu neaizsargā ne no grūtniecības, ne STS. Tieši pretēji – skalošana var izplatīt infekciju tālāk citās reproduktīvās sistēmas daļās, piemēram, dzemdē, olvados. Šī apšaubāmā metode noteikti nav labākais veids, kā izvairīties no infekcijas slimībām vai grūtniecības.
„Drošs sekss pasargā no liekām raizēm par iespējamajām problēmām, taču mēs, farmaceiti ik dienu aptiekā redzam, ka ne viens vien par drošu seksu laikus nav padomājis. Aptieka ir īstā vieta, kur taujāt pēc patiešām uzticamiem aizsardzības līdzekļiem,” patīkamu un drošu Valentīndienu vēlot, saka “Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs.
nu tā-es sevi pasludinu par Valentīndienas Grinču….:D savu mūžu vairs nebūšu starp tiem cilvēkiem,kuri atzīmē Valentīndienu….vsjo basta…..:D
mans vīrietis laikam ir palicis stūl*āks,nekā domāju….ievalsē dzīvoklī, ne buča,ne kaut viena roze,ne kaut kāda lētā šoķene no Top veikala,NEKĀĀĀ….:@ mī parvēršas par īstu angry bird….:D
es jau protams,ne kliedzu,ne lamājos,neko…vnk uzmetu lūpu un viss-sāku pildīt savus ikdienas vingrinājumus….
man liekas,viņš šodien ir pelnījis silence dienu un neko vairāk…:D lai nemaz nesapņo,ka būšu viņam blakus seksīgā,sarkanā vešīņā un nu tik magic notiks…:D uzvilkšu visplatākās un lielākās pidžambikses,topiņu,biezo jaku,mati copē un lai šauj dillēs…:D apbruņošos ar salvetēm končām,mīkstu segu un otrā istabā skatīšos Titāniku un gaudošu…:D
jauku Valentīndienas vakaru..;) :*
