Aktīvie lietotāji: 247 Šodien ievadītie novērojumi: 5 Kopējais novērojumu skaits: 1907038
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Ciconia ciconia - 2024-05-15 Irbe
Strix aluco - 2024-05-16 apogs apogs
Crex crex - 2024-05-16 apogs apogs
Luscinia luscinia - 2024-05-16 apogs apogs
Strix uralensis - 2024-05-15 Rekmanis
Strix aluco - 2024-05-15 Rekmanis
Acrocephalus arundinaceus - 2024-05-15 Ornitologs
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 16.maijs, 00:23

Niedru strazds


Irbe 16.maijs, 00:14

Brūnspārnu ķauķis uztraucas


Irbe 16.maijs, 00:11

Ziemeļu gulbis


Agnis12 15.maijs, 23:09

https://youtu.be/hwrsNfB1hEY?si=1846lLIc9cuNauok


erts 15.maijs, 16:44

Man 2.atradne Nīcgales mežos, no 1.atradnes 600. metri. Uz meža stigas apmēram 50.metru garumā pa kādam augam.


davis_wi 15.maijs, 16:06

Vai tad sedge warbler nav ceru ķauķis tieši?


Ziemelmeita 15.maijs, 14:59

Paldies,Marek!


IlzeP 15.maijs, 12:24

Uz aplikāciju vien gan nevar paļauties, ziņojot novērojumus!


ekologs 15.maijs, 07:33

Vai piedošanu: ) Paldies, Uģi!:)


ekologs 15.maijs, 07:33

Paldies, Marek! Baigi līdzīgas :)


Vīksna 15.maijs, 00:19

Paldies !


Vīksna 15.maijs, 00:18

Paldies !


Mari 14.maijs, 23:39

Paldies, Uģi!


Igors 14.maijs, 21:16

Četri putnēni


Ivetta 14.maijs, 20:18

Paldies, Marek!


gunitak 14.maijs, 19:14

Paldies!


goba 14.maijs, 17:31

"Merlin" identificēja kā grīšļy ķauķi seidge warbler, bet tā acīmredzot ir kļūda.


Amanda 14.maijs, 14:45

Varbūt Mazais ērglis


ekologs 14.maijs, 13:59

Manuprāt, Sprakšķis (Ectinus aterrimus).


ekologs 14.maijs, 13:11

Ok, tad mainu uz sugu. Paldies! :)


ekologs 14.maijs, 13:09

Tagad viss kārtībā. Visus pievienotos novērojumus izdzēsu un ieliku no jauna. Nezinu, kaut kas tur sistēmā notika. Kad pievienoju novērojumus, viss bija kārtībā, bet tad pēc kāda laika, novērojuma punkt kaut kur pazuda.


Ilgonis 14.maijs, 12:47

Paldies, Ilze.


Mage 14.maijs, 12:17

Dzērve Ziemeļu gulbju kompānijā


dekants 14.maijs, 11:24

Iespējams bija domāts gaišais ķauķis?


IlzeP 14.maijs, 10:52

Teorētiski mikroliegumu veidot var - laksis ir sarakstā. Bet vai vieta ir apdraudēta (ja neskaita latvāņus)? Ļoti tuvu mājām.


IlzeP 14.maijs, 10:46

Kas tur bija ar tiem punktiem - tagad viss ok? Varbūt bija suga ar slēpjamu atradnes vietu - tā, kam nerādījās punkts?


IlzeP 14.maijs, 10:45

Vispār jau ģimenei skaits = 1 (pēc putnu uzksiaišu metodikas)


IlzeP 14.maijs, 10:44

Domāju, ka ir pūkainā zemzālīte


IlzeP 14.maijs, 10:39

Vai citi zinātāji piekrīt?


nekovārnis 14.maijs, 08:24

Varētu būt šī suga


Ilgonis 14.maijs, 00:06

Paldies par ideju!


Cardinal 13.maijs, 23:18

Kā lai aizsargā šo vietu? Vai var izveidot mikroliegumu? Un arī latvāņi nāk virsū.


ekologs 13.maijs, 22:41

Neesmu pārliecināts, bet, manuprāt, Smecernieks (Hypera adspersa). Ko Mareks, Uģis domā. DD Hypera sp. nepiedāvā.


ekologs 13.maijs, 22:23

Izskatās, ka visus šodien ievadītos novērojumus jādzēš un jāievada no jauna :(


ekologs 13.maijs, 22:21

Tagad laikam rāda punktu. Citos novērojumos arī laikam punkti pazuda.


Ziemelmeita 13.maijs, 21:26

Paldies,Edgar.


Edgars Smislovs 13.maijs, 21:11

4? 4 pull vai 2 Ad un 2 pull?


adata 13.maijs, 21:06

Varbūt pūkainā zemzālīte?


ekologs 13.maijs, 21:05

Šī, manuprāt, būs Tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus).


Lietuviete 13.maijs, 19:43

Paldies, Edgar, par labojumiem!


ekologs 13.maijs, 18:57

Līķvabole (Phosphuga atrata)


kirsisnelsons 13.maijs, 18:44

Nav komentāru. Bet labi nav.


IlzeP 13.maijs, 17:24

Izlaboju. Bet interesanti, ka rādījās precīzs pulksteņa laiks tam nepareizajam - 29. martam.


Vīksna 13.maijs, 17:20

Paldies !


Karmena 13.maijs, 17:10

Paldies, Amanda, par sugas noteikšanu!


Amanda 13.maijs, 14:56

Erickiņš


dziedava 13.maijs, 12:43

Tur fonā nav lapsastes vienādvācelīte ar sporogoniem?


i.vasiljevs 13.maijs, 11:58

Novērojums 29.04.2024 11:17


CerambyX 13.maijs, 11:12

Suga precizēta pēc N.Savenkova komentāra


Kiwi 13.maijs, 09:15

Paldies, Marek!


kamene 13.maijs, 08:52

Vēlāk vēl dažas manīju. Kādā rakursā vajadzētu nobildēt?


Ziemelmeita 13.maijs, 06:04

Paldies, Margarita!


Ziemelmeita 13.maijs, 06:03

Paldies, Margarita! Grūti saprast, attālums liels, bildes sliktas, pieredze arī maza, pats sākums putnu vērošanā.


Irbe 13.maijs, 00:32

Ģirlicis


Irbe 13.maijs, 00:24

Gaigalas M


Irbe 13.maijs, 00:22

Varbūt purva tilbītes?


KristianaO 12.maijs, 19:15

Paldies, Edgar par komentāru! Iešu vēlreiz meklēt un apskatīt tuvāk, lai saprastu, vai šīs auga uz kādas kritalas, vai zemes.


ekologs 12.maijs, 18:51

Manuprāt, Melnulis (Opatrum sabulosum).


Ziemelmeita 12.maijs, 17:46

Paldies,Marek!


adata 12.maijs, 17:42

Vai šī nevar būt klijainā henotēka?


VijaS 12.maijs, 17:12

Paldies, Ansi, par visiem labojumiem!


VijaS 12.maijs, 17:09

Paldies, Renāte!


Ilgonis 12.maijs, 17:02

paldies par noteikšanu, neatlika laika salīdzināt ar pagājušā gada atrasto


Ilgonis 12.maijs, 16:54

Paldies par labojumu, kurš mani izbrīnija.


Ilgonis 12.maijs, 16:49

Paldies par labojumu.


Ilgonis 12.maijs, 16:42

kat kā maz ieziņota, 10 gados šis ir ceturtais


Ilgonis 12.maijs, 16:34

paldies, ši ļoti interesanta


zane_ernstreite 12.maijs, 16:31

Paldies, Ansi!


Ansis 12.maijs, 16:20

Šķiet, atradu īsto betoba bluķi; un tur augošās šķeltcepurenes tiešām atbilst Schistidium submuticum


Ziemelmeita 12.maijs, 15:58

Paldies,Ansi, par palīdzību sūnu noteikšanā.


Ziemelmeita 12.maijs, 15:27

Paldies,Voldemār!


IlzeP 12.maijs, 13:17

Paldies, Ansi, par info - šo nezināju.


Ziemelmeita 12.maijs, 12:21

Paldies,Renāte!


Ziemelmeita 12.maijs, 12:17

Paldies,Ansi. Purva sfagnu pārliku atsevišķi.


Osis 12.maijs, 12:03

Paldies Marek!


Ziemelmeita 12.maijs, 12:03

Paldies,Artur!


ekologs 12.maijs, 12:02

Resnkājods (Bibionidae sp.).


davis_wi 12.maijs, 02:16

Drīz varēs likt T pazīmi, pirms 6 dienām ziņoju.


dziedava 11.maijs, 23:48

Paldies, Ansi!


meža_meita 11.maijs, 23:13

Man arī patīk :D


Ansis 11.maijs, 21:46

Pirmajos 3 foto ir cita suga - purva sfagnas. Tos derētu pārlikt atsevišķā sugas ziņojumā.


Ziemelmeita 11.maijs, 21:18

Paldies,Ansi par visiem labojumiem un padomiem. Iebraukšu papētīšu pļavas silpurenes, viņu tur ļoti daudz.


Ansis 11.maijs, 20:49

Pļavas silpureni vajadzētu fotografēt tā - lai redzama ziedlapu iekšpuses krāsa. Ja tā gaiši violeta - tad tipiskā suga, bet ja tumši violeta - tad retākā tumšziedu pasuga ssp. nigricans.


Ansis 11.maijs, 20:40

Trīsenes ziedēs nedaudz vēlāk - jūnijā.


Ansis 11.maijs, 20:19

Tūbainais ķirsis ir mazs, līdz 1 m augsts krūms.


ekologs 11.maijs, 20:15

Skaidrs. Paldies, Marek! :)


nekovārnis 11.maijs, 20:12

E.tenax noteikti nav - tam uz acīm pa divām vertikālām matiņu joslām un pakaļkājas stilbs vidusdaļā paplatināts. Par 90% teiktu ka Eristalis nemorum. Tai arī šaura melna sejas josla, šauras, izteiktas stigmas uz spārniem un arī pakaļkājas posmu proporcijas varētu atbilst. Diemžēl šajā ģintī ir vairākas man nezināmās sugas, piemēram, britu grāmatā no 10 viņu Eristalis sugām aprakstītas tikai 7. Cik sugu un kādas Latvijā nav ne jausmas.


Ansis 11.maijs, 20:09

Izdevās atrast un tikt skaidrībā ar sugu :)


zinzin 11.maijs, 12:56

Nesa materiālu ligzdai


Irbe 11.maijs, 11:41

Kriš, kur ir tās 6 bildes? Kaut sliktas, varbūt tās ko noskaidrotu.


IlzeP 11.maijs, 10:56

Kādas lijas tēviņš? Lauku lija: http://www.putni.lv/circya.htm, pļavu lija: http://www.putni.lv/cirpyg.htm


kimkim 11.maijs, 09:07

Reģu parka dīķī


Gradin 11.maijs, 06:54

Paldies, maija pirmajos datumos migrācija Kolkas ragā bija ekselenta


guta7 11.maijs, 06:19

Izlasot Kriša aprakstu, šķiet, ka arī esmu sastapusi šādu putnu 17.04.24. ap plkst 11.40 ceļa posmā Dikļi-Mazbrenguļi. Lidinājās virs ceļa pavisam zemu, man braucot, tieši pretīm, tāpēc saskatīju labi, bet pietrūka laika, lai nofotografētu. Nelielu, gandrīz baltu plēšputnu, nebiju redzējusi. Sajūtas bija neaprakstāmas, vēl tagad atceros šī putna skatienu. Mājās izpētīju grāmatas un nolēmu, ka tādu pie mums sastapt nevar, gan jau kāds ar leicisma pazīmi. Protams, bez bildes nekā, bet vabūt kādam noder šī ziņa.


IlzeP 10.maijs, 22:17

Novērojumam drīkst pievienot tikai konkrētā novērojuma foto (var arī sliktā kvalitātē, varbūt vajadzīgās pazīmes redzamas).


Ziemelmeita 10.maijs, 21:25

Paldies,Edgar!


nekovārnis 10.maijs, 19:52

Foto? Iepriekš zināmās gaiļbiksīšu sīkraibeņa atradnes tālu no šejienes, vajadzētu kādas konkrētākas novērojuma liecības.


Ziemelmeita 10.maijs, 19:49

Paldies,Krister!


Ziemelmeita 10.maijs, 19:48

Paldies,Krister! Tā man arī sanāca pēc noteicēja.


Kristers K 10.maijs, 19:47

Zivjerglis


Kristers K 10.maijs, 19:47

Mazā gaura


Ilona_rasa 10.maijs, 19:11

Domāju, tas ir peļu klijāns.


Vladimirs S 10.maijs, 17:13

Ar inteneta bildi neies cauri, pievienojat savas bildes, par kurām ir minēts piezīmēs. Bez noteikšanas apraksta/bildes novērojums nav vērtējams.


Krišs 10.maijs, 16:59

Šis ir Latvijas gaisa telpas karalis sanāk!


Krišs 10.maijs, 16:56

Skaists eksemplārs!


Krišs 10.maijs, 16:53

Labas bildes!


Krišs 10.maijs, 16:51

Kas tas par plēsēju viņu taranē no aizmugures "Zivju ērglis'?


Amanda 10.maijs, 16:46

Žubītes ligzda


Krišs 10.maijs, 15:09

Mainīt datus Piezīmes Draugi man ir karsti novērojumi! Pirmoreizi manīju šo eksemplāru 30. Aprīlī ap to pašu laiku 18:00 - tad kad to pamaniju gandrīz nobraucu ar auto no ceļa braucamās daļas, jo skats bija iespaidīgs. Mājās atcerējos, izpētiju, sapratu un nodomāju ka nezvai es to vēl redzēšu un nezvai man kāds ticēs, bet tad pēc nedēļas es viņu pamanu atkal(vīņš medī - viņš ir lokāls, kkur ir ligzda) otrajā tikšanās reizē biju gatavs uzšāvu 6 bildes, bet tās nav pietiekoši labas, lai to idintificētu uz 100. Vot tā mani draugi iemetat man kādu punktu, jo manuprāt šis novērojums iet topā un tas ir unikāls eksemplārs! Meiģināšu nofotogrāfēt!


Krišs 10.maijs, 14:29

Bildē redzams sugas brālis no interneta bildēm!


Ziemelmeita 10.maijs, 13:50

Paldies,Edgar, par labojumiem.


Kiwi 10.maijs, 11:38

Paldies, Edgar, par apstiprinājumu!


marsancija 09.maijs, 23:39

Apstādījumu augs Austrumu doronika iemājojusi netipiskā vidē.


guta7 09.maijs, 23:15

Paldies par palīdzību noteikšanā un iespēju mācīties.


guta7 09.maijs, 23:13

Par celmlodīti biju iedomājos, bet nebiju pārliecināta, redzot to pirmo reizi.


guta7 09.maijs, 23:12

Bija cieta, tāpēc gļotsēne nevarētu būt.


guta7 09.maijs, 23:11

Varētu būt, ka tā, jo visas auga vienā čupā un ļoti daudzveidīgas dažādās stadijās.


Bekuvecis 09.maijs, 22:31

Drusku gan šaubas par pirmajā attēlā redzamo: vai tomēr nav cita?


Bekuvecis 09.maijs, 22:29

Ja uz trūdošas lapkoka koksnes (vai pareizi saskatu?), tad varētu būt iesārtā sīkmicīte Cudoniella acicularis; lai gan datums tāds dīvaini agrs. (Par šo sugu neskatiet latvijasdaba.lv - tur ir kaut kāds pilnīgs sviesC).


felsi 09.maijs, 22:18

Pievienoju mikroskopiju.


Bekuvecis 09.maijs, 22:12

Ja vien nav kāda vizuāli ļoti līdzīga gļotsēne!


angel 09.maijs, 22:04

Paldies!


Bekuvecis 09.maijs, 21:57

Ļoti jaunas, tāpēc vēl ne īsti "pēc sevis"!


Bekuvecis 09.maijs, 21:35

Ir nopietnas aizdomas par vienu pavasara askusēni, taču kaut cik drošam verdiktam ar šādu foto vienā rakursā ir "par īsu".


Vladimirs S 09.maijs, 21:32

Paldies!


Ziemelmeita 09.maijs, 21:09

Spuļģītis


ekologs 09.maijs, 21:02

Manuprāt, Lapgrauzis (Linaeidea aenea).


ekologs 09.maijs, 20:41

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Ziemelmeita 09.maijs, 20:37

Paldies,Amanda un Edgar. Tuvāk pie meža bija arī ekskrementu kaudzīte, spalvas pie paša dzelzceļa.


Karmena 09.maijs, 20:37

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


Amanda 09.maijs, 20:30

Varbūt mednis


adata 09.maijs, 20:27

Jums pārbaudes datiem gads kļūdains.


Edgars Smislovs 09.maijs, 20:10

Vai datums precīzs?


pētniece 09.maijs, 15:11

Var būt. 2022. gadā vēl slikti zināju pazīmes


Ziemelmeita 09.maijs, 14:50

Paldies,Edgar!


Karmena 09.maijs, 12:23

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Marek!


Ziemelmeita 09.maijs, 12:02

Paldies,Marek!


Vīksna 09.maijs, 12:01

Paldies !


Vīksna 09.maijs, 12:00

Paldies !


VijaS 09.maijs, 11:51

Visticamāk jā. Ja vien nebija cietas kā piepes.


nekovārnis 09.maijs, 11:32

Vairākās vietās uz sausokņiem bija šāda izmēra, bet plakanākas ar sakaltušu virsmu. Droši vien tās pašas tik vecākas?


VijaS 09.maijs, 11:17

Kā izskatās, no gļotsēnēm tas ir praktiski vienīgais, kas šobrīd aug. Mēs ar dažiem Mikologu biedrības pārstāvjiem arī turpat netālu klejojām un tikām pie vēl pāris novērojumiem. :)


nekovārnis 09.maijs, 11:08

Paldies, Vija! :)


VijaS 09.maijs, 11:05

Tā bija arī mana versija.


davis_wi 09.maijs, 10:56

Interesants novērojums iekšzemē?


davis_wi 09.maijs, 10:56

Interesants novērojums?


Ziemelmeita 09.maijs, 10:47

Paldies,Uģi!


zalktene12 09.maijs, 08:16

Paldies, Jums taisnība.


Ziemelmeita 09.maijs, 08:00

Paldies,Margarita.


Ziemelmeita 09.maijs, 07:57

Paldies,Margarita. Putnu redzēju koku lapotnē, bet ne tik labi. Klausoties putni.lv balsis, likās,ka plukškis, bet nav man vēl tik daudz pieredzes.


Bekuvecis 09.maijs, 07:55

Lielas aizdomas par Phlebiopsis gigantea, tomēr pēc šiem foto 100% drošs neesmu.


Irbe 09.maijs, 07:31

Redzēts plukšķis? Šādi čerkstina pelēkais strazds


Irbe 09.maijs, 07:16

Upes tilbīte


Irbe 09.maijs, 07:07

Kajaks


Irbe 09.maijs, 06:58

Krauklis


Ilona_rasa 08.maijs, 18:19

Jā, Edgars šo gredzenu ir nolasījis, Spānijā gredzenots.


Janis_S 08.maijs, 16:34

Putns ir ar gredzenu.


martiny_s 08.maijs, 14:56

Paldies. Jā, barojas


davis_wi 08.maijs, 14:52

laikam domāts "barojas"?


aquilla 08.maijs, 14:07

Paldies par sugas precizēšanu!


Karmena 08.maijs, 12:56

Paldies par sugas noteikšanu, Artur!


Zigurds Krievans 08.maijs, 11:39

Paldies par komentāru! Tagad zināšu:)


Arciiitis 08.maijs, 10:15

Pievienotajos pārējos video, novērotajam putnam dzirdama interesanta dziesma. Varbūt kādam ir pieredze ar šo putnu sugu? Te visi 3 pēc kārtas: https://www.youtube.com/watch?v=KNhnW9ihpAY https://www.youtube.com/watch?v=o2XaH_qLwPM https://www.youtube.com/watch?v=Wknviyp9Bok


ekologs 08.maijs, 06:55

Makstnesis (Psychidae sp.).


VijaS 08.maijs, 00:13

Tā potams ir laba ziņa :D


marsancija 08.maijs, 00:09

Reiz redzēju veselu dīķi ar šādām zilām vardēm. Iespaidīgi! Tad izlasīju, ka purva varžu (Rana arvalis) tēviņi riesta laikā iegūst šādu krāsu.


dziedava 08.maijs, 00:03

Nu re, Vija, ķērpis kopš pagājušā gada rudens vēl vietā! ;DD


VijaS 07.maijs, 23:57

Izskatās pēc šī paša ozola https://dabasdati.lv/lv/observation/2ea8feae432ff943ed8cb5d6247c6d48/ tikai Tev punkts ir ceļa otrā pusē :)


ekologs 07.maijs, 23:25

Mājas strazda tā nebūs. Manuprāt, Melnā mežastrazda ola (Turdus merula).


Arciiitis 07.maijs, 23:21

https://www.youtube.com/watch?v=KNhnW9ihpAY


CerambyX 07.maijs, 22:48

Man jau šķiet, ka ir tāda opcija ar nenoteiktu zirnekli, šī: Zirneklis (nenoteikts) (Araneae sp.)


Amanda 07.maijs, 20:28

Upes zīriņš


asaris 07.maijs, 19:24

Joprojām uz vietas.


felsi 07.maijs, 18:55

Gļotsēne, parastais gļotpūpēdis.


Irbe 07.maijs, 17:19

Manuprāt lauku cīrulis


davis_wi 07.maijs, 16:28

man izklausās pēc AL vai AU pazimes, ne?


a.b 07.maijs, 14:51

Nē.. Tuvu negāju, bet vienalga pēc brīža pārlidoja pāri ceļam, uz dienvidiem, un nolaidās kaut kur aiz kokiem, "Puķu" apvidū.


bišudzenis 07.maijs, 14:47

Putns palika uz vietas?


erts 07.maijs, 13:51

Šeit 2.lielas ligzdas, attālums starp ligzdām apmēram 30.metri.


Inita 07.maijs, 12:42

Vispār sporu forma drīzāk kā rudens bisītei G. infula :) Atliek tik iedziļināties un nevienu sugu vairs nevar pazīt!


Inita 07.maijs, 09:54

Nav G.gigas noteikti. Visdrīzāk G. esculenta. Vienai sporai gan ir tādas kā kārpiņas, kā G. fastigiata. Jauki, ka var mikroskopēt! man vēl viena grāmata jāpaskatās, kad būšu muzejā.


Durkts 07.maijs, 08:13

Pateicos!


Durkts 07.maijs, 08:13

Pateicos!


marapss 06.maijs, 22:14

Jā sēdēja augā grāvja malā. Apskatījos exxcel failu - tikai 4-tais kvadrāts kartē no DD.


dziedava 06.maijs, 21:07

Sēne


Amanda 06.maijs, 20:42

Varbūt Purva tilbīte


angel 06.maijs, 19:29

Paldies par precizēšanu!


Irbe 06.maijs, 19:27

Melnā klija


Irbe 06.maijs, 19:14

Svirlītis


Irbe 06.maijs, 19:06

Man bija tāda doma


ung123 06.maijs, 17:47

Jā pareizs


Kiwi 06.maijs, 17:45

Putnu ievēroju tikai foto - izteikti tumšs bridējputns. Vai varētu būt tumšā tilbīte?


adata 06.maijs, 15:58

Es bieži šādu skaņu dzirdu vakaros, vienveidīgi, ilgi, varbūt tas ir zemesvēzis?


ekologs 06.maijs, 14:58

Jā, var sugu. Kā ir DD ar šiem "bēgļiem" vai apzināti palaistiem organismiem savvaļā? Varbūt vajag kādu īpašu statusu?


IlzeP 06.maijs, 14:08

Artur, Tu domāji sugu?


Amanda 06.maijs, 13:52

Dzērve


VijaS 06.maijs, 13:11

Paldies, Evita! es vēl pat kārtīgākas bildes nepaspēju pievienot :)


dziedava 06.maijs, 13:07

Nu ja sausa, tad visdrīzāk saplacinātā kūlīte. Jauki, ka bez gļotpūpēžiem vēl kas sācis augt! :)


Acenes 06.maijs, 13:01

Sausa ceļmala priežu mežā. Viens foto nav pievienojies-blakus bija gan viena svaigā, gan divas jau nobriedušas.


dziedava 06.maijs, 11:30

Kāda vieta - sausa vai mitra?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts