Aktīvie lietotāji: 250 Šodien ievadītie novērojumi: 81 Kopējais novērojumu skaits: 1915925
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēņu nosaukumu maiņa
Pievienots 2023-02-10 18:59:49

Ir mainīti vairāki, t.sk. dažu parastāko gļotsēņu, zinātniskie nosaukumi. Zinātnieki pēdējos 23 mēnešos ir čakli pastrādājuši publicēti 3(!) nopietni pētījumi par gļotsēņu filoģenēzi un taksonomiskajām izmaiņām.

Zemāk tikai par to sugu izmaiņām, kas Latvijā jau ir atklātas.

* Maldinošā trihija Trichia decipiens -> Hemitrichia decipiens

Ir jau gan tiesa, ka zināmā stadijā nebija iespējams pateikt, vai tā būs ~Trichia decipiens vai ~Hemitrichia clavata, līdz ar to nevarēja noteikt sugu pat ģints līmenī. Tagad varēs nosliekties vismaz uz ģinti.

Bet! T. crateriformis savu atrašanos iekš trihijām nav mainījusi! Pētījumā gan nekur tā nav minēta varbūt nav pētīta, vai no autoru viedokļa uzskatīta tikai par varietāti, un to kādi citi pārliks kādā no nākamiem pētījumiem (vai atcels jau veiktās izmaiņas). Un līdz ar šīm izmaiņām vairs nav spēkā pazīme, kas tika izmantota ja sporu stadijā redzami brīvi kapilīcija pavedienu gali, tad trihija, bet, ja pavedieni gari, gali grūti atrodami tad hemitrihija.

Man radās ķecerīga doma varbūt varam latviskot nosaukumu neatkarīgi no ģints, t.i., tā, lai to varētu saglabāt cauri visām ģints izmaiņām, piemēram maldinošā pilienīte? Un tad pašreizējo krāterveida trihiju T. crateriformis varētu nosaukt par krāterveida pilienīti. Līdz ar to abas teju dvīņumāsas vismaz latviešu nosaukumos netiktu šķirtas katra savā ģimenē.

* Gailošā trihija Trichia lutescens -> Hemitrichia lutescens (gailošā hemitrihija). Latvijā pagaidām skar tikai divus novērojumus Sandim Laimem un Ingunai Riževai.

* Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (medainā oligonēma)

* Nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (nolīdzinātā oligonēma)


Medainā trihija Trichia favoginea -> Oligonema favogineum (pa kreisi; foto: Julita Kluša), nolīdzinātā trihija Trichia persimilis -> Oligonema persimile (augšā; foto: Vija Sīmansone) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (apakšā; foto: Julita Kluša)

2020. gadā Andris Baroniņš atklāja jaunu ģinti Latvijā oligonēmas. Līdz šim gadam šajā ģintī bija zināmas tikai 3 atradnes vienai sugai (O. flavidum). Tātad izcili retumi. Savulaik par ģints raksturīgāko pazīmi pieņēma gludus kapilīcija pavedienus.


Pa kreisi augšā
Oligonema flavidum sporas kopā ar gludo kapilīcija pavedienu; pa labi, sākot no augšas T. persimilis un T. favoginea (kas tagad pārtaps par oligonēmām) sporas; pa kreisi apakšā trihiju kapilīcija pavediens ar vijumiem, kas agrāk tās atšķīra no oligonēmām, bet tagad netiek ņemts vērā. Pa labi apakšā Hemitrichia serpula sporas, kas arī līdzīgas. Foto: Julita Kluša

Tagad izpētīts, ka par oligonēmu galveno pazīmi tomēr esot jāņem vērā sporu raksts, kas ir kā pilnīgs vai nepilnīgs tīkliņš ar retām acīm. Bet līdz ar šīm izmaiņām sanāk, ka ģints Latvijā ir plaši sastopama ar gandrīz 300 atradnēm! Un kad tā Latvijā skaitās atklāta paliek vēl jautājums.

Par Trichia favoginea patiesībā dabā reizēm ir bijušas šaubas, vai tā nav Oligonema flavidum abām ir gareni, vertikāli izstiepti augļķermeņi, tikai O. flavidum sīkāki. Tā ka zināma līdzība ģintīm arī ārēji ir.

Bet ja Trichia persimilis (ar pareizajām sporām) pārceļ pie Oligonema, bet T. scabra (kam sporām ir citādāks, smalks tīkliņš) atstāj pie trihijām, tas tikai nozīmēs, ka dabā nevarēs vairs pat līdz ģintij noteikt, jo abas šīs sugas dabā "uz aci" praktiski neatšķiramas.

