Pagājušā gada pēdējā ceturksnī ziņotāju aktivitāte Dabasdatos bija ļoti līdzīga aizpagājušā gada nogalei – attiecīgajā laika posmā 2022. gadā 446 novērotāji pievienojuši 33 834 novērojumus, savukārt 2021. gadā 481 novērotājs 34 833 novērojumus.

Novērojumu skaita ziņā pēc putniem (27 450 novērojumi jeb 81%) sekoja sēnes (2020 novērojumi jeb gandrīz 6%), trešo vietu ieņemot tauriņiem (1254 novērojumi jeb 3,7%). Lielais tauriņu novērojumu skaits acīmredzot skaidrojams ar gada beigās saziņotiem vasaras novērojumiem. Kaut gan naktstauriņi pagājušajā rudenī tika novēroti ilgi – Uģis Piterāns sekmīgi "gaismoja" naktstauriņus vēl novembrī. 2021. gada pēdējā ceturksnī pirmajā trijniekā bija šīs pašas grupas (82% no visiem ziņotajiem novērojumiem putni, 4% sēnes un 2,5% tauriņi).

Latvijā agrāk nezināmas sugas, pateicoties Dabasdatu ziņotājiem, nākušas klāt gļotsēņu, sēņu, ķērpju un augu grupās.

Latvijas gļotsēņu sarakstam piepulcējušās (ceturksnī atrastas vai noteiktas senāk ievāktās) 10 Latvijai jaunas sugas. Sešas no tām atraduši citi novērotāji, bet noteikusi Julita Kluša:

- Vija Sīmansone Saulkrastu novadā atrada divas gļotsēņu sugas – 15. jūnijā lielo arcīriju Arcyria major un 19. oktobrī birstošo lampīti Lamproderma elasticum (otrā līdz šim zināma tikai divās valstīs pasaulē; myx.dk);

- Evita Oļehnoviča 14. augustā Drabešu pagastā ievāca ciņkāta cilindrīti Stemonitopsis subcaespitosa – domājams, šī ir jauna suga visā Baltijā, ne tikai Latvijā;

- Līga Jēka 5. oktobrī Zlēku pagastā atrada apaļblīvo didermu Diderma globosum, kuras sastopamība Latvijā jau bija prognozēta;

- Laima Birziņa 11. novembrī Ādažu apkārtnē ievaca krumpaino badhāmiju Badhamia melanospora,

- kā arī, atbilstoši jaunākajām zināšanām, tika pārnoteikta Anša Opmaņa 2018. gada septembrī Vaiņodes apkārtnē atrastā didīmija – tā izrādījās līdz šim Latvijā nekonstatētā ovālā didīmija Didymium proximum (syn. Didymium ovoideum).

Lielā arcīrija Arcyria major. Foto: Vija Sīmansone

Pārējās četras jaunās sugas Julita pati gan atrada, gan noteica. Tās ir:

- 19. septembrī Zebrenes pagastā pie Svētes ezera konstatētā glītā komatrihija Comatricha pulchella;

- 28. septembrī Ķemeru apkārtnē atrastā trauslā komatrihija Comatricha fragilis (pasaulē reta);

- 7. oktobrī Gaujas Nacionālajā parkā ievāktā brūnā kolloderma Colloderma robustum (pasaulē noteikta visai reti);

- 1. novembrī Ķemeru apkārtnē atrastā sārtbrūnā komatrihija Comatricha rubens (syn. Collaria rubens).

Trauslā komatrihija Comatricha fragilis. Foto: Julita Kluša

Turklāt pirmo reizi Latvijā droši pierādīta aveņgļotsēnes pasuga spicā aveņgļotsēne Tubifera ferruginosa subsp. acutissima, kuru 24. septembrī Julita Kluša atrada Moricsalā.

Tāpat pieminēšanas vērts ir mainīgās licejas Licea variabilis atradums (Julita Kluša 3. novembrī Ķemeru apkārtnē) – šī suga Latvijā atrasta otro reizi, pēc vairāk nekā 130 gadiem (bijusi iekļauta pirmajā Latvijas gļotsēņu apkopojumā 1890. gadā).

Arī sēņu izzināšanā gada pēdējais ceturksnis bija veiksmīgs – esam tikuši pie trim jaunām sugām Latvijai. Tās ir:

- 20. septembrī Ugāles pagastā Vijas Sīmansones atrastā un mikroskopiski pierādītā matainā sarlodīte Lasiosphaeris hirsuta;

- 24. septembrī Moricsalā Ievas Rožlapas atrastā zeltlapiņu zeltdobīte Chrysomphalina chrysophylla (noteica Inita Dāniele); 

- 28. septembrī Ķemeru apkārtnē Julitas Klušas ievāktā un mikroskopiski pierādītā melnā bertija Bertia moriformis.

Renāte Kaupuža ir parūpējusies par divām jaunām ķērpju sugām mūsu floras sarakstam: Atašienes pagastā 30. oktobrī konstatēto ķērpi Micarea botryoides un pie Stompaku purva 10. oktobrī un otrreiz 18. novembrī konstatēto ķērpi Xylopsora caradocensis (raksturīga suga uz veciem priežu sausokņiem un apdegušas priedes koksnes).

Ķērpis Micarea botryoides. Foto: Renāte Kaupuža

Savukārt Ansis Opmanis 30. septembrī portālā ieziņoja Latvijai jaunas lakstaugu sugas – briežragu ceļtekas Plantago coronopus – atradni (180-200 augi) Rīgā, kuras pirmatklājējs bija Uvis Suško jau 25. maijā.

Briežragu ceļteka Plantago coronopus. Foto: Ansis Opmanis

Daudz interesantu novērojumu (gan ne jaunu sugu) gada pēdējā ceturksnī bija arī putnu pasaulē.

Dabasdatos ieziņots vismaz viens baltgalvas grifa Gyps fulvus novērojums. Putns nofilmēts pie zirga atliekām Dunduru pļavās 2. novembrī (video; Anda Liepas ziņojums). Iespējams, ka šis pats putns novērots arī Vaidavas apkārtnē 20. novembrī (Ineses Zepas ziņojums ar neskaidrām, ar telefonu uzņemtām, fotogrāfijām).

Baltgalvas grifs Gyps fulvus. Kadrs no kameras video, Andis Liepa.

Ceturksnī ziņoti pieci zaļās dzilnas Picus viridis novērojumi ar fotoattēliem, t.sk. Mangaļsalā, Rīgā Igors Deņisovs 30. septembrī nofotografēja jauno putnu. Pārējie novērojumi nāk no Latvijas dienvidaustrumiem, kur suga sastopama salīdzinoši biežāk (20. oktobrī Laura Jaudzema Rikavas pagastā, 15. oktobrī Mārtiņš Šics Krāslavā, 24. oktobrī-9. novembrī Andris Dekants Barkavas pagastā, 28. oktobrī Rūdolfs Krieviņš Krāslavas apkārtnē).

Zaļā dzilna Picus viridis Mangaļsalā. Foto: Igors Deņisovs

2022./2023. gada ziema ir bagāta ar svītraino pūču Surnia ulula novērojumiem, daļa no tām ļoti ilgstoši uzturas vienā un tajā pašā vietā. Pirmo pūci rudenī novēroja Arita Grosa Priekules apkārtnē 6. oktobrī, pēc tam Arnis Zacmanis Nīcas laukos 22. oktobrī vienu un Andris Klepers un Ivars Brediks divas svītrainās pūces, kuras pēc tam šajā apkārtnē uzturējās ilgstoši, vismaz viena novērota arī 2023. gada janvārī. Ilgstoši vienā vietā aplūkojama bija arī svītrainā pūce netālu no Vaidavas muižas, kuru pirmā ieziņoja Inese Zepa 26. oktobrī (novērota līdz pat 23. decembrim), kā arī pūce Babītes pagastā, kuru pirmais ziņoja Jānis Bormeisters un kura tur ir sastopama arī 2023. gada janvārī. Pa vienam novērojumam ziņots arī no Pāles pagasta (Kārlis Bernāns 12. novembrī) un Ādažu apkārtnes (Jana Kubuliņa 4. decembrī).

Svītrainā pūce Surnia ulula. Foto: Iveta Pērkone

Kolkasraga apkārtnē Edgaram Smislovam u.c. bijuši interesanti ūdensputnu novērojumi. Edgars un Vladimirs Smislovi vairākkārt oktobrī novēroja Stejnegera pīli Melanitta stejnegeri (otrais un nākamie novērojumi šai sugai Latvijā): 12. oktobrī vienu tēviņu Baltijas jūrā (pēc tam to redzējuši arī citi novērotāji) un otru Rīgas līcī, 28.-29. oktobrī vēl citu tēviņu (ar ļoti izteiktu knābja pauguru) līcī pretī Kolkas ciemam. Savukārt 30. oktobrī E. Smislovs pretī Kolkas ciemam novēroja Amerikas melno pīli Melanitta americana (2. novērotais šīs sugas putns Latvijā; vēlāk redzējuši arī citi novērotāji).

Oktobrī Kolkasraga apkārtnē uzskaitīts liels daudzums ķerru Aythia marila (11. oktobrī 1200, E. un V. Smislovi; 30. oktobrī 1600, E. Smislovs; 6. novembrī 900, A. Klepers, I. Brediks).

Ievērības cienīgs ir Edgara un Vladimira Smislovu 7. oktobrī Jūrmalciemā uzskaitītais Kaspijas kaiju Larus cachinnans skaits – starp sudrabkaijām tās bijušas vismaz 150 (!). Kaijas skatītas aptuveni 7 stundas, no 8.00 līdz 15.00. Visvairāk putnu novērots pirmajās divās stundās.

Novembrī uzskaitīti lielo alku Alca torda bari ar simtiem putnu, lielākais reģistrētais skaits – 811 putnu pie Mangaļsalas mola 6. novembrī stundas laikā (E. Smislovs, A. Kuročkins).

Noteikti pieminama ir arī Igora Deņisova Eimuru laukos 2. oktobrī novērotā smiltāju čakstīte Oenanthe isabellina (2. novērojums Latvijā), 22. oktobrī Papes ornitoloģisko pētījumu centrā dzirdētais (V. Jaunzemis u.c.) un 31. oktobrī gredzenošanai noķertais Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei (V. Vīgants u.c.)., kas ir attiecīgi 3. un 4. šīs sugas nvērojums Latvijā, kā arī piekrastes posmā no Gaujas grīvas līdz Lilastei novērotais platknābja pūslītis Phalaropus fulicarius (pirmais novērotājs Andris Zariņš 13. novembrī; redzēts līdz pat 28. novembrim).

Smiltāju čakstīte Oenanthe isabellina. Foto: Igors Deņisovs

Platknābja pūslītis Phalaropus fulicarius. Foto: Edgars Smislovs

18. decembrī Liepājā tika reģistrēts līdz šim lielākais gredzenūbeļu bars – 110 putni (www.putni.lv; novērotāji E. Smislovs, G. Grandāns, A. Avotiņš un A. Zariņš), kā arī Edgars Smislovs Nīcas laukos dzelteno stērstu barā nofotografēja lielo stērsti Emberiza calandra.

1000 novērojumu slieksni gada pēdējā ceturksnī pārsniedza divi Dabasdatu ziņotāji: Edgars Smislovs (1404 novērojumi) un Andris Klepers (1155 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus (851) pievienojis Uģis Piterāns.

Atklājumiem bagātu 2023. gadu vēlot

Ilze Priedniece

2023-01-29