Bet, ja jau autori pieķērušies sporu rakstam, tad viņi ievēro arī, ka mums labi zināmā režģa hemitrihija Hemitrichia serpula arī ir ar oligonēmām līdzīgām sporām, taču ārēji ļoti atšķirīga, tāpēc iesaka piedomāt pie senos laikos piešķirtā nosaukuma Hyporhamma reticulatum. Bet tā kā ir arī pāris citas neskaidras sugas, gala spriedums tām visām vēl nav pasludināts.

* Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis

Burtiski pirms pāris dienām Laima Birziņa atklāja jaunu sugu Latvijā, un nu jau tās nosaukums izrādās novecojis.

Tiesa, tie, kas skatījās šo novērojumu, minēja, ka nebūtu iedomājušies tādu sugu meklēt pie mizainēm (jo zināmās ir kā plakani vai puslodes augļķermeņi, nevis tādi plazmodiokarpi, kas atgādina tārpus).


Tārpveida mizaine Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis (Foto: Laima Birziņa). Mazajos attēlos
līdz šim Latvijā zināmās mizaines, no kreisās kārpainā mizaine Perichaena corticalis (Foto: Julita Kluša) un plakanā mizaine Perichaena depressa (foto: Inguna Riževa)

Zinātniskais nosaukums "Gulielmina" veltīts izcilai britu zinātniecei, gļotsēņu pētniecei Gulielma Lister (1860–1949), taču tautas nosaukumam tas man šķiet grūti izrunājams, tāpēc izvirzu priekšlikumu pieņemt vienkāršāku latvisku nosaukumu.

Jaunā ģints zinātnieku pētījumā sevī šobrīd ietver trīs sugas, kas pārstāv bijušās mizaines ar izstieptiem augļķermeņiem (plazmodiokarpus), tāpēc mans priekšlikums latviskajam ģints nosaukumam garmizaine.

Par Latvijā atklāto sugu Perichaena vermicularis -> Gulielmina vermicularis turklāt esot šaubas, vai tā sevī neietver vairākas sugas, tā ka pastāv varbūtība, ka nosaukums būs jāmaina vēlreiz.

Šīs piecas sugu izmaiņas jau ir ieviestas plašākajā gļotsēņu sugu datubāzē: https://eumycetozoa.com/.

Taču ir vēl izmaiņas, kas tiks ieviestas tuvākajā laikā:

* Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea -> Didymium mucilago (pārslainā didīmija)

Te jāsaka, ka mēs esam bijuši tālredzīgi slinki, Mucilago ģintij ar vienu sugu pat neesam izdomājuši ģints nosaukumu. Un nu arī nevajadzēs! Jo vienīgo ģints pārstāvi izlēma pievienot didīmijām. Cilvēki gan to parasti jauc ar balto ragansviestu, bet nevar noliegt, ka Mucilago crustacea ar didīmijām ir zināma līdzība, īpaši mikroskopiski. Pēc pētījumiem Mucilago crustacea sanākot māsas taksons (syster taxon) ar D. crustaceum. Par šo izmaiņu es pat, var teikt, priecājos.


Pārslainā gļotsēne Mucilago crustacea-> Didymium mucilago un drumstalu didīmija Didymium crustaceum (mazajā attēlā); foto: Julita Kluša

* Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum

Vēsturiski iekļauta iekš Lepidoderma pārslainās virsmas dēļ, kaut no citām tās ģints sugām atšķīrās ar izteiktu kātiņu. Tagad noskaidrots, ka pārslaina virsma var arī nebūt, ja ir zems pH, un visādi citādi tā drīzāk pieskaitāma didermām.


Tīģerkrāsas pārslainīte Lepidoderma tigrinum -> Diderma tigrinum (foto: Julita Kluša) un mazajā attēlā kalnu diderma Diderma montanum (foto: Sandis Laime).

Te es mazliet pārteidzos, jo ilgu laiku latviskais nosaukums bija tīģerkrāsas gļotsēne un tikai nesen pieliku to pārslainīti, no kuras nu man nemaz negribētos šķirties. Varbūt atstāt, saglabājot latviskajā nosaukumā vēsturisko iedalījumu?

Protams, varētu rasties problēmas, ja Latvijā atklātu kādas sugas Lepidoderma ģintī (pagaidām nevienas citas nav, turklāt pati Lepidoderma tiek pārformēta par citu ģinti Polyschismium). Bet tad arī nebūtu problēmu tīģerkrāsas pārslainīti uzreiz pārsaukt par tīģerkrāsas didermu vai arī Lepidoderma, precīzāk, Polyschismium izdomāt citu ģints latviskojumu.

Šīs septiņas izmaiņas, kas skar Latvijas sugas, jau ir pieņemtas, bet zinātnieki vēl pārdomā arī par citām izmaiņām, kuras nav vēl pieņemtas pārāk mazā datu kopuma dēļ (tātad jāturpina pētījumi).

* Pētot arcīriju ģinti, tika secināts, ka daļa tur esošo sugu tai ģintī īsti neiekļaujas piemēram, rūsainā arcīrija A. ferruginea, smalkā arcīrija A. insignis un Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, tāpēc radusies doma tās izdalīt atsevišķi (es teiktu, neprātīga doma, jo arcīrijas jau tā ir grūti atšķiramas). Tiesa, rakstā minētajā arcīriju dalījumā sensu stricto (šaurā nozīmē) un sensu lato (plašā nozīmē) nekur nebija minētas A. major, A. minuta, A. helvetica, nezinu, varbūt nav pētītas? Netiek uzskatītas par atsevišķām sugām? Nav arī īsti skaidrs, vai A. imperialis šo autoru skatījumā nav H. imperialis.


Ersteda (maltāsgaļas) arcīrija A. oerstedii, smalkā arcīrija A. insignis, rūsainā arcīrija A. ferruginea
arcīrijas, kuras no arcīrijām ir doma mest ārā. Foto: Julita Kluša un Evita Oļehnoviča

* Pētot didīmiju ģinti, radusies hipotēze, ka zvīņainā didīmija Didymium squamulosum patiesībā varētu būt sugu komplekss.


Zvīņainā didīmija Didymium squamulosum
gan sēdošas plakanas puslodes, gan ar mazām kājiņām, gan plazmodiokarpi (apakšējā attēlā); foto: Julita Kluša un Inguna Riževa

Te ir tas gadījums, kad es ar abām rokām par šīs ģints pētījumiem! Jo ir jau vairāki paraudziņi, kuriem es šaubos par sugas nosaukumu, jo tie ir savstarpēji manām acīm visai atšķirīgi (gan ārēji, gan iekšēji), bet nekas cits kā D. squamulosum arī it kā nesanāk.

* Par skaisto baltkājas diaheju Diachea leucopodia arī esot pārdomas, ka tā varētu būt vairāku sugu komplekss. Pagaidām mēs neveiksmīgi esam meklējuši tikai tai jau esošās zināmās līdzīgās sugas (ar nevis izstieptām, bet apaļīgām galviņām), bet par pašu baltkājas diaheju it kā šaubas nav bijušas. Par tās atšķiršanu dabā, ja sadalīs vairākās sugās, gan ir bažas.


Baltkājas diaheja Diachea leucopodia, foto: Julita Kluša

* Arī sūnu didīmija Didymium melanospermum varētu būt patiesībā sugu grupa. Šobrīd it kā viegli mikroskopiski atdalām sūnu didīmiju no mazās didīmijas, kas citādi ir ļoti līdzīgas, bet atšķiras sporu raksts. Grūti iedomāties, kādas pazīmes būs jāpēta, lai noteiktu sadalītas sūnu didīmijas sugas.

* Un arī apaļblīvā diderma Diderma globosum varētu tikt dalīta sugās. Apaļblīvā diderma Latvijā droši pierādīta tikai pavisam nesen, 2022. gadā, pateicoties Līgas Jēkas atradumam, un joprojām ir tikai šī viena droši noteiktā atradne, līdz ar to diskutēt par to, vai suga dalāma vairākās sugās grūti.

Jāņem vērā, ka šajā rakstā pieminu tikai tās sugas, kas Latvijā atrastas, patiesais veikto un plānojamo izmaiņu skaits ir lielāks. Jau pieņemtās sugu maiņas skatāmas te: http://www.myx.dk/wrom/logs/202302.html.

Par laimi, lielākā daļa no tām uz mums neattiecas.

Julita Kluša

2023-02-10

 

Pēdējie novērojumi
Muscicapa striata - 2024-05-21 Bounijs
Turdus philomelos - 2024-05-21 Bounijs
Troglodytes troglodytes - 2024-05-21 Bounijs
Ficedula hypoleuca - 2024-05-21 Bounijs
Acrocephalus schoenobaenus - 2024-05-21 Bounijs
Acrocephalus palustris - 2024-05-20 Ornitologs
Curruca communis - 2024-05-21 Ornitologs
Nezināms
Ignotus
@ sandis
Pēdējie komentāri novērojumiem
marsancija 20.maijs, 23:29

Jā, tas mūsējais kopš dzimšanas, tāpēc katru pavasari no jauna ieraugot neviltots prieks!


Ivetta 20.maijs, 23:03

Paldies, Marek!


guta7 20.maijs, 22:52

Paldies, ka ievērojāt, biju pārskatījusies ar izvēli.


Viola76 20.maijs, 22:46

Šī nu gan ir visparastākā vairoga skropstene.


Viola76 20.maijs, 22:44

Vairāk pēc citronu bisporellas izskatās, bet miglains attēls,grūti saprast.


Aiša 20.maijs, 22:41

Ļoti sauss mežs.


dziedava 20.maijs, 22:11

Mežs laikam samērā sauss? Visticamāk tad saplacinātā kūlīte


Ziemelmeita 20.maijs, 19:15

Paldies,Marek, papētīšu atškirību.


nekovārnis 20.maijs, 18:48

Man tā kā pēc melnas odzes izskatās


nekovārnis 20.maijs, 18:45

Meža maijvabolei dibengals savādāks - "pilienveidīgs".


davis_wi 20.maijs, 14:13

D/B pazīme?


zemesbite 20.maijs, 13:49

Paldies, Uģi! :)


felsi 20.maijs, 13:34

Paldies!


DaceK 20.maijs, 11:58

Paldies par noteikšanu! Tā bija arī mana versija


kirsisnelsons 20.maijs, 11:57

Paldies ! Skaidrs. Tam punktam, ja kas, vajadzēja būt 600-800 m uz DR purva malā.


BI 20.maijs, 10:42

Gredzenots 07.08.2007. Balvu rajona Rugājos, tēviņš, mazulis


paliec 20.maijs, 10:03

šis vēl nav pieaudzis un izveidojis čaulai lūpu, līdz ar to precīzāk noteikt nevar.


Ilgonis 20.maijs, 10:00

Tā man izskatījās, jo pirms tam dzirdēju balsi mežā.


nekovārnis 20.maijs, 09:20

Paldies, Uģi! :)


IlzeP 20.maijs, 08:07

Punktu pārlikt diemžēl nevar, tad jādzēš novērojums un jāpievieno no jauna. Bet šajā gadījumā, ja putni tur pārlidoja, varbūt nav tik būtiski.


IlzeP 20.maijs, 08:04

Man ir bijusi baravika maija vidū Strenču apkārtnē, tādā vietā, kur vajadzētu būt priežu. 90.-to gadu beigās.


Dzeerve 20.maijs, 07:18

Paldies par visiem labojumiem! :)


asaris 20.maijs, 00:35

Dzeguze.


ekologs 19.maijs, 23:52

Paldies, Uģi! :)


kirsisnelsons 19.maijs, 23:40

Ok,drošivien, bet, es nu tā, drošības pēc, jo baigi neesmu iedziļinājies.


CerambyX 19.maijs, 23:22

Netipiska vieta, parasti pie daglīšiem (Echium) sausās ceļmalās, dzelceļmalās utml.


roosaluristaja 19.maijs, 22:54

Baltais tādā vietā nevarētu būt


nekovārnis 19.maijs, 22:03

Bilde tikai - izdzēsu, ieliku no jauna


VijaS 19.maijs, 21:44

Hm, nodomāju, ka pēc krāsas mazliet atgādina purva krokvācelīti, bet tādu sačokurojušos neatpazinu. Paldies, Ansi!


ekologs 19.maijs, 21:42

Zilā eļļas vabole (Meloe violaceus).


ekologs 19.maijs, 21:41

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


ekologs 19.maijs, 21:35

Marek, šo laikam būs jāizdzēš un jāpievieno no jauna, jo, laikam mēs vienlaicīgi pievienojām savus novērojumus un Tavs piereģistrējās manejā profilā :) Es no sevīm izdzēsu, bet uz foto joprojām stāv man vārds :)


ekologs 19.maijs, 21:27

Paldies, Marek! :)


CerambyX 19.maijs, 21:25

Raibeņu kāpuri vairāk 'adataini' nevis 'mataini'.


Ziemelmeita 19.maijs, 21:02

Paldies,Marek!


zemesbite 19.maijs, 20:19

Paldies, Artur! :)


kirsisnelsons 19.maijs, 20:03

Punktu vajadzētu pārlikt nedaudz uz DR , bet neprotu.


VijaS 19.maijs, 19:57

Paldies, Marek!


DaceK 19.maijs, 19:31

Paldies par labojumu!


felsi 19.maijs, 18:59

Paldies Marek!


Bekuvecis 19.maijs, 18:56

Apstiprinu, ka priežu baravikas ne tik reti sāk augt jau jūnijā, bet ir reģistrēti arī gadījumi, kad pat maija pēdējā dekādē. Taču nedz senes.lv, nedz citos avotos, norādot augļķermeņu tipisko veidošanās periodu, šādus retus izņēmuma gadījumus nemēdz ņemt vērā. Tikmēr par šo konkrēto novērojumu ir grūti pēc foto vien ar pilnu pārliecību pateikt, taču priežu baravika tiešām šķiet daudz ticamāka.


ekologs 19.maijs, 18:36

Šī būs Zilganzaļā eļļasvabole (Meloe brevicollis) :) Priekškrūšu vairoga platums lielāks par garumu.


Ziemelmeita 19.maijs, 17:43

Drīzāk putekšńi, es vińu nokratīju no koka, un neiedomājos tādu variantu, meklēju raibu vaboli.


nekovārnis 19.maijs, 17:36

Putekšņi vai smiltis :)


Ziemelmeita 19.maijs, 17:21

Paldies, Marek, tas raibums man lika meklēt ko citu, un neko tādu neatradu.


nekovārnis 19.maijs, 17:13

... UN uz priedēm mītošo ...


nekovārnis 19.maijs, 17:12

Šo nācās internetā pameklēt :) Izskatās, ka Anthribus scapularis kaut arī plaši izplatīts tomēr visur rets. Kāpuri pārtiekot no Coccidae uz priedēm mītošo vairogutu (Diaspididae) kāpuriem un olām. Tādi vairogutu apsēsti priežu zari it kā manīti, būs jāpievērš uzmanība.


Ziemelmeita 19.maijs, 13:43

Ilgi šaubījos priežu vai vasaras. Tāda dikti gaiša priekš priežu likās, bet kātińš vairāk kā priežu baravikai. Auga uz meža ceła priežu mežā, bet gar ceła malu nelieli ozoli un bērzi.


roosaluristaja 19.maijs, 13:39

Dpmāju, ka nepareizi noteikta suga. Vasaras baravika ir saistīta ar ozoliem. Cik lasīju www.senes.lv arī priežu baravika var sākt augt jau jūnijā


Ziemelmeita 19.maijs, 13:05

Paldies,Uldi.


roosaluristaja 19.maijs, 13:04

Čūska laikam nebūs.


patigunta 19.maijs, 02:08

Ticams, mājas zvirbuļu spalvgraužu ērce, zvirbuļi tur pa krūmiem čivina, smagu invāziju neesmu novērojusi. Tāpat apskatot vispār nav aizdomu par ektoparazītiem.


CerambyX 19.maijs, 00:57

Oho, šis kaut kas galīgi neredzēts!


laumae 18.maijs, 22:16

Paldies, Marek!


Osis 18.maijs, 20:59

Paldies Marek!


Amanda 18.maijs, 20:54

Vistu vanags


Vīksna 18.maijs, 20:18

Paldies !


guta7 18.maijs, 18:53

Paldies par palīdzību noteikšanā!


guta7 18.maijs, 18:52

Paldies par precizējumu!


Siona 18.maijs, 18:10

Paldies, būs īstais! Šodien sanāca mazliet labāk nobildēt :)


ekologs 18.maijs, 17:41

Uģi, ko par šo domā? Ir kādas idejas?


ekologs 18.maijs, 17:39

Paldies, Uģi!:)


Ziemelmeita 18.maijs, 17:26

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 18.maijs, 17:25

Paldies,Uģi par skaidrojumu.


CerambyX 18.maijs, 17:16

Jā, suga ar niansēs mainīgu spārnu zīmējumu (plankumi vairāk saplūduši vai atdalīti), bet citādi tomēr samērā raksturīga. Lai arī zināms, ka Ziemeļgaujā dzīvo - foršs novērojums! Fenoloģiski dabasdatos agrākais līdz šim ziņotais.


anthicus 18.maijs, 16:49

Silpha tristis (Silphidae, līķvaboles) kāpurs.


Mežirbe777 18.maijs, 16:48

Coprinellus domesticus (micēlijs).


ekologs 18.maijs, 15:45

Izskatās pēc Athous haemorrhoidalis.


CerambyX 18.maijs, 15:36

Šī forša suga!


dziedava 18.maijs, 11:40

Jā, ir būts. Gribējās nosaukt par Zelta Dibena ozolu, tomēr Dzalzava bija tuvāk, ehh.


erts 18.maijs, 11:33

Apkārtmērs 5.80 m


ekologs 18.maijs, 10:37

Šī izskatās pēc Egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus), bet jāskaita zobus, jo varbūt arī Egļu sešzobu mizgrauzis (Pityogenes chalcographus) :) Tie "zobi" ir uz segspārniem, aizmugurējā daļā.


Mo 18.maijs, 08:08

Spidiļķis jeb pempiņš (Rhodeus amarus). Nav izvēlnē.


Ilgonis 18.maijs, 07:46

Paldies, un es biju tik pārliecināts.


Vīksna 18.maijs, 00:49

Paldies !


Vīksna 18.maijs, 00:47

Paldies !


ekologs 17.maijs, 22:58

Paldies, Uģi! :)


Alvis Āboliņš 17.maijs, 22:27

Varbūt mežā jāmeklē ligzda?


guta7 17.maijs, 22:27

Paldies, Artur!


ekologs 17.maijs, 22:25

Māņkoksngrauzis (Oedemera virescens).


ekologs 17.maijs, 20:15

Jā, taisnība gan, tie pleci arī. Paldies, Marek! :)


ekologs 17.maijs, 19:53

Ok. Ko Uģis teiks?


nekovārnis 17.maijs, 19:51

Otrais ūsu posms izskatās garāks par trešo un priekškrūšu vairoga plecu priekšpuse tāda apaļīga. Aizdomas ka P.viridissima.


nekovārnis 17.maijs, 19:42

Varētu būt mazais vijolīšu raibenis, bet neesmu drošs.


Siona 17.maijs, 18:39

Paldies! :)


kimkim 17.maijs, 17:31

cirpto liepu lapotnē


ekologs 17.maijs, 14:08

Māņmīkstspārnis (Malachius bipustulatus).


ekologs 17.maijs, 13:14

Skatos un domāju, B.quadrimaculatum vai pat arī B. bruxellense?


Rallus 17.maijs, 13:04

Izcils novērojums! Apsveicu!


BI 17.maijs, 12:29

Gredzenots 08.08.2017 kā ad tēviņš Skrundas zivju dīķi


mardzh 17.maijs, 11:15

Paldies :)


Irbe 17.maijs, 10:40

Ezeru


Irbe 17.maijs, 10:36

5.sekundē tītiņš


Ziemelmeita 17.maijs, 10:30

Paldies!


Meinards D. 17.maijs, 10:19

Dzeltenā stērste un tītiņš


Meinards D. 17.maijs, 10:17

Ceru ķauķis.


ekologs 17.maijs, 09:34

Lygus pratensis?


ekologs 17.maijs, 09:32

Skatos un netieku skaidrs, Nysius cymoides vai arī Liorhyssus hyalinus?


Irbe 17.maijs, 07:15

Melnais erickiņš


Irbe 17.maijs, 07:10

Ir


zane_ernstreite 17.maijs, 07:03

O, paldies, Margarita! Redzēju ļoti netieši un fotogrāfijā novērtēju kā niedru stērsti.


angel 16.maijs, 23:12

Paldies!


Siona 16.maijs, 21:30

Paldies! :)


Ilgonis 16.maijs, 21:21

Paldies, neko tamlīdzīgu nebiju redzējis, 50 m uz Z lidinājās vairāki


nekovārnis 16.maijs, 21:08

Ir tas krāsojums brūnajiem viršu sprīžmešiem diezgan mainīgs. Tēviņi šķiet košāki. Šī mātīte - smalkas antēnas.


Ilgonis 16.maijs, 20:33

Paldies, te viņu daudz bet arī tik gaišs?


Ziemelmeita 16.maijs, 20:29

Paldies,Margarita!


Ziemelmeita 16.maijs, 20:28

Paldies,Marek, par skaidrojumu!


Irbe 16.maijs, 20:27


Ziemelmeita 16.maijs, 20:26

Paldies,Marek!


nekovārnis 16.maijs, 20:25

Šī manuprāt Potosia cuprea. Zeltītajai rožvabolei tie plankumi šaurāki, smalkāki.


Ziemelmeita 16.maijs, 19:35

Paldies,Uģi!


Irbe 16.maijs, 17:29

Krīklis


FoxPaws 16.maijs, 15:08

Cerams, ka YIT pa vasaru tai pļavā neuzsāks nākamo māju celtniecību.


FoxPaws 16.maijs, 15:05

Varbūt balss bija no pļavas starp Ē.Valtera un Kaivas ielu, bet bija samērā labi dzirdama Vecajā Biķernieku ielā


Irbe 16.maijs, 12:58

Foto brūnspārnu ķauķis


Ziemelmeita 16.maijs, 12:20

Paldies,Ansi!


Linards Dedzis 16.maijs, 09:00

Paldies Ansi par labojumu un par izglītošanu. Tagad zināšu, ka tūbainis ķirsis ir līdz 1 m augsts krūms!


IlzeP 16.maijs, 07:50

Sedge wabler ir ceru ķauķis, taču rakstīju par principu, ka noteikšanas aplikācijas rezultātiem jāpieiet kritiski.


Irbe 16.maijs, 00:23

Niedru strazds


Irbe 16.maijs, 00:14

Brūnspārnu ķauķis uztraucas


Irbe 16.maijs, 00:11

Ziemeļu gulbis


Agnis12 15.maijs, 23:09

https://youtu.be/hwrsNfB1hEY?si=1846lLIc9cuNauok


erts 15.maijs, 16:44

Man 2.atradne Nīcgales mežos, no 1.atradnes 600. metri. Uz meža stigas apmēram 50.metru garumā pa kādam augam.


davis_wi 15.maijs, 16:06

Vai tad sedge warbler nav ceru ķauķis tieši?


Ziemelmeita 15.maijs, 14:59

Paldies,Marek!


IlzeP 15.maijs, 12:24

Uz aplikāciju vien gan nevar paļauties, ziņojot novērojumus!


ekologs 15.maijs, 07:33

Vai piedošanu: ) Paldies, Uģi!:)


ekologs 15.maijs, 07:33

Paldies, Marek! Baigi līdzīgas :)


Vīksna 15.maijs, 00:19

Paldies !


Vīksna 15.maijs, 00:18

Paldies !


Mari 14.maijs, 23:39

Paldies, Uģi!


Igors 14.maijs, 21:16

Četri putnēni


Ivetta 14.maijs, 20:18

Paldies, Marek!


gunitak 14.maijs, 19:14

Paldies!


goba 14.maijs, 17:31

"Merlin" identificēja kā grīšļy ķauķi seidge warbler, bet tā acīmredzot ir kļūda.


Amanda 14.maijs, 14:45

Varbūt Mazais ērglis


ekologs 14.maijs, 13:59

Manuprāt, Sprakšķis (Ectinus aterrimus).


ekologs 14.maijs, 13:11

Ok, tad mainu uz sugu. Paldies! :)


ekologs 14.maijs, 13:09

Tagad viss kārtībā. Visus pievienotos novērojumus izdzēsu un ieliku no jauna. Nezinu, kaut kas tur sistēmā notika. Kad pievienoju novērojumus, viss bija kārtībā, bet tad pēc kāda laika, novērojuma punkt kaut kur pazuda.


Ilgonis 14.maijs, 12:47

Paldies, Ilze.


Mage 14.maijs, 12:17

Dzērve Ziemeļu gulbju kompānijā


dekants 14.maijs, 11:24

Iespējams bija domāts gaišais ķauķis?


IlzeP 14.maijs, 10:52

Teorētiski mikroliegumu veidot var - laksis ir sarakstā. Bet vai vieta ir apdraudēta (ja neskaita latvāņus)? Ļoti tuvu mājām.


IlzeP 14.maijs, 10:46

Kas tur bija ar tiem punktiem - tagad viss ok? Varbūt bija suga ar slēpjamu atradnes vietu - tā, kam nerādījās punkts?


IlzeP 14.maijs, 10:45

Vispār jau ģimenei skaits = 1 (pēc putnu uzksiaišu metodikas)


IlzeP 14.maijs, 10:44

Domāju, ka ir pūkainā zemzālīte


IlzeP 14.maijs, 10:39

Vai citi zinātāji piekrīt?


nekovārnis 14.maijs, 08:24

Varētu būt šī suga


Ilgonis 14.maijs, 00:06

Paldies par ideju!


Cardinal 13.maijs, 23:18

Kā lai aizsargā šo vietu? Vai var izveidot mikroliegumu? Un arī latvāņi nāk virsū.


ekologs 13.maijs, 22:41

Neesmu pārliecināts, bet, manuprāt, Smecernieks (Hypera adspersa). Ko Mareks, Uģis domā. DD Hypera sp. nepiedāvā.


ekologs 13.maijs, 22:23

Izskatās, ka visus šodien ievadītos novērojumus jādzēš un jāievada no jauna :(


ekologs 13.maijs, 22:21

Tagad laikam rāda punktu. Citos novērojumos arī laikam punkti pazuda.


Ziemelmeita 13.maijs, 21:26

Paldies,Edgar.


Edgars Smislovs 13.maijs, 21:11

4? 4 pull vai 2 Ad un 2 pull?


adata 13.maijs, 21:06

Varbūt pūkainā zemzālīte?


ekologs 13.maijs, 21:05

Šī, manuprāt, būs Tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus).


Lietuviete 13.maijs, 19:43

Paldies, Edgar, par labojumiem!


ekologs 13.maijs, 18:57

Līķvabole (Phosphuga atrata)


kirsisnelsons 13.maijs, 18:44

Nav komentāru. Bet labi nav.


IlzeP 13.maijs, 17:24

Izlaboju. Bet interesanti, ka rādījās precīzs pulksteņa laiks tam nepareizajam - 29. martam.


Vīksna 13.maijs, 17:20

Paldies !


Karmena 13.maijs, 17:10

Paldies, Amanda, par sugas noteikšanu!


Amanda 13.maijs, 14:56

Erickiņš


dziedava 13.maijs, 12:43

Tur fonā nav lapsastes vienādvācelīte ar sporogoniem?


i.vasiljevs 13.maijs, 11:58

Novērojums 29.04.2024 11:17


CerambyX 13.maijs, 11:12

Suga precizēta pēc N.Savenkova komentāra


Kiwi 13.maijs, 09:15

Paldies, Marek!


kamene 13.maijs, 08:52

Vēlāk vēl dažas manīju. Kādā rakursā vajadzētu nobildēt?


Ziemelmeita 13.maijs, 06:04

Paldies, Margarita!


Ziemelmeita 13.maijs, 06:03

Paldies, Margarita! Grūti saprast, attālums liels, bildes sliktas, pieredze arī maza, pats sākums putnu vērošanā.


Irbe 13.maijs, 00:32

Ģirlicis


Irbe 13.maijs, 00:24

Gaigalas M


Irbe 13.maijs, 00:22

Varbūt purva tilbītes?


KristianaO 12.maijs, 19:15

Paldies, Edgar par komentāru! Iešu vēlreiz meklēt un apskatīt tuvāk, lai saprastu, vai šīs auga uz kādas kritalas, vai zemes.


ekologs 12.maijs, 18:51

Manuprāt, Melnulis (Opatrum sabulosum).


Ziemelmeita 12.maijs, 17:46

Paldies,Marek!


adata 12.maijs, 17:42

Vai šī nevar būt klijainā henotēka?


VijaS 12.maijs, 17:12

Paldies, Ansi, par visiem labojumiem!


VijaS 12.maijs, 17:09

Paldies, Renāte!


Ilgonis 12.maijs, 17:02

paldies par noteikšanu, neatlika laika salīdzināt ar pagājušā gada atrasto


Ilgonis 12.maijs, 16:54

Paldies par labojumu, kurš mani izbrīnija.


Ilgonis 12.maijs, 16:49

Paldies par labojumu.


Ilgonis 12.maijs, 16:42

kat kā maz ieziņota, 10 gados šis ir ceturtais


Ilgonis 12.maijs, 16:34

paldies, ši ļoti interesanta


zane_ernstreite 12.maijs, 16:31

Paldies, Ansi!


Ansis 12.maijs, 16:20

Šķiet, atradu īsto betoba bluķi; un tur augošās šķeltcepurenes tiešām atbilst Schistidium submuticum


Ziemelmeita 12.maijs, 15:58

Paldies,Ansi, par palīdzību sūnu noteikšanā.


Ziemelmeita 12.maijs, 15:27

Paldies,Voldemār!


IlzeP 12.maijs, 13:17

Paldies, Ansi, par info - šo nezināju.


Ziemelmeita 12.maijs, 12:21

Paldies,Renāte!


Ziemelmeita 12.maijs, 12:17

Paldies,Ansi. Purva sfagnu pārliku atsevišķi.


Osis 12.maijs, 12:03

Paldies Marek!


Ziemelmeita 12.maijs, 12:03

Paldies,Artur!


ekologs 12.maijs, 12:02

Resnkājods (Bibionidae sp.).


davis_wi 12.maijs, 02:16

Drīz varēs likt T pazīmi, pirms 6 dienām ziņoju.


dziedava 11.maijs, 23:48

Paldies, Ansi!


meža_meita 11.maijs, 23:13

Man arī patīk :D


Ansis 11.maijs, 21:46

Pirmajos 3 foto ir cita suga - purva sfagnas. Tos derētu pārlikt atsevišķā sugas ziņojumā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts